• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumi Nr. 909 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2005., Nr. 195 https://www.vestnesis.lv/ta/id/122954-kartiba-kada-tiek-administreti-un-uzraudziti-tirgus-intervences-pasakumi-augkopibas-un-lopkopibas-produktu-tirgu-istenojot-eiro...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.22

Par Daugavpils pilsētas domes 2005.gada 28.jūlija saistošo noteikumu Nr.4 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" atcelšanu

Vēl šajā numurā

07.12.2005., Nr. 195

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 909

Pieņemts: 29.11.2005.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.909

Rīgā 2005.gada 29.novembrī (prot. Nr.70 33.§)

Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 6.panta otro daļu

 

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti augkopības un lopkopības produktu tirgus intervences pasākumi, lai īstenotu Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām (turpmāk — programma), kā arī izdalei paredzētos pārtikas produktu veidus saskaņā ar Padomes 1987.gada 10.decembra Regulu Nr.3730/1987, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām (turpmāk — Padomes Regula Nr.3730/1987), un Komisijas 1992.gada 29.oktobra Regulu (EK) Nr.3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā (turpmāk — Komisijas Regula Nr.3149/1992).

2. Lai nodrošinātu pārtikas produktu izdali, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Labklājības ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju nosaka Padomes Regulas Nr.3730/1987 1.pantā minēto labdarības organizāciju (turpmāk — organizācija), kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1. tā ir organizācija, kas ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā, vai reliģiska organizācija, kas ir reģistrēta normatīvajos aktos par reliģiskajām organizācijām noteiktajā kārtībā;

2.2. organizācijas darbības veids ir labdarība, kā arī trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana;

2.3. organizācijai ir iepriekšēja pieredze humānās palīdzības sniegšanā;

2.4. organizācijai vai tās sadarbības partnerim ir nepieciešamie cilvēku un administratīvie resursi pārtikas izdales nodrošināšanai;

2.5. organizācijas pārtikas produktu izdales vieta ir reģistrēta Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.

3. Pēc organizācijas pieprasījuma Sociālo pakalpojumu pārvalde sniedz informāciju par attiecīgajā pašvaldībā esošo sociālās palīdzības saņēmēju skaitu, kuru ienākuma līmenis atbilst šo noteikumu 6.punktā minētājiem kritērijiem.

4. Organizācija katru gadu līdz 1.decembrim paziņo Lauku atbalsta dienestam pārtikas produktu izdales vietu adreses, nepieciešamo produktu daudzumu un piegādes periodiskumu.

5. Lauku atbalsta dienests noslēdz ar organizāciju līgumu par izdevumu segšanu saskaņā ar Komisijas Regulas 3149/1992 6.pantu.

6. Tiesības saņemt pārtikas produktus saskaņā ar programmu ir ģimenēm, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni. Lai programmas ietvaros saņemtu pārtikas produktus, personām jāuzrāda pašvaldību sociālā dienesta izziņa par ģimenes (personas) ienākumu līmeni. Izziņa ir derīga līdz attiecīgā gada programmas darbības beigām.

7. Personas bez noteiktas dzīvesvietas tiek iekļautas programmā bez ienākumu izvērtēšanas.

8. Lauku atbalsta dienests administrē un kontrolē programmas pasākumus, kā arī organizē atklātu konkursu:

8.1. lai noteiktu komersantu, kas pārstrādās, iepakos un piegādās organizācijai produktus no intervences noliktavām;

8.2. lai noteiktu komersantu, kas transportēs intervences produktus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā esošās intervences noliktavas uz šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētā komersanta norādīto adresi.

9. Komersantam, kurš pārstrādās un iepakos pārtikas produktus (turpmāk — komersants), ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšanas numurs. Ja uzņēmumam ir tikai Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrācijas numurs, papildus nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par to, ka uzņēmumā nav būtisku higiēnas noteikumu pārkāpumu.

10. Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar normatīvajos aktos par pārtikas produktu apriti noteiktajām prasībām pārbauda pārtikas produktu ražošanas uzņēmumus, kā arī pārtikas produktu nekaitīgumu.

