Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 1. decembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Kalniņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Pirmā lieta, ko es noteikti gribētu atzīmēt, ir Politisko partiju likums. Šodien diskusijas raisījās par to, vai partiju var dibināt 200 vai 500 cilvēki. Un to es arī gribētu mazliet izgaismot. Mūsuprāt, lai būtu lielāka demokrātija mūsu valstī, jāsaglabā šie 200 cilvēki, kas var dibināt partiju, un dažādu iemeslu dēļ. Šajā brīdī cilvēku skaita palielinājums neattiektos uz tām partijām, kas šobrīd ir Saeimā. Tas nozīmē, ka mēs norobežojam un sakām, ka tagad jūs varat dibināt tikai ar 500 cilvēkiem, un tikai tad var būt partija.

Mēs esam pētījuši arī citu Eiropas valstu pieredzi. Un tā liecina, ka skaits, cik var dibināt vienu partiju, ir samērīgi daudz mazāks. Es domāju, ka mums no tās pieredzes ir vērts mācīties.

Tas, kas daudzus jautājumus atrisina, ir 5% barjera. Es domāju, ka šīs lietas nevajag kārtot ar likuma varu, bet tās sakārtosies demokrātiskā ceļā.

Vēl es gribētu pieminēt pārrunas par emigrācijas jautājumiem, kas šodien bija. Šie jautājumi īstenībā ir ārkārtīgi smagi, un par tiem mums ir jārunā un jādomā. Tikai – kādā veidā. Un šajā brīdī to jautājumu tā, kā tas tika pasniegts, mēs atbalstīt nevarējām. Tāpēc mēs par šo problēmu domāsim.

Es nevaru nepieminēt likumu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”, jo tas iezīmē zemes reformas nobeiguma posmu.

Un vēl ļoti būtisks jautājums, kas šodien tika skatīts, protams, ir arī Satversmes grozījumi, kas nosaka laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, kas šodien ar lielu balsu vairākumu guva atbalstu. Šodien par šo grozījumu nobalsoja 73 deputāti.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Mūsu šodienas viena no aktualitātēm, neapšaubāmi, bija jautājums, kas skar migrāciju. Arī mūsu frakciju uztrauc situācija, ka liela daļa Latvijas jauniešu un vidējās paaudzes cilvēku dodas darba meklējumos uz citām valstīm. Mēs redzam risinājumu šai problēmai tikai tā, ka šeit uz vietas jāveido jaunas darbavietas, jāpaceļ darba atalgojums. Skaidrs, ka viens no veidiem, kā sasniegt mērķus, it sevišķi laukos, ir esošās pašvaldību struktūras, lai saglabātu tur esošos sociālās sfēras objektus un lai tiktu atvērtas jaunas ražotnes.

Šajā situācijā vakar Zaļo un Zemnieku savienība pieņēma aicinājumu Latvijas lauku pašvaldībām, kurā mēs kategoriski iestājamies pret pašreiz projektēto piecu reģionu pašvaldības likumu. Mēs aicinām pašvaldības neiesaistīties šajā procesā. Mēs esam pret to, ka piespiedu kārtā pašvaldības tiek sadzītas šajos reģionos. Šo aicinājuma tekstu tuvākajā laikā visas pašvaldības saņems pa e-pastu, un rīt tas tiks publicēts “Latvijas Avīzē”.

Otra lieta, ko es šodien gribu uzsvērt, protams, ir jautājums par ģimeni. Zaļo un Zemnieku savienība ir fundamentālu vērtību piekritēja. Mēs esam par laulību starp vīrieti un sievieti un uzskatām, ka pilnvērtīga ģimene ir tā ģimene, kurā ir vīrs un sieva un kur aug bērns. Līdz ar to visa mūsu frakcija šodien lielā vienprātībā nobalsoja par to, ka mūsu svētākā vērtība ir ģimene, un tā ir tikai vēsturiski izveidojusies ģimene – ģimene starp vīrieti un sievieti.

Un trešā lieta, par ko šodien gribam runāt. Pēdējā laikā ļoti daudz izskanējušas versijas par Zaļo un Zemnieku savienības ziedojumu lietu. Ar pilnu atbildību varu pateikt, ka tos ziedojumus, ko tiesa atzinusi par nelikumīgiem, mēs atskaitām atpakaļ. Mēs izpildīsim tiesas lēmumu, jo tiesas lēmumam ir jābūt pāri visam pārējam. Mēs šos tiesas lēmumus pildīsim, un valstij ziedojumus jau esam daļēji atmaksājuši.

