Valsts budžets sākas ar santīmu nodoklī

Piektdien, 27.oktobrī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) svinīgā sanāksmē atzīmēja Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes (LNMP) piecu gadu darba jubileju.

Svētku brīdī bija klāt daudzi uzņēmēji, kā arī VID darbinieki. Sanāksmi atklāja LNMP direktore Janīna Stoļarova un deva vārdu finansu ministram Gundaram Bērziņam, kura pēdējā laika aktivitātēm tagad var sekot līdzi ar interneta starpniecību arī datoru monitoru ekrānos.

Gundars Bērziņš , finansu ministrs:

— Labdien! Ir liels prieks izkāpt no ekrāna un nostāties uz savām kājām. Ir laba sajūta, ka esmu tiešā kontaktā ar jums.

Pirmām kārtām gribu pateikt lielu paldies uzņēmējiem, kuri šeit piedalās, jo tie uzņēmēji, kuri strādā ar Lielo nodokļu maksātāju pārvaldi, valstij maksā 45% no visiem nodokļiem. Tātad jūs esat tie, kuri apmaksā gan ministrus, gan politiķus, gan pensijas. No jūsu naudas tiek maksātas gan skolotāju algas, gan citas lietas. Paldies liels jums par to! Valsts ieņēmumu dienestā šī struktūra ir piecus gadus, un es uzskatu, ka tā ir sevi attaisnojusi, jo mēs arī veicam tādu ļoti nepatīkamu darbu — nodokļu iekasēšanu, un tas pašiem iekasētājiem nerada lielu prieku. Šie pienākumi ir jāveic. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs uzņēmējos neredzētu tikai naudas devējus. Uzņēmēji mums jāredz kā partneri, ja uzņēmējiem arī rītdiena būs laba, tad arī nodokļu būs vairāk. Līdz ar to mēs esam pakalpojumu sniedzēji uzņēmēju attiecībās ar valsti maksāšanas procedūrā.

Runājot ar vairākiem uzņēmējiem, neesmu dzirdējis kritiskas piezīmes par šīs pārvaldes darbu — drīzāk otrādi. Drīzāk esmu dzirdējis īpašu vēlmi lieliem uzņēmējiem un vietējām nodaļām nākt un strādāt ar Lielo nodokļu maksātāju pārvaldi. Tādi gadījumi manā praksē ir. Tas liek secināt, ka darbs un attieksme pret nodokļu maksātājiem un sadarbība ir ļoti labā līmenī. Tāpēc gribētu, lai sadarbība turpinās. Pirmie pieci gadi nav liels periods, arī valsts mums ir pietiekami jauna un veidojas. Varu paust savu uzskatu, ka valsts un finansu attīstību, arī nodokļu un budžeta attīstību redzu caur to, ka mēs radām iespējas attīstīties uzņēmējiem.

Tāpēc arī mēs esam šogad pirmo desmit gadu laikā situācijā, kas neparedz neviena nodokļa ieviešanu vai palielināšanu, kas samazina sociālā nodokļa likmi, un arī nākamgad ir plānots samazinājums īpašuma nodoklim. Latvijas pārdales īpatsvars caur budžetu, kas ir 42% no kopprodukta, ir par augstu. Tas nav tāds pārdales līmenis, kas veicina valsts izaugsmi, dinamisku izaugsmi. Bez izaugsmes mums nav cerību atrisināt nevienu no problēmām, kādas ir katrai neatkarīgai valstij. Pastāv ārlietu funkcijas, drošība, aizsardzības funkcijas, izglītības un sociālo funkciju realizēšana. Es uzskatu, ka iesākums ir labs, ceru uz veiksmīgu sadarbību. Vēlu santīmu pa santīmam krāt budžeta naudu, nedarot pāri mūsu galvenajiem budžeta uzturētājiem un nodokļu maksātājiem.

Pēc tam runāja Andrejs Sončiks, VID ģenerāldirektors:

— Labdien, godātais finansu ministra kungs, cienījamās dāmas un godātie kungi!

Pirmajā dzīves gadā bērns ir tik maziņš, ka vēl neko nerunā, bet viņam parādās pirmie zobiņi. Mūsu gadījumā bērns ir meitene. Otrajā dzīves gadā bērns mēģina noturēt uzmanību ne tikai uz vienu objektu, bet uz vairākiem, cenšas teikt jau pirmos vārdus. Tas gan dzīvē izpaužas tā, ka trāpās pats gudrākais bērns. Trešajā dzīves gadā bērns izrunā lielus teikumus, bet ar savām mantām ar citiem bērniem nedalās. Ceturtajā dzīves gadā bērns uztver savas rotaļlietas un sāk dalīties ar savām mantām. Piektajā gadā bērns pasauli uztver objektīvi, bet sestajā gadā saprot, ka jāsāk nopietni gatavoties skolas dzīvei un jācenšas kļūt par skolas vecuma bērnu.

Šo salīdzinājumu neizvēlējos nejauši, jo uzskatu, ka ar lielajām mūsu valsts kompānijām ir liels un grūts darbs aiz muguras. Patlaban mums vajadzētu būt tajā stadijā, ka mūsu lielākajām kompānijām vajag nopietnāku un kvalitatīvāku servisu.

