Beļģijas parlamentāriešu delegācija

Beļģijas Senāta Kestoru kolēģijas prezidents Gijs Moēns un Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīk              Foto: Māris Kaparkalējs, "LV

Piektdien, 27.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Beļģijas Senāta Kestoru kolēģijas delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar parlamenta darba organizāciju un Latvijas iekšpolitisko situāciju.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs informēja par Latvijas parlamenta sastāvu un darba organizāciju, kā arī sīkāk pastāstīja par Prezidija darbību un likumdošanas aprites kārtību.

Savukārt Beļģijas Senāta Kestoru kolēģijas prezidents Gijs Moēns darīja zināmu, ka Kestoru kolēģija ir Beļģijas parlamenta saimnieciski administratīvā kolēģija, kuras pārziņā ir Senāta iekšējā finansējuma sadale, ar personālu saistītās lietas, kā arī tehniskais nodrošinājums.

R.Pīks informēja viesus par Latvijas parlamenta darbību Latvijas brīvvalsts laikā, padomju okupācijas periodā un pēc neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Pārrunājot Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, kā arī iekšpolitisko situāciju mūsu valstī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs uzsvēra, ka Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti ekonomiskajā jomā vērtējamas pozitīvi, savukārt politiskajos jautājumos Latvija dara visu iespējamo, lai panāktu uzlabojumu. Atbildot uz jautājumu par krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli, R.Pīks sacīja, ka pēdējos desmit gados situācija būtiski mainījusies - aizvien vairāk krieviski runājošo labā līmenī apguvuši latviešu valodu. Lielākās problēmas esot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri pret valsts valodas mācīšanos izturas salīdzinoši pasīvi. Tomēr jācer, ka izstrādātā un pieņemtā sabiedrības integrācijas programma sekmēs iedzīvotāju konsolidāciju un novērsīs divkopienu valsts pastāvēšanas iespējamību Latvijā, teica R.Pīks.

Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvji tikās ar Beļģijas Senāta Kestoru kolēģijas delegāciju.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja abu valstu parlamentu darbu, valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas aspektus un nodokļu politiku, kā arī minoritāšu jautājumus.

Sarunas ievadā Kestoru kolēģijas prezidents Gijs Moēns iepazīstināja Latvijas parlamentāriešus ar kolēģijas, kura nav likumdošanas komisija, sastāvu un uzdevumiem Senātā.

Pārrunājot valsts budžeta veidošanas jautājumus, abas puses secināja, ka budžeta sastādīšanas un pieņemšanas procedūra abās valstīs ir līdzīga. Atšķirībā no Latvijas Beļģijā ir divpalātu parlaments un budžeta apstiprināšana notiek tikai Pārstāvju palātā, turpretim Senāts risina konceptuālus finansu jautājumus valstī un spriež par globālām fiskālām problēmām. Viesi interesējās par aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem valsts budžetā un vai Latvija var atļauties tērēt naudu militārajām vajadzībām. Komisijas sekretārs Jānis Gaigals paskaidroja, ka aizsardzības finansējums ir saistīts ar Latvijas vēlmi iestāties NATO un ka dalību šajā organizācijā mūsu valsts uzskata par savas drošības garantu. J.Gaigals informēja, ka aizsardzība, izglītība un sociālā nodrošināšana ir 2001.gada valsts budžeta prioritātes.

Beļģijas Kestoru kolēģijas pārstāvji vēlējās uzzināt, kā Latvijā darbojas nodokļu sistēma un cik liels ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Latvijas parlamentārieši informēja, ka aptuveni 42% no iekšzemes kopprodukta veido nodokļi, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no ienākumu lieluma ir 25%. G.Moēns pastāstīja, ka Beļģijā ienākuma nodoklis tiek aprēķināts no katra iedzīvotāja peļņas lieluma — bagātajiem tas ir lielāks nekā mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tika pārrunātas arī nodokļu iekasēšanas problēmas. Kā informēja viesi, Beļģijā nodokļos gadā netiek samaksāti apmēram 15 miljardi dolāru. J.Gaigals atzina, ka Latvijā pastāv līdzīgas problēmas, un informēja, ka parlamentā tiek spriests par nulles ienākumu deklarācijas ieviešanu amatpersonām. Kā pastāstīja G.Moēns, kas ir arī Senāta finansu komisijas priekšsēdētājs, Beļģijā tika ierosināts pasludināt amnestiju visiem nodokļu nemaksātājiem, ja tie godīgi deklarēs savus ienākumus, taču šī ideja neesot guvusi atbalstu parlamentā.

Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja arī abu valstu politiku minoritāšu jautājumu risināšanā.

Beļģijas Senāta Kestoru kolēģijas delegācijas pārstāvji tikās arī ar Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju Juri Dobeli.

Sarunas sākumā J.Dobelis iepazīstināja viesus ar Saimnieciskās komisijas darbu, uzsverot, ka tās galvenais uzdevums ir rūpēties par parlamenta deputātu darba apstākļiem un ka liels darbs ir paveikts Saeimai piederošo ēku apsaimniekošanā.

Sarunas gaitā Beļģijas Senāta Kestoru kolēģijas pārstāvji interesējās par Latvijas parlamenta finansējuma izstrādāšanas kārtību. J.Dobelis pastāstīja, ka Saeimas budžeta projektu izstrādā Saimnieciskā komisija kopā ar Saeimas Kancelejas vadību un grāmatvedību, tad to izvērtē Saimnieciskā komisija, bet galīgo lēmumu pieņem Saeimas Prezidijs. Savukārt pēc tam lēmums par Saeimai nepieciešamo finansējumu tiek iekļauts nākamā gada valsts budžeta projektā. Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs viesiem pastāstīja, ka Saeima jau pirmajā lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu "Par valsts budžetu 2001.gadam".

Sarunas noslēgumā viesi ar interesi uzklausīja J.Dobeļa viedokli par Latvijas kā neatkarīgas valsts atjaunošanu un pateicās par vispusīgo un interesanto informāciju par Latvijas parlamentu.

Beļģijas Senāta Kestoru kolēģijas delegācijas pārstāvji tikās arī ar Saeimas Kancelejas vadību un pārrunāja ar tās darbu saistītus jautājumus, bet vizīti beidza ar Saeimas nama un plenārsēžu zāles apskati.

Saeimas preses dienests .