Slepenības kults. Un cīņa ar "kaitīgo" literatūru

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Staļiniskās administratīvi birokrātiskās sistēmas funkcionēšanas svarīga metodoloģiska īpatnība bija slepenība. Tā tika kultivēta arī t.s. Hruščova atkušņa, bet jo it īpaši stagnācijas laikā. Daudzi dokumenti ar grifu "Slepeni", "Pilnīgi slepeni", "Dienesta lietošanai" apzīmēti, tika noglabāti specfondos, "īpašajās mapēs", t.i., — vietās, kuras vienkāršam mirstīgajam nebija pieejamas.

Ar komunistu nākšanu pie varas sākās arī bibliotēku tīrīšana no "ideoloģiski kaitīgas un novecojušas " literatūras. PSR Savienībā tā it īpaši plaši izvērsās trīsdesmitajos gados, kad no bibliotēku fondiem tika izmesti ne tikai pazīstamo revolucionāru, vēlāko "tautas ienaidnieku", bet arī visā pasaulē pazīstamo zinātnieku, rakstnieku un politiķu darbi.

Ar "kaitīgo literatūru" karoja ne tikai Galvenā literatūras pārvalde, bet arī komunistu partijas organizācijas, dažādi tautas komisariāti (vēlāk — ministrijas) un arodbiedrības, kuru pārziņā atradās ļoti plašs bibliotēku tīkls.

Latvijā cīņa ar "kaitīgo" literatūru plaši izvērsās jau 1940.gadā. Kā liecina Latvijas Valsts arhīva dokumenti, "iztīrītas" gan lielas, gan nelielas grāmatu krātuves. Daļa no izņemtajām grāmatām iznīcinātas, bet citas nosūtītas uz t.s. "specfondiem".

Latvijas bibliotēku fondu tīrīšana no "kaitīgajām un nevēlamajām" grāmatām turpinājās arī Otrā pasaules kara laikā. Par to interesantas liecības sniedz Latvijas Valsts arhīva publikāciju daļas vadītājas vietnieces Ivetas Šķiņķes publikācija "Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas darbība 1941.–1944. gadā. Ieskats vēstures avotos ("Latvijas Arhīvi." 1997. g., Nr. 3. , 97.–111. lp.).

Vēlākajos gados it īpaši aktīvi un neatlaidīgi "kaitīgo" literatūru apkaroja Vissavienības arodbiedrību Centrālā padome. Pakļaujoties tās kategoriskajiem norādījumiem un prasībām, arī Latvijas republikāniskā arodbiedrību padome vērīgi raudzījās, lai bibliotēkās nepaliktu neviens pats "nevēlamās " grāmatas eksemplārs.

It īpaši plaša "kaitīgās" literatūras izņemšanas kampaņa izvērsta 1953.gadā, kad tika arestēts ilggadējais PSRS iekšlietu ministrs L.Berija. Tas pats notika arī pēc J.Staļina personības kulta atmaskošanas, L.Kaganoviča, V.Molotova un citu funkcionāru antipartijiskās grupas sagrāves 1957.gadā, Ņ.Hruščova padzīšanas no PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes 1964.gadā un arī vēlākajos gados.

Īpaši aktīvs cīnītājs ar "kaitīgo" literatūru bija LKCK galvenais ideologs A.Pelše. Šajā dokumentu kopā publicēti arī dokumenti, kuri parāda viņa iniciatīvu N. Rēriha darbu apkarošanā.

Pāreja no "slepenības kulta" uz informācijas kultūru Padomju Savienībā aizsākās tikai astoņdesmitajos gados. Šajā laikā Latvijas bibliotēkās no t.s. specfondiem nonāca Annas Brigaderes, Jāņa Akurātera, Aleksandra Grīna un Kārļa Skalbes Kopotie raksti, arī visi A.Sprūdža, E.Stērstes, Valda, J.Veseļa, N.Veldres darbi: lasītājiem tika atdoti arī Kārļa Ulmaņa, kā arī citu Latvijas politiķu darbi. Bez ierobežojumiem tika saņemti arī ārzemju izdevumi.