Redze bērnam veidojas 10—12—13 gadu vecumā. Vēlu veiksmi lielajiem uzņēmējiem un lielo uzņēmumu pārvaldītājiem.

Klātesošos uzrunāja arī Janīna Stoļarova, LNMP direktore:

— Gribu pastāstīt par to, kā tika izveidota mūsu pārvalde un kāds īsumā ir mūsu darba rezumējums. Lielo nodokļu maksātāju pārvalde tika izveidota 1995. gada 25. augustā, kad Latvijas valdība parakstīja dokumentu SVF pēc PB ieteikuma. Pārvaldes izveides mērķis bija nodrošināt pastiprinātu uzraudzību un komerciju no lielākajiem valsts nodokļu maksātājiem. Pirmās 20 lielākās uzņēmējsabiedrības tika pārņemtas ar 1995. gada 1. novembri, bet pārējās lielākās — sākot ar 1996. gada 1. janvāri.

Jāatzīmē, ka šo lielo maksātāju vidū bija arī 30 lielākie parādnieki — uzņēmumi — valsts budžetam. Tādi bija pārvaldes nolikumā ierakstītie kritēriji. Pārvalde tika veidota, ņemot vērā Kanādas, Holandes, Anglijas un citu valstu pieredzi. Atlases kritēriji tajā laikā bija uzņēmējsabiedrību nozīmīgums valsts ekonomikā un tās sekojumos, jo, kā mēs zinām, notika valsts īpašuma privatizācija. Šodien, atskatoties uz iepriekšējo gadu rezultātiem, varam secināt, ka pārbaude šo mērķi ir sasniegusi. Pateicoties mūsu nodokļu maksātāju lielākās daļas sekmīgam biznesam, ir izdevies valsts budžetā iemaksājamo nodokļu masu palielināt no 30,6% 1996. gadā līdz 33,4% 1999. gadā. Kopā mūsu lielie nodokļu maksātāji ar muitas un citiem maksājumiem valsts budžetā ieguldījuši 1996. gadā 38,1%, bet pagājušajā gadā — 45,9%.

Mēs lepojamies ar saviem nodokļu maksātājiem, priecājamies, ja viņiem veicas. Cenšamies palīdzēt, ja tas ir mūsu spēkos, tad, kad ir problēmas. Mums ir paveicies, jo mēs diendienā varam tikties ar veiksmīgiem cilvēkiem, no kuriem varam smelt optimismu un prasmi strādāt, dalīties ar valsti. Par to viņiem liels paldies!

Jau no pirmajām pārvaldes izveidošanas dienām esam iedibinājuši savstarpējas cieņas, sapratnes un godprātīgas nodokļu nomaksas principus, ko cenšamies pilnveidot ikdienā. Par vienu no uzdevumiem VID ir izvirzījis kļūt par modernu, uz klientiem orientētu iestādi pēc godīguma, taisnīguma un darba realitātes. Pārvaldes darbinieki cenšas strādāt, lai šo uzdevumu īstenotu. Īpaša vērība tiek veltīta tieši nodokļu maksātājiem un sniedzamo pakalpojumu kvalitātei, kā arī izglītošanai, informēšanai un konsultēšanai. Šajā gadā, izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, esam informējuši nodokļu maksātājus ar biļeteniem, kuros apkopotas normatīvo aktu izmaiņas, kā arī grāmatvedības, nodokļu un uzņēmējdarbības normatīvo aktu piemērošana. Ar šā gada 1. novembri sāksim eksperimentālu atskaišu pieņemšanu elektroniski. Lai varētu sekmīgi sagatavoties 2001. gada 1. janvārim, stāsies spēkā normatīvie akti, kas dos iespējas uzņēmējiem savus nodokļus un pārskatus iesniegt elektroniski. Domāju, ka lielajiem maksātājiem tas ir ļoti būtiski. Tad arī varēsim nosūtīt dažādus dokumentus — gan izziņas par nodokļu nomaksu pēc nodokļu maksātāju lūguma institūcijai, kura ir saņēmēja. Domāju, ka šis pakalpojums būs laba iespēja samazināt izmaksas, kas saistītas ar nodokļu nomaksas uzņēmējiem.

Turpmākajiem gadiem saskaņā ar VID modernizācijas projektu pārvalde ir izvirzījusi stratēģiskus mērķus. Tie būtu nodokļu saistību procesu pilnveidošana, augsti profesionāla nodokļu administrācija, kuras uzmanības centrā ir klienti, arī sniedzamo pakalpojumu optimizācija un pilnveidošana, darbinieku profesionalitāte un godīgums. Esmu pārliecināta, ka mūsu pārvalde sasniegs šos mērķus. Pārvaldē strādā labi, radošas iniciatīvas bagāti darbinieki, kuri cenšas veikt savus pienākumus precīzi un radoši. Mēs strādājam komandā, kurā valda radošu domu daudzpusība.

Astra Salcēviča — "Latvijas Vēstnesim"

Lielāko nodokļu maksātāju pārvaldes direktore Janīna Stoļarova (pa labi) sveic "Latvija Statoil" izpilddirektori Baibu Rubesu

Svinīgajā pasākumā Finansu ministrijas Valsts sekretāre Valentīna Andrejeva un finansu ministrs Gundars Bērziņš             Foto: A.F.I.

Astra Salcēviča — "Latvijas Vēstnesim"