I.Šlesere
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Man ir ļoti liels prieks un gandarījums, ka Saeima šodien otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, nosakot, ka laulība noslēdzama tikai starp vīrieti un sievieti. Es vēlos pateikt paldies visiem – gan sabiedrībai, gan saviem kolēģiem, kas atbalstīja šo likumprojektu.

Gribu arī noteikti pieminēt to, ka šis lēmums, iespējams, būtu citāds, ja šī jautājuma apspriešanā tik aktīvi nebūtu iesaistījusies Latvijas sabiedrība. Pēdējās nedēļās gan mēs, Latvijas Pirmās partijas frakcija, gan arī deputāti visās citās Saeimas frakcijās ir saņēmuši vairāk nekā 10000 parakstu no iedzīvotājiem, kas aizstāv tradicionālo laulību un tradicionālo ģimeni un atbalsta nepieciešamību šīs vērtības nostiprināt un aizsargāt Satversmē.

Jūsu viedoklis un jūsu atbalsts deputātiem ir ļoti svarīgs. Tieši tāpēc Latvijas Pirmās partijas vārdā es gribu pateikt īpašu paldies Haraldam Bartkevičam, Līvijai Lāmei, Ievai Āvai, Andim Lenšam, Jānim Britānam, Vilmai Makreckai, Antonam Šromam, Līgai Augšmukslei, Anitai Jēkabsonei un vēl daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un organizāciju no Iecavas, Liepājas, Lubānas, Alūksnes, Litenes, Smiltenes, Grobiņas, Siguldas, Ozolniekiem, Saldus, Daugavpils, Krāslavas, Valmieras, Jēkabpils, Valkas, Ventspils, Rīgas un citām Latvijas pilsētām un pagastiem. Paldies jums par to, ka neesat palikuši malā šajā mūsu tautai svarīgajā brīdī un uzdrošinājāties atklāti ar savu parakstu apstiprināt, ka par vērtību uzskatāt tradicionālo ģimeni ar māti, tēvu un bērniem, nebaidoties tikt nosauktiem par neiecietīgiem, par neiecietību veicinātājiem, tādiem, kuri diskriminē, un homofobiem.

Domāju, ka šo Latvijas iedzīvotāju vidū ir visu Saeimā pārstāvēto partiju vēlētāji. Tāpēc man ļoti žēl, ka vairāki deputāti šodien tomēr neņēma vērā savu vēlētāju viedokli. Es ļoti ceru, ka līdz balsojumam par Satversmes grozījuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā šie deputāti vēlreiz pārdomās savu balsojumu un pieņems valsts interesēm atbilstošu lēmumu.

Jau tagad mēs varam teikt, ka esam ceļā uz ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu, kas ietekmēs visas mūsu tautas un, iespējams, arī Eiropas nākotni. Mēs esam parādījuši, ka mums ir savi principi, kurus mēs nepārvērtēsim un nemainīsim dažādu pseidovērtību un visatļautības spiediena ietekmē.

Vēlreiz gribu teikt paldies visiem, kas atbalstīja šo ideju! Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus un deputātus arī turpmāk atbildīgi izturēties un iestāties par tādām vērtībām kā ģimene un laulība, kas nostiprinās un nodrošinās mūsu tautas pastāvēšanu un Latvijas valsts nākotni.

Paldies jums visiem! Un lai Dievs svētī Latviju!

V.Orlovs
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien vislielāko diskusiju izraisīja pieprasījums, kuru izvirzīja kreisā opozīcija Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā. Varbūt jūs vakar skatījāties J.Dombura raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, kur šis jautājums tika apspriests. Un jums pašiem ir zināmi radi un draugi, kuri izbrauc strādāt uz Īriju un Lielbritāniju viena iemesla dēļ: viņi nevar šeit atrast savai izglītībai vai pieredzei atbilstošu darba algu. Cilvēki atstāj māju, ņem līdzi sievas un bērnus un brauc uz Īriju un Lielbritāniju.

Mūsu politiskajai apvienībai “Saskaņas Centrs” ir pārliecība, ka tas ir labējās valdības vainas dēļ, kura atrodas pie varas pēdējos piecpadsmit gadus un domā nevis par Latvijas ekonomisko attīstību, bet par to, kurš ir vainīgs. Visu laiku meklē kaut kādu raganu... pamatojot, ka tās ir okupācijas sekas un vainīgi tikai migranti un okupanti.

Es ne tik sen biju Igaunijā. Tur bija līdzīga situācija 1991.gadā, bet tagad tiek pievērsta liela uzmanība, kā risināt bezdarba jautājumus. Tur milzīga nauda iet cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bezdarbnieki. Par Eiropas Savienības naudu tiek veidoti nodarbinātības centri, kur cilvēkus, kuri sen jau nestrādā, sākumā pievērš sabiedriskam darbam un pēc tam plāno viņus atgriezt Igaunijas ekonomikā.