Vairākus gadu desmitus, visdažādākajās dzīves nozarēs, uzturot visstingrāko slepenības kultu, daudzām paaudzēm tika atņemta iespēja iepazīties ne tikai ar pašmāju literatūru, vēsturi un kultūru, bet arī ar pasaules sasniegumiem šajā jomā. Tas ir jāatzīst par milzīgu ļaunumu un zaudējumu.

Izvilkums no LPSR Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamenta direktora A. Lejas rīkojuma "Visiem pilsētu un apriņķu vecākiem"

(1940.gada augusts)

"(..) Tāpat nekavējoties jāpārbauda publisko bibliotēku un lasītavu grāmatas un žurnāli, izņemot no publiskas lietošanas visus vecā režīma izdevumus, kas pauž Padomju Latvijas darba tautai naidīgu ideoloģiju vai ir savā idejiskā saturā bezvērtīgi."

Pašvaldību departamenta direktors A. Leja

LVA, 1373.f., 1.apr., 4.l., 1.lp. Oriģināls.

 

Robežsargu brigādes 3. bataljona 4. rotas komandiera kapteiņa I. Poļa un bibliotekāra K. Alvātera ziņojums par Robežsargu Sporta kluba Abrenes nodaļas Kacēnu tautas nama bibliotēkā izņemtajām grāmatām

Kultūras fondam Robežsargu Sporta kluba Abrenes nodaļas

Kacēnu tautas nama bibliotekārs

Kacēnos 1940.g. "..." septembrī

Pamatojoties uz iekšlietu ministra rīkojumu š.g. VV Nr. 194 ("Valdības Vēstnesī" — J.R. ) un Galvenās literatūras pārvaldes paskaidrojumu Augstākās Padomes Prezidija Ziņotāja Nr. 6 no š.g., nosūtu no Robežsargu Sporta kluba Abrenes nodaļas Kacēnu tautas nama bibliotēkas izņemto grāmatu sarakstu.

Grāmatas novietotas pēc Galvenās literatūras pārvaldes paskaidrojuma

Pielikumā: 1 lapa

Bibliotekārs K.Alvāteris

Robežsargu Sporta kluba Abrenes nodaļas Kacēnu tautas nama bibliotekas no apgrozības izņemto grāmatu saraksts:

1. A. Bīlmanis "Agrārjautājums latvju dzīvē. Vēsturisks apskats"

2. E. Blanks "Latvijas valsts pirmie gadi"

3. Bīlmanis "Īsa Polijas vēsture"

4. Bīlmanis "Zviedrijas vēsture"

5. A. Cinovskis "Zem nāves izkapts"

6. J. Dzintarnieks "Suņu dienas"

7. K. Dišlers "Demokrātiskās iekārtas valsts pamati"

8. Grīns "Dvēseļu putenis" 1. un 2. d.

9. Grīns "Tobago"

10. Gulbis "Jaunā valsts"

11. Grīns "Pasaules vēsture"

12. Helmanis "Cīņā pret lieliniekiem"

13. Jēkabsons "Briljantu karaliene"

14. Krasnovs "Nebēdne meitene"

15. Ģen. Kalējs "Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos"

16. Lapiņš "Revolūcijas mutuļos"

17. Lapiņš "Čekas gūstā"

18. Līvu Jurka "Kopotie raksti", 1. sējums

19. Līvu Jurka "Latvijas atbrīvošanas kara vēsture, 1. un 2. daļa"

20. Liepiņš "Kā nodrošināt mūsu tautas nākotni"

21. Mežsēts "Dvēseļu parāde"

22. Mīlbergs "Sidrabota saule lec"

23. Olavs "Kopoti raksti", IV sējums

24. Pargess "Sieviešu mīlulis Harijs Lidke"

25. Rutkutēvs "Lauvu dīdītājs"

26. Svarāns "Latgales sasniegumi Latvijas valsts laikā"

27. Svarāns "Kā radās un izzūd plaisa, kas šķir Latgali no pārējās Latvijas"

28. Sarfati "Musolini dzīve un darbi"

29. Skulte "Ievads tautas saimniecībā"

30. Tupiņš "Tīreļa purvos"

31. Virza "Laikmets un līra"

32. Virza "Poēmas"

33. Vičs "Tautas audzināšana " I, II un III d.

34. Mēnešraksts "Sējējs" 1936. un 1937.g.g.(visi bibliotēkā esošie)

Robežsargu brigādes III bataljona 4. rotas komandieris kapteinis I. Polis

Bibliotekārs K. Alvāteris

LVA, 700.f., 1.apr., 981.l., 16., 17.lp. Oriģināls.

