Par jaunām pamatnostādnēm dalībvalstīm terorisma finansēšanas novēršanā un apkarošanā

Eiropas Komisija (EK) 30.novembrī ir pieņēmusi ziņojumu “Terorisma finansēšanas novēršana un apkarošana, uzlabojot koordināciju valstu līmenī un bezpeļņas organizāciju darbības caurskatāmību, iekļaujot ieteikumu dalībvalstīm”. Ar šo dokumentu Eiropas Komisija aicina dalībvalstis pastiprināt cīņu pret terorisma finansēšanu un dod pamatnostādnes par šīs cīņas valsts līmeņa koordināciju, informācijas apmaiņu un bezpeļņas sektora izmantošanas novēršanu terorisma finansēšanai un citiem noziedzīgiem nolūkiem. Ziņojums nosūtīts Eiropas Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Valsts līmeņa koordinācijas struktūras

Eiropas Savienības (ES) terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā, kas pieņemta 2004. gadā ir uzsvērta svarīgā nozīme, kāda ir efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp ministrijām, tiesībsargājošajām iestādēm un citām institūcijām, kas attiecīgās valsts līmenī iesaistītas cīņā pret terorisma finansēšanu. Informācijas ieguve un apmaiņa ir ne tikai svarīga sastāvdaļa valstu pūliņos izskaust terorisma (un citu noziedzīgu darbību) finansēšanu, bet arī izejas pozīcija ES līmeņa un plašākai starptautiskajai sadarbībai. EK iepazinusies ar dalībvalstu sadarbības un informācijas apmaiņas labāko praksi, un apkopojusi šo “pirmrindas pieredzi”. Pie identificētajām jomām pieder:

– nacionālais satvars, kurā ietilpst visas ministrijas un institūcijas, kas iesaistītas cīņā ar terorisma finansēšanu, lai veicinātu to savstarpējas uzticēšanās, sapratnes un paļāvības veidošanos;

– terorisma finansēšanas apkarošanai izveidotas īpašas grupas finanšu darbības izmeklēšanas vienību sastāvā, kas veicina tiesībsargājošo iestāžu un citu institūciju terorisma ekspertu ciešāku sadarbību;

– nacionālā institūcija, kas izveidota finanšu izmeklēšanas ekspertīzei visu terorisma gadījumu (un citu nopietnu noziedzīgu nodarījumu) izmeklēšanai, ko veic tiesībsargājošās iestādes, lai nodrošinātu, ka visos gadījumos, par kuriem veic kriminālizmeklēšanu, tiek pilnībā novērtēti noziedzīgā nodarījuma finansiālie aspekti.

Jācer, ka labākā prakse, kas iekļauta šajā ziņojumā, būs plašāku diskusiju pamats šajā jomā – iespējams, saistībā ar dalībvalstu terorisma apkarošanas kārtības salīdzinošu novērtējumu.

Bezpeļņas sektora darbības pārskatāmības un atbildības paaugstināšana, lai novērstu nevalstisko organizāciju izmantošanu terorisma finansēšanai un citiem noziedzīgiem nolūkiem – bezpeļņas organizācijas veic humanitāru vai citādi sabiedriski nozīmīgu darbību un bieži vien veic ļoti svarīgus uzdevumus, kas citu veidu organizācijām vai valsts institūcijām nav pa spēkam. Tomēr analīze liecina, ka dažkārt bezpeļņas organizācijas tiek izmantotas terorisma finansēšanai.

Pēc Finanšu darījumu darba grupas pieprasījuma ES terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā un Eiropas Padomes 2004. gada decembra secinājumiem Eiropas Komisija savā ziņojumā pievērsusies bezpeļņas organizāciju nelikumīgas izmantošanas apkarošanai un terorisma finansēšanas novēršanai. Šim nolūkam Eiropas Komisija pieņēmusi ieteikumu dalībvalstīm un bezpeļņas organizāciju rīcības kodeksa pamatprincipus, kam būtu jāpaaugstina donoru uzticēšanās, veicinot ieņēmumu palielināšanos, vienlaikus novēršot vai vismaz samazinot noziedzīgu nodarījumu risku.