Diemžēl mūsu labējai valdībai nekādas programmas nav. Un šīs debates parādīja, ka atkal tieši no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem tika meklēti vainīgie, atkal bija minēta okupācija, migranti un okupanti.

Ja situācija nemainīsies 9.Saeimā, tad, kā liekas mūsu politiskajai organizācijai, cilvēki turpinās braukt prom no Latvijas, meklēt sev citās valstīs vietu, kur var dzīvot un nopelnīt.

Kā rāda dati, brauc ne tikai nepilsoņi, parasti tur brauc Latvijas pilsoņi, latvieši, krievi. Un ko mēs sagaidīsim pēc desmit gadiem, kad tie cilvēki aizies pensijā? Kurš strādās un kurš maksās nodokļus, lai viņi varētu saņemt pensiju?

Mēs izstrādāsim 9.Saeimai atbilstošu sociālo programmu, lai attīstītu reģionus, lai izveidotu jaunas darbavietas, un pieliksim punktu, ka pie varas atrodas tikai labējās partijas.

N.Kabanovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es turpināšu tēmu, par kuru runāja mans kolēģis tāpēc, ka tā bija mūsu kopējā iniciatīva – uzdot jautājumu Ministru prezidentam par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā.

Manuprāt, situācija ir diezgan nenormāla, ka Latvijas Pilsonības un migrācijas departaments norāda tikai uz diviem cilvēkiem, kas 2005.gada pirmajā pusgadā aizbraukuši uz pastāvīgu dzīvesvietu uz Lielbritāniju, bet uz Īriju nav aizbraucis neviens. Tas nozīmē tikai to, ka mūsu valstī trūkst gan analīzes, gan kritēriju migrācijas novērtējumam. Mums arī trūkst novērtējuma, kas tieši ir vajadzīgs Latvijas ekonomikai, kuras profesijas un no kurām valstīm mēs vedīsim šos cilvēkus uz Latviju.

Protams, ir dažādi varianti, kā risināt šo problēmu. Vai ir iespējama masveidīga migrācija Latvijā? Mūsuprāt, tā nav šī gada vai tuvāko gadu perspektīva. Taču noteiktām rūpniecības nozarēm, piemēram, kuģu būvēšanā, ir nepieciešami speciālisti, kuri diemžēl nav sagatavoti Latvijas profesionālajās skolās. Mēs domājam, ka šo problēmu var risināt ar pagaidu kontraktu uzturēšanu ar mūsu mentalitātei tuviem cilvēkiem no tuvās aizrobežas. Respektīvi, tās būtu Austrumeiropas valstis – gan no bijušās PSRS, gan, es domāju, no Balkāniem. Tas būtu diezgan normāli, salīdzinot ar Filipīnu vai arābu valstu izcelsmes cilvēkiem.

Turpinot šo tematu, man liekas, ka ļoti interesants ir igauņu piemērs, ka viņi ieviesa elektroniskās kartes ar čipu, kuras ir lietojamas balsošanai internetā. Tas nozīmē, ka cilvēks, kas, piemēram, atrodas kaut kur viesstrādnieku gaitās, var nobalsot savas valsts vēlēšanās. Diemžēl Latvijā tādas prakses nav, līdz ar to cilvēki, kas tagad strādā ārzemēs, ir atrauti no dzimtenes, viņi nevar piedalīties Latvijas dzīvē.

Šodien arī bija viens jautājums no neatkarīgā deputāta M.Gulbja, kur es arī varētu pievienoties, ka Latvijas valstij jāuztur gan Latvijas skolas, gan kultūras nami ārzemēs, kur ir ievērojams skaits mūsu cilvēku. Man arī šķiet, ka vajag pārskatīt Latvijas konsulāro darbinieku slodzi tāpēc, ka dažās valstīs, piemēram, Grieķijā, kur mūsu līdzpilsoņu nav daudz, strādā tikpat daudz cilvēku kā Īrijā, kur viņu ir vairāki desmiti tūkstošu. Man liekas, ka Ārlietu ministrijai arī vajag par to padomāt, lai izveidotu konsulāro dienestu un servisu mūsu līdzpilsoņiem.