Atzīmes dokumentā: Kultūras fonda nodaļā saņemts 24.09.1940.g.

 

Rīgas apriņķa Vildogas lauksaimniecības biedrības paziņojums par izņemto grāmatu saņemšanu

Nr.30

Kultūras fondam Vildogas lauksaimniecības biedrība

Rīgas apriņķī 1940. gada 13. septembrī

Paziņojum, ka esam saņēmuši no Nurmižu bibliotēkas biedrības 434 grāmatas, no kurām 29, kā nepiemērotas patreizam laikam (tā tekstā — J.R. ) izslēdzam no lietošanas. Starp tām arī 3 Kultūras fonda dāvātas grāmatas, kuras nosūtām atpakaļ (..)

Priekšnieks — paraksts nesalasāms

Sekretārs : O. Vērītis

LVA, 700.f., 1.apr., 981.l., 22.lp. Oriģināls.

Atzīmes dokumentā: Kultūras fonda nodaļā saņemts 16.septembrī 1940.g. Nr.10.

 

PSRS Tautas komisāru Padomes lēmums par ārzemju literatūras kontroli

Pilnīgi slepeni

PSRS Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr. 2421—1076—ps

1940. gada 28. novembrī

Maskava, Kremlis

Par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR

ienākušās ārzemju literatūras kontroles sakārtošanu

PSRS Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Attiecināt uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas savienotajām republikām PSRS pastāvošo ārzemju literatūras kontroli.

2. Uzdot PSRS Sakaru tautas komisariātam visu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas savienotajās republikās ienākošo ārzemju literatūru nosūtīti uz Maskavu cenzūras pārbaudei.

3. Uzdot PSRS Tautas Komisāru Padomes kara noslēmumu aizsardzības pilnvarotajam presē B.Sadčikovam nodrošināt visas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR ienākošās literatūras pārbaudi.

4. Noteikt, ka visas ārzemju literatūras izrakstīšana Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR notiek Vissavienības apvienībā "Starptautiskā grāmata".

PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V. Molotovs

PSRS TKP lietu pārvaldnieks J. Čadajevs

LVA, 270.f, 1.s., apr., 2.l.,54.lp. Tulkojums no krievu valodas.

 

Specfondos esošās literatūras izmantošanas noteikumi

Slepeni

Apstiprinājusi Latvijas PSR

Tautas Komisāru Padome 1945. g.

Latvijas PSR bibliotēku speciālajos fondos glabātās literatūras

izmantošanas noteikumi

1. Literatūras speciālie fondi tiek organizēti, pamatojoties uz Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmumiem un tiek izveidoti ar Latvijas PSR Glavļita pavēlēm.

2. Bibliotēku specfondu darbinieki savā darbā vadās pēc instrukcijām par periodisko un neperiodisko izdevumu sevišķajiem fondiem bibliotēkās, kuras izdod Latvijas PSR Glavļita priekšnieks.

3. Literatūras speciālie fondi pastāv šādās Latvijas PSR bibliotēkās:

1. Latvijas PSR Valsts bibliotēkā;

2. Latvijas PSR Valsts vēstures bibliotēkā;

3. Valsts Misiņa vārdā nosauktajā bibliotēkā;

4. Latvijas PSR Valsts universitātes bibliotēkā.

Pārējās Latvijas PSR bibliotēkās specfondi netiek veidoti.

4. Minēto bibliotēku specfondos glabāto literatūru ir atļauts izmantot tikai zinātniskajam darbam un speciāliem mērķiem.

5. Atļauju izmantot specfondos glabāto literatūru veic specfondu vadītājs pēc to organizāciju vadītāju rakstiskām atļaujām, kuras ir norādītas šo noteikumu 6. punktā.

