Latvijas Valsts prezidente Dr. Vaira Vīķe–Freiberga:

Latvijas vieta jaunajā Eiropā

Uzruna Londonas Ekonomikas augstskolā 2000. gada 27. oktobrī

Ekselences! Dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos, ka esmu pirmā Latvijas Valsts prezidente, kas uzstājas Londonas Universitātē un sevišķi Londonas Ekonomikas un politiskās zinātnes augstskolā, kas ieguvusi ievērojamu reputāciju par saviem izcilajiem akadēmiskajiem sasniegumiem.

Sākumā es gribētu atsaukties uz premjerministra Tonija Blēra uzrunu Polijas biržā Varšavā pirms trim nedēļām. Premjerministrs Tonijs Blērs uzsvēra, ka Apvienotajai Karalistei un Savienotajām Valstīm ir īpaša loma stabilitātes un drošības nodrošināšanā Eiropā. To norādot, premjerministram bija taisnība, un es gribētu izmantot šo izdevību un pateikties Apvienotajai Karalistei par lielo palīdzību, ko tā sniedza Latvijai drošības lietās.

Apvienotā Karaliste bija starp pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas valstiskumu "de facto" 1918. gadā, kad Latvija deklarēja savu neatkarību. Pēc tam kad Latvija zaudēja neatkarību 1940. gadā, Apvienotā Karaliste atteicās atzīt bijušās PSRS Baltijas valstu okupāciju un aneksiju "de iure". Pateicoties šai neatzīšanas politikai, Latvijas diplomātiskā misija turpināja darboties Londonā visus ilgos padomju okupācijas gadus.

Kopš dzelzs priekškara krišanas Apvienotā Karaliste ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedroto ne tikai Latvijai un tās Baltijas kaimiņvalstīm, bet visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Mēs esam pateicīgi par skaidri pausto politisko un praktisko atbalstu, ko Apvienotā Karaliste ir sniegusi un turpina sniegt.

Pašreizējās Lielbritānijas un Latvijas attiecības ir stingri iesakņojušās un labi iedibinātas. Abām valstīm ir kopīgi mērķi un prioritātes, kas ietver stipras un vienotas Eiropas izveidošanu.

Mūsu attiecības tālāk tiks nostiprinātas ne tik pārāk tālā nākotnē, kad Latvija kļūs par uzticamu Apvienotās Karalistes partneri gan Eiropas Savienībā, gan NATO ietvaros. Iestāšanās šajās abās organizācijās ir Latvijas ārpolitikas galvenā prioritāte, un uz to ir vērsti mūsu pašreizējie centieni.

Dāmas un kungi!

Latvijas pašreizējais stāvoklis, kā arī tās uz nākotni vērstie centieni kļuva iespējami, beidzoties aukstajam karam. Šī ieilgušā konflikta izbeigšana pirms desmit gadiem tika uztverta ar pacilātību visā Eiropā. Dzelzs priekškars, kas patvaļīgi atdalīja Latviju no Viduseiropas un Austrumeiropas, beidzot tika pacelts.

Sabrūkot Padomju Savienībai, agrākās komunistiskā bloka valstis varēja atgūt savu statusu kā suverēnas valstis un neatkarīgas politiskas vienības. Beidzot ieguvušas iespēju izdarīt savu izvēli, tās ar stingru pārliecību ir izvēlējušās Rietumu demokrātiskās vērtības un pilsoniskas sabiedrības koncepciju. Apbruņojušās ar apņēmību atgūt savu likumīgo vietu lielajā Eiropas tautu saimē, tās daudz strādā, lai pārveidotu savu ekonomiku un pārstrukturētu sabiedriskās sistēmas.

Kopīgās vērtības, kas ir mūsu valstīm, balstās uz stingriem nemainīgu, fundamentālu principu pamatiem: brīvas vēlēšanas un patiesas demokrātiskas politiskās institūcijas, privātīpašuma respektēšana un brīva tirgus ekonomika; cilvēktiesību respektēšana un tiesiskuma pārākums.