M.Grīnblats
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Šodienas sēdē bija vairākas spraigas diskusijas no mūsu puses. Gribam minēt tās iniciatīvas, ko iesniedza mūsu deputāti. Tie ir grozījumi Valsts pensiju likumā, lai dotu iespēju pirms termiņa pensionēties divām nelielām, bet būtiskām sociālām grupām, kas parasti cieš tieši no tā, ka tās nepieder pie sabiedrības turīgākās un arī ne vidēji turīgās daļas – politiski represētajiem ar 30 gadu darba stāžu un kaitīgo darbu darījušiem, ja to kopējais darba stāžs ir 30 gadi un 10 gadi – kaitīgā darbā. Iepriecinoši ir tas, ka priekšlikuma nodošanai komisijai pietrūka sešas balsis, arī daļa koalīcijas deputātu atbalstīja. Tātad ir redzams, ka šādi priekšlikumi ir jāiesniedz atkārtoti, arī valdība tiem sekos.

Likumprojekta “Dabas resursu nodokļa likums” otrajā lasījumā Saeima atbalstīja Annas Seiles priekšlikumu – vietējiem dabas resursiem, kurus izmanto galvenokārt būvmateriālu ražošanā, saglabāt iepriekšējās likmes. Tas, mūsuprāt, pozitīvi ietekmēs to, ka vismaz nebūs papildu spiediens uz cenām, tātad arī uz inflācijas pieaugumu.

Bija gara diskusija par kreiso deputātu iesniegto pieprasījumu valdībai par emigrācijas procesiem un ko valdība dara. Valdības pārstāvji šeit, Saeimā īpaši, nerunāja. Tajā pašā laikā mēs domājam, ka, protams, bez klajas kritikas ir vajadzīgi konstruktīvi priekšlikumi. Un acīmredzot tie varētu būt saistīti ar Eiropas Savienības kohēzijas un struktūrfondu līdzekļu vienmērīgākas sadales instrumentiem, lai veicinātu Latgales un vairāku citu reģionu attīstību, no kurienes šobrīd aizbrauc īpaši daudz cilvēku, ieguldījumi izglītībā, lai mūsu darbaspēka vērtība pieaugtu, tas nebūtu lēts. Tāpat mēs arī skatāmies uz atkārtotiem priekšlikumiem jautājumā par minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu, kas būtu būtiski tieši mazāk turīgajiem cilvēkiem.

Neapšaubāmi, ka mēs pirmām kārtām esam norūpējušies par Latvijas pilsoņu aizbraukšanu no Latvijas. Tajā pašā laikā mēs netaisāmies likt šķēršļus nepilsoņu vēlmei doties uz kādām citām valstīm, pat ja tās nebūtu NVS valstis. Es domāju, ka sabiedrībai tas būtu jāatbalsta. Mēs par to esam runājuši Repatriācijas likuma sakarā.

Protams, mēs esam pret jauna darbaspēka iepludināšanu no NVS valstīm, radot liekas problēmas. Kā teica Roberts Zīle, mums nav vajadzīgi Latvijā ukraiņu un moldāvu strādnieki, kā piemērs, protams, tikpat labi arī citi, kas tiek nodarbināti uzņēmumos ar zviedru un vācu kapitālu. Tā būtu absurda situācija. Jāmeklē citi ceļi.

Visbeidzot arī šodien mūsu deputāti iesniedza Saeimā grozījumus Pilsonības likumā ar mērķi veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas nostiprināšanu, piedāvājot vairākus, kā reizēm mēdz teikt, radikālus priekšlikumus. Bet tie ir izsvērti ilgākā laikā. Atgādinu vēlreiz: pirmkārt, tā ir naturalizācijas apturēšana personām, kas iebraukušas Latvijā okupācijas laikā, un viņu pēcnācējiem, stingru ierobežojumu noteikšana pilsonības iegūšanai viena gada ietvaros (šis skaits, mūsuprāt, nevar būt liels – mēs piedāvājam tikai 0,1%) un atvieglināta kārtība pilsonības atņemšanai administratīvā kārtībā, ko veiktu Ministru kabinets, tāpat papildu pasākumi augstāku prasību izvirzīšanai latviešu valodas prasmes pārbaudīšanai pēc būtības, nevis tikai atsevišķām formāli iemācītām frāzēm. Tas būs Saeimā acīmredzot pēc vienas nedēļas, kad šis priekšlikums parādīsies.

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Pagājusi spraiga politiskā darba nedēļa, un šajā darba spraigumā ir nepamanītas vairākas svarīgas iniciatīvas, ar kurām ir nākusi Tautas partijas ministra Māra Kučinska vadītā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Un, proti, tie ir trīs, manuprāt, ļoti svarīgi likumprojekti, kas skar gandrīz katru Latvijas ģimeni, katru Latvijas iedzīvotāju. Runa ir par trim likumiem mājokļu jomā.