Katrai atļaujai ir jābūt uzrakstītai skaidri un saprotami. Organizācijas vadītāja uzvārds, kurš ir devis atļauju, ir jāieraksta iekavās. Uz atļaujas ir jābūt ģerboņa zīmogam.

Atļaujā ir jābūt norādītai tēmai, pie kuras strādā minētā persona, un iespēju robežās jāuzskaita šim nolūkam nepieciešamā literatūra.

6. Atļauju specfondu literatūras izmantošanai izsniedz:

1. Latvijas K(b)P CK sekretāri un Latvijas K(b)P Rīgas pilsētas komitejas sekretārs.

2. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs un viņa vietnieki.

3. Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieki.

4. Latvijas PSR TKP Galvenās literatūras un izdevniecību lietu pārvaldes (Glavļita) priekšnieks.

5. Latvijas PSR prokurors.

6. Baltijas kara apgabala kara cenzors (militārām personām).

Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki literatūru izmanto ar iekšlietu tautas komisāra un valsts drošības tautas komisāra un viņu vietnieku atļaujām.

7. Literatūru drīkst izmantot tikai bibliotēkas specfonda telpās.

8. Literatūru ar grifu "Tikai VK(b)P biedriem" un "Tikai VĻKJS biedriem" izsniedz tikai VK(b)P un VĻKJS biedriem.

Galvenās literatūras un izdevniecību lietu pārvaldes priekšnieks V.Jaunzems

LVA, 270. f., 1. s. apr., 115. l., 79., 80. lp. Tulkojums no krievu valodas.

 

Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta lēmums par bibliotēku attīrīšanu no kaitīgas literatūras

Slepeni

Vissavienības arodbiedrību

Centrālās padomes sekretariāta lēmums

"Par arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu attīrīšanu

no politiski kaitīgas literatūras"

1949. gada 7. oktobrī

1. Ņemot vērā dažu arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu piesārņotību ar politiski kaitīgu literatūru, uzdot arodbiedrību centrālajām komitejām un arodbiedrību padomēm, VACP Centrālajai kūrortu, sanatoriju un atpūtas namu pārvaldei (b. Žičina) ar cenzūras vietējo orgānu palīdzību organizēt grāmatu fondu pārbaudi un to attīrīšanu no šīs literatūras. Turpmāk šādas grāmatu fondu pārbaudes veikt sistemātiski.

2. Uzdot arodbiedrību centrālajām komitejām un Centrālajai kūrortu, sanatoriju un atpūtas namu pārvaldei (b. Žičina) uzlikt par pienākumu bibliotēku vadītājiem sastādīt atrastās politiski kaitīgās literatūras anotētus sarakstus (tās, kura nav iekļauta Glavļita sarakstos) un nosūtīt tos cenzūras vietējiem sarakstiem, lai iekļautu izņemšanas sarakstos.

Aizliegt bibliotēkām bez cenzūras orgānu iepriekšējas caurskatīšanas izsniegt grāmatas, kuras ir iegādātas ne caur grāmatu tirdzniecības tīklu.

3. Novecojošu izdevumu, kuri paredzēti izņemšanai, sarakstu iegādei no arodbiedrību budžeta piešķirt 10 000 rubļus.

Uzdot VACP kultūrmasu daļai (b. Ržanova), VACP Centrālajai kūrortu, sanatoriju un atpūtas namu pārvaldei (b.Žičina) un arodbiedrību CK nosūtīt šos sarakstus arodbiedrību bibliotēkām.

VACP sekretārs L.Solovjovs

LVA, 425. f., 1.a apr., 1.1., 94. lp. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no VACP sekretariāta lēmuma par Krasnovolžskas tekstilkombināta bibliotēkas vadītājas Saveļjevas pieļauto politisko kļūdu

Slepeni

VACP sekretariāta lēmums

"Par Krasnovolžskas tekstilkombināta bibliotēkas vadītājas b. Saveļjevas
pieļauto politisko kļūdu"

1949. gada 23. novembrī

VACP sekretariāts atzīmē, ka Krasnovolžskas tekstilkombināta (Kikešmas pilsēta) bibliotēkas vadītāja b. Saveļjeva pieļāvusi rupju politisku kļūdu, izliekot bibliotēkā izstādē, kura veltīta PSRS arodbiedrību X kongresam, materiālus par Viskrievijas pirmo arodbiedrību kongresu ar tautas ienaidnieku fotogrāfijām. (..)