11. Pārtikas un veterinārais dienests reizi ceturksnī veic pārtikas produktu kvalitātes kontroli un paraugu laboratorisko izmeklēšanu. Izdevumus, kas saistīti ar minēto kontroli un izmeklēšanu, saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta pakalpojumu cenrādi sedz komersants.

12. Lai aprēķinātu pārtikas produktu transportēšanas kompensāciju komersantam, Lauku atbalsta dienests izmanto elektronisko karti JS Latvija 2.

13. Ja komersants pārkāpj līguma nosacījumus, Lauku atbalsta dienests piemēro šādus ierobežojumus:

13.1. ja noteiktais intervences produkta apjoms nav izņemts no intervences krājumiem, tiek ieturēts nodrošinājums proporcionāli neizņemtajam produkta apjomam;

13.2. ja intervences produkts nav izņemts no intervences krājumiem paredzētajā laikā, komersants sedz turpmākās faktiskās uzglabāšanas izmaksas;

13.3. ja saražotā pārtikas produkta kvalitāte, iepakojums vai specifiskais marķējums, ko nosaka Komisijas Regula Nr.3149/92, neatbilst līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar šo noteikumu komersantu, bet attiecīgo produktu drīkst izmantot cilvēku uzturā, atbalsts komersantam tiek samazināts par 10 procentiem;

13.4. ja komersants neievēro pārtikas produkta piegādes datumu organizācijai, tiek ieturēts nodrošinājums proporcionāli nepiegādātajam produkta apjomam.

14. Informāciju saskaņā ar Padomes Regulu Nr.3730/1987 un Komisijas Regulu Nr.3149/1992 Eiropas Komisijai sniedz Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

15. Īstenojot 2006.gada programmu trūcīgajām personām, paredzēts izmantot kviešu graudus, kurus pārstrādā baltmaizē. Vienai personai paredzēti 0,4 kg izdales reizē. Trūcīgo peronu skaits 2006.gadā — 170000–180000.

16. Baltmaize, ko paredzēts saražot saskaņā ar 2006.gada programmu, atbilst šo noteikumu pielikumā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

17. Īstenojot 2006.gada programmu trūcīgajām personām, organizācija paziņo Lauku atbalsta dienestam šo noteikumu 4.punktā noteikto informāciju 20 dienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumus Nr.309 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 84.nr.).

Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 8.decembri.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 29.novembra noteikumiem Nr.909

Baltmaizes ražošanas un kvalitātes kritēriji

 

1. Baltmaizes ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji:

1.1. baltmaizes ražošanā jāizmanto vismaz šādas sastāvdaļas: kviešu milti, raugs, sāls. Papildu sastāvdaļu pievienošanu nosaka ražotājs;

1.2. baltmaizes ražošanā izmantotajiem miltiem jāatbilst Komisijas 2001.gada 8.marta Regulas (EK) Nr.466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos, 1.pielikuma 2.daļas 2.1.apakšpunktā noteiktajām maksimāli pieļaujamām mikotoksīnu normām;

1.3. citām ražošanā izmantotajām sastāvdaļām jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

2. Baltmaizes ražošanas procesa kritērijs — baltmaizes ražošana notiek saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām, arī saskaņā ar ražotāja apstiprināto receptūru un tehnoloģisko instrukciju.

3. Baltmaizes kvalitātes kritēriji:

3.1. baltmaizes garozas krāsa vienmērīga, no gaiši dzeltenas līdz gaiši brūnai;

3.2. baltmaizes virsma bez lielām plaisām un plīsumiem, tīra. Nav pieļaujama mīkstuma atdalīšanās no garozas;

3.3. baltmaizes mīkstums labi izcepies, elastīgs, pēc taustes sauss, bez miltu daļiņu klātbūtnes, mīkstuma mitrums nepārsniedz 42%, porainība nav mazāka par 55%, skābums 3–5°;

3.4. baltmaizei piemīt kviešu maizei raksturīgā garša un smarža;

3.5. baltmaize nedrīkst saturēt kartupeļu slimības izraisītāju Bacillus mesentericus;

3.6. baltmaizes derīguma termiņš ir ne mazāks par trijām dienām.

Zemkopības ministrs M.Roze

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!