Pirmais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Šie grozījumi paredz to, ka tiek vēl nedaudz pagarināts pieteikums dzīvokļu privatizācijai, proti, tie īrnieki, kuri nav paspējuši pieteikties uz sava īrētā dzīvokļa privatizāciju, varēs to izdarīt līdz nākamā gada 31.augustam. Es aicinātu nenokavēt šo termiņu.

Turklāt jaunajos likuma grozījumos ir paredzēta arī kārtība, kādā veidā turpmāk varēs privatizēt komunālos dzīvokļus tajos gadījumos, kad īrnieki savstarpēji nespēj vienoties par to, kā šī privatizācija notiks.

Manuprāt, vēl svarīgāki ir divi citi likumi. Proti, likums “Par dzīvokļu īpašumu” un likumprojekts, kas reglamentē, kādā veidā turpmāk tiks pārvaldītas dzīvojamās mājas.

Šobrīd gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs dzīvo lielās daudzdzīvokļu mājās pilsētās un laukos, un teikšu atklāti, ka šobrīd dzīvojamo māju pārvaldīšanā valda diezgan liela neskaidrība un haoss, jo daudzas no dzīvojamām mājām joprojām pārvalda pašvaldību namu pārvaldes un viņu darbība ļoti bieži ir, ja tā varētu teikt, iedzīvotājiem un īrniekiem nesaprotama, necaurspīdīga: cilvēki nezina, kā tiek izlietota viņu maksātā īres maksa. Šie divi likumi ieviesīs pilnīgu skaidrību un kārtību dzīvojamo māju pārvaldīšanā. Pirmkārt, tiks noteikts tas, kādā veidā ļoti viegli un ērti paši dzīvokļu īpašnieki varēs piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā; būs noteikts tas, ka visiem īrniekiem un dzīvokļu īpašniekiem būs zināmi tie obligātie pienākumi, kādus, pārvaldot jebkuru dzīvojamo māju, pārvaldniekam būs jāveic, jo šobrīd ļoti daudzos gadījumos katra namu pārvalde, katrs pārvaldītājs pa savam izprot to, kādi pienākumi ir jāpilda. Un tā rezultātā diezgan bieži tiek, es gribētu teikt, nelietderīgi izsaimniekoti līdzekļi, mājas grūst un ir sliktā stāvoklī.

Šos likumus Saeima pieņems nākamā gada sākumā, un Tautas partija rūpēsies, lai par šīm jaunajām likumu normām būtu informēts pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks.

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Es gribu pakavēties pie diviem šodien izskatītiem jautājumiem.

Pirmais ir triju opozīcijas frakciju parakstīts pieprasījums ārlietu ministram Artim Pabrikam par valsts līdzekļu izmantošanu Baltkrievijas Republikas sabiedrisko organizāciju finansēšanai.

Mēs ļoti labi saprotam, ka nepietiek līdzekļu pensijām, nepietiek līdzekļu, lai paaugstinātu darba algas skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem, ka tērēt valsts līdzekļus ārpus Latvijas ir ārpus prāta veikta darbība. Mēs gribējām, lai šis pieprasījums būtu steidzams un šodien Saeimā izskatītu steidzamības piešķiršanu. Taču to noraidīja, tāpēc tieši šajā nedēļā mēs nevarēsim dabūt atbildes no ārlietu ministra, kādi tie līdzekļi ir, no kādas ailes viņi ir piešķirti, jo, izskatot valsts budžetu, mēs neredzējām, ka tādi līdzekļi kaut kur būtu iezīmēti un kādiem mērķiem. Bet sagaidīsim nākamo nedēļu, un tad jūs uzzināsiet, kādi tie līdzekļi ir un kam tie var būt veltīti.

Kā otro es gribu minēt, ka šodien Saeima noraidīja otro pieprasījumu, kuru parakstīja divas frakcijas, kas atrodas opozīcijā, Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā. Mēs ļoti labi saprotam, ka cilvēki izbrauc no Latvijas, lai ārpus Latvijas dabūtu kaut kādu darbu, un mēs ļoti labi jau saprotam, ka mums jau ir vajadzīgs jauns darbaspēks – mums vajadzēs ievest cilvēkus uz šejieni. Mēs gribējām zināt mūsu Ministru prezidenta kā augstākās institūcijas vadītāja viedokli par to, kādā veidā var risināt šo demogrāfisko problēmu. Bet, tā kā Saeima noraidīja šo pieprasījumu, diemžēl mēs to varēsim uzzināt (un arī jūs varēsiet to uzzināt) nevis no Saeimas tribīnes, bet no avīzēm, kad mēs saņemsim atbildes uz saviem jautājumiem.

Saeimas preses dienests