VACP sekretariāts nolemj:

(..) 5. Uzdot arodbiedrību centrālajām komitejām un padomēm pārbaudīt visu arodbiedrību bibliotēku darbu par VACP 1949. gada 7. oktobra lēmuma "Par arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu attīrīšanu no politiski kaitīgas literatūras" un nodrošināt grāmatu fondu vispārējās pārbaudes pabeigšanu ne vēlāk par 1950. gada 1. aprīli. (..)

VACP priekšsēdētājs V.Kuzņecovs

LVA, 425. f., 1.a apr., 1. l., 95., 96. lp. Tulkojums no krievu valodas.

 

VACP kultūrmasu nodaļas vadītāja B.Ržanova informācija par kaitīgās literatūras saraksta nosūtīšanu

Slepeni

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes

priekšsēdētājam b. K.Voltmanim 1950. gada 6. martā

VACP kultūrmasu nodaļa nosūta Jums vadībai apvienoto politiski kaitīgās literatūras sarakstu*, kura nav iekļauta neslepenajos novecojušo izdevumu sarakstos.

Arodbiedrību bibliotēkām tie ir jāsaņem vietējos cenzūras orgānos.

Lūdzam uzdot arodbiedrību organizācijām un (..) arodbiedrību bibliotēkām pēc minētā saraksta veikt grāmatu fondu pārbaudi un attīrīšanu.

Tuvākajā laikā Jums tiks nosūtīts novecojušo izdevumu saraksts Nr. 4.

VACP kultūrmasu nodaļas vadītājs B.Ržanovs

LVA, 425. f., 1.a apr., 1. l., 106. lp. Tulkojums no krievu valodas.

* Minētajā "kaitīgās" literatūras sarakstā tika minēti alfabēta kārtībā daudzu desmitu autoru darbi, tajā skaitā G.Zinovjeva, S.Kameņeva, N.Kriļenko, S.Pokrovska, L.Fotijevas, kā arī daudzu citu revolucionāru, vēlāko "tautas ienaidnieku" grāmatas un zinātnieku darbi.

 

LK(b)P CK sekretāra A.Pelšes ieteikums no grāmatu veikaliem izņemt monogrāfiju par N.Rērihu

Slepeni

Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālajai komitejai

Daiļliteratūras un mākslas daļā b. V.Kružkovam 1952. gada 3. janvārī

Saskaņā ar pieprasījumu nosūtām Rēriha monogrāfijas 1. daļu, kuru 1939. gadā krievu un angļu valodā izdevis Rēriha muzejs Rīgā. Tādi muzeji, kā tas redzams no teksta, bija noorganizēti vairākās valstīs un uzturēja sakarus ar Centrālo muzeju Ziemeļamerikas Savienotajās Valstīs.

Pēc tam, kad ar Rēriha biedrības biedriem Latvijas PSR sāka nodarboties izmeklēšanas orgāni, Latvijas PSR Galvenajā literatūras un izdevniecību lietu pārvaldē (Glavļits — priekšnieks b. Jaunzems) rūpīgi izlasīja bukinistu veikalos palikušās Rēriha monogrāfijas un secināja, ka tās ir jāizņem. Latvijas K(b)P CK piekrita šim slēdzienam.

Zinot, ka zināms šo monogrāfiju skaits tika nodots arī Maskavas bukinistu veikaliem, lūdzam ieinteresēties par šo jautājumu, kā arī par Rēriha mantojumu, kurš atrodas PSRS muzejos.

Latvijas K(b)P CK sekretārs A.Pelše

Bcnjxybr, Nr. 5, 1997 u. c. 95. Tulkojums no krievu valodas.