Šie principi ir pamats, uz kura mēs vēlamies balstīties, lai vadītu drošu, stabilu un plaukstošu tautu saimi, kas galarezultātā ietvers visu Eiropas kontinentu.

Šāda monumentālā uzdevuma izpilde prasīs augstas pakāpes integrāciju Eiropas mērogā un ietvers sevī daudzus savstarpēji saistītus un savstarpēji papildinošus procesus. Tie ir:

• Eiropas Savienības nākotnes identitātes noteikšana;

• Eiropas Savienības paplašināšanās turpināšana;

• Eiropas stabilitātes telpas paplašināšana.

Es sākšu ar Eiropas Savienības nākotnes identitātes noteikšanas procesu.

Eiropas Savienības izveidošana pēc postošā un iznīcinošā Otrā pasaules kara beigām atnesa vēl nepieredzētu miera un uzplaukuma ēru Rietumeiropā. Šī mierīgā Eiropa jau pastāv pusgadsimtu, un es patiesi ceru, ka miers turpinās valdīt arī nākamajos gadsimtos.

Tomēr citos mūsu ikdienas dzīves aspektos šķiet, ka Heraklīta izteiciens: "Panta rhei" jeb "Viss plūst, viss mainās" ir atbilstošs moto mūsu postmodernisma laikmetam tāpat kā pirms Sokrāta laika Grieķijā. Nepieciešamība saglabāt konkurētspēju globālā mērogā kopā ar grūtajiem uzdevumiem, ko radīs lielā jaunu dalībvalstu skaita uzņemšana, ir spiediens no ārpuses, ar ko Eiropas Savienībai būs jātiek galā 21. gadsimtā. Kamēr šie ārējie procesi ir noteikuši nepieciešamību mainīties, pašas Eiropas Savienības iekšējie dinamiskie procesi ir sasnieguši pakāpi, kas prasa jaunas atbildes par šīs starptautiskās organizācijas nākotni.

Šogad ar jaunu spēku ir atsākušās diskusijas par jaunas Eiropas galīgo veidolu, tās modeļiem un perspektīvām. Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra runā Varšavas biržā, Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi runā Strasbūrā, Francijas prezidenta Žaka Širaka paziņojumā Vācijas Bundestāgā, Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera un Itālijas premjerministra Džuliano Amato kopīgā deklarācija, kā arī Beniluksa valstu kopīgajā memorandā ir izteiktas izvēles iespēja.

Mēs Latvijā sekojam līdzi šai diskusijai ar lielu interesi. Ir skaidrs, ka ES, kurā mēs iestāsimies, atšķirsies no tās, kādu mēs to pazīstam tagad. Ņemot vērā grūtības, ar kādām jāsastopas, lai panāktu ātru vienošanos par dažiem ļoti būtiskiem jautājumiem, mēs domājam, ka par atsevišķiem ES reformas aspektiem jālemj vēlākā laika posmā. Tas dotu iespēju valstīm, kas iestāsies ES, piedalīties Eiropas Savienības nākotnes veidošanā.

Šajā sakarā mēs stingri atbalstām premjerministra Blēra priekšlikumu, ka jaunajām ES dalībvalstīm jāpiedalās nākamajās ES parlamentārajās vēlēšanās 2004. gadā, lai tās iegūtu vietas nākamajā Starpvaldību konferencē. Latvija būs gatava ieņemt savu vietu šo valstu vidū.

Lai arī kāds ES nākotnes modelis tiktu izvēlēts, jānodrošina ES dalībvalstu vienlīdzība un jāizvairās no tā, lai neizveidotos divās rindās sadalīta Eiropa. Šajā ziņā panākumu atslēga meklējama lielākā elastībā, plašākā sadarbībā, kas balstās uz atklātību un neizslēgšanu. Ja ir jāpanāk pozitīvas izmaiņas, tad visu Eiropas valstu pilsoņiem jājūt, ka viņu balsis sadzird un uzklausa.

