Uzturoties Šveices Konfederācijā 1.decembrī:

Uzrunājot zinātniekus Sentgallenes universitātē

Vakar, 1.decembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Sanktgallenes universitātē Šveicē uzrunāja ap 200 starptautisku pētnieku par Eiropas lomu starptautiskajā arēnā. Prezidente uzsvēra, ka ir svarīgi izprast Eiropas vēsturi, lai kopīgi veidotu tās nākotni. Īpaši viņa atzīmēja, ka šobrīd Eiropas Savienības (ES) iekšienē ir ne tikai jāpanāk administratīvā integrācija, bet daudz svarīgāk ir panākt, ka visi kopā veido Eiropas nākotnes redzējumu, kas balstīts uz tolerances, plurālisma, taisnīguma, solidaritātes un nediskriminācijas vērtībām.

Runājot par nākotnes Eiropas ekonomikas veidošanu, viņa atzīmēja paradoksu, ka ES nozīmīgie sasniegumi ir padarījuši eiropiešus par savu sekmju upuriem. Prezidente norādīja, ka devīgā sociālā nodrošinājuma sistēma ir ļoti dārga, tomēr arī turpmāk ir jāpanāk, ka minimāls sociālais nodrošinājums ir saņemams visiem. Taču vairāk ir jādomā par ES konkurētspēju pasaulē. “Ir skaidrs, ka Eiropai būs jāpieņem daži sāpīgi soļi, lai veicinātu tās izaugsmi un sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus – ES kā globālu spēlētāju globālajā politikā un ekonomikā,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Prezidente iepazīstināja ar Latvijas ekonomisko izaugsmi un pievērsa uzmanību tā sauktajai ES pakalpojumu direktīvai, uzsverot, ka ir nepieciešams panākt, lai brīva personu, preču un pakalpojumu kustība ES būtu realitāte.

Valsts prezidente uzsvēra, ka priekšnoteikums terorisma un citu 21. gadsimta izaicinājumu pārvarēšanai arī nākotnē ir Eiropas un Ziemeļamerikas pūliņu apvienošana pēc ciešām transatlantiskajām saitēm. “Lai arī ir jautājumi, kuros Eiropas un Amerikas viedokļi dalās, šīs domu atšķirības nedrīkst novirzīt mūs no tālāka starptautiskā miera un drošības ceļa,” sacīja prezidente.

Prezidente atzīmēja, ka svarīgs jautājums ir arī Eiropas partnerība ar Krieviju: “Latvija ir ieinteresēta veidot šīs attiecības kā stratēģisku partnerību, balstītu uz kopējām vērtībām.” “ES un Krievijas īsta partnerība,” sacīja Valsts prezidente, “nozīmē patiesu dialogu, kas ir atvērts, godīgs un visaptverošs, ietverot jautājumu par cilvēktiesībām, preses brīvību un kopēju izpratni par vēsturi.”

Noslēgumā viņa uzsvēra nepieciešamību palīdzēt ES kaimiņvalstīm nolūkā stiprināt Eiropas demokrātisko vērtību un izaugsmes telpu.

Tiekoties ar Šveices ārlietu ministri

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Sanktgallenes universitātē tikās ar Šveices ārlietu ministri Mišelini Kalmi-Reju. Abas puses pauda gandarījumu par aktīvajām Latvijas un Šveices attiecībām gan divpusējā kontekstā, gan sadarbībā Eiropas Savienībā (ES). Prezidente izteica pateicību Šveicei par tās plānoto finansiālo palīdzību desmit jaunajām ES dalībvalstīm un augstu novērtēja Šveices partnerību ar šīm valstīm, lai tās varētu pēc iespējas ātrāk sasniegt vidējo ES dzīveslīmeni. Sarunā daudz uzmanības tika veltīts abu valstu sadarbībai ES un Šveices kontekstā. Ministre pievērsa uzmanību tam, ka šī gada laikā Šveicē ir notikuši divi pozitīvi referendumi saistībā ar ES. Viens tieši attiecas uz jaunajām ES dalībvalstīm, proti, Šveices pilsoņi pozitīvi balsoja par brīvu personu kustību starp Šveici un šīm valstīm, tātad arī par iespēju jauno ES dalībvalstu strādniekiem strādāt Šveicē atbilstoši tās standartiem un darba apstākļiem.

Abas puses apspriedās par ANO reformu jautājumiem. Prezidente atzinīgi vērtēja to, ka Šveice ir nesenā pagātnē kļuvusi par ANO dalībvalsti un ir aktīvi iesaistījusies darbā par nepieciešamajām reformām šajā organizācijā. Visvairāk uzmanības tika veltīts ANO cilvēktiesību padomes izveidošanai, lai uz jauniem – partnerības – pamatiem veicinātu cilvēktiesību ievērošanu pasaulē.

Valsts prezidenta preses dienests