Kā ziņojuma turpinājumu Eiropas Komisija nodrošinās dialoga turpināšanu ar bezpeļņas sektoru. Šim nolūkam tiks izveidota neformāla kontaktu grupa un 2006.gadā sarīkota konference ar bezpeļņas sektora pārstāvju un citu interesentu piedalīšanos, lai rastu izpratni par šo sarežģīto un delikāto jautājumu.

Vēsturisks atskats

ES Terorisma apkarošanas stratēģijā (2004. gada decembris) ir teikts:

“Dalībvalstīm jānodrošina nacionālu struktūru izveidošana, kas veic vajadzīgo koordināciju un informācijas apmaiņu izlūkošanas/drošības dienestu, Finanšu darbības izmeklēšanas vienību un citu kompetentu valsts institūciju, prokuratūras un citu tiesībsargājošo iestāžu, finanšu uzraudzības iestāžu un privātā sektora finanšu institūciju starpā. Šāda sadarbība ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu izmeklēšanas darbību pareizu virzību un terorisma finansēšanas efektīvu apkarošanu. Eiropas Komisija tiek aicināta izpētīt Eiropā pašlaik izmantojamo labāko praksi šajā jomā un sagatavot ziņojumu par koordinācijas struktūru iespējamajiem uzlabojumiem, ņemot vērā šā pētījuma rezultātus.”

Terorisma salīdzinošais novērtējums (“Valstu terorisma apkarošanas kārtība: nacionālās mašinērijas un terorisma apkarošanas iespēju uzlabošana”. Pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem Tieslietu un iekšlietu padome sāka nacionālo terorisma apkarošanas noteikumu izvērtēšanu.) izrādījies ļoti noderīgs, lai palīdzētu dalībvalstīm izvērtēt nacionālo terorisma apkarošanas kārtību. Cīņa pret terorisma finansēšanu ietilpst salīdzinošā novērtējuma jomā. Uzdevuma neizpilde nozīmē, ka valstu ziņojumos ne vienmēr pietiekami sīki raksturota cīņa ar terorisma finansēšanu. Tāpēc jāņem vērā valsts mašinērija, kas vērsta uz cīņu pret terorisma finansēšanu, un, ievērojot secinājumus, kas izklāstīti šajā ziņojumā, kā iespējamos jautājumus salīdzinošā novērtējuma papildinājumam. G-7 grupas valstu galotņu tikšanās laikā Parīzē 1989.gadā tika izveidota Finanšu darījumu darba grupa – Financial Action Task Force (FATF). Kopš tās izveidošanas FATF ir vadījusi starptautisko standartu izstrādāšanu un ieviešanu ar naudas atmazgāšanu – nelikumīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju – saistītajos jautājumos, un kopš 2001.gada – arī terorisma finansēšanas apkarošanā (“Īpašas rekomendācijas”, sīkāku informāciju skat. www.fatf-gafi.org.). Īpašajā VIII rekomendācijā paredzēts, ka valstīm jāpievēršas jautājumam par bezpeļņas sektora izmantošanas iespējām terorisma finansēšanai. Praksē izrādījies, ka dalībvalstīm un trešajām valstīm šā īpašās rekomendācijas elementa īstenošana ir sagādājusi grūtības. Par iespējamajām pieejām FAFT notikušas plašas diskusijas.

Šīs jomas svarīgo nozīmi atzinušas arī ES dalībvalstu valdības un starptautiskās organizācijas. ES Terorisma apkarošanas stratēģija un Eiropadomes 2004.gada 16.–17.decembra secinājumi likuši Eiropas Komisijai pievērsties jautājumam par bezpeļņas organizāciju noziedzīgu izmantošanu terorisma finansēšanai. Padomes paziņojumā par ES reakciju uz 2005.gada 13.jūlijā Londonā notikušajiem terora aktiem ieteikts aicinājums “pieņemt rīcības kodeksu, lai teroristiem novērstu iespējas izmantot labdarību saviem noziedzīgajiem nolūkiem”.