 

VK(b)P CK daiļliteratūras un mākslas daļas vadītāja V.Kružkova ziņojums VK(b)P CK sekretāram M.Suslovam ar ieteikumu izņemt monogrāfiju "Rērihs" no bibliotēkām un grāmatu tirdzniecības tīkla

1952.g. 27.martā

VK(b)P CK sekretāram biedram M.Suslovam Biedrs Pelše, Latvijas K(b)P CK sekretārs, ziņo, ka monogrāfiju "Rērihs" 1939.gadā krievu un angļu valodā izdeva Rēriha muzejs Rīgā. Pēc saskaņošanas ar Latvijas K(b)P CK Latvijas PSR Ministru padomes Galvenā literatūras un izdevniecību pārvalde monogrāfiju no republikas bukinistu veikaliem izņēma. Sakarā ar to, ka zināms monogrāfijas "Rērihs" eksemplāru skaits tika nodots Maskavas bukinistu veikaliem, biedrs Pelše lūdz ieinteresēties par šo jautājumu.

Monogrāfija "Rērihs", kura izdota buržuāziskajā Latvijā un veltīta uz Ameriku emigrējušā mākslinieka Rēriha mākslai, sludina mistiku, kosmopolitismu un intuīciju mākslā. Grāmata apmelo krievu tautu, noliedz tās mākslinieciskās kultūras patstāvību un nemitīgi reklamē imperiālistisko Ameriku, izvirzot to par pasaules mākslinieciskās kultūras jauno pasaules centru. Grāmatā propagandē "Rēriha muzeju" Ņujorkā un tā saukto Rēriha biedrību darbību, kuras izveidotas vairākās pasaules valstīs un ir reakcionārās buržuāziskās mākslas un Amerikas agresīvās politikas sludinātājas kultūras jomā.

Būtu lietderīgi ieteikt PSRS Glavļitam (b.Omeļčenko) izņemt monogrāfiju "Rērihs" no vispārējas lietošanas bibliotēkām un grāmatu tirdzniecības tīkla.

Lūdzu Jūsu norādījumus.

V.Kružkovs

Ybrjkfq Cbljhjd $Rybuf j Hthb[t rktdtotn yf heccrbq yfhjl.$ — Bcnjxybr> Yh.5> 1997 u.> c.97. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: Uz dokumenta ir šāda rezolūcija: "Par. M.Suslovs.28.III" "Atbilde paziņota b.Omeļčenko. 29.III 52.g."

 

VACP sekretāres Ņ.Popovas norādījums izņemt no diafilmām L.Berijas attēlus

Slepeni

Nr.2491–s

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes Vissavienības arodbiedrību

priekšsēdētājam biedram K.Voltmanim Centrālā padomes prezidijs

1953.g.26.augustā

VACP nosūta Jums diafilmu sarakstu, kuras satur Berijas attēlus un materiālus par viņu, kuri ir aizliegti demostrēšanai.

Sarakstā uzskaitītās diafilmas var tikt atļautas demonstrēšanai tikai tajā gadījumā, ja no tām tiks izņemti kadri ar Berijas attēlu un teksts ar viņa pieminēšanu.

Iesakām Jums dot šajā jautājumā norādījumu arodbiedrību organizācijām un kultūras iestādēm.

Pielikumā: diafilmu saraksts uz 3 lapām.

VACP sekretāre Ņ.Popova*

LVA, 425.f., 1a.apr., 1.l., 251.lp. Tulkojums no krievu valodas.

* Ilggadējais PSRS iekšlietu tautas komisārs (vēlāk — ministrs L.Berija 1953.gada jūnijā tika apcietināts un 1953.gada rudenī nošauts.

 

 

VACP sekretāres Ņ.Popovas rīkojums turpināt bibliotēku grāmatu fondu attīrīšanu no kaitīgas literatūras

Slepeni

Nr.2499–s

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes Prezidijs

priekšsēdētājam biedram K.Voltmanim 1953.gada 27.augustā

Pēc VACP esošām ziņām vairāku arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondi vēl arvien ir piesārņoti ar politiski kaitīgu literatūru.