Vissvarīgākais politiskais lēmums Eiropai nākamajā gadsimtā jau ir pieņemts — ES paplašināsies uz austrumiem un ietvers Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Ņemot to vērā, nākamajā sanāksmē Nicā ir jāpanāk vienošanās par vissteidzamākajām ES institucionālām reformām, lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās paplašināšanas procesā.

ES paplašināšana dos lielu ieguvumu gan ES esošajām dalībvalstīm, gan jaunajām dalībvalstīm. ES dalībvalstīm paplašināšana nozīmē lielāku stabilitāti, lielāku drošību un vairāk iespēju. Paplašināšanas panākumi noteiks ES spēju konkurēt globālā mērogā. Nākotnes Eiropas Savienība ar vairāk nekā 500 miljoniem iedzīvotāju būs ne tikai ekonomiska un politiska lielvalsts, bet arī demokrātiska un stabila vienība ar modernām un atvērtām sabiedrībām.

ES kandidātvalstīm paplašināšana nozīmē vairāk nekā Eiropas Savienības noteikto iestāšanās kritēriju izpilde. Tā nozīmē arī izaugsmi, attīstību, uzplauksmi un drošību. Pēdējo desmit gadu laikā visas kandidātvalstis jau ir īstenojušas milzīgas politiskās, ekonomiskās un sociālās pārmaiņas, cenšoties dot ieguldījumu Eiropas labklājībā un stabilitātē kopumā. Dažreiz šīs izmaiņas ir sabiedrībai dārgi maksājušas, bet mēs to redzam kā ieguldījumu mūsu kopīgajā nākotnē.

ES Padome Helsinkos formāli izbeidza kandidātvalstu dalījumu grupās. Pašreiz Francija savā prezidentūras laikā cenšas likvidēt pēdējās šādas dalīšanas grupās paliekas "de facto " .

Visām kandidātvalstīm tagad ir dotas vienādas iespējas pabeigt iestāšanās procesu atbilstoši to sasniegtajam progresam. Tas ir atklāts un godīgs process, kurā par katras valsts gatavību var spriest pēc tās nopelniem atbilstoši tās spējai izpildīt Kopenhāgenā izvirzītos kritērijus.

Latvija izmanto šo iespēju. Mēs esam gatavi, vēlamies un spējam virzīties uz priekšu ātrā tempā. Mūsu mērķis ir pabeigt iestāšanās sarunas, visvēlākais līdz 2002. gada beigām, kad mēs būsim pieņēmuši "acqui communautaire" un būsim gatavi to pilnībā izpildīt. Šis datums sakrīt ar ES izvēlēto datumu, kad tiks uzņemtas pirmās jaunās dalībvalstis.

Latvija cer, ka tā būs starp pirmajām kandidātvalstīm, kas pievienosies Eiropas Savienībai. Ir tikai viens priekšnoteikums, lai Latvija varētu pabeigt iestāšanās sarunas paredzētajā laikā. Visām atlikušajām sarunu sadaļām jābūt gatavām apspriešanai nākamā gada sākumā, kad Zviedrija uzņemsies ES prezidentūru. Latvija atbalsta Zviedrijas apņemšanos panākt, lai uzņemšanas sarunas netiktu novilcinātas.

Dāmas un kungi!

Eiropas integrācijas trešā dimensija ietver stabilitātes telpas paplašināšanu Eiropā. Tas daļēji tiks panākts ar ES integrāciju un paplašināšanu, un tas ir pakāpenisks process.

To panāks, arī pateicoties visdažādākajiem sadarbības projektiem, kas ir kalpojuši, lai tuvinātu ES dalībvalstis un kandidātvalstis. Tagad šādi projekti tiek izstrādāti citās valstīs, kā arī Eiropas reģionos.

Svarīgs un grūti izpildāms uzdevums ir stabilitātes atjaunošana Dienvidaustrumeiropā un tās integrācija Eiropā kopumā. Es priecājos, ka bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir sākusi sarunas par stabilizāciju un asociācijas līguma noslēgšanu ar ES. Horvātija gatavojas sākt šo procesu, un Albānija ir izteikusi vēlēšanos to darīt. Bosnija un Hercegovina ir ceļā uz to, lai kļūtu par Eiropas Padomes dalībvalstīm.

