Valsts prezidente:

— sveicot Latvijas medaļniekus Sidnejā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga nosūtījusi apsveikumus abiem Latvijas bronzas medaļas ieguvējiem Sidnejas 2000.gada paralimpiskajās spēlēs — diska metējam Aigaram Apinim un tāllēcējam Armandam Ližbovskim.

Apsveikumā Aigaram Apinim Valsts prezidente raksta:

"No sirds sveicu Jūs, saņemot bronzas godalgu Sidnejas 2000.gada paralimpiskajās spēlēs!

Augstā uzvara, kas Latvijas vārdam likusi tālu pasaulē izskanēt, ir Jūsu ilgā darba un dzelžainā gribasspēka skaists vainagojums. Jūs esat pierādījis, ka cilvēka gribasspēkam un sapņiem pretī stāties nevar nekas.

Patiesi apbrīnojot Jūsu izcilo sniegumu, vēlu, lai ar Jums vienmēr kopā ticība saviem spēkiem, sportisks dzīvesprieks, veiksme un tālākās uzvaras!"

Apsveikumā Armandam Ližbovskim prezidente raksta:

"No sirds apsveicu Jūs ar bronzas godalgas izcīnīšanu Sidnejas 2000.gada paralimpiskajās spēlēs!

Cilvēka gars ir tik liels, cik viņa sapņi un ticība to piepildījumam. Jūsu uzvara ir skaists pierādījums tam, ka patiesai drosmei, neatlaidībai un gribasspēkam nav nesasniedzamu virsotņu. Pieņemiet manus visdziļākos cieņas un apbrīna apliecinājumus, un lai šis sasniegums iedvesmo Jūs jauniem mērķiem un lielām uzvarām!

Novēlu Jums arī turpmāk tikpat daudz enerģijas, izturības un veiksmes!"

Valsts prezidenta preses dienests

— darba vizītē Lielbritānijā

Piektdien, 27. oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Londonā sniedza interviju tiešraidē "BBS World" televīzijas programmai "Hard Talk" ("Nopietna saruna"). Intervijā prezidente tika izjautāta par to, kā Latvijā norit tiesas process par noziegumiem pret cilvēci, par Latvijas vēstures jautājumiem, īpaši tiem, kas saistīti ar Latviju Otrā pasaules kara laikā, un šo notikumu atblāzmu šodien. Prezidentei tika uzdoti jautājumi par latviešu piedalīšanos dažādās Otrā pasaules kara armijās, kā arī par pētījumiem un sniegto statistiku holokausta jautājumā.

Tika vaicāts arī par Latvijas attiecībām ar Krieviju un to, kā prezidente saredz šo attiecību perspektīvu, par soļiem, ko Latvija veic, lai iestātos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī Valsts valodas likuma īstenošanos.

Intervētāju Timu Sebastianu interesēja arī prezidentes personīgā dzīves pieredze un tas, kā viņa kļuvusi par Valsts prezidenti. Bija arī jautājumi par to, kādas Rietumu vērtības viņa vēlētos pastiprināt Latvijā.

Sestdien, 28. oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Londonā piedalījās Sasniegumu akadēmijas rīkotajā ikgada seminārā. Seminārā piedalās aptuveni 500 aicinātu jauniešu, jaunie līderi, pētnieki, kuriem tiek paredzēta daudzsološa nākotne un kuri nākotnē varētu kļūt par jaunajiem pasaules līderiem. Uzstāties tiek aicināti tie līderi, kas ar savu autoritāti šodien ietekmē politiskos, zinātnes un sabiedriskos procesus pasaulē.

Sestdien semināra ietvaros notika paneļdiskusija, kurā uz klausītāju jautājumiem atbildēja Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, bijušais NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Eiropā Veslijs Klārks, kā arī citas augstas amatpersonas un vairāki Nobela prēmijas laureāti.

Diskusija izvērtās par to, kā globalizācija ietekmē drošības un aizsardzības procesus pasaulē, kāda ir ASV un Eiropas sadarbība šajos drošības jautājumos un kā gan ASV, gan Eiropas valstis saredz iespējas cīņai ar terorismu, starptautisko noziedzību, kara noziegumiem un kāda būtu NATO loma tā sauktajos pasaules karstajos punktos turpmāk.

Atbildot uz semināra dalībnieku jautājumiem, Valsts prezidente uzsvēra, ka pasaulē katram ir jābūt atbildīgam par drošību reģionā un Latvija arī turpmāk dos ieguldījumu Eiropas un transatlantiskajā drošībā, iesaistoties miera operācijās un citādi nesot atbildību par drošību kontinentā. Tika spriests arī par to, kā stiprināt Eiropas drošību.

Semināra otrajā daļā ar atsevišķām uzrunām uzstājās dažādi līderi, tajā skaitā V.Vīķe–Freiberga, V.Klārks, vairāki Nobela prēmijas laureāti. Latvijas prezidente stāstīja par savas dzīves pieredzi un to, kāpēc Latvijai dažādos laikos ir bijis svarīgi cīnīties par savu brīvību un suverenitāti. Viņa uzsvēra, ka valstij ir tiesības izvēlēties savu drošības garantu un pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas un pasaules valstu apritē.

Pēcpusdienas semināra daļā uzstājās arī bijušais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs.

Vakarā Sasniegumu akadēmija pasniedza Latvijas prezidentei Zelta balvu. Balvas saņēmēju vidū bija arī M.Gorbačovs, L.Valensa, S.Rušdī, B.Bhuto. Sasniegumu akadēmija vieno bijušos un pie varas esošos līderus politikā, ekonomikā, zinātnē, sabiedrības vadībā un kultūrā, kā arī jauniešus no visas pasaules, kuri uzrādījuši izcilas spējas kādā nozarē un tiek uzskatīti par topošajiem pasaules līderiem. Zelta balva tiek piešķirta izcilām personībām, kas ir bijušas vai ir valsts vai organizāciju vadībā vai ar savu personīgo ieguldījumu ietekmējušas pasaules attīstību.

Svētdien, 29. oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar latviešu organizāciju vadītājiem, svētdienas skolas bērniem un Lielbritānijā studējošajiem jauniešiem no Latvijas.

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidente pateicās par ieguldīto darbu un pūlēm latviešu centru uzturēšanā Lielbritānijā daudzus gadu desmitus, kamēr Latvija bija okupēta, kā arī par palīdzību, ko tie snieguši Latvijai dažādās jomās.

Vēršoties pie studentiem, prezidente atzīmēja, ka pēc viņu sekmēm tiek spriests ne tikai par konkrētiem studentiem, bet arī par valsti, no kuras tie nāk, un tā ir liela atbildība.

Pirmdien, 30. oktobrī

Valsts prezidente Londonā tikās ar žurnālistiem no dažādiem masu medijiem Londonā. Uzrunājot žurnālistus, V.Vīķe–Freiberga aicināja viņus apmeklēt Latviju un personīgi iepazīties ar pašreizējo situāciju valstī un ar tās sasniegumiem. Prezidente runāja par Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem un to, kā Latvija saredz jauno Eiropu, kā arī par vērtībām, kas svarīgas Latvijai, iekļaujoties Eiropas Savienībā un NATO. Viņa arī uzsvēra, ka Latvija ļoti pragmatiski raugās uz iestāšanos Eiropas Savienībā un veic dažādus praktiskus pasākumus, lai 2003.gada 1.janvārī būtu gatava iestāties Eiropas Savienībā.

Valsts prezidente iepazīstināja žurnālistus ar saviem secinājumiem pēc viņas sarunām ar Francijas, Zviedrijas, Vācijas un citu valstu augstākajām amatpersonām par Eiropas Savienības nākotni un paplašināšanās procesu. Zviedrijas amatpersonas ir apliecinājušas savas valsts gatavību prezidentūras laikā Eiropas Savienībā ātri virzīt sarunu procesu, lai paplašināšanās notiktu dinamisk

Prezidentei tika jautāts, kādās jomās Latvijai būtu nepieciešami pārejas periodi sarunu procesā. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija vēlas minimālu tā saucamo pārejas periodu skaitu, un kā vienu no jomām minēja vides aizsardzību, kā arī atzīmēja, ka, tiekoties ar Lielbritānijas ārlietu ministru Robinu Kuku, viņš ir atzinis, ka kandidātvalstis var vēlēties pārejas periodus atsevišķos jautājumos. Vēl V.Vīķe–Freiberga tika izjautāta par integrācijas procesu Latvijā, par cilvēktiesību jautājumiem, un prezidente uzsvēra, ka Latviju ir eksaminējuši dažādi starptautiskie eksperti cilvēktiesību jomā un Latvija saņēmusi arī uzslavas, piemēram, par valodas likuma pieņemšanu.

Runājot par ekonomisko situāciju valstī un tās perspektīvām, prezidente informēja žurnālistus, ka valsts ir pārvarējusi Krievijas un Eiropas Savienības krīzes, un uzsvēra, ka Latvijas eksporta politika ir veicināt eksporta tirgus dažādību ne tikai uz Eiropas Savienības tirgiem, bet arī uz dažādām citām pasaules valstīm. Britu žurnālisti vēlējās uzzināt prezidentes attieksmi par to, kā Latvija raugās uz Latvijas valūtas pievienošanos eiro, kā arī uz Dānijā tikko notikušo referendumu par Dānijas valūtas pievienošanos eiro. Runājot vēl par ekonomiku, prezidente uzsvēra, ka tranzīta joma, Latvijas ostu iespējas, pakalpojumu sfēra, kā arī tūrisms ir tās jomas, kas Latvijā būtu ļoti perspektīvas un nākotnē varētu nozīmēt ekonomisko izaugsmi valstī. Runājot sīkāk par pakalpojumu sfēru, viņa izcēla informācijas tehnoloģiju pakalpojumus kā vienus no perspektīvākajiem pakalpojumu jomā.

Atbildot uz jautājumu par Latvijas attiecībām ar Krieviju, prezidente vēlreiz atkārtoja, ka Latvija ir gatava daudzlīmeņu dialogam ar Krieviju. Prezidente minēja arī Londonā notikušo sarunu ar bijušo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, kurā abas puses vienojās, ka starp Latviju un Krieviju jāattīsta dialogs un tas ir abu valstu interesēs.

Sarunā ar prezidenti piedalījās aptuveni 20 žurnālistu no tādiem masu medijiem kā dažādas BBC (televīzija un radio) nodaļas, laikraksti "Financial Times", "The Times", izdevumi "Spokesman", "Public Information Europe", "Polarities", "Hanseatic Businessman", "The Parliament Magazine", "Europe Magazine" u.c.

Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Londonā tikās arī ar Lielbritānijas Bruņoto spēku komandieri seru Čārlzu Gutriju un Lielbritānijas aizsardzības ministru Džefu Hūnu. Sarunās amatpersonas apmainījās viedokļiem par NATO paplašināšanās procesu un Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs apliecināja Valsts prezidentei, ka Lielbritānija turpinās atbalstīt NATO paplašināšanās procesu, un atzīmēja, ka Latvijai ir visas iespējas ātri virzīties integrācijas procesā uz priekšu. Prezidente pateicās Lielbritānijai par tās nozīmīgo ieguldījumu divpusējās militārās attiecībās, palīdzot Latvijas bruņoto spēku attīstībai. Viņa atzinīgi vērtēja angļu valodas programmu īstenošanos bruņotajos spēkos, kā arī Lielbritānijas ieguldījumu militārajās mācībās. Prezidente kā ļoti pozitīvu piemēru minēja nesenās militārās mācības "Baltic Eagle", kurās bija redzama daudzu valstu militārā sadarbība.