Neraugoties uz vairākkārtējiem norādījumiem un VACP sekretariāta speciāliem lēmumiem par arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu attīrīšanu, vairākas arodbiedrību organizācijas šo darbu veic neapmierinoši, kā rezultātā izņemšanai paredzētā literatūra turpina palikt bibliotēkās.

VACP uzdod Jums līdz 1953.gada 15.oktobrim veikt visu arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu pārbaudi un to attīrīšanu no kaitīgas literatūras un turpmāk noteikt stingru kontroli par grāmatu fondu stāvokli arodbiedrību bibliotēkās.

Par šās vēstules izpildi atskaiti atsūtiet līdz 1953.gada 1.novembrim.

VACP sekretāre Ņ.Popova

LVA, 425.f., 1a.apr., 1.l., 255.lp. Tulkojums no krievu valodas.

 

VACP sekretāres Ņ.Popovas rīkojums izņemt no bibliotēkām L.Berijas darbus un portretus

Slepeni

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes

priekšsēdētājam biedram K.Voltmanim 1953.gada 21.jūlijā

Sakarā ar to, ka cenzūras orgānu veiktajā pārbaudē ir konstatēts, ka dažās bibliotēkās vēl joprojām nav izņemti L.Berijas darbi un portreti, VACP iesaka Jums veikt pārbaudi arodbiedrību bibliotēkās, klubos, mājās, kultūras pilīs, sarkanajos stūrīšos, parkos un dārzos, arodbiedrību komitejās, veikt pasākumus, lai no arodbiedrību iestāžu un organizāciju kultūras iestādēm, bibliotēkām un citiem grāmatu fondiem izņemtu visus L.Berijas darbus un portretus.

Par pieņemtajiem mēriem paziņojiet VACP.

VACP sekretāre Ņ.Popova

LVA, 425.f., 1a.apr., 1.l., 250.lp. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes ziņojums par kaitīgās literatūras izņemšanu

Slepeni

b.Ņ.Popovai

Maskava, VACP 1953.gada 4.novembrī

Latvijas republikāniskā arodbiedrību padome paziņo, ka augustā, septembrī un oktobrī, pamatojoties uz Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas norādījumu un Jūsu vēstuli, ir veikta republikānisko, rūpnīcu un vietējo komiteju bibliotēku pārbaude.

Pārbaudes laikā tika izņemta un iznīcināta visa politiski kaitīgā literatūra, par ko sastādīti akti.

Patlaban par bibliotēku grāmatu fondu stāvokli ir noteikta stingra kontrole.

Latvijas republikāniskās arobiedrību padomes

priekšsēdētāja vietnieks V.Bastakovs

LVA, 425.f., 1a.apr., 1.l., 235.lp. Tulkojums no krievu valodas.

 

LPSR Kultūras ministrijas pavēle par novecojušās literatūras izņemšanu

Latvijas PSR Kultūras ministrijas

Pavēle Nr.620

1957.gada 17.jūlijā

Par novecojušās literatūras izslēgšanu no bibliotēkām un gāmattirdzniecības tīkla

Sakarā ar Latvijas PSR Glavļita priekšnieka š.g. 25.jūnija pavēli Nr.35 pavēlu

visiem rajonu (pilsētu) kultūras nodaļu vadītājiem izņemt no apgrozības un grāmatu tirdzniecības tīkla:

Austriņš A. — Neievērotie. Stāsti.

R.J.Rozes apgādībā, 1931. 176 lpp.

Latvijas PSR kultūras ministrs J.Oģfrovs

LVA, 678.f., 1.apr., 82.l., 186.lp. Oriģināls.

 

Latvijas PSR Ministru padomes valsts noslēpumu aizsardzības presē Galvenās pārvaldes priekšnieka V.Agafonova ziņojums par antikvariātu pārbaudes rezultātiem

Nr.14

Latvijas PSR Ministru padomes Preses lietu komitejas Dienesta izmantošanai

priekšsēdētājam biedram I.Veselovam 1968.gada 22.novembrī

Rīgas pilsētas centālajā antikvāra veikalā veiktā kontroles pārbaude noskaidoja, ka tā darbībā tiek pieļauti rupji noteiktās kārtības pārkāpumi par bukinistisko grāmatu un periodisko izdevumu iepirkšanu un pārdošanu, kuru reglamentē attiecīgas instrukcijas.