Mazāk nekā pirms mēneša mēs bijām liecinieki vēsturiskam notikumam — Dienvidslāvijas tauta gāza Miloševiča režīmu, skaidri paužot savu izvēli par labu demokrātijai un brīvībai. Mēs ceram, ka vispusīgs demokratizācijas process pārņems visu Dienvidslāvijas Federālo Republiku, kas galu galā tuvinās šo valsti Eiropas un transatlantiskajām kopienām. Mums visiem jāsniedz visa iespējamā palīdzība, lai sekmētu Dienvidslāvijas iekļaušanos Eiropas kopienā, ko veido demokrātiskas un brīvas nācijas.

Pagājušajā gadā Latvija atzinīgi novērtēja Helsinku Padomes lēmumu piešķirt Turcijai ES kandidātvalsts statusu. Mēs gaidām Turcijas sekmīgu iekļaušanos Eiropas integrācijas procesā.

Ne mazāk svarīgas ir ES attiecības ar Krieviju, kas ir lielākais sadarbības partneris Baltijas jūras reģionā. Dialogs, sadarbība un paplašināšana ir nepieciešamība. Mēs atzinīgi vērtējam ES konstruktīvo politiku, veidojot kopīgu ES stratēģiju attiecībā pret Krieviju. Tajā pašā laikā mēs gaidām, ka Krievija būs uzticīga Eiropas vērtībām ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Dāmas un kungi!

Kā jau minēju, Latvija iestāšanos gan ES, gan NATO uzskata par savām galvenajām prioritātēm. Tās jāvērtē kā paralēli procesi vai kā vienas monētas abas puses. Mēs uzskatām, ka dalība šajās abās organizācijās viena otru savstarpēji papildina un ir labākais līdzeklis, kā pilnībā iesaistīties Eiropas un transatlantiskajās lietās. Mēs esam bijuši reālistiski, nosakot mērķus, laiku un nodrošinot nepieciešamos cilvēku un finansu resursus to sasniegšanai.

Latvija kopā ar tās kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu ir izmantojusi to, ka tā ir samērā maza, kā arī faktu, ka trīs Baltijas valstis nepārmantoja padomju stila militāros spēkus un apbruņojumu. Tas, protams, nozīmēja, ka mums bija jāsāk no nulles un jāceļ no pašiem pamatiem. Bet tas atļāva mums sasniegt strauju progresu, un šodien trīs Baltijas valstis var būt pozitīvs piemērs pārveidošanai un sadarbībai. Mēs esam īstenojuši kopīgus Baltijas aizsardzības projektus, piedalījušies NATO miera uzturēšanas operācijās un izglītojuši lielu skaitu karavīru un virsnieku, kas labi pārvalda angļu valodu.

No gada gadā mēs konsekventi palielinām izdevumus aizsardzībai ar stingru apņemšanos līdz 2003. gadam sasniegt divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas ir vidējais rādītājs aizsardzības izdevumiem starp pašreizējām NATO dalībvalstīm. Šī līmeņa sasniegšana mums palīdzēs izpildīt nepieciešamās NATO starpoperativitātes prasības un paaugstināt pašaizsardzības spējas.

1997. gada NATO sanāksmē Madridē tika atzīts ievērojamais progress, ko sasniegušas Baltijas valstis. 1999. gada sanāksmē Vašingtonā mums tika piešķirts kandidātvalstu statuss. Mēs gaidām nākamo sanāksmi 2002. gadā, kam jāuzņem visas trīs Baltijas valstis aliansē.

Dāmas un kungi!

Latvija ar lielu interesi seko līdzi Eiropas drošības un aizsardzības politikai. Apvienotās Karalistes un Francijas vadošā loma Eiropas militārā spēka izveidošanā un labāku krīzes pārvarēšanas spēju nodrošināšanā nav apstrīdama.