Lielbritānijas Bruņoto spēku komandieris Č.Gutrijs atzīmēja, ka starptautiskā sabiedrība augstu novērtē Latvijas piedalīšanos starptautiskās miera uzturēšanas vienībās. Valsts prezidente teica, ka Latvijai ir svarīgi parādīt, ka tā ir gatava dot savu ieguldījumu starptautiskajā miera procesā un šādi arī apliecina to, ka pamazām veic praktiskus soļus, pierādot gatavību virzīties uz NATO. Valsts prezidente sarunā uzsvēra arī praktisko pierādījumu Baltijas valstu militārajai sadarbībai, kas ir manāma aizsardzības jomā, piemēram, "Baltic Defence" koledžas darbība, kā arī citos projektos.

Tika pārrunātas arī iespējas paplašināt militāro sadarbību nākotnē starp Latviju un Lielbritāniju. Valsts prezidente uzsvēra, ka Lielbritānija ir ļoti nozīmīgs partneris militārajā jomā Latvijai, jo palīdz stiprināt transatlantiskās saites. Prezidente pamatoja savu izteikumu ar Lielbritānijas premjera Tonija Blēra neseno izteikumu Varšavā par Lielbritānijas stipro saiti ar ASV militārajā jomā.

Turpinot vizīti Lielbritānijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Londonā tikās ar Britu padomes vadītāju lēdiju Helēnu Kenediju. Abas puses pauda gandarījumu par sekmīgo sadarbību, kāda izveidojusies starp Latviju un Britu padomi.

Prezidente atzīmēja, ka apmēram 1000 cilvēku, kas ir apguvuši Britu padomes mācības programmas, ir ļoti labs sasniegums, un viņa arī pauda gandarījumu par to, ka cilvēkiem Latvijā ir iespējams izmantot plašo Britu padomes bibliotēku, kā arī tās iespējas, ko piedāvā šī padome, tajā skaitā, kas aptver Latvijas reģionus, tādējādi skolotāji no visas Latvijas var piekļūt informācijai par angļu valodu un Lielbritāniju kopumā.

Abas puses apspriedās par stipendiju programmām, kādas Britu padome piedāvā studentiem no Latvijas. Latvijas prezidente informēja par savu tikšanos ar studentiem, Britu padomes stipendiātiem Londonā. Tika runāts arī par turpmāko sadarbību stipendiju piešķiršanā un iespējām tās paplašināt. Runājot par nākotnes sadarbību, kā viens no jautājumiem tika minēta administratīvās kapacitātes celšana Latvijā, un prezidente uzsvēra, ka šis ir viens no jautājumiem, kas Latvijai ir ļoti būtisks virzībā uz Eiropas Savienību, viņa uzsvēra, ka Latvija vēlas meklēt radošus risinājumus valsts administrēšanas jautājumiem. Britu padomes vadītāja pauda savas organizācijas gatavību palīdzēt Latvijai šīs problēmas risināšanā. Abas puses apspriedās par to, kā piesaistīt jaunus cilvēkus darbam valsts dienestā, un kā viena no svarīgām lietām tika uzsvērta iespēja dot jaunajiem speciālistiem iespējas papildināt savas zināšanas.

Tika runāts arī par sieviešu iesaisti valsts vadībā. Prezidente informēja par pasaules sieviešu-līderu darbību un neseno šīs padomes tikšanos ANO tūkstošgades sanāksmes laikā Ņujorkā. Tika pārspriesti tie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Britu padome 21.gadsimta sākumā, un kā tā raugās uz savu nākotnes misiju. Tāpat tika runāts par sadarbību tieslietu sistēmas reformēšanā Latvijā, par iespējām racionāli un efektīvi attīstīt tieslietu sistēmu, un Britu padomes vadītāja apliecināja savu gatavību palīdzēt atbalstīt Latviju šo reformu gaitā. Tāpat prezidente uzaicināja Britu padomes vadītāju apmeklēt nākamgad Latviju, kad Rīga svinēs savu astoņsimtgadi un kad maijā Latvijā arī notiks Britu dienas.

Valsts prezidenta preses dienests