Pārbaudot Centālā antikvariāta un tā 1.un 2.filiāles daiļliteratūras nodaļas, tika atrasti buržuāziskās Latvijas izdevumi, kuri saturēja reklāmu sludinājumus un anotācijas, kuri popularizēja politiski kaitīgus izdevumus. Tā, piemēram, uz A.Moruā grāmatas "Bairons", kuru bija izdevusi izdevniecība "Grāmatu draugs", vāka bija propagandēta reakcionārās baltemigrantu rakstnieces Zentas Mauriņas grāmata "Dostojevskis", kura saskaņā ar Galvenās pārvaldes dokumentiem, ir izņemta no vispārējās apgrozības.

Izziņu krājumā "Daiļā sēta", kurš izdots 1937.gadā, tika propagandēti 30.gados Rīgā izdotie pretpadomju izdevumi, kā, piemēram, A.Rahmanovas "Studenti, čeka un nāve", J.Spriņģa "Veļu dumpis Tīreļpurvā". Jānorāda, ka arī pats izziņu krājums "Daiļā sēta" pēc satura daudzviet ir novecojis izdevums un tam nav praktiskas vērtības.

Līdzīgi blakus teksti, kuriem ir nevēlams politisks raksturs, bija arī antikvāra veikala iepirktajos izdevumos: Blauss "Izziņu krājums par šaušanu no bises", Rīga, 1935.g., A.Novikovs–Pribojs "Cusima", III daļa un citas.

Tika arī noskaidrots, ka veikala vadība, iepērkot kapitālistisko valstu periodiskos izdevumus, izrāda politisku neskaidrību.

Veikals lielā daudzumā iepērk Vācijas Federatīvajā Republikā izdotos žurnālus, kuros nereti tiek propagandēta reakcionārā buržuāziskā ideoloģija, slavināta buržuāziski–mietpilsoniskā sadzīve.

Tā, piemēram, izvēles pārbaudē tika noskaidrots, ka iedzīvotājiem pārdošanai iepirktie VFR žurnāli "Petra", 1968.g. Nr.1, "Fotoveikals", 1961.g.Nr.12, "Der Filmkreis", 1960.g. Nr.4 satur politiski kaitīgus materiālus, kuri slavina reakcionāro Kristīgi–demokrātisko partiju, Bundestāga deputātes Helgas Veksas darbību, kura nepareizi attēlo Staļingradas kauju utt.

Kontroles pārbaudē nopietni trūkumi tika atklāti arī Liepājas pilsētas antikvāra veikalā šā gada aprīlī. Veikalā tika pārdots Lielās padomju enciklopēdijas IV sējums, kurā starp 576. un 577.lappusi nebija izņemts ieliktnis, kur 1941.gada 3.jūlija Baltkrievijas komunistiskās partijas CK sēdes fotouzņēmumā bija attēlots tautas ienaidnieks Berija.

Šis pats veikals dažkārt iepirka no iedzīvotājiem pārdošanai VFR izdoto žurnālu "Burda", kaut arī pēc pastāvošiem noteikumiem tam nav tiesību iepirkt kapitālistisko valstu izdevumus.

Uzskatām, ka augstāk minētie fakti liecina par nopietniem trūkumiem republikāniskās Grāmatu tirdzniecības pārvaldes darbā un lūdzam veikt pasākumus, lai turpmāk nepieļautu noteiktās kārtības pārkāpumus, iepērkot un pārdodot bukinistiskās un antikvārās grāmatas un citus preses izdevumus.

Latvijas PSR Ministru padomes valsts noslēpumu aizsardzības presē

Galvenās pārvaldes priekšnieks V.Agafonovs

LVA, 917.f., 2.apr., 26.l. 1., 2.lp. Tulkojums no krievu valodas.

Saprotams, ka "pasākumi" tika veikti un vēl turpat 20 gadus pat "Burda" un tai līdzīgi izdevumi tika uzskatīti par "ideoloģiski kaitīgu" literatūru.