Nav šaubu, ka Eiropai jāspēj ātri rīkoties, lai pārvarētu krīzes kontinentā. Latvija atbalsta Eiropas Savienības izvirzīto galveno mērķi un ir gatava dot savu ieguldījumu konkrētā un operatīvā veidā, lai paaugstinātu ES krīzes pārvarēšanas spējas.

Tajā pašā laikā ir acīmredzams, ka mēs nevaram atļauties resursu dubultošanu vai nepareizu izmantošanu.

Latvijas ieguldījums galvenokārt būs mūsu vienību piedalīšanās NATO vadītajās miera uzturēšanas operācijās. Mēs uzskatām, ka ciešāka sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, lai sasniegtu ES izvirzīto mērķi, var izrādīties tikpat noderīga, kā tas ir bijis gadījumā ar NATO vadītajām operācijām.

Mēs esam arī pārliecināti, ka jāstiprina transatlantiskās saites, vienlaikus palielinot Eiropas spēju parūpēties pašai par sevi. Eiropai jāturpina sadarboties ar Savienotajām Valstīm un Kanādu, lai risinātu drošības problēmas. Kā premjerministrs Blērs pareizi norādīja, Apvienotās Karalistes spēks kopā ar Savienotajām Valstīm var kalpot visas Eiropas labā.

Dāmas un kungi!

Eiropa atrodas uz jaunas tūkstošgades sliekšņa. Mums stāv priekšā grūts uzdevums — integrēt kontinenta dažādās valstis un reģionus un modernizēt mūsu sabiedrības. Globalizācija ir izplatīta un visaptveroša parādība. Vai uz labu vai ļaunu, taču tā noteikti ietekmēs visas nācijas. Cita starpā, tas spiež mūs atzīt, ka ilgtspējīga ekonomiska attīstība iet roku rokā ar dinamisku un atvērtu sabiedrību izveidošanu.

Latvija ir uzņēmusies veikt vispusīgas reformas un modernizāciju, lai integrācija Eiropā būtu sekmīga. Mums ir izdevies desmit gadu laikā ne tikai no jauna izveidot un konsolidēt demokrātisku politisko sistēmu, bet arī radīt pilnībā funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Tie nav mazi sasniegumi valstij, kas pirms desmit gadiem vēl smaka padomju impērijas jūgā ar tās totalitāro pārvaldes sistēmu un finansiāli un morāli bankrotējušu ekonomiku. Atļaujiet man īsi raksturot Latvijas sasniegumus ekonomikā.

• Apmēram divas trešdaļas Latvijas ārējās tirdzniecības notiek ar Rietumeiropu, galvenokārt ar Vāciju, Apvienoto Karalisti un Ziemeļvalstīm.

• Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šī gada pirmajā pusē bija 5,1 procents.

• Latvijā ir viens no viszemākajiem gada inflācijas rādītājiem Viduseiropā un Austrumeiropā — tikai 2,5 procenti — kopā ar mazu valsts parādu un stabilu nacionālo valūtu.

• Mūsu valūta — lats — ir piesaistīta ar stingri noteiktu kursu SDR valūtas grozam un ir stabila jau gadiem ilgi.

• Latvijā bezdarba līmenis bija samazinājies līdz 7,9 procentiem līdz šī gada oktobrim.

• Ārzemju tiešo investīciju koeficients Latvijā ir 777 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju, kas ir starp augstākajiem rādītājiem Viduseiropā un Austrumeiropā.

Lai nostiprinātu mūsu turpmāko attīstību, mēs gribētu izcelt mūsu konkurētspējas priekšrocības informācijā un komunikāciju tehnoloģijās.

Šī nozare Latvijā, tāpat kā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, strauji attīstās, pateicoties spēcīgajai izglītības sistēmai dabaszinātnēs un matemātikā. Vairāk nekā 120 000 kvalificētu informācijas tehnoloģijas speciālistu strādā Baltijas valstīs.

Lielākā informācijas tehnoloģijas firma Viduseiropā un Austrumeiropā, kur strādā vairāk nekā 450 pilna laika programmatūras izstrādāšanas speciālistu, ir Latvijā. Cita firma, kas izveidota uz Latvijas zinātniskā un augstas tehnoloģijas zināšanu potenciāla, eksportē visas tās ražotās optiskās šķiedras sarežģītām lāzeru iekārtām.

Tranzīta tirdzniecība ir vēl viena ienesīga un perspektīva darbības nozare. Latvijas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa un labi attīstītās infrastruktūras dēļ tranzīts ir kļuvis par vispievilcīgāko ieguldījumu sektoru. Dabas resursu izmantošanas nozarē koksnes ražošana un apstrāde dod galvenos ienākumus. Latvijā ir ne tikai lielas mežu platības ar augstvērtīgu koksni, bet arī augsti kvalificēts un samērā lēts darbaspēks. Latvijas koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti ir 10 procenti no Lielbritānijas kopējā koksnes tirgus.

Dāmas un kungi!

Uz Latvijas sekmīgās ekonomiskās attīstības fona mēs pilnībā apzināmies, ka nedrīkst atstāt bez ievērības sociālās problēmas, tādas kā kopīgu vērtību atzīšanas veicināšana, kultūras plurālisms un daudzveidība.

Mūsu valdība ir uzsākusi nozīmīgu projektu — Latvijas sabiedrības integrācijas nacionālās programmas izstrādi. Daudzējādā ziņā šī programma ir unikāla, un tās struktūrā ir trīs galvenās jomas:

1) pilsoniskā piedalīšanās un politiskā integrācija;

2) sabiedrības un reģionālā integrācija;

3) izglītība, valoda un kultūra, ieskaitot mazākumtautību valodas un kultūru.

Valsts finansētā vidējā izglītība Latvijā pašreiz ir pieejama astoņās mazākumtautību valodās — igauņu, lietuviešu, poļu, ebreju, čigānu, ukraiņu, krievu un baltkrievu. Mūsu nacionālā programma tika nodota plašai sabiedrības apspriešanai. Šīs debates mobilizēja daudz nevalstisko organizāciju un galarezultātā nostiprināja pilsoniskas sabiedrības lomu lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā.

Latvija ir gatava dalīties pārejas procesā iegūtajā pieredzē ar citām valstīm, kurās notiek līdzīgas izmaiņas. Kaut gan nav universālu risinājumu un gatavu recepšu, mēs esam pārliecināti, ka mūsu pieredze var noderēt citām valstīm. Mēs jau dalāmies mūsu Eiropas integrācijas pieredzē ar Ukrainu un drīzumā arī ar Gruziju.

Mēs esam daudz ieguvuši no mūsu draugiem un partneriem Eiropā un esam gatavi dalīties mūsu uzkrātajā pieredzē ar citiem. Visi eiropieši vēlas iegūt stabilitāti un labklājību, un mēs varam apvienot pūles, lai sasniegtu šos mērķus.

Dāmas un kungi!

Eiropa — mūsu kopējās mājas — ir unikāla vieta, kur tik daudz tautu ar dažādu kultūru un politiskām tradīcijām un vēsturisku pieredzi mācās mierīgi sadzīvot. Šīs saimes paplašināšanu nevajadzētu uzskatīt par ko tādu, kas apdraud priekšrocības, ko izdevies sasniegt ES dalībvalstīm. Paplašināšana būs kopīgas bagātināšanās avots, un Eiropas valstu kultūras daudzveidība ir liela vērtība kontinenta nākotnei.

Iespējams, ka neviens to nav pateicis labāk kā Džons Donne, mans mīļākais dzejnieks, metafiziķis:

Neviens cilvēks nav sala, viens pats par sevi;

Katrs cilvēks ir daļa no kontinenta, daļa no galvenā.

Ja jūra aizskalos projām zemes piciņu,

Eiropa kļūs mazāka.

Briti un austrumeiropieši — mēs visi esam daļa no galvenā. Katra valsts ir mūsu kontinenta daļa, un Eiropa kļūst lielāka, iekļaujot mūs visus

"Latvijas Vēstneša" (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums