2005. gada 1. decembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Saksim 1.decembra Saeimas sēdi!

Pirms uzsākam izskatīt darba kārtību, ir saņemti vairāki iesniegumi par grozījumiem.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt grozījumus šā gada 1.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt 15.darba kārtības punktu– likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” un iekļaut minēto likumprojektu šā gada 8.decembra Saeima sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret grozījumu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Grozījums izdarīts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Innas Šteinbukas atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret grozījumu darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību.

Pirmais jautājums– “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Grīnblata, Tabūna, Straumes, Kalniņa un Kiršteina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par likumprojekta nodošanu komisijai vēlas runāt deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK).

Labrīt, godātie deputāti! Es aicinu ņemt vērā Prezidija ieteikumu nodot šo likumprojektu komisijai. Atcerēsimies, ka pavisam nesen mēs jau mēģinājām grozīt Pensiju likumu visi kopā, un tomēr daudzi priekšlikumi netika atbalstīti. Tādēļ mūsu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atkārtoti ierosina, lai tiktu dota iespēja politiski represētajām personām saņemt priekšlaicīgo pensiju piecus gadus pirms pensijas vecuma iestāšanās.

Manuprāt, šīs personas pensiju ir pelnījušas. Tāpat arī mūsu ierosinājums ir tām personām, kuras vismaz desmit gadus ir nostrādājušas veselībai kaitīgos darbos un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem, atļaut saņemt pensiju piecus gadus agrāk.

Šos ierosinājumus nepārtraukti sniedz Politiski represēto apvienības cilvēki, un šos ierosinājumus atbalsta arī attiecīgi arī atsevišķas pašvaldības, piemēram, Balvu, Glūdas, Līvbērzes, Bērzes, Jaunbērzes pagasti, un, manuprāt, ne jau tikai mūsu frakcijai šie iesniegumi tiek adresēti. Es domāju, ka dzirdīgas ausis vajadzētu atrast Saeimā. Protams, būs iebildums, kur ņemt naudu. Naudas vienmēr ir par maz, tomēr tiek plānots katru gadu arī tāds zināms budžeta ienākumu pārsniegums pār izdevumiem. Un, ja tagad mēs laikus nodosim komisijām šo likumprojektu, tad iespējams, ka nākamā gada sākumā šos naudas līdzekļus varēs vieglāk atrast, kaut vai neieviešot šīs normas ar pirmo janvāri, bet ar pirmo jūliju. Tā būs zināma pretimnākšana mūsu sabiedrības visvairāk nomocītajai un visvairāk cietušajai daļai. Paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Paldies. “Pret” runāt nav pieteicies neviens deputāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– nav, atturas– 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tiesnešu izdienas pensiju likums” nodot Juridiskajai komisijai un sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi par projekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumi nav. Projekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” ir lēmuma projekts “Par Ilzes Apses iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.” Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (JL).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Apses iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt Ilzes Apses iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 1. Ilze Apse ir iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Ulda Dangas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (JL).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ulda Dangas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt Ulda Dangas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 1. Uldis Danga ir iecelts par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Edgara Puriņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa(JL).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Edgara Puriņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt tiesneša Edgara Puriņa apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 1. Edgars Puriņš ir apstiprināts par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ingas Zālītes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (JL).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ingas Zālītes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt tiesneses Ingas Zālītes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Par– 72, pret– nav, atturas– 1. Inga Zālīte ir iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Astrīdas Bērziņas atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa(JL).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Astrīdas Bērziņas atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata” sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Lūdzu atbalstīt tiesneses Astrīdas Bērziņas atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Innas Šteinbukas atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas amata”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Innas Šteinbukas atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas amata”. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Uzsākam pieprasījumu izskatīšanu.

1.jautājums– Saeimas deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova, Martijana Bekasova, Jāņa Jurkāna, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska, Jura Sokolovska un Nikolaja Kabanova pieprasījums ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par valsts līdzekļu izmantošanu Baltkrievijas Republikas sabiedrisko organizāciju finansēšanai”. Deputāti ierosinājuši atzīt pieprasījumu par steidzamu. Steidzamības motivācija tika izteikta iepriekšējā Saeimas sēdē. Līdz ar to šodien ... Jā, un šodien atbilstoši Kārtības ruļļa 127.pantam Saeimai jālemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP).

Cienījamie kolēģi! Mēs uzrakstījām šo pieprasījumu ārlietu ministram kā steidzamu. Kāpēc mēs gribam steidzamību? Lai jau šodien šajā zālē parādītos mūsu ārlietu ministrs un varētu jau šodien šeit pateikt, vai bija vai nebija tādi izteikumi, vai viņš dzirdēja to no mūsu vēstnieces Baltkrievijā Mooras kundzes, kuru viņš izsauca pašreiz uz Latviju, lai dabūtu kaut kādus paskaidrojumus. Man liekas, ka viņam bija pietiekami laika, lai dabūtu šos paskaidrojumus. Mums rūp attiecības ar Baltkrieviju, to apliecina tas, ka “Jaunā laika”, Tautas partijas un citu frakciju– valdošo frakciju– deputāti iestājās Latvijas un Baltkrievijas starpparlamentu sadarbības grupā, kas liecina, ka mums ir attiecības tieši ar Baltkrievijas parlamentu. Mēs atzīstam to parlamentu, tieši jūs atzīstat to parlamentu, un mums gribētos, lai mūsu kaimiņattiecības būtu labas.

Tāpēc es lūdzu atzīt šo pieprasījumu par steidzamu, lai jau šajā sēdē mēs dzirdētu mūsu ārlietu ministra paskaidrojumus.

Sēdes vadītāja.

“Pret” pieprasījuma atzīšanu par steidzamu runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Uz kurieni jūs tā steidzaties? Kas tad jums te tā ir piededzis, biedri? Vai politikā vispār ir pieņemami, ka viens tā steidzās un pats nezina, uz kurieni? Tā ka tas ir nenopietni šajā brīdī tik nopietnā jautājumā kaut kur steigties. Ja jau ir tiešām interese par finansēšanu, par tās apjomu, par mērķiem, tad tam ir nepieciešama nopietna sagatavošanās. Līdz ar to šāda veida rīcību šo pieprasījumu kā tādu, tā steidzamību, šīs steidzamības kurināšanu var uzskatīt tikai tā, ka ir vēlēšanās tracināt sabiedrību. Un nekas cits vairāk!

Es saprotu, ka tie Latvijā dzīvojošie, arī Saeimā esošie, kuri nupat izgāzās Parīzē, mēģinādami kaut kādā veidā cīnīties par pārraudzības procesa turpināšanu Latvijā, ir cietuši pamatīgu sakāvi. Visas viņu negodīgās rīcības ir izgāzušās. Nu viņiem vajag kaut kādu citu traci tagad sarīkot. Ne jau velti krievu valodā rakstošās avīzes pēdējās nedēļas laikā dzīvo vienā histērijā. Šķiet, ka tur viens otrs ir tuvākais infarkta pretendents. Un līdz ar to nav ko brīnīties, ka ir tāda neliela vēlme arī šeit, Saeimā, sarīkot tādu histērijas pirmizrādi.

Nesanāks nekas. Iedzeriet, lūdzu, nomierinošas zāles! Golubova kungs, jūs esat dakteris, jums jau vajadzētu zināt. Un mierīgi izskatīsim jebkuru jautājumu bez kaut kādas steigšanās un nervozitātes.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Mums ir jālemj jautājums, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 65, atturas– nav. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Un, ja Saeima neatzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tas ir nododams Pieprasījumu komisijai. Līdz ar to pieprasījums ir nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums– Pieprasījumu komisijas atzinums “Par Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Jakova Plinera, Aleksandra Golubova, Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova un Martijana Bekasova pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā””

Pieprasījumu komisijas vārdā– deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo jautājumu, noraidīja to, bet vienlaicīgi pauda bažas par šo situāciju, kāda valstī ir par emigrāciju un demogrāfisko situāciju, un tātad kopumā šis jautājums, protams, mums ir ļoti aktuāls. Bet dotajā gadījumā šis jautājums Pieprasījumu komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL).

Godātie kolēģi! Globalizācija ir nežēlīga. It īpaši globalizācija ir nežēlīga pret mazajām valstīm, pret mazām tautām. It īpaši globalizācija ir nežēlīga pret tiem, kuri nevar efektīvi sevi aizstāvēt, nevar efektīvi izstrādāt stratēģiskos plānus un realizēt tos dzīvē.

Tagad mēs atrodamies tādā pārejas periodā, un mūs skar tādas problēmas, kuras nav skārušas pirms tam.

Pirmais jautājums ir emigrācijas jautājums. Bet tuvākajā laikā mēs saskarsimies ar vēl vienu izaicinājumu– ar imigrāciju. Diemžēl šajā pārejas periodā mēs īpaši nedomājam par to, kas būs pēc diviem gadiem, kas būs pēc pieciem gadiem. Galu galā, kas būs pēc 25 vai 30 gadiem. Bet mēs esam tie, kuri izlemj, kāda būs nākotne. No mūsu lēmumiem ir atkarīgs, kāda būs valsts, mūsu tautas nākotne.

Mūsu frakcija... tātad divu frakciju– PCTVL frakcijas un Sociālistiskās partijas frakcijas– deputāti iesniedza pieprasījumu. Kā jau Brigmaņa kungs, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, teica, jautājumi ir aktuāli, bet diemžēl pieprasījums ir noraidīts.

Es biju šajā Pieprasījumu komisijas sēdē. Un diemžēl es nesadzirdēju atbildi ne uz vienu uz šiem svarīgajiem jautājumiem. Bet es saprotu, ka valdībai nav nekāda stratēģiska plāna, kādā veidā varētu apturēt emigrāciju no Latvijas, kādā veidā varētu nodrošināt, lai cilvēki negribētu braukt uz Īriju, Lielbritāniju, lai viņiem būtu palielinātas algas, lai viņiem būtu galvenais– stabilitāte... Stabilitāte– tas ir galvenais, kas trūkst šiem cilvēkiem. Pārliecība par to, ka rīt viņiem būs darbs, ka rīt viņiem būs ienākumi, ka rīt viņi varēs samaksāt par izglītību saviem bērniem, ka rīt viņiem būs mājoklis, ka visi tie kredīti, kurus viņi tagad maksā un nezina, vai samaksās nākammēnes vai nesamaksās… un stabils mājoklis. Vai viņiem būs pašrealizācija, vai Latvijas ekonomika piedāvās tādas iespējas, lai viņi varētu realizēt savu izglītības potenciālu, savu talantu. Diemžēl tagad mēs neko nevaram piedāvāt.

Diemžēl mēs redzam, ka dzīvojam tikai no vēlēšanām līdz vēlēšanām, mēs neiedomājamies, kas notiks pēc trīsdesmit gadiem. Bet, godātie kolēģi, ir divas tendences, ir emigrācijas tendence un ir demogrāfiskā tendence. Godātie kolēģi, tātad, pēc ANO Iedzīvotāju daļas pētījumiem, mūsu iedzīvotāju skaits samazināsies no 2,3 miljoniem līdz 1,8 miljoniem– par pusmiljonu. Godātie kolēģi, tagad daudzi no jums pat neklausās. Pagājušā gadā mirstība pārsniedza dzimstību par 11 650 cilvēkiem.

Godātie kolēģi no nacionālām partijām, tie, kuri sauc sevi par nacionālām partijām, arī latviešu skaits ar katru gadu kļūst mazāks. Ar katru gadu vairāk nekā par pieciem tūkstošiem latviešu kļūst mazāk, cik ilgi tas var turpināties? Vai mēs esam kā ķīnieši, kuriem ir vairāk par miljardu, mēs varam to atļauties?

Mūsu Latvijas iedzīvotāju īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā samazinājās gandrīz divas reizes. Un diemžēl mēs nevaram atrast atbildes uz vienkāršiem jautājumiem.

Tagad otra tendence. Otra tendence, ka gandrīz simts tūkstoši mūsu Latvijas iedzīvotāju jau tagad aizbrauca no Latvijas. Jā, varbūt daļa no viņiem atgriezīsies, kad šeit pieaugs algas, bet liela daļa no viņiem paliks tajās valstīs. Viņi jau paņēmuši savas ģimenes, un viņi ir gatavi palikt tur.

Kas nodrošinās nākotnē mūsu pensionārus? Kas nodrošinās mūsu izaugsmi nākotnē? Ne tikai pēc gada, ne tikai pēc diviem gadiem, bet arī pēc divdesmit gadiem, pēc trīsdesmit gadiem? Pētījumi rāda, ka, ja situācija nemainīsies, tad viens strādājošs cilvēks 2050.gadā uzturēs vienu pensionāru. Kādā veidā mūsu sociālā sistēma varēs to izturēt?

Tātad secinājums ir tikai viens, ka pēc kāda laika, neilga laika, pēc diviem, trīs, četriem gadiem mēs būsim spiesti aicināt imigrantus šeit uz Latviju.

Bet, godātie kolēģi, pirms mēs to izdarām, varbūt mēs izturēsimies pret saviem iedzīvotājiem normāli. Varbūt izveidosim tādus apstākļus, lai viņi paliktu šeit, lai tie, kuri aizbrauca uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm, lai viņi varētu atgriezties. Mēs necienām savus cilvēkus. Mēs necienām savu nākotni!

Aizbraukuši taču ir gados jauni cilvēki, izglītoti cilvēki, kuri varētu strādāt, maksāt nodokļus, uzturēt infrastruktūru Latvijā. Bet tagad viņi uztur Īrijas infrastruktūru, maksā Īrijai nodokļus, bet kāda mēs paliksim– pensionāru valsts?

Latvija tagad ir pirmajā vietā pēc novecošanās Eiropas Savienībā. Ja tagad ir vidējais vecums trīsdesmit astoņi gadi, mums vidējais vecums, iedzīvotāju vecums, tad pēc kāda laika mūsu vidējais vecums būs piecdesmit gadu. Kādā veidā mēs to varētu atrisināt? Mums nav brīnumnūjiņas, ar kuras palīdzību mēs varētu tātad par vienu gadu atrisināt šo problēmu. Diemžēl tā ir ļoti sarežģīta, ļoti ilga problēma. Tātad nelolosim ilūzijas, ka tagad mums ir labas iespējas aizbraukt... mūsu cilvēki var aizbraukt uz ārzemēm. Jā, mūsu darba devēji būs spiesti palielināt algas, un pakāpeniski algas izlīdzināsies līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Bet, godātie kolēģi, paskatīsimies uz to pieredzi, ko mums rāda Īrija, Spānija, Portugāle un citas valstis, kuras nesen iestājās Eiropas Savienībā! Iedzīvotāji un politiķi nevarēja iedomāties, ka uz Spāniju, uz Portugāli, uz Īriju varētu atbraukt imigranti, tāpēc ka ekonomika augs un būs vajadzīgs darbaspēks. Tāda pati situācija izveidosies arī Latvijā. Tas nebūs tālākas nākotnes jautājums– tas būs divu, trīs, četru gadu jautājums. Un mēs pāriesim no emigrācijas uz imigrāciju.

Bet, godātie kolēģi, vai mēs esam tam gatavi? Vai valdībai ir stratēģiska programma– kādus cilvēkus mēs aicinām uz šejieni, ar kādu izglītību, kādā vecumā, no kādām valstīm? Ja tagad šādas programmas nebūs, ekonomika tik un tā pieprasīs šo imigrantu skaitu, jo darba spējīgo skaits Latvijā ir ļoti mazs un neapmierina augošās ekonomikas apetīti.

Tātad– ko mēs darīsim? Mums ir divas iespējas: vai nu mēs stratēģiski domāsim un aicināsim tos cilvēkus, kuri patiešām vajadzīgi mūsu ekonomikai, kuri tuvi mūsu mentalitātei, vai, ja šis process notiks haotiski, tad mums būs nelegālie imigranti un mēs sastapsimies ar tādu problēmu kā pārējā Eiropa.

Godātie kolēģi! Mums ir unikāla iespēja iedomāties par to tagad un nepieļaut tādas kļūdas, kuras ir izdarījušas daudzas Eiropas valstis. Tikai tagad! Pēc diviem gadiem būs jau par vēlu. Tikai tagad mēs varam izstrādāt šo programmu. Bet diemžēl ne uz vienu no šiem jautājumiem mēs nesaņemam atbildi, un pat šo Pieprasījumu komisija noraidīja. Tātad... kāds uzdod? Tātad daudzkārt daži valdošie politiķi man atgādina cilvēkus, kuri sēž pie stūres un ļoti sūdzas par to, ka viņi brauc nepareizā virzienā. Bet cilvēks, kurš sēž pie stūres, varētu... no viņa atkarīgs, uz kurieni brauc šī mašīna. Un nevajag sūdzēties! Nevajag būt infantiliem! Jāuzņemas atbildība par to, kas notiks nākotnē, jo nākotne atkarīga arī no mums visiem šeit sēdošiem. Un, ja šīs nākotnes izaicinājumi būs mums nepatīkami, mēs– tikai mēs!– būsim atbildīgi par to. Un neuztversim to kā stihisku nelaimi, kā bieži vien... ka negaidīti decembrī iestājas ziema! Mēs būsim atbildīgi par tām sekām– par neizdarītajiem uzdevumiem, par dažādiem neizplānotajiem ekonomiskajiem procesiem.

Arī vakar pārraidē “Kas notiek Latvijā?” veselības ministrs Gundars Bērziņš teica: “Nu, aizbrauca simts tūkstoši– nu tas nekas! Viņi vai nu atgriezīsies, vai neatgriezīsies– mums ir vienalga. Mums nav nekāda plāna, kādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties.” Bet, kad Dombura kungs pajautāja: “Bet ja aizbrauks 200 tūkstoši, 300 tūkstoši?” Vienalga! Tātad viens klasiķis rakstīja savā romānā, par to pašu veselību. Kā teica: “Ja labs cilvēks izveseļosies, tad izveseļosies, ja nomirs– tad nomirs. Un nekāda medicīna nav vajadzīga.” Tas arī šajos jautājumos. Nevajag neko darīt– tik un tā cilvēki aizbrauks, tie, kuri gribēs, atgriezīsies atpakaļ, un valstij nav nekādas intereses par to.

Bet, godātie kolēģi, ja cilvēki, ja valsts un valsts amatpersonas neinteresējas par saviem iedzīvotājiem, par to būs jāmaksā. Un šo rēķinu mums piestādīs globalizācija. Jau tagad mums ir “māja bez durvīm”, mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Globalizācija nepiedod kļūdas. Ja mēs to izdarīsim, mēs būsim tie atbildīgi par tām negatīvajām sekām, kas iestāsies nākotnē.

Padomāsim par to un nebaidīsimies no jautājumiem! Varbūt uzdosim asus jautājumus tagad, nekā pēc tam lamāsim un meklēsim vainīgos!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc es nācu tribīnē? Tādēļ, ka… lai pateiktu, ka pēc burta, Kārtības ruļļa burta, protams, šis pieprasījums neatbilst pieprasījuma būtībai. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Paklausieties vispirms! Tādēļ, ka nav likuma pārkāpuma nav. Es četras Saeimas atrodos šajā komisijā, esmu vadījis šo komisiju un zinu pietiekami daudz par Pieprasījumu komisijas darbu, bet ne tas man ir sakāms.

Galvenais ir tas, ka šī problēma ir ārkārtīgi samilzusi. To es gribēju pateikt. Problēma ir samilzusi, bet netiek risināta. Absolūti netiek risināta! Jā, no valsts aizbrauc cilvēki. Oficiālie dati– apmēram jau figurē ap 50 tūkstoši. Faktiski lēš, ka ir ap 100 tūkstoši. Tas ir milzīgs skaits cilvēku. Un tanī pašā laikā mēs nepārtraukti jau runājam– prese, sabiedrība, attiecīgie speciālisti– par to, ka Latvijā ieved jau, iebrauc un nākotnē iebrauks vēl vairāk cilvēku, jo trūkstot darbaroku. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Ko darīt? Nebaidi!”)

Jau tagad gadā iebrauc daži tūkstoši, galvenokārt no Krievijas– 60%, no Baltkrievijas, Ukrainas, bet speciālisti lēš, ka tuvāko piecu gadu laikā un tālākā nākotnē vismaz 10 tūkstoši jau iebrauks Latvijā, un tieši no NVS bijušajām valstīm, no PSRS bijušajām valstīm, arī no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un citām.

Tad, lūk, nelaime ir sekojoša, ka jau tagad mēs dodam atļaujas, dodam atļaujas iebraukt šeit, piemēram, kuģubūves dažādiem speciālistiem. Nu jau gadu pēc gada dodam atļaujas. Kāpēc mēs dodam atļaujas? Tāpēc, ka tā ir vieglāk uzņēmējam– paņemt no turienes, vienoties un pieņemt šeit gatavus speciālistus, kuri, protams, prasa daudz mazākas algas nekā savējie. (Starpsauciens: “Pareizi”!) Nevajag viņus gatavot. Mūsu profesionālā izglītība šādus speciālistus negatavo. Kuģubūvētāji negrib gatavot, neviens viņiem to neliek un mierīgi ieved šos cilvēkus un grasās ievest arī turpmāk. Tā nedrīkst būt! Valstij vajadzēja sen jau pateikt: “Stop!” Mēs jums dodam gadu, divus, kuģubūvētāji, sagatavojiet paši savās mājās speciālistus, nevis ievediet! Lūk! Bet diemžēl tā tas nenotiek. Un paradoksāli, ārkārtīgi paradoksāli, ka bezdarbs Latvijā eksistē, pie tam pietiekami liels, Latgalē tas ir ap 20, pat šur tur līdz 30 procentiem, bet, redziet, mēs tagad runājam par to, ka mums būs jāieved, it kā mums būtu par maz šo krieviski runājošo. Es teikšu skaidri un gaiši. Un no turienes tieši pošas un brauc, un speciālisti pat savos pētījumos raksta, ka šie cilvēki, viena liela daļa, iegaumējiet, viena liela daļa, iebraucot šeit grasās palikt. Un iebrauc ar tādu domu– palikt. Vienalga, kādā veidā– apprecoties vai tādā, vai šitādā, vai pilnīgi absolūti nelegāli grib palikt. Tātad mums šī nasta, no kuras mēs netiekam vaļā pēc okupācijas izbeigšanās, vēl var būt lielāka, un problēmas ar krievu valodu, ar šo krievu valodas pārsvaru pār latviešu valodu, kas ir pilnīgi un absolūti zināms, var turpināties un nokļūt līdz pilnīgai katastrofai. Tā ka arī šis variants ir jāņem vērā.

Un valdībai un arī Saeimai būtu pēdējais laiks izskatīt, draugi, mīļie, es uzskatu, ka par šo problēmu Saeimai vajadzētu sanākt speciālā sēdē, protams, vispirms valdībai izskatīt ļoti būtiski, ļoti pamatoti, izsvērt no visām pusēm šo problēmu un kā to risināt. Jo, nerisinot šo problēmu, mēs iebrauksim absolūti un galīgi grāvī.

Jo diemžēl valdības nav domājušas par šo problēmu līdz šim, un šī valdība tajā skaitā, protams. Latvijā neviens nesaka, ka nedrīkstētu šeit atvērt tādu uzņēmējdarbību, kura būtu darbietilpīga, kad to vajadzētu aizliegt. Bet tieši otrādi. Tādu, kas būtu bāzēta uz augstām tehnoloģijām, un tā tālāk.

Redziet, vēl pavasara pusē Latgales deputāti parakstīja Kalvīša kungam vēstuli, kurā lūdza izveidot darba grupu, lai sastādītu beidzot Latgales attīstības programmu, jo Latgale pēdējos gados izteikti.... (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Jau 10 gadus runā.”) izteikti, es vēlreiz atkārtoju, atpaliek vai, citiem vārdiem, tai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Un tur, lūk, šis darbaspēks ir, tas aizbrauc uz ārzemēm, uz vietas attīstība klibo, lai neteiktu paklupusi, bet mēs neesam saņēmuši, un es personīgi, Kalvīša kunga atbildes uz šo jautājumu. Un nekas nekur nav dzirdams, ka ķertos pie šīs problēmas. Es jau kuro reizi no Saeimas tribīnes atkārtoju: ja mēs nerisināsim kardināli Latgales problēmas, tad būs ārkārtīgi bēdīgi, un ne tikai Latgalei, bet arī visai Latvijai. Bet, lūk, attieksme, neko nedarām. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, par šīm lietām ir jārunā, šīs problēmas ir jārisina, un pēdējais brīdis. Sabiedrība ir uztraukusies, cilvēki aiz izmisuma brauc prom uz citām valstīm, tagad tādas iespējas ir, tur strādā, bet Latvijai, redz, mēs ievedīsim darbaspēku, pie tam ievedīsim nevis kaut kur desmit, divdesmit vai simtu, bet tūkstošos, desmitos tūkstošu. Kāpēc?

Tāpēc, ka netiek risinātas šīs problēmas. Un Kalvīša kungs mierīgi paziņo, ka alga mainīšoties, esiet mierīgi, cilvēki, pēc diviem, trim, maksimums pieciem gadiem. Redziet, no šīs valdības tādi un līdzīgi saukļi un domas pavīd ļoti bieži: būs, būs, tuvākajos gados mēs izdarīsim to, to, to. Tad, kad šie cilvēki, kuri runā tā, vairs nebūs pie teikšanas. Nebūs ne Ministru kabineta vadībā, ne arī droši vien citos posteņos, jo šīs problēmas nerisina, un tautā šī neapmierinātība samilzt ārkārtīgi.

Un tādēļ jārisina šīs lietas. Visās nozarēs, vienalga, kura tā būtu– rūpniecība, lauksaimniecība, kaut vai lauksaimniecības lietās, zemkopībā, attīstās veiksmīgi un tiek atbalstītas lielās saimniecības, mazās iznīkst. Vienkārši iznīkst.

Vai tad tā mēs saglabāsim laukus, cilvēkus laukos? Es aicinu šobrīd, par cik ir iespēja runāt par šo tēmu, parlamentu un valdību tuvākajā laikā ķerties, kardināli ķerties pie šīs problēmas, kamēr nav par vēlu. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzājevs (PCTVL).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi. Šis jautājums, kas iekļauts mūsu PCTVL frakcijas un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas kopējā pieprasījumā, ir ļoti aktuāls. Es varētu pat apgalvot, ka šis jautājums ir šodien sabiedrības uzmanības centrā.

Cienījamie kolēģi, pērn mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas kopējā delegācija novembrī viesojās Īrijā, Dublinā, un lidmašīnā, kas bija pilna, es nesadzirdēju nevienu angļu vārdu. Visi pasažieri runāja tikai latviski un krieviski. Visi viņi bija sezonas darbinieki. Tas bija vēl 2004.gadā, un šodien šī tendence tikai padziļinās.

Cienījamais Tabūna kungs, jūs runājāt par pieprasījuma tehnoloģiju. Un jūs varētu redzēt, ka pieprasījums adresēts tieši Ministru prezidentam Kalvīša kungam. Un tas nav nejauši, jo neeksistē struktūra, kas varētu sekot tai tendencei. Jo, teiksim, PMLP statistikā šī emigrācijas tendence vispār nav atspoguļota: saskaņā ar oficiāliem datiem nav neviena pārceļotāja uz Īriju no Latvijas. Tas ir fakts.

Cienījamie kolēģi! Mūsu vēsturē tas nav pirmais emigrācijas vilnis. Jūs varētu atcerēties, teiksim, pagājušā gadsimta sākuma emigrāciju. Un līdz šim mēs varam atrast gan Urālos, gan Sibīrijā latviešu ciematus. Jūs varētu atrast arī Pirmā pasaules kara laikā, kad organizēti tika evakuētas visas rūpnīcas kopā ar personālu. Un vairākums krievu iedzīvotāju uz Latviju neatgriezās, un tieši saskaņā ar to radās tāda unikāla situācija, ka latviešu īpatsvars pirmajā pirmskara republikā bija ap 70 un vairāk procentu.

Jūs varat arī atcerēties organizēto Baltijas vāciešu deportāciju praktiski mēneša laikā... kuru var arī atgriezt daži Saeimas deputāti, pieņemot dažas deklarācijas. Nu, par ebrejiem es nerunāju. Viņi nav emigrējuši, Latvijas patrioti viņu vietā lemj šo jautājumu diezgan radikāli.

Bija arī liela emigrācija 1944.gadā, pēc kuras latvieši dzīvoja praktiski visā pasaulē ievērojamā daudzumā.

Bet visi šie procesi bija piespiedu kārtā, tie bija saistīti ar karu, ar revolūcijām un tā tālāk.

Bet šodien tomēr mēs varam regulēt šo procesu, ņemot vērā, ka, ja mēs neregulēsim to, tad pēc desmit gadiem, kad vairākums no klātesošiem deputātiem būs pensionāri, kas mums samaksās šīs naudas? Un valsts struktūras, kas regulē šo jautājumu, neeksistē. Valdība nezina, ko darīt.

Un saskaņā ar to šis pieprasījums cienījamam Kalvīša kungam ir atbalstāms. Un, ja mēs nobalsosim “par” to, tā ir papildu garantija, lai šo jautājumu lemtu visu mūsu Latvijas iedzīvotāju labā.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā kā būs jābalso par noteiktu dokumentu un nevis par problēmu kā tādu, es mēģināšu paust savu attieksmi pret šo izskatāmo dokumentu un ieskatīties šā projekta būtībā. Vai šis iesniegtais projekts ir patiesas rūpes par to, kas notiek valstī, vai tā ir kaut kāda kārtējā māksloti asaraina runāšana?

Un aicinu kolēģus tāpat arī Latvijas Republikas pilsoņus biežāk analizēt iesniegto projektu būtību! Biežāk analizēt jebkuru piedāvājumu un paskatīties, ar kādu mērķi tas tiek iesniegts.

Cienītie kolēģi! Neņemiet ļaunā, bet mēs izsūtīsim visām represēto organizācijām šīsdienas balsojumu, kur jums bija žēl… diemžēl jums nepatika tas, ka mēs gribam represēto agrāku pensionēšanos. Lūk, tas ir piemērs, kas pauž cilvēku attieksmi. Un ļoti īpatnēji, ka valdošajā koalīcijā nemaz tādas vienotības nebija– pietrūka dažas balsis. Tas ir viens no paņēmieniem, kā parādīt savu attieksmi.

Šeit ir runa par emigrāciju. Man nākamais jautājums: par kādu emigrāciju un par kādu imigrāciju mēs varam runāt? Tāpat jau ir skaidrs, ka ir nepieciešams domāt, kā novērst kārtīgu Latvijas Republikas pilsoņu– labu speciālistu– aizbraukšanu no Latvijas. Ir par to jādomā! Un jāmēģina analizēt šo procesu, bet ir arī jāmēģina piedāvāt no savas puses vismaz kādu no risinājumiem, piemēram, kaut vai lielāka pretimnākšana jaunajiem uzņēmējiem, kas varbūt dažus gadus pastrādājuši ārpus Latvijas un iekrājuši nedaudz naudas, šeit, Latvijā, vēlas uzsākt uzņēmējdarbību.

Piemēram, ir arī daži citi piedāvājumi. Tā nav liela problēma, bet tikai vajag pie tās strādāt. Arī mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savā tuvākajā kongresā, kas notiks šosestdien, 3.decembrī, pieskarsies šim jautājumam pietiekami nopietni un turpinās strādāt pie sava rīcības plāna.

Es iesaku to darīt arī citiem šeit sēdošajiem savās organizācijās, nevis skatīties populistiski, ko mans piedāvājums var dot vēlētāju piesaistīšanai, iegūstot papildu balsis.

Tā ka pie šāda plāna var strādāt gan pozīcija, gan opozīcija. Tā nav nekāda lielā problēma. Bet tas ir, ja šis jautājums patiesi interesē.

Ja ir runa par pliku faktu konstatēšanu, kas ir faktiski šajā papīrītī, tā jau nav jautājuma risināšana. Tā ir papļāpāšana, mākslīga cilāšana, cilvēku uztraukšana un it kā savu rūpju izrādīšana. Faktiski savu patieso mērķu slēpšana.

Un tieši šinī sakarībā es pieskaršos dažiem jautājumiem, kuri šeit ir ievietoti. Piemēram, jautājums nr.3. Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai apturētu masveida emigrāciju no Latvijas? Nu, ziniet, es nemaz nebūšu bēdīgs, ja viena daļa emigrēs. Ne jau velti mēs te runājam par Repatriācijas likumu. Es domāju, ka Latvijā ir pārāk daudz cilvēku, kuriem vienkārši ir jābrauc prom no šejienes, un, jo viņi ātrāk aizbrauks, jo labāk. Šī Latvijas zākāšana, kas skan ļoti bieži, nemiera celšana, kūdīšana, latviešu valodas nemācīšanās un daudz kas cits. Es domāju, tie ir pietiekami iemesli, lai emigrētu. Sveiki! Un uz neredzēšanos! Brauciet tik prom! Kāda problēma? Putins aicina uz mājām. Tagad Boss arī aicina. Viņš gan neaicina uz mājām, viņš aicina uz pagaidu mājām, jo Kēnigsberga tomēr nav sena Krievzemes teritorija. Drīzāk tā ir baltu teritorija, ja paskatāmies vēsturē. Bet jebkurā gadījumā aicina taču aizbraukt. Ko jūs uztraucieties? Brauciet prom! (No zāles deputāts J.Pliners: “Nepilsoņi nevar braukt. Brauc latvieši!”)

Tālāk. Jautājums nr.4. Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai palīdzētu emigrējušajiem atgriezties Latvijā? Kāpēc viņi ir vajadzīgi? Jūs domājat, ka kāds ļoti uztrauksies, ja šie Latvijas nemīlētāji no Latvijas aizbrauks? Vēl viņus jāplāno dabūt atpakaļ? Diemžēl 1991.gadā Latvijas Republikas Augstākā padome noorganizēja tautas nobalsošanu, kur bija divas iespējamās atbildes– vai Latvijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij. Nu, es apmēram tā... pieskaros… precīzs teksts ir dabūjams. Jā vai nē? Apmēram ceturtā daļa no Latvijas, apmēram 25 procenti, pateica– nē. Un cik man ir pieejami aptauju dati, apmēram tāds pats skaitlis virs 20 procentiem katrā ziņā arī šodien ir pret Latviju kā neatkarīgu valsti. Vai tad šitie nebūtu pirmie kandidāti uz emigrēšanu?

Pie tam šādi cilvēki, kas nemīl Latviju, kas nicīgi izturas pret Latvijas valsti un pret latviešu tautu, viņi nekad nebūs kārtīgi strādātāji. Tie nebūs labi speciālisti! Viņi savas zināšanas izmantos, lai ieriebtu Latvijai. Lai skraidītu pa starptautiskajām institūcijām un sūdzētos par Latviju. Ko tik tur nedara! Zvēru bars, redziet, latviešu tauta ir! Ko viņa ar mums nabadziņiem migrantiem tikai tur neizdara!

Nesen Krievijas televīzijā bija pārraide, kā jūtas ebreji Latvijā. Tur bija saruna ar dažiem rabīniem, vēl ar dažiem sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, un viņi teica, ka ebreji Latvijā jūtoties labi. Līdzīgas sarunas ir bijušas ar poļiem, lietuviešiem, igauņiem. Sakiet, lūdzu, kuri tad ir tie, tā minoritāte, kuru te tā ļoti apspiež? Un ja cilvēks jūt, ka viņu apspiež un ja viņš negrib valodu mācīties, un ja viņš ir nepilsonis, kāpēc viņš nebrauc prom?

Tātad klausīsimies tālāk. Jautājums numur pieci. Un te jau ir skaidri āža kāja, te ir riktīgs kabanovisms iekšā. Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai veicinātu legālu imigrāciju nolūkā novērst darbaspēka trūkumu Latvijā? Ā-a, jums tomēr viņi ir vajadzīgi! Jums ir par maz vēl! Un tie būs tie lielie bļauri, jūs viņus varbūt speciāli selektīvi izvēlēsities, savāksit te vienu baru, kuriem par 5 latiem dienā varēs iedot plakātu, lai stāv kaut kur šeit. Viņš pat nezinās varbūt, pie kuras iestādes viņš stāv, bet stāvēs, bauros nelabā balsī, ka viņa tiesības tiek apspiestas.

Lūk! Šeit ir jāizšķiras, kā mēs izturamies pret nopietniem jautājumiem valstī. Un es redzu divējādu izturēšanos. Ir tomēr tur pozīcija, opozīcija, ir politiķi, sabiedriskie darbinieki, kuriem rūp stāvoklis valstī un kuri domā un piedāvā šādu vai tādu risinājumu, labāku vai sliktāku. Bet viņi neraksta tādus te papīreļus! Viņi strādā praktiski pie šādiem jautājumiem. Šāds te papīriņš, tā ir publiska izrādīšanās, bet faktiski tomēr jau iebāzts ir tāds viens jautājumiņš, kuram jau ir dziļāka jēga.

Un tāpēc, ja mēs šodien šeit spriežam, tad to mēs spriedīsim par šo te dokumentu, paudīsim savu attieksmi pret iesniegto dokumentu. Vai tā ir vēlme nopietni kaut ko risināt, vai tā ir vēlme kaut ko tracināt. Izmantot Latvijas valsts stāvokli, lai celtu savas akcijas, protams, savu vēlētāju vidū.

Nesen man ar vienu cilvēku bija saruna tiešajā pārraidē televīzijā, un viņš teica tā: “Mēs esam ļoti vienoti, un mēs jūs aicinām visus naturalizēties, un mēs tur sanāksim kopā, proletāriešu internacionāli mēs visi dziedāsim vienā korī.” Nu, es pateikšu, tas dziedātājs un runātājs ir aizmirsis, ka šī vienotā frakcija divdesmit piecu cilvēku sastāvā ienākusi 8.Saeimā, šodien sastāv no pieciem aizgājējiem un trijām kaut kādām citām frakcijām.

Lūk, līdz ar to, par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka ir jāprot pamatot sava atrašanās politikā, jāprot pamatot, ko tu gribi izdarīt Latvijas valstij, un, protams, ar vienu mērķi– uzlabot stāvokli Latvijas valstī un nevis pasliktināt, un nevis tracināt un nostādīt vienu grupu pret otru.

Tātad nekāda legālas imigrācijas veicināšana, bet gan, protams, nopietna strādāšana pie tā, lai cilvēkiem būtu lielāka vēlēšanās strādāt un dzīvot Latvijā, bet pret šo dokumentu es noteikti balsošu “pret”, tāpēc ka neuzskatu, ka sāpīgu problēmu cilāšana ar kaut kādu mākslīgu pieprasījumu palīdzību būtu atbalstāma.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (JL).

Godājamie kolēģi, es nevaru nerunāt, jo man tiešām liekas, ka šī ir ļoti, ļoti nopietna problēma. Mēs to nevaram vienkārši redzēt tikai caur nacionālo prizmu vai tikai caur ekonomisko. Mums aizbrauc gan kvalificēts, gan nekvalificēts darbaspēks, un to, es domāju, jums pateiks visi, pat ieskaitot Darba devēju konfederāciju, ka tā mums šodien ir problēma.

Un tāpēc es arī pilnīgi piekrītu Jurim Sokolovskim, ka tā ir problēma, un es arī ticu viņam, ka viņam tās ir nopietnas rūpes. Nevajadzētu to tā nonivelēt visu. Es arī nevaru piekrist cilvēkiem, kas saka, ka mūsu cilvēki atbrauks mājās. Neatbrauks, ļoti liela daļa neatbrauks! Un nav tie visi tādi cilvēki, kas nemīlētu Latviju, Dobeļa kungs!

Es ļoti labi zinu dažus no tiem, kas ir aizbraukuši, un viņiem iet grūti tur, un viņi tomēr nevar atgriezties atpakaļ, jo viņi vienkārši nevar uzturēt šeit savu ģimeni. Un tur nav runa par mīlestību jeb nemīlestību.

Es domāju, ka mums tiešām ir iespēja risināt šo problēmu, tiešām arī tā kā Juris Sokolovskis teica, mācīties no Rietumeiropas. Mēs taču redzam, tā turku problēma vai arī ne problēma, kas ir Vācijā, tā ir tieši šitādā veidā radusies. Tieši tādā veidā, ka brauca strādnieki, un viņus aicināja pat toreiz braukt. Mums tā tiešām var izvērsties par problēmu, tāpēc es domāju, ka mēs tiešām varam vēl kaut ko darīt.

Mums ir obligāti jāceļ minimālā alga, ja Repšes valdība būtu bijusi pie varas, tad ar 1.janvāri nākamgad mums būtu simts latu minimālā alga. Mums bija ļoti skaidra koncepcija, kā to celt, un, manuprāt, to tagad būtu atkal jāpasteidzina.

Otrkārt, ir jāpalielina neapliekamais minimums ģimenēm ar bērniem, par bērniem tieši, lai vecāki justu reālu atvieglojumu, ka viņi var uzturēt savus bērnus.

Un trešais, manuprāt, ļoti svarīgais punkts ir sociālais darbs. Protams, ka mēs visus bezdarbniekus neatgriezīsim, jo daļa no tiem ir cilvēki, kas vienkārši nav spējuši šīm pārmaiņām tikt līdzi, un nevar no visiem to prasīt. Daļu mēs nekad neatgriezīsim, bet mēs varam rūpēties par to, lai viņu bērni vismaz kļūtu derīgi sabiedrības locekļi. Un tur es atkal gribētu norādīt uz to, ka es nerunāju par pabalstiem, es runāju par nopietnu sociālo darbu, par ko, man liekas, daudziem maniem kolēģiem nav zināšanas, kas tas ir, un es jūs lūgtu ar to iepazīties, jo tas ir tiešām reāls veids, kā samazināt gan problēmas Latvijā, gan pavairot to cilvēku skaitu, kas ir ekonomiski darbīgi šeit, gan arī galu galā radīs vairāk ienākumu nekā izdevumu. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Piecpadsmit gadus Latvijā pie varas atradās labējās partijas un, atvainojiet, diemžēl viltus patrioti. Viens otrs no viņiem arī šodien uzstājās no šīs augstās tribīnes.

Iedomājieties: kādi ir darba rezultāti pēdējo 15 gadu laikā? Mirstība pārsniedz dzimstību ik gadus par 12–13 tūkstošiem. Tas ir apmēram tāds cilvēku daudzums, cik dzīvo Talsos vai Saldū, Kuldīgā un citās mazās Latvijas pilsētiņās. Mēs esam nabagākā valsts no tām desmit valstīm, kuras nesen iestājās Eiropas Savienībā. Krīze ir zinātnē, degradē izglītība, un es varētu turpināt, atgādināt jums, cik zemas ir mūsu večuku pensijas un bērnu pabalsti. Kā jums zināms, ne tik sen protestēja mediķi, policisti, skolotāji. Nu tagad it kā ar 1.janvāri mediķiem palielinās algu apmēram par 8 procentiem, skolotājiem– par 20 latiem. Vai viņi kļūs turīgāki? Taču inflācija apēdīs tos santīmus!

Es uzskatīju un uzskatu, ka valstij jārod iespēja pelnīt tiem, kuri var, un jāpalīdz tiem, kuri nevar. Ja valdības, kuras mums mainās kā cimdi franta rokās, ja Saeimas, kuras agrāk mainījās katrus trīs, tagad– katrus četrus gadus, nepietiekami rūpējas par večukiem, par bērniem, par savu tautu– tas nozīmē, ka mums ir sliktas valdības un mums ir sliktas saeimas.

Saeimas deputāti, valdošās partijas diemžēl, manuprāt, domā tikai par to vienu vietu, no kurienes kājas aug, lai tai vietiņai būtu ērti, labi krēsli. Jūs, es domāju, ka piekrītat un saprotat, ka šodien minimālajai algai vismaz vajadzētu būt 150 latu. Diemžēl mums par 40 procentiem algas ir mazākas. Cilvēki brauc prom, it kā tas nevienam nerūp.

Ko mēs gribējām panākt ar savu pieprasījumu? Lai valsts, lai valdība, lai mēs ar jums domātu ne tikai par šodienu un rītdienu, bet vismaz par to, kas būs ar Latviju, ar valsti pēc 10, 15, 50 gadiem.

Mēs atnākam un aizejam, bet tauta paliek. Es ceru, ka jūs iepazināties ar šo pieprasījumu. Tur ir vienkārši jautājumi. Uz daudziem, varbūt šodien Kalvīša kungam un viņa valdībai nebūs atbildes, bet vismaz mūsu pieprasījums liks domāt, liks plānot, liks rūpēties par tautu. Mēs domājam, mēs uzskatām, mēs zinām, ka diemžēl datu par emigrāciju Latvijā nav. Vietā ir jautājums: vai tiek apkopoti precīzi dati par emigrāciju no Latvijas? Kādi avoti un tā tālāk. Kas tur ir slikts? Kāpēc, kā es jūtu, jūs negribat piekrist šim pieprasījumam?

Vai otrs jautājums: vai tiek izpētīti emigrācijas cēloņi? Ja mēs nezinām cēloņus, mēs nekad nevaram darīt kaut ko lietas labā.

Nākamais. Vai tiek plānots veikt pasākumus, lai apturētu šo Latvijai negatīvo parādību?

Nākamais. Vai tiek plānots veikt pasākumus, kas veicinātu legālu imigrāciju nolūkā novērst darbaspēka trūkumu Latvijā?

Man liekas, ka to vajadzētu zināt valdībai pirmkārt, Saeimai– otrkārt, un, ja būs zināmi tieši dati, es domāju, ka 100 tūkstoši jau ir, un pārsvarā latvieši, starp citu, kuri ir ārzemēs. Ja mēs tā dzīvosim uz priekšu, tad pēc simts gadiem šeit būs tuksnesis. Es saprotu, ka mēs ar jums nedzīvosim pēc simts gadiem, bet jūs zināt, ka večukam ir ap 80, 90 un viņš tomēr bumbieres stāda. Vismaz tikai pēc septiņiem gadiem, viņš nezina, vai viņš dzīvos, bet dzīvos viņa bērni, mazbērni, mazmazbērni, un varbūt viņš to pirmo bumbierīti neapēdīs, bet viņa pēcteči to izdarīs un ar pateicību viņu atcerēsies.

Vai mums nevajadzētu domāt tieši tā? Nevajadzētu kolēģiem no “tēvzemiešiem” meklēt zemtekstu. Mēs patiešām gribam, lai Latvija attīstās, lai arī pēc simt un divsimt gadiem uz zemeslodes šī valsts eksistētu, un attiecīgi varbūt viens no soļiem, viens no pirmajiem soļiem ir šis pieprasījums. Un mēs lūdzam to akceptēt un atbalstīt! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Grūti runāt. Balss aizlūza, noklausījos “Jaunā laika” deputātes Liepiņas runu. Tādas rūpes par trūcīgajiem, un norausu asariņu.

Un ir daži jautājumi: kurai partijai ir savs nekustamo īpašumu Ostaps Benders? Vai mēs zinām vai nezinām? Kura partija ir ieinteresēta, lai īpašumu kadastrālā vērtība nebūtu Latvijā 75% no tirgus vērtības, kā Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs, bet 15%, 20%, nu dažos gadījumos 30%?

Kurā partijā bija tāds jauns censonis Jaunups, kurš apsolījās reorganizēt Valsts zemes dienestu, panākt, lai kadastrālā vērtība pietuvotos tirgus vērtībai, lai, iekasējot 1,5% no kadastrālās vērtības, mēs varētu dabūt papildus simtiem miljonu budžetā.

Un kurš bija tas, godājamā Liepiņas kundze, no “Jaunā laika”, kas lika piebremzēt savu degsmi jaunajam censonim Jaunupam? Un viss palika pa vecam. Un kuram no 2 miljoniem dolāru vērtiem nekustamiem īpašumiem būtu jāmaksā milzīgs nodoklis, kas tagad nav jāmaksā? Pirms jūs nākat šeit runāt, izanalizējiet šo situāciju!

Nākamais. Vai valdībai būtu jāplāno legālā imigrācija? Desmit pasaules valstīs, desmit bagātākajās pasaules valstīs situācija ir tāda, ka sešās no šīm valstīm iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 miljoniem. Tātad mazās valstis, tādas kā Luksemburga vai Lihtenšteina, vai tā pati Somija, ir pasaulē visbagātākās valstis. Un Latvijai vajadzētu no tām mācīties.

Un šeit bija vairāki mīti, un sevišķi ar šiem mītiem pieprasījuma iesniedzēji izceļas.

Pirmais ir mīts par darbaspēka trūkumu Latvijā. Latvijā padomju laikos ekonomika tika saplānota 2,7 miljoniem, mums ir 1,9 miljoni kaut kur pilsoņu pašreiz, 400 tūkstoši ārvalstnieku jeb nepilsoņu, kā viņus sauc, kurus gan tagad aicina repatriēties atpakaļ uz etnisko dzimteni un valdība, protams, ignorē šos aicinājumus un saka, ka neko nevajag darīt. Bet cik tad Latvijas ekonomikai vajadzēs šos strādājošos? Pirmais jautājums. Un kā jūs izskaidrosit, ka Luksemburgas ekonomika ir desmit reizes jaudīgāka par Latvijas ekonomiku un tur ir drusciņ vairāk par 600 tūkstošiem iedzīvotāju? Un 40% ir nepilsoņu. Iedzīvotāji pilsoņi ir tikai 60%. Ja kādam šis piemērs neliekas pārliecinošs, iesaku aizbraukt uz Islandi, kuras kopprodukts ir lielāks, kura atrodas daudz ekstremālākos klimatiskajos apstākļos, kuras teritorija ir vairāk nekā divas reizes lielāka. Infrastruktūra ir daudz dārgāka, bet tur dzīvo 290 tūkstoši iedzīvotāju. Tātad acīmredzot ne jau iedzīvotāju skaits kaut ko nosaka. Pretējā gadījumā Islandei, Luksemburgai vai Slovēnijai ar 2 miljoniem būtu jādzīvo nabadzībā. Ienākumu līmenis tur ir četras, piecas, sešas reizes lielāks nekā Latvijā.

Bīstami ir kas cits. Ir bīstama tendence pārvērst Latviju par zemas pievienotās vērtības ražošanas zemi. Mēs redzam, kas notiek. Tie atvērti simtiem, es saku: simtiem un tūkstošiem mazie un vidējie uzņēmumi, šūšanas uzņēmumi ar lielu darba roku procentu. Loģiski, ka es piekrītu Norvēģijas uzņēmējiem, kuri nekautrējas paziņot, ka Latvijā ražošana izmaksā lētāk nekā Ķīnā, jo, redziet, uz Ķīnu vēl ir jāaizved un jāatved šī produkcija, un viņi ražo bērnu apģērbus šeit, maksā minimālo algu. Tātad līdz šim 80, tagad– 90 lati būs... Un lepojas ar to, ka ražošana šeit ir lētāka nekā Ķīnā.

Latvijā reālais bezdarbs vēl joprojām ir starp 7 un 8 procentiem. Tātad acīmredzot mums arī nevajag tādu kuģubūvi, kur metina karkasus melnstrādnieki, pēc tam šos kuģus aizved kaut kur uz Norvēģiju, kur Norvēģijā uzstāda elektroniskās ierīces, navigācijas ierīces, ar desmit reižu lielāku pievienoto vērtību.

Tātad jautājums jau nav šajā darbaroku trūkumā. Latvijā joprojām ir liels darbaspēka pārpalikums, bet nav atbilstošas kvalifikācijas un nav investīcijas, kas veicina darbietilpīgas... zinātņu ietilpīgas nozares.

Un divi piemēri. Ar to es arī beigšu. Milzīgs troksnis bija, ka nevajag Latvijā celt celulozes rūpnīcu, jo, lūk, šī celulozes rūpnīca došot tur piekto daļu no Latvijas kopprodukta, bet tur strādāšot tikai 40 vai 50 operatori. Tad kā to saprast... No vienas puses, nepārtrauktas gaudas par to, ka netiek palielināts strādājošo skaits, no otras puses, sūdzības, ka no šejienes aizbrauc strādnieki.

Biodegvielas rūpnīcā, tajā pašā “Delta Rīga”, kas ir čehu līnijā Naukšēnos, strādā vienā maiņā tikai trīs cilvēki. Tātad katrā Latvijas rajonā, ja būtu pat šāda biodegvielas rūpnīca, tad arī kopā nez vai strādātu vairāk par kādiem pārsimt cilvēkiem.

Tātad jautājums ir plānošanā, ar ko ir jānodarbojas valdībai. Jā, celtniecībā Latvijā vismaz 10 gadus trūks strādnieku. Tad es domāju, ka šeit ir jāmācās no tādām valstīm kā Singapūra, kā Emirāti, kā Kuveita, kas ir mazākas par Latviju, kur ar šīm celtniecības firmām slēdz tā saucamos terminētos līgumus. Celtnieki iebrauc uz gadu, parakstās, ka pēc gada viņi saņem savu nopelnīto un aizbrauc prom. Ļoti vienkārši.

No Eiropas Savienības šeit nebrauks, protams, celtnieki brauks varbūt no Ukrainas, es runāju par nekvalificētajiem strādniekiem, brauks varbūt no Moldāvijas, bet ir jābūt šiem terminētajiem līgumiem.

Un pēdējais. Latvietim nedrīkst būt dzimtcilvēka domāšana. Es esmu priecīgs, ka mēs noraidījām Eiropas Savienības konstitūciju šajā variantā, jo tā neparedzēja veto tiesības uz imigrāciju. Tāpat kā uz ārlietām mums ir jāsaglabā Latvijai nākotnē veto tiesības uz imigrāciju. Es runāju par to imigrāciju, kas ir šeit ārpus Eiropas Savienības. Ka tikai mēs paši to regulēsim tikpat stingri, kā to dara šīs mazās valstis.

Ja valdība piestrādās pie tehnoloģiju programmas un ieviesīs šādas nozares, es ticu, ka relatīvi īsā laikā Latvija sasniegs to pašu labklājību, ko Luksemburga, ko Lihtenšteina, ko Andora, ko Islande... Nesapņojot un nemurgojot šeit par miljoniem cilvēku, kuri būtu jāieved.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Sokolovskis. Otro reizi.

J.Sokolovskis (PCTVL).

Godātie kolēģi! Šī diskusija ir ļoti spilgts piemērs tam, kā mēs izturamies pret nopietnām problēmām. Diemžēl mēs nevaram pacelties virs plintusa un paskatīties uz problēmu kopumā.

Kiršteina kungs, es sarūgtināšu jūs, ka Islande... vakar es lasīju informāciju, ka tajā pašā Slovākijā tātad ir vislielākais pieplūdums no Austrumeiropas valstīm, tātad imigrantu pieplūdums... Islandē tagad arī ir ļoti liels imigrantu skaits, starp citu, arī no Latvijas. Un es vismaz trīs tādus cilvēkus zinu, kuri dzīvo Islandē. Viņa attīstās.

Protams, ka visu to izturēt... tātad palikt tādā situācijā, kāda tagad ir… ja… bet pie nosacījuma, ka mūsu ekonomika neattīstīsies. Mēs paliksim tādā pašā līmenī, kā mēs atrodamies tagad, nekāda IKP pieauguma nebūs, ražošanas pieauguma nebūs, servisa pakalpojumu nebūs, zinātnes īpaša pieauguma nebūs... Un tad mēs varbūt iztiksim. Bet mūsu mērķis tomēr ir attīstīt ekonomiku.

Un mēs esam Eiropas Savienības daļa, kura arī grib attīstīt ekonomiku. Un attīstītai ekonomikai vajadzīgas smadzenes un darbarokas. Ja mēs, mūsu valsts nevarēs nodrošināt ne vienu, ne otru pietiekamā daudzumā, mūsu ekonomika neattīstīsies.

Tātad mēs runājam par to, kādā veidā nepieļaut, lai mūsu Latvijas iedzīvotāji neizbrauktu, lai viņi paliktu šeit un strādātu šeit, un maksātu nodokļus šeit.

Dobeļa kungs, jūs runājāt kārtējo reizi par visiem cittautiešiem un teicāt, ka tie, kuri aizbraukuši, jā, tātad lai viņi neatgriežas. Tas nozīmē, ka mūs tagad dzird visu to cilvēku vecāki, ja. Tātad jūs teicāt, ka jūs negribat arī, lai atgrieztos latvieši, kuri aizbraukuši uz Īriju un Lielbritāniju. Tā es saprotu.

Un otrais moments. Ja Dobeļa kungs negrib, lai atgrieztos latvieši, kuri aizbraukuši uz Īriju, bet mēs redzam, ka ekonomika attīstās un mums būs vajadzīgs darbaspēks– gan intelektuāls, gan darbarokas –, tas nozīmē, ka mums ir jāpieņem imigranti. Bet, ja mēs negribam pieņemt, piemēram, no NVS valstīm, tas nozīmē, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā aicināt cilvēkus no Turcijas, no Āzijas, no citām valstīm. Tā es saprotu.

Otrs moments. Es tomēr gribētu pateikt. Mēs varam jautāt par visām tām prasībām, kuras ir ievietotas šajā pieprasījumā, strīdēties par tām, par kādiem sīkiem momentiem. Bet situācija ir tāda. Es dodu savu prognozi, bet šī prognoze ir balstīta ne tikai… ne uz maniem datiem. Šī prognoze ir balstīta uz ANO iedzīvotāju pētījumiem, uz Eurostat datiem. Un tagad ir izveidota un ļoti ražīgi strādā tātad Stratēģiskās analīzes komisija pie mūsu Valsts prezidentes. Un nesen, pirms divām nedēļām, bija grāmatas prezentācija, kas ir saistīta ar demogrāfiju, kur ir ļoti daudz tādas informācijas par novecošanu, par darbaspēka trūkumu, par visām tendencēm, kas mūs gaida nākotnē. Par visu to. Visiem jums bija izdalīts aicinājums apmeklēt šīs grāmatas prezentāciju.

Godātie kolēģi! Tikai divi cilvēki no Saeimas apmeklēja šo prezentāciju! Tikai diviem cilvēkiem bija interese par to. Un tagad mēs no tribīnes sakām, ka datu nav, ka tie cipari, kurus es minēju, tie ir tāds mans izdomājums. Tas nav izdomājums! Tas ir ņemts no drošiem avotiem– no ANO Iedzīvotāju daļas, no Eurostat datiem, no šīs komisijas secinājumiem un prognozēm.

Godātie kolēģi! Situācija ir tāda. Vai ticat man, maniem kolēģiem, šiem zinātniekiem, vai neticat, situācija attīstīsies pēc tāda scenārija. Un mēs sastapsimies ar šādām problēmām. Vai mēs atbalstīsim šo pieprasījumu vai neatbalstīsim, vienalga, mēs sastapsimies ar šo problēmu. Bet situācija ir sekojoša: vai mēs domāsim par šīm problēmām tagad, kad tās var atrisināt? Tāpat kā ar slimību. Slimību vieglāk ārstēt, kad ir tikai slimības sākums...

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

J.Sokolovskis.

... nekā ielaist šo slimību un pēc tam satikties ar visām sekām.

Godātie kolēģi, jūs varat balsot “par”, jūs varat balsot “pret”, bet problēma tik un tā paliks un par problēmu tik un tā jādomā.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs ir pieteicies Vilnis Edvīns Bresis. Breša kungs, vai jums pietiks ar trim minūtēm? Nē.

Godātie kolēģi! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS).

Labdien! Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (JL).

Es aicinu Tibetas atbalsta grupu uz sēdi Dzeltenajā zālē šajā starpbrīdī.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (JL).

Godātie kolēģi! Rīgas deputātu basketbola izlase ir piekritusi Saeimas basketbola izlases uzaicinājumam katru gadu izcīnīt ceļojošo Ziemassvētku kausu par godu gadskārtējai Latvijas gadadienai. Tāpēc arī spēles puslaika pārtraukumā paredzētajā speciālajā sacensībā būs soda metieni, kura komanda pirmā gūs 87 sekmīgus metienus. Spēle notiks 15.decembrī pulksten 17.00 Daugavas sporta namā Krišjāņa Barona ielā. Lūdzu basketbolistus sākt savlaicīgi gatavoties, īpašu vērību veltot soda metieniem, un kolēģus būt vienotiem un atbalstīt mūs. Ļoti labi būtu, ja mēs to varētu izdarīt ar Ziemassvētku zvaniņiem, akcentējot, ka Ziemassvētki tuvojas. Paldies!

Sēdes vadītāja.

Paldies!

Godātie kolēģi! Šodien mēs apaļā jubilejā– 50 gadu jubilejā– sveicam kolēģi Andri Bērziņu! (Aplausi.)

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Dzintars Ābiķis, Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Sēdi turpināsim pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām debates par pieprasījumu.

Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šoreiz opozīcija varbūt ir uzkāpusi pozīcijai uz varžacīm un pieskārusies diezgan nopietnai tēmai. Un man šķiet, ka situācija Latvijā ir diezgan nopietna, jo pienāk ziņas no lauku rajoniem, protams, arī no pilsētām, ka Latvijā sekmīgi plaukst jauns bizness, tātad vervēšanas punkti darbam ārzemēs strādā pilnā sparā. Apmāca mūsu iedzīvotājus dažādās svešvalodās, kas pēc būtības nebūtu it kā nemaz slikti, un gatavo darbam viņus, teiksim, tālās zemēs.

Nu, žēl, ka mums nav valstī ne statistikas, ne analīzes par to, kas notiek, un nav arī nekādu kritēriju, lai mēs pēc būtības varētu izvērtēt notiekošo. Nav arī nekādas prognozes, cik ilgi varētu šāda situācija turpināties un kādi būs rezultāti, teiksim, zinot to, ka šeit ir dažādas tiesības gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, un kā varētu mainīties demogrāfiskā situācija laika gaitā un kādas varētu rasties nākotnes problēmas.

Tas nav vienkārši. Tas ir ļoti nopietni. Tā ir viena no nopietnākajām problēmām, ar ko Latvija saskaras, iestājoties Eiropas Savienībā. Un tikai acīmredzot šodien mēs varam izdarīt, teiksim, nenoliedzami secinājumu par to, ka aizplūst ne jau bezdarbnieki, bet aizplūst potenciāli spējīgākie strādāt gribētāji, jauni cilvēki, kuri šeit nevar atrast sev perspektīvu un kuri potenciāli Latvijai būtu visvērtīgākie.

Un otrais, ko es gribētu teikt, manā uztverē, starptautiski ļoti pamatīgi tiek iedragāts Latvijas tēls, jo ar šīm darbībām, kas bija Zviedrijā, tagad Īrijā, un acīmredzot vēl kur citur mūs sagaida līdzīgi, teiksim, skati, mēs kļūstam par primitīvā darbaspēka piegādātāju citām valstīm. Ja mums būtu, teiksim, tādas iespējas sūtīt inženierus, ekonomistus, finansistus, programmētājus, it kā arī viņi kaut kur aizplūst, bet par tiem klusē. Tos gaida, tos pieņem darbā, tiem labi maksā, tie ir augstvērtīgi, kvalificēti cilvēki.

Šeit mēs varētu teikt tādu citātu: “Redziet, Latvija– mēs piegādājam jums, eksportējam savus pakalpojumus. Un šie pakalpojumi ir augstvērtīgi, un par to mēs varam tikai lepoties. Bet šinī gadījumā mēs piegādājam vislētāko darbaspēku, ar ko faktiski Latvija nevar lepoties, ar ko tā grauj tikai savu tēlu.

Un jāsaka, ka vakar, skatoties mums visiem pazīstamo Dombura kunga raidījumu, kas bija ne visai interesants, gribētos teikt, ka mēs varējām iegūt no šī raidījuma tikai vienu atziņu, ka diemžēl mūsu valdībai pašreiz nav konkrētas vīzijas, konkrēti priekšlikumi, kā panākt, teiksim, mūsu ekonomikas attīstību, kā uzlabot situāciju, kā reāli veidot kaut kādus projektus, lielus, valstiskus projektus un programmas, lai attīstītu darba vietas mūsu valstī, jo nav jau citas iespējas šo stāvokli mainīt, kā tikai attīstīt ražošanu, attīstīt darba vietas, attīstīt algas valstī, ne tikai stihiski, bet arī plānveidīgi, lai atturētu šo, teiksim, darbaspēka emigrāciju uz citurieni.

Un es domāju, ka mums ir jābūt objektīvi paškritiskiem. Un tas, man liekas, nebūtu par skādi, ka mēs arī izvērtētu, teiksim, vai mēs neejam šeit galīgi liberālas politikas, agrāk iedibinātas “Latvijas ceļa” politikas, pavadā, kuram bija viens skaists lozungs: ka viss, kas attīstās valstī, visa ražošana, viss pārējais ir vienīgi un tikai privātajās rokās, ka valsts šeit absolūti neko neietekmē, valstij tur ir maza lieta, teiksim, un, kā privātais grib, tā viņš attīstās, un mums ir jābūt kā naktssargiem. Mēs viņiem gluži vienkārši netraucējam.

Es domāju, ka tā nav pareiza politika. Un ja atceramies arī mūsu nacionālās valsts vēsturi, tad arī tā saucamajos Ulmaņa laikos Ulmanis aktīvi iesaistījās privātajā biznesā, teiksim, ar savu valsts kapitālu, ceļot kaut vai šīs pašas cukurfabrikas un pēc tam tās akcionējot, un, kā mēs zinām, rezultāti bija, nenoliedzami, labi.

Otrkārt. Es gribētu jautāt tādu jautājumu: vai ir pareizi, ka mēs, piemēram, savu galveno ekonomisko štābu– Ekonomikas ministriju –, savā laikā it kā gudri gribēdami reformēt, apmētājām ar mazsvarīgākiem jautājumiem, ar praktiskas dabas jautājumiem. Piemēram, Ekonomikas ministrijai uzliekot celtniecību Repšes valdības laikā, un līdz ar to faktiski novēršam tās galveno uzdevumu– plānot šo mūsu valsts attīstību– uz sīkākiem jautājumiem, uz celtniecības jautājumiem, un plānojot, kā mēs zinām, šeit, teiksim, uzduramies atkal gan uz cementa trūkumu, gan uz citiem jautājumiem, un līdz ar to, protams, šī ministrija vairs nespēj darīt to, ko mēs no tās gaidām.

Un es domāju, ka mums valstī ļoti nopietni ir jāpārdomā ekonomikas atbalsta politika, kura varbūt nedos tik daudz procentu, bet apturēs varbūt šo cilvēku aizplūšanu. Un ja jūs gribat, teiksim, no manis kādus konkrētus priekšlikumus, lai nebūtu tikai lozungi, es varētu minēt, kas jau šeit izskanēja šodien... Kaut vai, piemēram, šī atbalsta politika depresīvajiem reģioniem. Mēs tērējam daudzus simtus miljonu lauku atbalstam. Bet pašreiz ir tāda nosacīta kārtība: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Nakti stāvam rindā, kurš pirmais no rīta ir pie durvīm, tam mēs visu atdodam.

Vai tas ir pareizi? Vai mums nebūtu jāveido tāda politika, ka mēs pieprasām zināmu kritēriju kopumu no pretendenta– izglītību, stāžu, ražošanas apjomu un tad, protams, to izvērtējam un dodam prioritāti šiem depresīvajiem rajoniem. Tad es, protams, domāju, ka no turienes, protams, neaizbrauktu cilvēki prom.

Vai nebūtu pareizi, kolēģi, kā mēs jau šeit ieminējāmies, ka mēs dotu kaut kādu impulsu atsevišķu produktu ražošanai, piemēram, biodegvielas ražošanai? Es domāju, ka mēs pašreiz varam izvērtēt to, ka Latvija mīcās it kā pa māliem, risinot šo problēmu. Viena ministrija stumj otrai ministrijai šos, teiksim, priekšlikumus, īstenībā neviens neko negrib darīt, un līdz ar to joprojām šī problēma ir tur, kur tā ir sākusies. Papīru līmenī.

Kaut kur nesen vienā avīzē bija rakstīts: ja mēs nopietni attīstītu šo biodegvielas ražošanu, konkrēti bioetanola ražošanu, tad vienā Kurzemē vien mēs radītu 8 000 papildu darbavietas. Lūk, jums ir kritērijs, lai cilvēki nebrauktu prom. Nevis tukša runāšana, bet konkrēta programma, atbalsta programma, un kur cilvēki iegūtu algu, darbu, un arī nekādas perspektīvas viņiem nebūtu jāmeklē ārzemēs.

Nākamais piemērs. Mēs sekmīgi noraidījām celulozes rūpnīcu, kas bija absolūti nepieņemamā vietā pie Daugavas. Bet vai tad mums valdība nevar padomāt par to, kā mēs varētu veidot akciju sabiedrību ar vietējā kapitāla palīdzību, lai radītu celulozes un papīra ražotni šeit pat Latvijā pieņemamā vietā.

Par to jau ir daudzreiz biznesmeņi runājuši, kuriem ir daudzi miljoni uzkrāti, un viņi nezina, kur tos likt. Varbūt mēs varam tādu iniciatīvu parādīt.

Daudz ir runāts arī par naftas un gāzes tranzītu. Es domāju, ka ne par velti mūsu ministri braukā pa ārzemēm, atbrauc ar solījumiem, paiet dažas nedēļas, un atkal šie jautājumi norimst un paliek tur, kur tie ir bijuši.

Es domāju, ka tikai šādi ļoti spēcīgi, lieli projekti var radīt to impulsu mūsu valstij, lai mēs kā Latvija, kā latvieši nepaliktu par kauna traipu Eiropā, kā nabadzīgo cilvēku donori visām citām bagātajām valstīm.

Es aicinātu, kolēģi, nopietni pievērties šim jautājumam, visai skeptiski skatos, vai mēs šī pēdējā gada laikā to varēsim izdarīt, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamā valdība, kas varbūt nāks pēc mums, kurai būs vēl atbrīvotas rokas četriem gadiem strādāt uz priekšu, kā arī tās varbūt politiskās organizācijas, kuras nopietni strādās pie šādiem nopietniem ilgtermiņa projektiem, noteikti tiks atbalstītas mūsu valstī.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šodien mūsu uzdevums ir paust savu attieksmi pret iesniegto pieprasījumu. Es tā to saprotu. Taču šīs pārrunas skaidri parāda divējādu attieksmi.

Vieni izmanto Latvijas valsts grūtības, lai spodrinātu savas spalviņas, citi tomēr runā arī par praktiskām problēmām, par savu iespējamo ieguldījumu. Divas dažādas attieksmes! Es nebūtu nācis otrreiz runāt, ja deputāts Sokolovskis nebūtu sācis manā vietā domāt. (Starpsauciens: “Tu jau nedomā!”) Bet viņam nav sanācis. Grūti laikam manā vietā ir domāt, un līdz ar to jāpaskaidro otro reizi.

Uzsvēršu savas domas, tās galvenās. Skatoties uz šo iesniegto dokumentu, mūsu apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ne tikai rūp tas, ka brauc prom no Latvijas labi speciālisti un Latvijas patrioti, Latvijas Republikas pilsoņi, pirmām kārtām– latvieši. Mums tas rūp, bet mēs strādājam arī pie tā, lai mazinātu šo aizbraukšanu. Mēs strādājam, esam opozīcijā, tomēr nemēģinām vienkārši “braukt virsū”, ka nekas nav izdarīts.

Cienītie kolēģi, skaisti parunāt no šejienes un “braukt virsū”, ka nekas nav izdarīts, tur vispār prāts nav vajadzīgs. Katrs var te atnākt un bazūnēt pēc sirds patikas. Ne par to ir runa! Bet es vēl vienreiz uzsvēršu: tas nenozīmē, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uztraucas par katru aizbraukušo.

Uzsveru vēl vienreiz: šie divdesmit pieci procenti Latvijā, varbūt divdesmit četri, tas nav tik būtiski, kas Latvijas valsti neciena, kas nemācās latviešu valodu, kas rada nekārtības,– nav vajadzīgi Latvijai. Viņu ceļš ir prom no Latvijas. Lai viņi brauc, uz kurieni grib! Sākot ar Putinu un Bosu, un vēl dažiem citiem. Par to ir runa.

Un runa ir par to, ka šajā dokumentā ir man pilnīgi nepieņemams teikums, ko es arī vienreiz uzsvēru: vai tiek plānots veikt pasākumus, lai veicinātu legālu imigrāciju nolūkā novērst darbaspēka trūkumu Latvijā? Lūk, šeit parādās jautājums par analīzi. Kiršteina kungs jau jums sniedz zināmus materiālus un zināmus faktus par to, ko nozīmē praksē darbaspēka trūkums.

Varbūt es vēl piebildīšu, ka Latvijā ļoti daudzi ir iemanījušies saņemt zināmu laiku bezdarbnieka pabalstu, un tad veikli iekārtoties darbā, kad nāk šis te laiciņš uz beigām, un pēc tam atkal kļūt par bezdarbniekiem. Tā ka, atvainojiet, lūdzu, tie paši nepilsoņi ir iemanījušies, tie paši Latvijas ienaidnieki, tie paši, kas prezidentes standartā savu ģīmi slauka. Es nemitīgi par to runāšu šeit, jo tie jau nav vairs cilvēki, tie ir puscilvēki. Diemžēl.

Lūk, un tas vienmēr ir jāatceras, ka ir divas dažādas lietas. Te nāk pozīcijas pārstāve no “Jaunā laika” un birdina asaras un slavē deputātu Sokolovski. Diemžēl acīmredzot nav kārtīgu zināšanu par to, kas Latvijā notiek. Tas, ka mēs visi, es domāju– kārtīgi patrioti, uztraucamies par vispārējo stāvokli, par to jau nav jārunā šeit! Šeit ir jārunā par to, ar kādu mērķi šeit iesniedz dokumentus, ko viņi grib izdarīt? Te kāds patiesi tic, ka iesniedzēji grib uzlabot stāvokli Latvijā? Nu tad jūs esat pēdējie naivuļi! Lūk! Un tā ir tā milzīgā atšķirība. It īpaši, es domāju, to labi izprot tie deputāti kā Breša kungs, kas te bija Augstākās padomes laikā, arī izprot to, kā te tas viss ir attīstījies un noticis, nevis vienkārši bārsta te tukšas frāzes un lej kaut kādas krokodila asaras.

Ar vienu vārdu sakot, žēl, ka labi cilvēki brauc no Latvijas projām, bet nemaz nav žēl, ka slikti cilvēki aizbrauc no Latvijas.

Un tāpēc es neatbalstīšu šo dokumentu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl laikam nāksies pastāstīt tiem latviešiem, kuri brauc prom uz Īriju un Lielbritāniju strādāt, ka viņi, Dobeļa kunga izpratnē, ir puscilvēki. Nu, tas ir tā.

Es uzskatu, ka pieprasījums ir ļoti savlaicīgs, un, bez šaubām, Ministru prezidenta un valdības uzdevums ir apturēt to milzīgo iedzīvotāju plūsmu, kura strauji virzās Rietumeiropas virzienā– uz to pašu Īriju un Lielbritāniju. Bet ne tikai Kalvītim, bet arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijai, kura ir ļoti tāda nosacīta opozīcijā, ir jāuzņemas atbildība par demogrāfisko krīzi Latvijā. Tas viss, kas notiek valstī šodien, ir nacionālpatriotu valdīšanas rezultāts. Diemžēl pseidopatrioti, kā vienmēr, neko sakarīgu piedāvāt nevar un tāpēc es “Saskaņas Centra” vārdā vēlos piedāvāt konkrētas iespējamas likumdošanas iniciatīvas, lai novērstu krīzi.

Pirmām kārtām, runājot par ekonomisko bloku, ir nepieciešama PVN likmes samazināšana atsevišķām preču un pakalpojumu grupām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumu pārdale par labu pašvaldībām, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana līdz 10–12 procentiem mazajiem un mikrouzņēmumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmju iesaldēšana degvielai.

Savukārt, runājot par sociālo bloku, uzskatām, ka ir nepieciešama vecuma pensiju neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un mazo pensiju paātrināta indeksācija līdz iztikas minimuma līmenim, invaliditātes pensiju neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana līdz minimālās algas līmenim, iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes ieviešana, likuma pieņemšana vismaz par dzelzceļnieku un skolotāju izdienas pensijām, likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” izpildes nodrošināšana ar valsts budžeta finansējumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 15 procentiem, valsts pensiju budžeta sadales bez pārpalikuma izmantošana pensionāru vajadzībām, pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija, ko pavisam nesen piedāvāja izdarīt Latvijas Sociālistiskā partija, sociālās palīdzības paplašināšana un palielināšana maznodrošināto personu grupām.

Un es patiešām brīnos, ka daži iepriekšējie runātāji, valdošās partijas pārstāvji, bārsta kaut kādus kailus lozungus. Jūs taču esat valdībā, kolēģi! Tad strādāsim! Vairāk strādāsim, mazāk runāsim un atcerēsimies, ka skaistiem vārdiem nav nekādas nozīmes– visu izšķir konkrēta rīcība.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! No vienas puses, nešaubīgi, ka šī pieprasījuma mērķis ir radīt plaisas valdībā un, protams, plaisas arī tajā politikā, kas nav ne realizēta, ne arī sākta veidot. Un ir runa par to politiku, ko mēs sauktu par politiku, kas ir jāveic un jāizstrādā jaunajam emigrācijas vilnim, kas šobrīd ir Latvijā. Mūsu vēstnieks Īrijā Indulis Ābele prognozē, ka tuvākos gados aizbrauks vēl 20– 30 tūkstoši mūsu cilvēku uz Īriju vai uz citām valstīm. Un skaidrs, ka mūsu iedzīvotāju skaits samazināsies, un joprojām ne valdības vadītājs, ne ministri nav painteresējušies, nav pat aizbraukuši uz to pašu Īriju, kur gaužām svarīgus jautājumus ir gatavi uzdot mūsu tautieši un prasīt: “Kas būs ar latviešu skolu? Kas būs ar Latviešu biedrības namu? Kas būs ar visām tām lietām, kas saistītas gan ar latvietības uzturēšanu, gan ar viņu iespējamo atgriešanos atpakaļ? Sākot ar valsts programmām uzņēmējdarbībai un tamlīdzīgi.” Un es domāju, ka šis ir viens no veidiem, ka opozīcija tomēr var iedzīt ķīli gadījumā, ja valdības vadītājs un valdība tiešām nesāks realizēt to programmu, ko realizē citas valdības. Tā pati Īrijas valdība šobrīd realizē programmu, lai Īrijas cilvēki atgrieztos atpakaļ Īrijā.

Vai jūs maz zināt to, ka Īrijas valdība šobrīd ir izsniegusi 40 miljonu pases ārpus Īrijas? Pašā Īrijā dzīvo tikai 4 miljoni. Šobrīd mēs redzam to, ka mūsu tautieši ārpus valsts dzīvo jau vairāk nekā 200 tūkstoši. Un mēs joprojām nespējam realizēt to politiku, lai mēs viņus varētu integrēt atpakaļ un atgriezties. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu pateikties jums par saturīgo diskusiju, kuru izraisīja frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” jautājums Ministru prezidenta kungam.

Jūs visi redzat, ka šī problēma ir ļoti dziļa. Un daži no pozīcijas deputātiem arī to apliecina. Bet diemžēl kuluāros viņi teica: “Jā, mēs saprotam, ka tā ir problēma, bet mēs nekad nenobalsosim par jūsu jautājumu tāpēc, ka tas būs politiski neizdevīgi mūsu frakcijai, mūsu partijai.” Tas nozīmētu to, ka Latvijā nenotiek normāla sociālā politika. Bet būtībā emigrācija nav nekas slikts. Emigranti dažreiz brauc atpakaļ, ir ļoti daudz piemēru. Piemēram, mūsu Valsts prezidente. Viņa vairākus gadus no savas dzīves pavadīja trimdā, un tagad viņa atgriezās Latvijā. Varbūt atgriezīsies nākotnē arī tie cilvēki, kuri tagad strādā Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un arī kļūs par mūsu Ministru prezidentiem.

Piemēram, tagadējais mūsu Ministru prezidents bija govju slaucējs Zviedrijā. Es arī tajā laikā 1991.gadā biju pēc specialitātes krāvējs Nīderlandē pilsētā Nīmegenā. Un jums es varu apliecināt, ka kopā ar mani strādāja cilvēki no Rumānijas, no Polijas un tā tālāk. Tas bija tā saucamais trešais vilnis no strādājošiem cilvēkiem Rietumos. Nīderlandē dzīvo 15 miljoni cilvēku. Tās platība ir divas reizes mazāka nekā Latvijas. Bet mēs redzam, ka Latvijā tas nozīmē 30 miljoni cilvēku. Latvija atpaliek par 28 miljoni cilvēku. Iedomājieties, kolēģi, šeit var izvietot šos cilvēkus. Un mūsu klimats nav tāds kā Islandē, piemēram, Latvija samērīga, ļoti labi, teiksim, atbilstoša darbaspēka izvietojumam. Mēs varam pateikt, Kiršteina kungs, mums nav un nekad nebūs Andoras piemēra. Tāpēc, ka Andora ir tikai slēpošanas kūrorts un viens beznodokļu veikals. Kāpēc Latvijai, ja mums būs tik daudz cilvēku kā Andorā, vajadzīgs parlaments ar simts deputātiem? Tikai daudz parazītu, piedodiet! Man šķiet, ka Latvijai vajag attīstīt rūpniecību. Bet mums jau bija rūpniecība 90.gados. Kas notika ar RAF, ar “Alfu”, ar VEF. Kur ir “Straume”? Straume ir Saeimā. Bet situācija ir tāda, ka cilvēki– speciālisti no šādām rūpnīcām tagad ir Latvijā. Viņi nav lēts darbaspēks, viņi ir mūsu smadzenes un rokas.

Es varu jums teikt tā, ka Somijā tagad ir krievu skolas. Cilvēki no Krievijas brauc uz Somiju par viesstrādniekiem, tur priecājas, tur ražo bērnus un tā tālāk. Notiek pakāpeniski, teiksim, slāvizācija Somijā. Un tas pats būs arī ar Latviju.

Latvijā nav depresīvu rajonu, kā teica bijušais Ministru prezidents. Latvijā vienīgais nedepresīvais rajons ir Vecrīgā, kur strādā Saeima.

Piedāvāju jums atbalstīt mūsu jautājumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK).

Re nu, debates ir ne pa jokam. Ļoti nopietnas, jo, kā jau es teicu, problēma valstī ir ārkārtīgi nopietna.

Bet, redziet, diskusiju gaitā ļoti skaidri, strikti parādās divas intereses. Interese tā saucamajiem sarkanajiem, kuri iesniedza šo pieprasījumu, tā saucamo pieprasījumu, jo viņi, aizsedzoties aiz svarīgas problēmas, mēģina risināt savas problēmas. Un viņu problēmas ir ļoti vienkāršas. Ārkārtīgi vienkāršas. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku sabrauktu Latvijā no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un vairotu tā saucamo krievvalodīgo pulku. Skaidri un gaiši. Jo, redziet, jautājums, kuru jau Dobela kungs nolasīja, es vēlreiz uzsvēršu, 5. jautājums ir sekojošs: vai tiek plānots veikt pasākumus, lai veicinātu legālu imigrāciju nolūkā novērst darbaspēka trūkumu Latvijā?

Kā mēs zinām, darbaspēka trūkuma Latvijā nav. Vienkārši nav politikas, valdības politikas, izmantot, iesaistīt, apmācīt šo darbaspēku un nodrošināt viņiem darba vietas.

Jo kreiso doma ir viena: patiešām... atkal un atkal veicināt šo imigrantu iepludināšanu šeit. Jo viņi ir pārbijušies, ka latvieši Latvijā jau ir vairāk nekā 50 procenti. Un nedod Dievs, būs vēl vairāk! Tāpēc viņi ir sabijušies un tagad grib pielietot jaunu metodi, kādā veidā latviešu procentuālo sastāvu atkal, tā sakot, krietni vien pazemināt.

Un, ja runā par to, ka šeit vajadzīgs smadzenes, kā kreisie runā un apelē, ievest no citurienes, smadzenes jārada šeit pat. Pietiekami daudz mums ir spējīgu cilvēku, ļoti spējīgu cilvēku, un izglītība ir visa pamatā... un ir jānodarbojas tieši ar to, lai mūsu cilvēki nevis vienkārši nīkuļotu, neko nedarītu, dzertu aiz izmisuma un bezcerības, bet liktu lietā savas potences šīs valsts attīstībā. Lūk, tas ir galvenais.

Un pareizi jau Breša kungs teica: valdībai nav vīzijas, kā atrisināt šo problēmu. Un to saka cilvēks, kurš zina šīs lietas, ir vadījis valdību, un kurš šobrīd, kura partija šobrīd ir šīs valdības koalīcijas sastāvā.

Un ja reiz Breša kungs, šīs koalīcijas sastāvdaļa, saka, ka nav vīzijas, tas ir ārkārtīgi drūmi. Vajadzētu būt programmai, darbībai, bet nav pat vīzijas. Vai tas nav traki? Tad man ir jāsaka tā: koalīcijas partneri, ne tikai zemnieki un zaļie, lūdzu, lieciet valdībai darīt to.. nu radīt vismaz to vīziju, pēc tam programmu un pēc tam darbību, savādāk iznāk smieklīgi. Nav, un cauri. Un nenodarbosities un nenodarbosities, tātad valdības koalīcija līdz pat Saeimas vēlēšanām mēģinās atkal visādi manipulēt ar azartspēļu likumu un labojumiem, un grozījumiem visādos veidos, jo tas ir interesantāk un caur to var iegūt arī kaut kādu ...

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Tabūns.

Jā, labi, paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis

Dz.Ābiķis (TP).

Cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Vai izskatāmais jautājums ir problēma Latvijas valstij? Neapšaubāmi, tā ir problēma, jo parasti mēs opozīcijas ierosinājumus noraidām bez liekām debatēm, bet šoreiz šis priekšlikums ir izraisījis dzīvu diskusiju. Tas vien jau parāda, ka deputāti saprot, ka gan tas, ka Latviju atstāj daudzi darbaspējīgi jauni cilvēki, darba meklējumos dodas uz citām valstīm– tā, protams, ir problēma, un, protams, ka arī iespējama problēma varētu būt, ja Latvijā notiktu masveida ieceļošana. Neapšaubāmi, arī tā varētu būt problēma, ņemot vērā vēsturiskos notikumus, vēsturisko mantojumu, kāds šobrīd ir Latvijā, un ņemot vērā arī pēdējo mēnešu notikumus Rietumeiropā.

Kas pie šīs situācijas ir vainīgs, cienījamie kolēģi? Kreisā opozīcija apgalvo, ka pie šīs situācijas ir vainīgi nacionālpatrioti, kuri valdījuši pēdējos piecpadsmit gadus. (Starpsauciens: “Viltus patrioti!”) Jā, šeit no vietas arī izskan sauciens– viltus patrioti. Es gan gribētu atgādināt, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijā bija vienāds dzīves līmenis ar Somiju. Es gribu atgādināt, ka pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās uz Latviju devās strādāt desmitiem un desmitiem tūkstošu laukstrādnieku no Polijas un no Lietuvas.

Ja Latvija, cienījamā kreisā opozīcija, nebūtu okupēta, tad gan mēs šodien dzīvotu apmēram kā Somijā. (Starpsauciens: “Tā ir valdības problēma!”) Jā, šobrīd Somijā aktīvais darbaspēks iebrauc, un no Somijas šodien izbrauc tikai pensionāri, kuri ir izrēķinājuši, ka viņiem labāk patīk gozēties siltā saulītē un saņemt lielo Somijas pensiju un dzīvot kaut kur Spānijas vai Francijas dienvidos, bet darbaspēka vecumā iedzīvotāji, darbaspēka vecuma cilvēki, Somijā iebrauc.

Vakar arī laikrakstā “Čas”, starp citu, bija aprakstīta krievu diasporas attīstība Somijā, un mēs redzam, ka tieši pēdējos gados, neskatoties uz to, ka Somijā ir stingra imigrācijas politika, šobrīd Somijā jau ir iebraukuši vairāki desmiti tūkstoši krievu, pat izmantojot dažādas likuma normas.

Tā ka, cienījamie kolēģi, nevainosim pēdējos piecpadsmit gadus. Objektīvi paskatoties uz vēsturi, skaidrs, ka tas ir tas smagais mūsu vēstures mantojums, un tie procesi, kas šobrīd norit Latvijā un Eiropā, un Austrumeiropas un Rietumeiropas attiecībās un brīvā darbaspēka kustībā, šie procesi ir objektīvi, jo līdzīga situācija ir Lietuvā, līdzīga situācija ir Slovākijā, līdzīga situācija ir Polijā.

Tikko darbaspēka tirgus Eiropas Savienībā ieguva brīvu raksturu, mums iestājoties Eiropas Savienībā, robežas tika atvērtas, un cilvēki diemžēl ir tā uzbūvēti, ka viņiem gribas strādāt tur, kur var vairāk nopelnīt.

Bet, cienījamie kolēģi! Latvijā tomēr šī ir īpaša problēma, jo, ja Polijā dzīvo gandrīz četrdesmit miljoni cilvēku, tad miljons un varbūt pat dažu miljonu aizbraukšana nav tik sāpīga kā Latvijā, kur dzīvo nedaudz vairāk nekā 2 miljoni cilvēku, varbūt dažu simtu tūkstošu aizbraukšana. Tāpēc uz šo problēmu ir jāskatās ārkārtīgi nopietni.

Ko darīt? Ko darīt, jo, paskatoties tīri objektīvi, cilvēki no tās pašas Īrijas, uz kuru šodien tik daudz latviešu brauc, savā laikā, kad Īrijā bija zems dzīves līmenis, arī pēc Īrijas neatkarības izcīnīšanas pagājušā gadsimta 20.gadu vidū, miljoniem cilvēku no Īrijas aizbrauca. Miljoniem cilvēku no Īrijas aizbrauca, un šobrīd mēs zinām, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā dzīvo īru izcelsmes amerikāņi, austrālieši un kanādieši apmēram 15–20 reizes vairāk, nekā īri dzīvo pašā Īrijā.

Kad uz Īriju sāka atgriezties cilvēki? Kad Īrija kļuva pievilcīga? Tad, kad Īrijā iesākās strauja ekonomikas augšupeja. Un pareizi jau mums te kolēģi teica, ka pirmais un galvenais risinājums šai ārkārtīgi smagajai problēmai būtu ekonomikas strauja attīstība. Un, paldies Dievam, pēdējos gados Latvija attīstās ļoti strauji. Un no mūsu pašu cilvēku uzņēmības, no mūsu pašvaldību attieksmes, no valsts politikas, nodokļu politikas un daudzām citām lietām būs atkarīgs, cik sekmīgi mēs attīstīsimies.

Es nesen biju Aizkrauklē tikko uzceltā milzīgā, jaunā rūpnīcā, kur vienā minūtē ražos 12 durvis no vietējiem izejmateriāliem (parēķiniet: vienā minūtē 12 durvis!), kur ir uzstādītas Eiropā vienas no modernākajām iekārtām, kas ir tikai... varbūt šādas iekārtas ir tikai pāris objektos Rietumeiropā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir izdevies ar milzīgu pašvaldības– Aizkraukles pašvaldības– ieinteresētību, ar milzīgu cīniņu ir izdevies panākt, ka amerikāņi ir ienākuši... amerikāņu investori ir ienākuši Aizkrauklē, ka šeit simts cilvēkiem būs darbs, ka šī rūpnīca ir ar augstu tehnoloģiju, kur pamatā strādās kvalificēti speciālisti. Tā ka ir daudz kas atkarīgs tieši no mums pašiem– vai mēs spēsim Latviju strauji attīstīt.

Otrais risinājums. Te jau kolēģi pareizi norādīja. Vakar es lūdzu izglītības un zinātnes ministri kopā ar labklājības ministri un kopā ar attiecīgiem speciālistiem apspriest tās problēmas, kuras ir šobrīd profesionālajā izglītībā. Un pareizi te kolēģis norādīja, ka, ja pēdējos gados katru gadu simtiem cilvēku iebrauc strādāt no Ukrainas mūsu kuģubūvētavās, un galvenais iemesls tam ir ne tikai tas, ka Ukrainā ir daudz zemāks dzīves līmenis un šeit tie strādnieki var saņemt vairāk, bet galvenais iemesls ir tas, ka Latvijā nav attiecīgu speciālistu, jo Latvijā nav profesionālās izglītības iestādes, kas sagatavotu šādas samērā specifiskas ražotnes speciālistus. Tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgiem ierēdņiem, viņi apgalvo, ka tas Latvijai it kā nav izdevīgi, jo cilvēku skaits ir samērā neliels un būs dārgi šos cilvēkus sagatavot. Bet tomēr, ja savilktu kopā visus plusus un mīnusus, es personīgi domāju, ka drīzāk labāk būtu, ja mēs šos speciālistus šeit gatavotu uz vietas.

Trešais iespējamais risinājums– augstākās izglītības politika. Cienījamie kolēģi, varbūt mums tiešām augstākās izglītības iegūšanas “spēles noteikumi” ir jāpadara studentiem labvēlīgāki, bet tajā pašā laikā ar daudz dzelžainākiem noteikumiem. Un, ja studentam būtu iespējas saņemt lielāku valsts atbalstu, iegūstot izglītību, bet tikai pie viena nosacījuma: ja students nepaliek Latvijā un nestrādā savā specialitātē, tad viņam šis milzīgais valsts atbalsts– šīs finanses, ko nodokļu maksātāji ir ieguldījuši viņa izglītībā,– būtu jāatgriež atpakaļ valsts kasē, ja šis augstskolas beidzējs iedomātos aizbraukt uz ārzemēm. Šobrīd šīs lietas tiek risinātas, bet, manuprāt, šīs lietas varētu iegūt vēl tādus stingrākus... šie spēles noteikumi varētu būt daudz stingrāki un dzelžaināki, bet– es vēlreiz atkārtoju– arī studentam pretimnākošāki.

Tā ka ir iespējami risinājumi, kas varētu, ja ne gluži radikāli ietekmēt šos procesus, kas ir globāli, bet tomēr šo procesu sekas un intensitāti mazināt. Protams, arī sociālā politika, tas, ka mēs esam palielinājuši jaundzimušo pabalstus, neapšaubāmi, ka atstāj tikai pozitīvu iespaidu uz šo politiku, un tāpēc arī es domāju, ka sociālās politikas jautājumi tāpat ir viens no tiem risinājumiem, kas palīdzēs šīs negatīvās sekas šīm globālajām izpausmēm mazināt.

Cienījamie kolēģi! Es, protams, aicinu šobrīd neatbalstīt šo pieprasījumu, jo atbalstīšana neko neatrisinās, bet vairāk nekā skaidrs, ka mums šīm lietām ir valstiski jāpievērš daudz nopietnāka uzmanība, jau pavisam tuvākajā laikā ir jāsēžas pie galda attiecīgo ministriju speciālistiem un jāizstrādā programma, kas sevī ietvertu gan sociālos, gan profesionālās izglītības jautājumus, gan augstākās izglītības politiku, gan daudzas citas lietas, lai mēs šos procesus varētu padarīt Latvijai labvēlīgākus. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins– otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Nu, es gaidīju, gaidīju un sagaidīju to sapni, ko izteica Kabanova kungs. Beidzot tad godīgi tika pateikts, ka Latvijā būtu jābūt 30 miljoniem iedzīvotāju, jo Nīderlandē ir 15 miljoni iedzīvotāju. Bet Kabanova kungs noklusēja vēl labāku piemēru– Fergānas ieleju. Fergānas ielejā Uzbekijā ir blīvums 50 reizes lielāks nekā Latvijā. Tātad uz tās pašas teritorijas dzīvo 100 miljoni.

Kabanova kungs! Ja mēs ievestu 100 miljonus cilvēku no Ķīnas, kas ir ļoti strādīgi, es domāju, tad gan būtu pilna laime un ekonomika plauktu un ziedētu. Mēs varētu ne tikai Eiropas Savienību, es domāju, bet arī visu Āfriku apgādāt gan ar lietusmēteļiem, gan ar apakšveļu un ražot daudz ko vēl, ko dara ar roku darbu.

Es domāju, ka Kabanova kunga kritēriji, saskaitot Saeimas deputātus, arī nav pareizi, jo viņa mīļajā Krievijā nav simts deputātu, bet vairāk nekā 400. Augšpalāta tur vēl ir, ziniet, jo tur ir divpalātu parlaments. Tur tagad ir nodibināta vēl sabiedriskā palāta, jo ar tām divām netika galā. Un tur ir milzīgas dabas rezerves. Iedzīvotāji ir 143 miljoni, bet cilvēki nez kāpēc kā negrib, tā negrib braukt uz šo “laimes zemi”, bet mūk prom no turienes. Un 20 miljoni, Kabanova kungs, kas ir vairāk nekā 10% no 143 miljoniem krieviski runājošo, dod priekšroku dzīvot Vācijā, Francijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Latvijā un citās valstīs. Un lai cik izmisīgi Kaļiņingradas gubernators Bosa kungs aicina atgriezties atpakaļ un piedāvā naudu, un prezidents Putins dod Ekonomikas ministrijai norādījumus izstrādāt ekonomiskos pamatojumus, tad es citēju “Ņezavisimaja Gazeta”, aptaujājot Latvijā krieviski runājošos iedzīvotājus, Altuhova kungs, zināmais Krievu biedrības vadītājs, saka: “Lieliska iespēja dzīvot krievu kultūrā un vidē beidzot mums pavērusies.”

Bet Latvijas Cilvēktiesību komitejas vadītājs Dimitrova kungs saka: “Diemžēl vairāk par 50 tūkstošiem nebrauks.”

Kalvīša kungs saka, ka arī šiem 50 tūkstošiem nepalīdzēsim, līgumu neslēgsim un izliksimies, ka šāda aicinājuma nav.

Es domāju, ka mums nevajadzētu ekonomiku orientēt uz Fergānas ieleju vai uz Ķīnu, jo Fergānas ielejā bija nemieri, jūs zināt, regulāri. Un Francijā, kurā ir 70 miljoni, arī ir nemieri. Tātad situācija ir cita. Nedrīkst būt divas kopienas vienā valstī! Nedrīkst diskriminēt vietējos iedzīvotājus!

Es piekrītu šeit iesniedzējiem un viņu pieprasījumam, ka Latvijā ir briesmīga diskriminācija, godājamie deputāti, mēs diskriminējam skolēnus, jo uzturam divu sistēmu izglītību Latvijā– valsts valodā un tos, kas nepilnīgi apgūst valsts valodu. Un mums no šīs divu valodu izglītības sistēmas katru gadu rodas skolēni, kuri ir diskriminēti un kuri trūcīgo valsts valodas zināšanu dēļ nespēj ieņemt augstākos valsts pārvaldes amatus. Viņi nespēj strādāt pašvaldību iestādēs, un viņi nespēj ieņemt amatus ļoti labi atalgotās starptautiskās korporācijās, kurās diemžēl latviešu valoda jāprot ļoti labi un jāmāk rakstīt bez kļūdām, Kabanova kungs!

Tātad, es pilnīgi piekrītu, ir jāizbeidz diskriminācija. Ar nākamo gadu ir jāievieš beidzot valstī vienotā izglītības sistēma, jo ir apkaunojums, ka 15 gadus pēc neatkarības joprojām Latvijā nav ieviesta vienota izglītības sistēma.

Un mēs neko nemācāmies diemžēl no Francijas, kur šīs divas kopienas rada nemierus, mēs neko nemācāmies no Fergānas, bet nākam un runājam šeit muļķības.

Tāpēc es atbalstu to aicinājuma daļu, kas gan tur tā nav izteikta īsti, ka diskriminēt nedrīkst, bet pieprasījumu aicinu noraidīt kā nepamatotu un vairāk iesniegtu tādēļ, lai šeit aģitētu par 30 miljonu iedzīvotāju iepludināšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP).

Cienījamie kolēģi! Visi šeit, kas uzstājās no šīs tribīnes, ļoti labi saprot, ka problēma ar demogrāfiju mums Latvijā ir. Mēs ar katru dienu, ar katru mēnesi, ar katru stundu zaudējam savus iedzīvotājus. Vai mums ir vai nav problēmas ar darbaspēku, kaut gan šeit uzstājās Tabūna kungs kā dedzīgākais tāds tribūns šeit Saeimā. Jā, jā... jūs, Tabūna kungs, uzstājāties... Es jums gribu liecināt, ka izbrauc no Latvijas ne tikai tie, kas runā krieviski, bet vairākums, kas izbrauc, ir latvieši. Jo latvieši visi ir Latvijas Republikas pilsoņi, un viņiem ir iespējas dabūt ārzemēs darbu bez kaut kādiem nosacījumiem. Izbrauc latvieši. Jo šeit paliek tikai tie latvieši, kuriem ir sava profesija– latvietis, un viņi var dabūt vietu vai nu šeit, Saeimā, vai nu valsts pārvaldes iestādēs, vai nu pašvaldību iestādēs. Tāpēc, ka viņi ir latvieši. (Starpsauciens: “Ko tad jūs raudat!”)

Un jūs, Kiršteina kungs, jūs melojāt šeit, ka ir problēmas tiem, kas runā krieviski, un dabū nelatviešu izglītību... Problēmu viņiem nav. It īpaši jauniem cilvēkiem, nav viņiem problēmu. Viņi runā jebkurā valodā. Un, tā kā jūs runājāt šeit, ka viņiem vajag zināt latviešu valodu, lai strādātu ārzemju korporācijās, nevajag. Viņiem ir jāzina angļu valoda, vācu valoda, franču valoda un nekādā gadījumā ne latviešu valoda.

Vai jūs tiešām domājat, ka tagad, kad jūs izspiedāt pašreiz no Latvijas daļu no tiem, kas runāja šeit krieviski un zināja lielākā vai mazākā līmenī latviešu valodu, viņu vietā šeit atbrauks cilvēki no ārzemēm un viņi mācīsies latviešu valodu? (Starpsauciens: “Mācīsies!”) Nemācīsies. Jums vajadzēs runāt viņu valodā, lai viņi strādātu šeit, jums vajadzēs maksāt viņiem tik daudz, cik viņiem maksā Eiropā. Varbūt vajadzētu padomāt par savējiem, maksāt viņiem pienācīgi, un tad mēs... mums nevajadzēs ievest kaut kādu darbaspēku.

Vai mums ir kāda politika valstī, vai mums valstī kādreiz bija apspriests šis jautājums par darbaspēku, par demogrāfiju? Nekad.

Un, kamēr tās politikas nav, tāpēc lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Vēlēšanas tuvojas, un, protams, šis temats ir tikpat pateicīgs kā alkohola tirdzniecība vai azartspēles. Vismaz debatēm no šīs tribīnes.

Taču es gribēju pateikt savu viedokli… savu personīgo viedokli. Tie cilvēki, kuri aizbrauc peļņā uz ārzemēm, es domāju, ka viņi neko sliktu nedara, jo viņi gādā gan par saviem vecākiem, gan arī par saviem bērniem. Viņi pelna naudu, lai segtu komunālos maksājumus, viņi pelna naudu, lai segtu izdevumus par izglītību. Un nekādā gadījumā es neatbalstu to, ko saka opozīcijas pārstāvji, kreisās opozīcijas pārstāvji, ka tas būtu kaut kas nosodāms.

Nosodāms ir kas cits. Ka mēs nespējam garantēt viņiem normālu atgriešanos valstī, ka ļaujam izpirkt nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā. Premjers Aigars Kalvītis reiz pacēla jautājumu, ka it kā caur Satversmes aizsardzības biroju tikšot skaidrots, kas tad ir tie, kas izpērk nekustamos īpašumus Jūrmalā. Tā tas jautājums ir noklusis.

Bet problēma jau ir kāda? Problēma ir tāda, ka tie cilvēki, kuri strādā peļņā ārzemēs un strādā labi, ka viņiem nav jau kur atgriezties. Tas nekustamais īpašums jau tiek izpārdots svešiem cilvēkiem. Kam tas tiek izpārdots? Es domāju, ka kreisā opozīcija ļoti labi zina, kam.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs– otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es uzmanīgi sekoju diskusijai par krievu deputātu no PCTVL un Sociālistiskās partijas pieprasījumu, un bija tāda interesanta likumsakarība. Krievu deputāti runāja tikai par Latviju, par Latvijas tautas interesēm, bet tā saucamie patrioti Jura, Petja un īpaši Saša runāja tikai par Krieviju un meklēja šeit, mūsu pieprasījumā, kāda ienaidnieka pēdas, bet, ņemot vērā diskusijas gaitu, ir skaidrs, ka par katru pieprasījuma vārdu ir gatavs parakstīties jebkurš Saeimas deputāts neatkarīgi no viņa tautības, politiskās pārliecības un tā tālāk, jo jautājums patiešām ir svarīgs un nekādi Latvija neredz risinājumu.

Es uzmanīgi klausījos arī Rasnača kunga uzstāšanos, un viņam bija viedoklis, kas gandrīz sakrīt ar manējo. Emigrācija nav tik slikta, jo, teiksim, Dienvidslāvija pirms deviņdesmit pirmā gada dzīvoja tieši par emigrantu līdzekļiem. Viņi darbojās par valūtu un baroja savas ģimenes tā.

Bet, kad mēs bijām Īrijā vēl pērn divu Saeimas komisiju sastāvā, tad mēs sekojām par tendenci, ka emigranti grib ņemt no Latvijas arī savas ģimenes. Un mēs nezinām, vai tā ir tendence, vai tikai atsevišķi gadījumi, un saskaņā ar to mēs arī sastādījām šo pieprasījumu, lai tomēr valdība darītu kaut ko.

Tas atbilst Latvijas interesēm, visu Latvijas iedzīvotāju interesēm. Un, cienījamie kungi, tieši mūsu labējie ir vainīgi par to, ka sabiedrība ir sašķelta divās kopienās, un pat šajā jautājumā, kas ir pilnīgi etniski neitrāls, mēs arī nevaram izveidot vienīgo viedokli. Tas ir galvenais kaitējums mūsu valstij, kas bremzē mūsu valsts attīstību. Un šobrīd es tomēr aicinu visus deputātus neatkarīgi no frakcijas piederības atbalstīt mūsu pieprasījumu cienījamam Kalvīša kungam. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs– otro reizi.

N.Kabanovs (PCTVL).

Cienījamie kolēģi! Šeit Ābiķa kungs runā par Lietuvu, ka mums situācija ir tāda pati kā Lietuvā, piedodiet, bet man taču ir lietuviešu ledusskapis. Bet kur ir latviešu veļas mašīnas, mopēdi, mikroautobusi, radioaparāti? To vietā amerikāņi ražo pie mums durvis– ļoti augstas tehnoloģijas priekšmets, piedodiet. Paši nevaram to saražot, vajag amerikāņus pieprasīt. Man šķiet, ka mums vajag domāt par to, ka imigrantus no Latvijas, cilvēkus, kuri brauc prom no Latvijas, piesaistīt, kaut vai piesaistīt viņus valstiskā dzīvē.

Un es jums varētu arī pastāstīt par to, ka Igaunijā šajās pašvaldību vēlēšanās bija izmantotas nelielas elektroniskās kartes, ar kuru katrs cilvēks, lai kurā pasaules malā viņš atrastos, var nobalsot par savu pašvaldību, kur viņš ir reģistrēts Igaunijā.

Man liekas, ka mūsu jautājums varbūt būs, teiksim, noraidīts, bet mūsu Saeimai vajag atgriezties pie jautājuma, kā mēs varam šos cilvēkus piesaistīt valstiskai dzīvei, piemēram, izdot viņiem šīs apliecības ar elektronisko čipu.

Tagad es gribu pateikt arī pāris vārdu TB/LNNK deputātiem. Jūs nosaucāt krievu kopienas pārstāvjus par puscilvēkiem. Un es pats varētu nopirkt jums biļeti uz Dublinu– uz neatgriešanos!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti ceru, ka tie jaunie cilvēki, kas tieši tagad domā, vai palikt Latvijā un meklēt šeit darbu, vai braukt uz Īriju, neklausījās mūsu šīsdienas diskusiju. Jo ko viņi varētu saprast no tās?

Jā, bija dažas interesantas domas, piemēram, Ābiķa kungs izteica dažas ļoti labas, manā skatījumā, idejas. Bet pārsvarā mēs nodemonstrējām, ka mēs ļoti zemu vērtējam Latvijas galveno bagātību– cilvēkus, un īpaši jaunus cilvēkus. Protams, man bija drusciņ kauns klausīties diletantiskās Kiršteina kunga spriedelēšanas. Vienkārši, pirms apgalvot, ka visi brauc no Krievijas un neviens nebrauc uz Krieviju, vajadzētu painteresēties, cik augsta ir darba emigrācija Krievijā un cik daudz latviešu strādā Maskavā un pie Maskavas, un tā tālāk.

Un par to pašu Franciju. Vairākkārt mēs dzirdējām, ka Kiršteina kungs no šīs tribīnes slavēja Franciju un minēja kā labu piemēru: tur ir izglītība tikai vienā valodā. Un tagad, redz, izrādās, ka arī Francijā nav īstas integrācijas. Vajadzēja par to agrāk runāt, Kiršteina kungs, kad jūs minējāt Franciju kā labu piemēru mums!

Un galvenais, ziniet, tomēr, lai šie jaunie cilvēki šeit paliktu, lai viņi strādātu un lai galu galā Tabūna kungs varētu cerēt saņemt normālu pensiju... Jo ar to nepietiek, ka ar likumu jums tiks noteikta tā pensija, Tabūna kungs! Kādam būs jāstrādā un jāmaksā nodokļi. Un, ja cilvēki redz šādu attieksmi, redz, ka no tribīnes runā deputāti, kas vadās no paranojas, nu, piedodiet, man vienkārši nav citu vārdu! Es domāju, ka tur nav ko iebilst. Ka, redz, visa Krievija tikai domā par to, kā iepludināt šeit vairāk krievu un iznīcināt latviešus. Nu piedodiet! Nu ja jums ir tāda pārliecība, tad jums ir vieta nevis šeit, Saeimā, bet slimnīcā. Piedodiet par atklātību!

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, lūdzu atturēties no šādiem izteicieniem, kas aizskar Saeimas deputāta cieņu! (Starpsaucieni: “A, ko Dobelis!”)

B.Cilevičs.

Paldies! Bet es domāju, ka daži deputāti paši aizskāra savu godu daudz vairāk, nekā es to varētu izdarīt.

Un pirmām kārtām runāsim par to, kāda būs nākamā Latvija, kādas būs nākamās paaudzes. Un, patiešām, gan darba vietu radīšana, gan izglītības sistēma– visas šīs problēmas jārisina. Bet valdība viena pati netiks galā, te ļoti liela loma ir arī sabiedrības attieksmei. Un mēs, deputāti, esam sabiedrības sastāvdaļa, un tomēr cilvēki klausās, ko mēs sakām. Un tā attieksme, tā psiholoģiskā puse ir ārkārtīgi būtiska. Es nemaz nedomāju, ka mēs šeit uzreiz vai tur pāris nedēļu laikā kaut ko izdomāsim. Es domāju, Latvija vienmēr bija daudzkultūru valsts, un vienmēr tā bija mūsu priekšrocība. Jā, mums ir gan latviešu, gan krievu nacionālisti, tomēr tas nekad nebija raksturīgs Latvijai. Un es domāju, ka tieši tādēļ Latvija ļoti daudz sasniedza, ka bija vēsturiski tādas iespējas, ka daudzu tautību cilvēki šeit strādāja kopā valsts labā. Un, ja mēs neiesim šo ceļu, tad patiešām nekas mums neizdosies.

Tāpēc es domāju, ka galvenais ir tomēr iesaistīt arī sabiedrību šajā jomā. Ir ārkārtīgi būtiska arī uzņēmēju attieksme. Protams, uzņēmēji vadās no peļņas iegūšanas veida, bet domāju, ka nosacījumiem, kurus valsts veido uzņēmējiem, tomēr ir diezgan liela nozīme.

Tā ka manā skatījumā šis priekšlikums, pieprasījums ir patiešām ļoti būtisks, un es domāju, ka mums nevajadzētu mēģināt iegūt kaut kādus tur politiskos punktus šīs diskusijas gaitā, bet visiem kopā padomāt, kā tomēr var risināt šīs ļoti nopietnās problēmas. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs– otro reizi.

A.Golubovs (LSP).

Cienījamie kolēģi! Vai tā problēma, kura pacelta šajā pieprasījumā– demogrāfiskā problēma– ir svarīga mūsu Latvijā? Jā, ir svarīga. Un par to liecina tas, ka šeit no tribīnes jau trešo stundu mēs šo problēmu apspriežam. Jā, viedokļi ir dažādi, bet mēs nezinām galveno viedokli, ko valdība grib darīt, lai šo demogrāfisko problēmu atrisinātu. Kādus soļus veiks mūsu valsts uz priekšu? Mēs nerisinājām savu problēmu, it īpaši tā, kā šeit paziņoja daži no tiem, kas uzstājās no šīs tribīnes. Jā, mēs nevaram dabūt atpakaļ tos, kas agrāk strādāja šeit un dzīvoja šeit, Latvijā, un aizbrauca uz ārzemēm tāpēc, ka mums nav ko viņiem piedāvāt. Mēs nevaram piedāvāt it kā viņiem darba vietas. Bet paceļas jautājums: kāpēc tad jūs, valdošā koalīcija, pieņemot valsts budžetu nākamajam gadam, nepadomājāt par to, lai izveidotu kaut kādas jaunas darba vietas. Jūs par to nepadomājāt! Jūs izveidojāt dažas ierēdņu darba vietas, jūs izveidojāt dažas darba vietas, pagarinot mūsu karaspēka atrašanos okupācijas spēku sastāvā Irākā un citur. Par to jūs padomājāt. Bet tās nav darba vietas. Tās uz mirkli, uz kaut kādu mirkli parādās kaut kāds darbs dažiem. Jūs nepadomājāt par to, pieņemot budžetu.

Un vēl viens apsvērums. Cienījamie kolēģi! It īpaši no “Tēvzemes”! Padomājiet par to, ka tad, kad mēs ievedīsim šeit jauno darbaspēku, šeit atbrauks ģimenes ar bērniem, un jums vajadzēs pildīt Eiropas standartus, kā tos pilda pašreiz Īrija, un atvērt skolas, nevis divvalodīgās skolas, bet skolas, kurās mācīs tieši to strādnieku valodās. Bez latviešu valodas, atvainojiet, bez latviešu valodas jūs varat izlasīt Eiropas standartus, un tad jūs varat tur pārliecināties par to. Jūs atvērsiet tās skolas, un šeit nebūs latviešu valodas. Varbūt pieņemsim šo pieprasījumu, lai Ministru prezidents varētu paust savu viedokli par demogrāfiju, imigrāciju, emigrāciju un visu citu. Un tad mēs varēsim tālāk šeit, Saeimā, arī apspriest šo problēmu un rast kopīgu risinājumu, kā mums rīkoties tālāk, ko mums darīt.

Pieņemsim šo pieprasījumu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi! (Aplausi.) Mums ir jābalso par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 58, atturas– 5. Pieprasījums noraidīts.

Turpinām izskatīt mūsu darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (TP).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

1.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

2.priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš.

3.priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– nav, atturas– nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu”” (81.panta kārtībā izdoti Ministru kabineta noteikumi). Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (JL).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu”” trešajā lasījumā.

Kopā ir saņemti 6 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts... daļēji atbalstīts un iestrādāts 3.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta 2. un 3.priekšlikumu.

R.Jurķis.

4.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

5.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

6.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.5031. Grozījumiem trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, ko sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

Un komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā,

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, atturas– nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).

Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” nav iesniegts neviens priekšlikums. Komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu komisijas vārdā likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu. Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 6, atturas– 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aisardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP)

Likumprojektam “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” komisija saņēma trīs priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums– Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir vienkārša: atjaunot sistēmu, kas mierīgi pastāvēja visas 7.Saeimas pilnvaru laikā. Proti, Nacionālās drošības komisijā bija pa vienam deputātam no katras frakcijas. Tas arī bija 8.Saeimas pilnvaru sākumā, bet pēc tam šī demokrātiskā norma bija atcelta, un iznāk tā, ka gandrīz visu frakciju pārstāvji ir Nacionālās drošības likuma subjekti, un tikai divas frakcijas– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas un PCTVL frakcijas deputāti– ir šā likuma objekti, tātad ir ārpus nacionālās drošības sistēmas un varbūt ir tie paši ienaidnieki, pret kuriem šī nacionālās drošības sistēma cīnījās.

Teiksim, ir viens piemērs. Cienījamais ministru prezidenta biedrs Šlesera kungs ir pārliecināts, ka visas viņa tālruņa sarunas klausās kāds nezināmais cilvēks varbūt tieši no mūsu drošības dienesta struktūrām. Un lūk, Nacionālās drošības komisija skatīja pilnīgi nopietni šo jautājumu, ņemot vērā, ka jūs zināt, kāda partijas piederība ir Nacionālas drošības komisijas priekšsēdētājam.

Un otrs piemērs. Es trīs dienas pēc kārtas piedalījos tiesas prāvās pret divdesmit četriem antifašistiem, kas bija aizturēti 16.martā. Nu un atkārtoju, katru reizi kā pārstāvis, ka viņi nedzirdēja tā saucamos, likumīgos rīkojumus no policijas puses, un, ja pat dzirdēja, tad viņiem bija tikai desmit sekundes, lai to izpildītu, jo tūlīt tika piemērots fiziskais spēks. Šie cilvēki saglāba Latvijas Republikas godu, šķērsojot ceļu Hitlera piekritējiem, sankcionētam gājienam. Un, lūk, šeit pēc Drošības policijas ieteikuma demonstrēja videoierakstu. Nekas tur nav redzams, un policijas pārstāvji apgalvo tiesai, ka viņi sekoja šeit šaubīgiem elementiem. Un ko mēs redzam? Mēs redzam tikai …gandrīz pusi no šīs filmas laika mēs redzam Plinera kungu un Buzajeva kungu, kas mierīgi stāv un seko gājienam. Es nezinu, vai tas patiešām atbilst Satversmei. Neesmu pārliecināts par tādu Drošības policijas uzmanību Saeimas deputātiem. Rezultātā iznāk tā, ka videoierakstā nav tāda momenta, no kurienes vispār šie cilvēki saņem svītrainos Hitlera koncentrācijas nometņu tērpu. Acīmredzot Drošības …

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Buzajevs.

...komisijas kļūda. Un es runāju tieši par tematu!

Un, ja šeit komisijā būtu PCTVL deputāts, protams, šis incidents arī būtu iekļauts komisijas darba kārtībā un mēs varētu kvalificēti novērtēt mūsu Drošības policijas darbības kvalitāti, kas ir acīmredzami nepietiekama. Un šis ir arguments, lai visa Saeima atbalstītu manu 1.priekšlikumu.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 62, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš.

2.– Saeimas deputātes Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā redakcijā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (ZZS).

Godātie kolēģi! Izskatīsim Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.5044– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” trešajā lasījumā. Es esmu priecīgs jums paziņot, ka neviens priekšlikums uz trešo lasījumu nav iesniegts. Tāpēc lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.5051. Uz trešo lasījumu ir sagatavoti kopā astoņi priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

2. ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. un 4.– atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

5. ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts savukārt 6. un 7.– atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Zaķis.

Visbeidzot 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 1, atturas– 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Heraldikas likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (JL).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu “Heraldikas likums”, trešais lasījums. Iesniegti ir 11 priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

5.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Ziedone-Kantāne.

8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā mūsu Heraldikas likumu!

Sēdes vadītāja.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– nav, atturas– 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (JL).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir skatījusi grozījumus Autopārvadājumu likumā. Ir saņemti seši priekšlikumi.

1.– deputāta Tolmačova priekšlikumus. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 6, pret– 63, atturas– 2. Priekšlikums noraidīts.

M.Lasmanis.

2.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

3.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

4.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

5.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 53, atturas– 3. Priekšlikums noraidīts.

M.Lasmanis.

6.– Satiksmes ministrijas parla­mentārāsekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

Tie ir visi priekšlikumi trešajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, trešajam lasījumam saņemti kopā 12 priekšlikumi.

1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda.

5.priekšlikums ir iestrādāts 6.priekšlikumā, un 6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Ē.Zunda.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda.

10. un 11.priekšlikums iestrādāti 12.priekšlikumā, un 12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10., 11 un 12.priekšlikumu.

Ē.Zunda.

Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (JL).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.5065. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” uz trešo lasījumu.

Kopā ir saņemti 49 priekšlikumi.

1.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

2.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

3.– Tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 4.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Jurķis.

5.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 6.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

7.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

8.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

9.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

13.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Jurķis.

14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

15.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem.

R.Jurķis.

17.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

18.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

19.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

20.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

21.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

22.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

23.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

24.– deputātes Seiles priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

25.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

26.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

27.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

28.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

29.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

31.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

32.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

33.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

34.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

R.Jurķis.

36.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

37.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts Juridiskās komisijas 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Jurķis.

39.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

40.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

41.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

42.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

43.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

44.– tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

45.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

46.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

R.Jurķis.

47.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

48.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

R.Jurķis.

49.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret– nav, atturas– nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, daru zināmu, ka Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Viļa Krištopana ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu, un ir piešķirts deputātam bezalgas atvaļinājums no šā gada 1. līdz 7.decembrim.

Vārdu paziņojumam lūdz deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 12.40 Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpā.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS).

Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (ZZS).

Patīkams paziņojums. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā ir atklāta fotoizstāde. Lūdzu ierasties katram, ja! Garantējam laipnu uzņemšanu. Izstāde saucas “Latvia today”. Frakcijas telpās, lūdzu! Būs dāvanas, jā!

Sēdes vadītāja.

Paldies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies! Darbu turpināsim pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākamais jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.5032. Likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Ir tikai vairāki redakcionāli precizējumi. Komisija ir lēmusi pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 8.decembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (JL).

Kolēģi! Komisijā ir saņemti 11 priekšlikumi. Un konkrēti.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

3.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā 24.punkts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

6.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

7.– komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

8.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts un papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

9.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

10.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts un papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Krūmiņš.

Un arī 11.priekšlikums atbalstīts un papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 1, neatturas neviens. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Krūmiņš.

Paldies par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 6.decembris.

Sēdes vadītāja.

6.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 6.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (JL).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 1, neatturas neviens. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Kalniņa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.decembris.

Sēdes vadītāja.

8.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 8.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Politisko partiju likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1027,– likumprojektu “Politisko partiju likums”, otrais lasījums.

1.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

2.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

3.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

4.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

5.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

6.– deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

7.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Šķesters.

9.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

10.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

11.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

12.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

13.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

14.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

15.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

16.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

18.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

19.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

20.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

21.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

22.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

23.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts (skatīt trešo daļu).

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP).

Godātie kolēģi deputāti! Pavisam īsi, kāda ir Tautas partijas nostāja paršopriekšlikumu. Tātad mēs uzskatām, ka nevaram radīt šajā
priekšvēlēšanu periodā nevienādus noteikumuspolitiskajām partijām. Šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiem cilvēkiem, kuri gribēs izveidot jaunas politiskās partijas, būs liegtas
konstitucionālās tiesības izvirzīt kandidātus Saeimas vēlēšanās un citās situācijās– arī Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Šāda norma bez pārejas noteikumiem, neapšaubāmi, ir antikonstitucionāla un Satversmes tiesā būtu apstrīdama. Un noteikti Satversmes tiesa atceltu šādu normu.

Es aicinu tomēr kolēģus, kuri ir ievēlēti no partijām pēc vieniem noteikumiem, neradīt citiem politiski aktīviem cilvēkiem ierobežojumus, tātad tas ir noteikts Satversmē, un aicinātu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ir daudz argumentu gan “par”, gan “pret” šo priekšlikumu. Es negribētu vēlreiz pieminēt, bet ir viena cita būtiska lieta. Ja šāda norma tiek iekļauta likumdošanā, tad acīmredzot šai normai tomēr jābūt nevis šajā likumā, bet Vēlēšanu likumā, jo tas attiecas uz vēlēšanām. Tāpēc mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ir vērā ņemams un tātad tas jāapspriež, bet šajā likumā mēs atturēsimies, neatbalstīsim šo normu.

Un es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu! Un varbūt padomāt par to, ja tomēr vairākums šo ideju atbalsta, tad iestrādāt to Saeimas vēlēšanu likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 25, pret– 31, atturas– 23. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters.

Paldies. 24.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

25.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

26.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

27.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

28.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

29.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 63, atturas– 3. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters.

30.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

31.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Pirmīt te daži gudreļi sprieda par prāta spējām, kas attiecas uz citiem deputātiem, par savām nerunājot. Nu šeit atkal parunāsim par prāta spējām. Kāpēc mums ir šāds priekšlikums?

Es varbūt atgādināšu, kāds jūklis ir Latvijā vispār. Cik ir tādas valstis pasaulē, kur, salīdzinot ar mūsu iedzīvotāju skaitu, ir vairāk nekā 60 partiju? Tas mums ļoti patīk varbūt? Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Kas notika ar vēlēšanām? Diemžēl jums pietika kaut kādas tādas īpašas attieksmes, teikšu, daļējas gļēvulības, ka mēs šo 5 procentu barjeru noteicām tikai Rīgā. Kas notika tā visa rezultātā? Rīga ar visiem saviem 5 procentiem nevar pieklājīgi strādāt. Tāpēc, ka tur ir jūklis. Tur jau tāpat ir vesels lērums partiju. Vēl trakāk ir Jūrmalā, kur praktiski ir 15 deputāti un visu laiku ir 8 pret 7 vai 7 pret 8. Tur ir pārstāvētas vairāk nekā 10 partijas.

Tagad mēs piedāvājam vienu skaidru priekšlikumu. Nu, ja jau dibina partiju... “Jaunais laiks” te veselu rindu jūsmīgu priekšlikumu ir iesniedzis. Nu, komisija tos nav īpaši atbalstījusi, bet vienalga... šie priekšlikumi uzsver to, ka partija ir kaut kas nopietns. Tagad mēs piedāvājam vismaz tos 5 simtus, lai būtu nopietna partija jādibina. Savā laikā runa bija par tūkstoti. Un toreiz pat Saeimas vairākums pārrunu laikā atbalstīja šo tūkstoti. Kas jums ir... bailes no tā, ka ir jābūt 5 simtiem dibinātāju? Ja mēs skatāmies nopietni uz šo jautājumu.

Ja sāksies te kaut kāda tukša pļurkstēšana, ka Francijā varot 5 cilvēki dibināt partiju, un kaut ko tamlīdzīgi... nu, šeit nav Francija. Tas ir jāuzsver šad un tad.

Otrs. Vai tad mēs gribam veicināt to, ka rodas pastāvīgas “kabatas partijas”, ar kurām manipulē viens otrs? Kuras tiek īpaši radītas, lai traucētu normālu attīstību valstī, kuras var atļauties to, ko neviena nopietna partija nevar atļauties. Bet tās ir. Un turpina šādu te vairošanos.

Vajadzības gadījumā es saprotu, ja pirms vēlēšanām rodas nopietna partija, tad tai ir arī kaut kāds nopietns atbalsts. Bet paskatāmies socioloģiskās aptaujas datus. Cik tad mums ir nopietno partiju? Cik ir tādas, kas var tiem 5 procentiem tik pāri? Nu, vēl ir dažas, kas tuvu tam ir. Nu, kāds desmitnieks sanāks, ne vairāk.

Tagad atkal. Atkal parādās šis skaitlis 200. Nu, viens otrs ar visiem radiem un draugiem, paziņām, ar mīļākajiem un mīļākajām var salasīt tos 200, mākslīgi uztaisīt kaut ko.

Kam tas ir vajadzīgs? Ja mēs gribam veidot valstī nopietnu partiju sistēmu, tad šajās partijās ir jābūt vismaz nopietnam pamatbiedru skaitam. Izveidojot partijas pēc tā modeļa, kāds ir līdz šim, atkal būs daži cilvēciņi virsotne, un kaut kāds balasts, kas formāli skaitīsies šajā partijā kā partijas biedri. Un šeit nav runa– labējie, kreisie, vidējie vai vēl tur kaut kādi... sarkanie, zilie, zaļie, nu... krāsas arī var visādas būt.

Šeit ir runa par mūsu attieksmi pret sistēmas veidošanu valstī. Ja mēs joprojām atbalstīsim kaut kādu sistēmu, kas faktiski nav sistēma, bailēs no pārprastās demokrātijas neievērošanas, nu, tad uz priekšu!

Mums bija tikai viens aicinājums– ieviest lielāku kārtību valstī. Vairs neko citu. Es taču ceru, ka Saeimā esošajām partijām nav bailes no šī skaitļa.

Līdz ar to aicinu tomēr iedziļināties mūsu priekšlikumā, un, ja ir “pret”, tad, lūdzu, nāciet un pasakiet savus argumentus.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP).

Godātie kolēģi deputāti! Es piekrītu kolēģa Jura Dobeļa vērtējumam, ka Latvijas politisko sistēmu stiprinātu tas, ja Latvijā būtu lielas un spēcīgas partijas. Tomēr partijas spēku nenosaka biedru skaits vai biedru daudzums. Mūsu neilgajā vēsturē ir daudz piemēru, kad daudzskaitlīgas partijas, piemēram, sociāldemokrāti, kuru rindās bija vairāk nekā trīs tūkstoši biedru, neieguva Saeimas vēlēšanās pārstāvniecību parlamentā, un tādēļ, godātie kolēģi, mums nevajadzētu likumā ielikt normas, kuras ierobežo galveno politisko tiesību, proti, veidot politiskās partijas, piedalīties Saeimas vēlēšanās, un šī norma, godātie kolēģi, ir ar mērķi ierobežot politisko konkurenci.

Ir ļoti labi zināms, ka šobrīd, piemēram, nacionālajā spārnā ir aktivitātes, kas vērstas uz to, lai izveidotu jaunas politiskās partijas. Un nenoliedzami, ja šādu nomu mēs pieņemtu, tad, piemēram, mūsu kolēģim Aleksandram Kiršteinam, kurš ļoti bieži tiek piesaukts kā iespējamā politiskā spēka veidotājs, praktiski nebūtu iespējams izveidot jaunu politisko partiju.

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinātu nepieņemt šajā priekšvēlēšanu periodā normas, kas ierobežo politisko konkurenci. Mūsu partijas ir dibinātas pēc vieniem noteikumiem, mēs esam iekļuvuši parlamentā uz vieglākiem noteikumiem. Es aicinātu tomēr, godātie kolēģi, neierobežot citu cilvēku tiesības politiski biedroties un aicinātu šo priekšlikumu tomēr nepieņemt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins. (No zāles deputāts M.Pietkevičs: “Mēs tev palīdzam!”)

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, liels paldies Lagzdiņa kungam un Tautas partijai par rūpēm dibināt labējā flangā partiju ar divsimt biedriem. Faktiski būsim godīgi, Lagzdiņa kungs! Tautas partijā pieņem viens vai divi lēmumus, un viens vai divi brigadieri dara zināmu pārējiem, un, protams, nevajag jums ne divsimt, jums pietiek ar pieciem vai ar trijiem.

Ja runājam nopietni, tad kāpēc Latvijā nav desmit vai divdesmit, vai trīsdesmit tūkstošu partiju, un, piemēram, atcerēsimies Zemnieku savienību un sociāldemokrātus. Es paskatījos. Skaits svārstījās šajās partijās no trīsdesmit līdz septiņdesmit pat vienu brīdi, kaut kur mazāk par simt tūkstošiem. Kur ir šīs priekšrocības lielajām partijām? Jo mēs zinām: ir sociāldemokrāti, ir labējie, konservatīvie vai liberāļi. Priekšrocība ir ļoti vienkārša. Ja desmit cilvēki šādā lielā partijā kaut vai gadā iemaksā desmit latus, tad var apmaksāt ar šiem trīssimt vai piecsimt, vai septiņsimt tūkstošiem latu vēlēšanu izdevumus, un nekāda ietekme nav sponsoriem, un nevar būt brigadieru sistēma, kuri atnāk un dara zināmu partijas īpašnieka visžēlīgi pieņemto lēmumu, piemēram, pēdējā brīdī mainīt kādu likumu. Nu es nesaku par azartspēlēm, bet vispār ideja kā tāda.

Tāpēc man doma ir, ka arī piecsimt, protams, ir par maz, normāli, es domāju, pašreizējos apstākļos būtu bijis tūkstotis.

Un ir otrs jautājums, kāpēc ir izveidojusies situācija, ka ir tik daudz partiju. Un es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam, ka ne tikai labējā spektrā, arī kreisajā un arī centrā ir desmitiem partiju.

Bet, mīļie kolēģi no Tautas partijas, problēma jau nav likumā, problēma ir tur, ka Jānim nepatīk Pēteris, bet Pēteris nekad neies tajā partijā, kurā ir Miķelis, un Miķelis neies tajā partijā, kurā ir Koļa. Un katrs dibina savu partiju, un tāpēc vienkārši, atbildot šeit uz to, es gribēju teikt, ka problēmu labajā spārnā nav.

Es domāju, ka, ja nav tūkstoš cilvēku vismaz, tad tā nav nopietna partija, ja mēs pieņemtu šeit tūkstoti, tad visas tās partijas, kurām ir divsimt uz papīra, bet praksē ir varbūt piecdesmit un valdē sēž septiņi, no kuriem divi vai trīs ir lēmēji, viņi būtu spiesti apvienoties, tāpēc, ja šo tūkstoti mēs nevaram un varbūt tas ir pāragri, tad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, tas ir minimums kā pārejas periods. Šie piecsimt cilvēki ir minimums, lai notiktu šī apvienošanās.

Kam ir vajadzīga šī sadrumstalotība politiskajā spektrā– jūs paši varat saprast, bet es vēlreiz saku, tas spiestu Jāni, Miķeli, Pēteri, Ivanu tur un … un Džou Eņlaju tur… teiksim, saiet kopā un izveidot tomēr savā spārnā vienu normālu politisko partiju. Un, ja nebija, teiksim, pirmskara Latvijā videomagnetofonu, nebija televīzijas, un cilvēkiem varbūt bija mazāk, ko darīt, un vairāk brīvā laika, un viņi varēja izveidot, kā es teicu, 30 līdz 70 tūkstoši cilvēku partijas, nu varbūt mums izdotos 3 līdz 7 tūkstošu cilvēku partijas izveidot.

Bet, ja nopietni, tad Somijas un Zviedrijas pieredze rāda… mazo valstu pieredze rāda, ka arī tur ir partijas vairākos desmitos tūkstošu. Mēs mākslīgi uzturam šo vēlmi katram mazam ķēniņam sēdēt uz saviem fiktīvajiem 200 biedriem, praktiski tātad tie ir 50, kas kaut ko dara, un valdē tie ir septiņi. Un reāli divi līdz trīs pieņem šo vienošanos.

Es aicinu atbalstīt, nākt pie prāta! Nu sākam ar šiem 500 cilvēkiem! Un ticiet man, Lagzdiņa kungs, pavasarī būs viena liela partija labējā spārnā. Nevis dibināta jauna, bet esošās apvienosies. Nu pietiek mums tās partijas dibināt! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Lagzdiņa kungam ir īpatnēja domāšana, jāsaka, savdabīga pat: piecsimt esot pret demokrātiju, bet, lūk, divsimt– tā ir demokrātija. Interesanti gan! Tad jūs demokrātiju ar skaitļu palīdzību nosakāt? Bet varbūt tad pieci ir demokrātija? Kāpēc tieši divi simti? Jūs, lūdzu, domājiet arī drusciņ, pirms jūs nākat tribīnē un runājat!

Tagad otrs. Tā kā Lagzdiņa kungs ir publiski pateicis, ka viņš rūpējas par deputāta Kiršteina politisko nākotni un grib atļaut deputātam Kiršteinam dibināt jaunu partiju, un tāpēc neatbalsta mūsu priekšlikumu, tad man iznāk, Lagzdiņa kungs, jums viltīgs jautājums: ko tad jūs izslēdzāt Kiršteina kungu no savas partijas un pats balsojāt, un bijāt viens no aktīvākajiem Kiršteina kunga izmetējiem ārā, un tā tālāk? Tas nozīmē, ka jūs viņu īpaši sagatavojāt jaunas partijas dibināšanai, vai? Vai var jums ticēt? Vai tā ir jūsu ideja vai tā ir jūsu kaklakunga ideja? Kurš tur ir tas galvenais jūsu partijā? (Starpsaucieni.) Atnāciet vienreiz un pasakiet: kurš ir jūsu partijā galvenais? Kurš jums maksā un kurš pasūta to mūziku? Jo jūsu šīsdienas runāšana bija galīgi bez kaut kādas jēgas. Īpatnēja demokrātijas nosaukšana! “Divi simti ir ideāla demokrātija Latvijā!”– demokrātijas un korupcijas apkarošanas tēvs Jānis Lagzdiņš.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Atbildes nebūs.

Bet, godātie kolēģi, 60 procentu no pašreizējās Saeimas sastāva ir ar pirmreizēju parlamentāro pieredzi un jau trešo gadu strādā šajā augstajā namā, taču es vēlētos atgādināt par to, kas notika 7.Saeimas laikā šī jautājuma risināšanā.

7.Saeimas laikā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nāca klajā ar līdzīgu priekšlikumu, un mūsu priekšlikumu toreiz Tautas partija atbalstīja pirmajā lasījumā. Vienīgā partija, kas kategoriski bija pret biedru skaita palielināšanu, bija savienība “Latvijas ceļš”, jo šai partijai bija izdevīgi, ka tiek dibinātas mazas partijas, kuras savā ziņā “nosmeļ” citu konkurentu politisko elektorātu. Cik tas bija rezultatīvi, to mēs varējām redzēt pēc vēlēšanu rezultātiem. Sevišķi veiksmīgi tas “Latvijas ceļam” neizdevās, un mēs redzam, kur tas ir šobrīd pats. Toreiz Tautas partija piekāpās “Latvijas ceļam”, jo acīmredzot bija citi apsvērumi. Bet šodien es gribētu aicināt kolēģus no Tautas partijas un arī pārējos parlamenta kolēģus atcerēties, ka šis ir tikai otrais lasījums, un pārejas noteikumus uz šo normu attiecināt jau uz to laiku, kas ir pēc šīs Saeimas vēlēšanām. Tādā gadījumā jūs nenonāksit konfliktā nedz ar sevi, nedz ar saviem konkurentiem, pirmkārt. Un, otrkārt, tie būs godīgi diktēti vai godīgi rakstīti spēles noteikumi tiem, kas gatavojas turpināt politisko cīņu.

Tā ka aicinu atbalstīt otrajā lasījumā un pārejas noteikumos iestrādāt šo normu, lai tā darbotos, kā tā lieliski darbojas Igaunijā, kā tā lieliski darbojas Lietuvā, kur piespieda apvienoties visas šīs sīkpartijas un kur katrs oligarhs nevarēja dibināt savu kabatas partiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tie, kas sēdēja šeit iepriekšējā Saeimā, ļoti labi zina, ka runa bija un lemšana bija par tūkstoti partijā.

Lagzdiņa kungs, atceraties? Neatceraties? Nu tad ir bēdīgi. Nu, ja neatceraties, kas notika iepriekšējā Saeimā, nu ko tad jums te darīt vairs. Tāpēc jau... Redziet, daudziem gribas, ka lielāka drūzmēšanās notiek nekā pie Bābeles torņa. Un, jo lielāka drūzmēšanās, jo labāk. It īpaši daudzi mēģina, lai šī drūzmēšanās notiktu nacionālajā spārnā, kurā vienīgā nacionālā partija, vērā ņemama, ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Un tāpēc gribētos, lai nodibinās tādas mazas kaut kādas sīkpartijiņas, kuras tomēr paņem pa simtam, pa divsimtiem vai pat tūkstotim balsu no “tēvzemiešiem”. Šīs bailes no “tēvzemiešiem” ir pārņēmušas ļoti daudzus. Par to mēs ļoti labi zinām.

Un tad, ko tad jūs gribat, lai patiešām šīs muļķu partijas, tā viņas arī saucās, visādas mīlnieku partijas, zilīšu partijas, lai sanāk ar desmit, divdesmit dalībniekiem. Mēs taču smieklīgi paliekam. Tauta ņirgājas. Un tautai riebjas šīs 40 un pāri partijas. Viņi saka: “Kad pienāks laiks tā kā normālās, demokrātiskās valstīs, kurās ir dažas partijas?” (Starpsauciens: “Viena!”) Tikai dažas. Normālas partijas, kuras aizstāv attiecīgus, teiksim, slāņus, ir attiecīga ideoloģija, nevis ar vienādu, tā sakot, iedzīvošanās kāri, ar iedzīvošanās kāri izveidojas visādas partijas un tad cīkstas pašas savā starpā. Mēs negribam, “tēvzemieši”, ierobežot cilvēku– pilsoņu iespējas organizēties partijās.

Tieši otrādi, lai izbeigtu šo haosu, kurš turpinās, ienākot dažādām partijām vai pretendējot dažādām partijām un jaucot cilvēkiem prātus. Vai tad nepietiek ar to, kādā veidā cilvēku prāti tiek jaukti masu saziņas līdzekļos, no kā arī ņem vienīgi cilvēki informāciju. Un tā pati viņiem ir piekļūstama ļoti … viens, divi labākajā gadījumā laikraksti, kuri arī raksta pilnīgi pretējas lietas. Vienu un to pašu lietu nosauc pilnīgi pretēji vai redz pavisam citās krāsās. Kā tad lai orientējas?

Un tāpēc mūsu priekšlikums ir absolūti normāls. Absolūti normāls! Es atvainojos! Kas tad tā par partiju, kurā nav tūkstoš cilvēku? Mēs piedāvājam piecsimt. Kas tā ir par partiju? Piparbodīte. Piparbodīte! Un vairāk nekas! (No zāles deputāts I.Kalniņš: “Tieši tā “piparbodīte”!”) Paldies.

Sēdes vadītāja.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma iesniedzēji it kā pieņem, ka nepieciešamā dibinātāju skaita samazināšana automātiski… palielināšana automātiski samazinās politisko partiju skaitu. Man ir ļoti lielas šaubas, ka tas tā notiks, jo politisko partiju ietekmi un īpatsvaru nosaka vienīgais faktors– tas ir vēlēšanu iznākums.

Un kā Lagzdiņa kungs jau šeit atzīmēja, faktiski jau nav nekāda tieša sakara starp dibinātāju vai partijas biedru skaitu un vēlēšanu rezultātu. Tā ka es saprotu iesniedzēju vēlmi kontrolēt, ierobežot. Un, protams, ja viņiem būtu iespēja ierosināt kaut ko tādu, ka, piemēram, katrai jaunai partijai, lai tiktu oficiāli reģistrēta, vajadzētu lūgt rekomendāciju, piemēram, no Dobeļa kunga. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pilnīgi pareizi!”) Nu, viņi kaut ko tādu arī ierosinātu.

Nu, bet tas nav iespējams. Tātad viņi meklē arī citus veidus, kā var ierobežot citu politisko uzskatu cilvēku politisko aktivitāti. Es domāju, ka nekādas jēgas šim priekšlikumam nav. Jo, ja patiešām, kā te jau tika visādi mājieni minēti, kādam oligarham vajadzēs savu partiju dibināt... ja šoreiz viņiem ir nepieciešami 200 paraksti, tad savāks arī 500 parakstus. Un tas nevienu oligarhu neapturēs.

Ir pavisam citi faktori un pavisam citas sviras, kā var regulēt partiju skaitu, un jau šajā likumprojektā ir dažas ļoti labas un interesantas normas šajā ziņā. Piemēram, ja partija nepiedalās tur virknē vēlēšanu pēc kārtas, tad partija tiek likvidēta. Tas ir pavisam cits mehānisms, kas ir daudz efektīvāks.

Bet turpināt šos strīdus, kas jau bija 7.Saeimā, 200 vai 500– tam nav nekādas praktiskas nozīmes. Un es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Esiet droši, es netaisos dibināt jaunu partiju. Un, kā jūs zināt, es pārstāvu partiju, kurā ir daudz vairāk biedru, nekā šeit kolēģi no “Tēvzemes un Brīvības”/LNNK piedāvā.

Un es nebūtu kāpis šajā tribīnē, ja no mana vārdabrāļa teiktā nebūtu pavīdējusi šī āža kāja pietiekami gara un pietiekami redzama.

Tātad, lūk, kur ir tas mērķis. Tas mērķis ir, lai likvidētu sīkās partijas, kuras parādās kā konkurenti šā priekšlikuma ierosinātājiem. Bet es jums, kolēģi, atgādināšu, ka jūs jau tāpat esat veidojušies, apvienojoties dažādām politiskajām grupām. Un kādreiz, ja nemaldos, uz 5.Saeimu jums bija tāds labs sauklis (es neatceros, kurai grupai tas bija): “Mūsu sarakstā neviena bijušā komunista! Un neviena bijušā Augstākās padomes deputāta!” Nu, es redzu, ka tas lozungs ir sen aizmirsts un attiecīgajā brīdī varbūt bija derīgi tādi ierobežojumi, tagad jūs piedāvājat citus ierobežojumus, bet jautājuma būtība jau nav par partijas līdzdalību vēlēšanās un par partijas pārstāvju ievēlēšanu kādā parlamentā vai vietējā līmeņa padomē.

To regulē citi noteikumi, citi likumi, un tur ir jau tā 5 procentu barjera, un nebūtu jābaidās par to, ka viena 200 vai 300 cilvēku interešu grupa, kura grib nodarboties ar politiku, ko nevar darīt truškopju biedrība, piemēram, dibina savu partiju, vienalga, ar kādu skaistu nosaukumu un rīko sapulces un dod publiskus paziņojumus un rezolūcijas un tamlīdzīgi... jo mūsu valstī, šķiet, politiskā darbība ir ļoti minimāli ierobežota ar kaut kādiem īpašiem noteikumiem, ar īpašas ideoloģijas sludināšanu un tamlīdzīgi.

Tā ka šeit nebūtu pamata jaukt kopā divas lietas. Šeit jau kolēģi teica pirms manis. Ir viena lieta cilvēka tiesības nodarboties ar politiku, un es nezinu, vai tur 200 vai 10, vai 5 cilvēki būtu tas līmenis... vai 5000, vai kā... bet šī skaidri pateiktā vēlme, ka, lūk, mums ir problēmas tikt ievēlētiem šajā augstajā namā tāpēc, ka mūsu spārnā ir daudzi un sīki konkurenti, kuri par mums runā sliktu un piedāvājas būt labāki nekā mēs, nu... diez vai to varētu atrisināt šādā veidā. Acīmredzot jums ir jāmēģina pārliecināt vienu vai otru “zemi”, šīs sīkās partijas, kā jūs sakāt, ka jūs varētu kopā apvienoties, par vienu nacionālu ideju cīnīties un pārstāvēt gan “tēvzemi”, gan “brīvību”, gan nacionālo neatkarību visi kopā... labējais spārns... ar vienu, teiksim, simt tūkstošu cilvēku kopu. Un nebūtu nekādu problēmu, diez vai tāpēc ir jāierobežo cilvēku tiesības nodarboties ar politiku tikai tāpēc, ka, lūk, 200 cilvēku negrib pievienoties citiem 200 un līdz ar to katram ir sava partija.

Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK).

Simsona kungs, jūs jaucat un tulkojat pēc sava, sava kolēģa, šajā gadījumā manis sacīto. Un mēs nebaidāmies no citu partiju konkurences, par to vispār nav runas. Runa drīzāk bija par to, un te jau tika runāts, ka, re, daži, tā sakot, gandrīz vai organizē, lai Kiršteins, lūdzu, tur organizējot kādu partiju un tā tālāk, un vēl kāds cits. Tās ir pavisam citas lietas, draugi, mīļie! Un nav… šādas lietas nevajag izdomāt. Tāpēc, Simsona kungs, jūs labāk būtu parūpējies par represētajiem, kuru vadītājs it kā jūs esat, bet viņu intereses neaizstāvat. Lūk, tur tā bēda! Jūs ievēlē Saeimā, un jūs neprotat aizstāvēt šo cilvēku intereses.

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

P.Tabūns.

Šodien arī nobalsojāt pret mūsu priekšlikumu, lai represētajiem būtu iespēja piecus gadus pirms noteiktā vecuma aiziet pensijā. Kā tas ir?

Sēdes vadītāja.

Pēteris Simsons, otro reizi.

P.Simsons (LPP).

Paldies kolēģim par iespēju, un pamatoja mani kāpt šajā tribīnē, un es tagad varu pateikt skaidri un gaiši– jūs melojat, un jūsu melus es varu pierādīt ar izdruku par manu balsojumu, tas ir pirmkārt. Un jūs vairākkārt šeit kāpāt, kāpjat tribīnē un dažādos jautājumos piesaucat manu vārdu.

Es neteikšu, ka jums nebūs manu vārdu velti valkāt, tas stāv rakstīts citos rakstos, bet es jums gribu izskaidrot, ka Politiski represēto apvienība nav politiska organizācija, kaut arī šajā nosaukumā ir šis vārds. Un mēs neuzstājam, un nekad mūsu cilvēki nav vienprātīgi pat balsojumā par jūsu partiju, jo es zinu– no piecdesmit piecām struktūrvienībām, kuras atbalsta gan jūs, gan kādas citas partijas. Un attiecībā uz manu sabiedrisko darbību, šeit jums kā cilvēkam, kuram nav nekādas saiknes ar politiskajām represijām savādāk, kā tikai cenšoties attiecīgos brīžos un attiecīgos gadījumos uz mūsu rēķina savu reitingu celt, skaidri apzinoties, ka jūs nevarat šo priekšlikumu cauri dabūt, par kuru es nobalsoju “par”, jā, es piekrītu. Tāpat kā mani iepriekšējie priekšlikumi bija šajā jomā, un tā vietā, lai jūs meklētu domubiedrus šeit šajā zālē, jūs redziet, cik maz pietrūka, lai jūsu priekšlikums tiktu nodots komisijām. Tātad tā vietā, lai jūs meklētu vienprātību un pievienošanos jūsu viedoklim vai savukārt reizēm pievienoties manam viedoklim, jūs, deklarējot šo nepieciešamību pēc lielām partijām, faktiski savā praksē realizējat šo sīko partiju darbības metodi. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu.

S.Šķesters.

Tātad, cienījamie kolēģi! Pie šā likumprojekta praktiskās izstrādes mums darbojas Nevalstisko organizāciju darbību reglamentējošo likumu izstrādes apakškomisija Segliņa kunga vadībā, un skaidrs, ka šai apakškomisijā ļoti stipri un dikti izdiskutēja un izrunāja šos jautājumus, un apakškomisijas lēmums bija, ka atbalstīt šo skaitu– piecsimt šo partiju dibinātāju. Bet, pēc izteiktām domām, es gribētu teikt, ka lielajā komisijā tika nobalsots, ka atbalsta divi simti dibinātāju skaitu, bet es gribēju piezīmēt to, ka ne jau piecu procentu barjera vēlēšanās ir tā, kura nosaka partijas izveidošanas pamatprincipus un dibinātāju skaitu. Tas pilnīgi garām!

Un otra lieta, es domāju, ka mums šodien pastāv arī reģionālās partijas, kuras faktiski aktīvi veic savu darbību uz vietām pašvaldībās un piedalās pašvaldību vēlēšanās. Tādā veidā mēs daļēji arī liedzam viņām izmantot šo, teiksim, principu– piedalīties politiskajā dzīvē.

Bet tagad es lūdzu balsot par šo priekšlikumu, un tad jau mēs redzēsim tālāk. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 35, atturas– 42. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters.

32.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

33.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

34.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

35.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 36.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Šķesters.

37.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

38.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

39.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

40.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

41.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

42.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

43.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

44.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

45.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

46.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

47.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 48.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Šķesters.

49.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

50.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt 16.pantu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Šķesters.

51.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

52.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts 16.pantā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

53.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

54.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

55.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

56.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

57.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

59.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

60.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

61.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

62.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti pieiebilst.

S.Šķesters.

63.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

64.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

65.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

66.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 62, atturas– 4. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters.

67.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

68.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts un mainīta numerācija.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

69.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

70.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

71.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

72.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

73.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

74.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

75.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 64, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters.

76.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

77.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kā neiebilst… Esmu pieteicies debatēs!”) Atvainojiet!

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Pirmīt bija runa par partiju dibinātājiem. Nu varbūt iedziļināsities šajā priekšlikumā. Šeit ir runa par darbošanos, par partiju darbošanos. Un mēs skaidri piedāvājam šos skaitļus palielināt. Vai atkal mēs nonāksim pie tā paša, pie kā mēs jau gribam acīmredzot nonākt. (Starpsauciens: “Nonāksim!”)

Redziet, deputāts Simsons diezgan bezkaunīgi uzvedās, apvainojot par to, ka mēs to normu “500” esam iesnieguši tāpēc, ka baidāmies no konkurences. Nu vajadzētu jau nu mūsu vietā nerunāt! Nevajadzētu mūsu vietā runāt, Simsona kungs! Jūs pats esat vairākas partijas izmainījis savā dzīvē. Jūs bijāt Zemnieku savienībā, un pēc tam aizlaidāties laikam no turienes. Tāpēc, ka jūs bijāt Ukrainā vēstnieks un jūs no turienes patrieca. Vai ne, tā bija? Lūk! Tā ka, Pēteri Simson, es nebūtu jūs aizticis, bet jūs pirmais sākāt.

Sēdes vadītāja.

Godātais deputāta kungs! Lūdzu nesarunāties ar zāli un runāt par priekšlikumu!

J.Dobelis.

Nu, es izpaudu savas emocijas. Lūk! Tātad man pēc dabas ir tā: ja mani aiztiek, es situ pretī. Un diezgan sāpīgi. Lūk! Tātad vajadzētu tomēr, ja mēs runājam par principiem, tad runāt par principiem un neaiztikt nevienu partiju un nevienu cilvēku šeit! Tas, ko mēs pirmīt piedāvājām, tā bija partijas dibināšana. Tagad mēs piedāvājam darbošanos partijā. Varbūt tagad jūs neteiksiet, ka tās ir kaut kādas bailes no konkurences?

Starp citu, mūsu apvienība ir vienīgā, kas visās Saeimās ir darbojusies, tā, starp citu, varētu atgādināt gan šo faktu. Es saprotu, ka mēs daudziem nepatīkam. Jā, pilnīgi pareizi! Laikam jau es arī ne visiem jums šeit patīku. Paldies Dievam! Lūk! Bet, ja runā par lietām, tad vajag runāt tikai par lietām. Un, ja mēs runājam par to, ka mēs gribam valstī ieviest kārtību, tad tas ir pavisam kaut kas cits, nevis bailes no konkurences. Atraduši, ar ko mūs baidīt.

Te pirmīt arī viens biedrs izteicās par puscilvēkiem, ka es to attiecinot uz veselu tautu. Nē! Puscilvēks manā izpratnē ir Saeimas deputāts, kas slauka ģīmi valsts nozīmes karogos. Tas gan ir puscilvēks. Lūk! Un tāpēc izlasiet, lūdzu, mūsu priekšlikumu! Mēs runājam par darbošanos. Par partiju, kurā ir jābūt pieklājīgam pilsoņu skaitam, lai šī partija varētu normāli darboties. Jeb atkal mēs tagad pāriesim uz to, ka nu ir demokrātija un mums ir vajadzīgs neliels skaits, un tad jau ir vieglāk tiem dažiem tur visu regulēt un organizēt, vai ne?

Tā ka šeit ir tīri… tīri cilvēcisks piedāvājums. Es atgādināšu vēl vienu reizi Jūrmalu un Rīgu. Vai tiešām jūs to nesaprotat, ka tikai milzīgs partiju skaits un vēl bez kādām barjerām ir radījis tādu stāvokli. Vieni izkrita ārā, otri ienāks iekšā. Salaspilī vadība izstājās no vienas partijas tāpēc, ka tā ir par sīku palikusi, iestājās lielākā– Tautas partijā tagad. Nu, jums tādi procesi acīmredzot valstī patīk? Varbūt ka jums tomēr patīk arī kārtība? Jums ir tagad Pirmā partija, darbojieties! Neviens jūs neaiztiek. Neviens neaiztiek jūsu ierosinājumus, bet šāda jūsu kaismīgā uzstāšanās šodien man liek domāt, vai es balsošu par jūsu ierosinājumiem Satversmē. Tāpēc, ka jūs tur pūlaties par savām spalviņām, par ko es negribēju runāt, bet jūs esat mani aizkaitinājis. Un līdz ar to jums vajadzētu padomāt, ja jūs runājat par problēmām, tad neaiztikt nevienu personīgi un nevienu partiju neaiztikt. Bet, kā jūs šeit parādāties, jūs mūžīgi kādu aiztiekat.

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, lūdzu, ievērojiet pats savus aicinājumus nerunāt par konkrētajām personām!

J.Dobelis. Paldies. Paldies. Es eju projām.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es nevaru atsaukties uz jūsu priekšlikumu– runāt kaut kur citā vietā, ārā. Man vairs nav tie gadi, un es nevaru bokseriem pretī stāvēt, es varu diskutēt tikai ar politiķiem, un tāpēc es saku paldies kolēģim Dobelim par doto iespēju vai ierosinājumu atkal man šeit kāpt tribīnē. Un man ir jākonstatē, kā lai mēs izturamies pret vienas frakcijas varbūt labu ierosinājumu, ja izrādās, ka vēl viens cilvēks no šīs frakcijas melo. Izrādās, ka tur ir ne tikai viens, kurš atklāti melo, bet ir vismaz divi, kas jau melo. Un ja mēs runājam... es jau kādreiz šeit esmu minējis… nu, katrs cilvēks, kurš ir ievēlēts šajā augstajā namā, protams, pārstāv savu vēlētāju intereses un savu vēlētāju viedokli. Un mēs nevaram nevienam pārmest ne izteiksmes veidu, ne runas stilu, ne uzvedību un tamlīdzīgi... Bet būtībā jau maz ko būtu iebilst pret šo priekšlikumu, kuru mēs šeit apspriežam šobrīd, ja šo priekšlikumu būtu tiešām iesnieguši ar cēlu mērķi, ņemot vērā mūsu valsts parlamentāro un demokrātisko būtību.

Šeit atkal ir skaidri redzams mērķis: apzinoties, ka pašiem ir spēka diezgan daudz, liegt kādiem citiem, savādāk domājošiem cilvēkiem, veidot savu partiju, piedalīties politiskajā darbībā, un, ja nav iespējams savus mērķus panākt vienā veidā, un vēlētāju skaits acīmredzami zūd ar katru nākamo Saeimu, tad, protams, katrs līdzeklis politiskajā cīņā ir iespējams un pieņemams.

Bet, ņemot vērā to, ka es neesmu lēkājis no partijas uz partiju un neesmu mainījis partijas, tad mūsu... (No zāles deputāte A.Seile: “Kā tad nē!”) Es aicinātu kolēģus tomēr ļoti nopietni piedomāt, vai mēs ar diktatoriskām metodēm gribam kaut kādā veidā liegt cilvēkiem, mūsu līdzpilsoņiem, politisko darbību politiskajās partijās.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP).

Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad uzstājās tēvzemiešu pārstāvis Dobelis, es sapratu, ka “tēvzeme” neko nesajēdz no likumdošanas tehnikas. (Starpsauciens: “Protams!”)

Un sapratu es sakarā ar šo te priekšlikumu. Viņi atkal grib mainīt skaitļus un nesaprot tikai vienu, ka darboties partija uzsāk ar to momentu, kad tā ir reģistrēta, un tad sakarā ar to, ka jūs neuzlikāt nekādu pārejas periodu, lai sasniegtu tos 500 vai 1000 cilvēku, tad jūsu priekšlikums nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītāja.

Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Redziet, es atkārtošu to, par ko runāju tad, kad bija runa par iepriekšējo priekšlikumu. Tātad ieklausieties, lūdzu, tanī pamatattieksmē. Mēs liedzot darboties, palielinot skaitli. Bet jūs, atstājot skaitli, atļaujat darboties. Runa tātad ir par kaut kādu īpatnēju demokrātiju. Tad, lūdzu, nāciet tribīnē un miniet skaitli, kas ir tas īsti demokrātiskais. Varbūt mēs uz nākamo lasījumu iesniegsim priekšlikumu, ka pietiek ar 5 dibinātājiem vai ar trim, kas darbojas.

Te jau ir tā runa, ka tā ir spēlēšanās un mētāšanās ar vārdiem. Vai jūs tiešām nesaprotat, ka mēs piedāvājam lielāku stingrību un kārtību valstī? Vai jūs tiešām to nesaprotat? Vai arī uzskatāt, ka valstī viss ir tādā kārtībā, lai tik cep jaunas kabatas partijas, bāzīsim viņas kaut kur iekšā, vilksim ārā... Nav taču runa par nacionālo spārnu! Izstudējiet, lūdzu, visu partiju vēsturi, kas te Latvijā darbojas!

Un, Simsona kungs, mēs jums iedosim iepriekšējo Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstu ar visiem uzvārdiem. Un paskataties, lūdzu, kurā sarakstā jūs savā laikā esat startējis. Tā ka tā ir tā runa par meliem.

Lūk! Tā ka runāsim tomēr par faktiem un nāksim šeit klajā ar faktiem! Bet tiešām runāsim par to, kas dod labumu sabiedrībai! Un diez vai sabiedrībai dod labumu tas, kas notiek šodien Rīgā, tas, kas notiek šodien Jūrmalā. Diez vai tas dod labumu! Diez vai šī te bezjēdzība partiju dibināšanā dod labumu, it īpaši uzsverot, ka parasti tas notiek tieši pirms vēlēšanām.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

S.Šķesters.

Jā, cienījamie kolēģi, tomēr mums šeit būtu jāpieturas pie kārtības. Un tīri tehniski ir saprotams, ka šis priekšlikums, atbalstot 200 dibinātājus, tas nav korekts, jo tad savādāk... tas priekšlikums... Šodien, teiksim, šī norma skan tā: “Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu.” Bet “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grib 500. Tad sanāk, ka jau dibinātāji 200, 500 var... nu tas pilnīgi tomēr šodien šai akceptētajā kontekstā neiederas.

Paldies. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 77.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 8, pret– 51, atturas– 20. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters.

78.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

79.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 63, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters.

80.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 59, atturas– 4. Priekšlikums noraidīts.

S.Šķesters.

81.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

82.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

83.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

84.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

85.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

86.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 90.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

87.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 90.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

88.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

89.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

90.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

91.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

92.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

93.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

94.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

95.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 97.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

96.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

97.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

98.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 96. un 97 priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

99.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 103.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

S.Šķesters.

100.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

101.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

102.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

103.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

104.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

105.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

106.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

107.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā 4.daļa.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

S.Šķesters.

108.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

109.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

110.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu par 110. un 111.priekšlikumu.

S.Šķesters.

112.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

113.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

114.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

115.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

116. un 117.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

118.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

119.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

120.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

121.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

122.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 123.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 122. un 123.priekšlikumu.

S.Šķesters.

124.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

125.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 126.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 125. un 126.priekšlikumu.

S.Šķesters.

127.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

128.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

129.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

130.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

131.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

132.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

133.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

134.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Tā. Visi priekšlikumi ir izskatīti otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 3, atturas– 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Šķesters.

Šogad– 30.decembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 30.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS).

Likumprojekta “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums” reģistrācijas numurs 1025.

1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

2. un 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Šķesters.

4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

5.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

9.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

11.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

12.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

13.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

14.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

15.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

16.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

S.Šķesters.

17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

18.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

S.Šķesters.

Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Šķesters.

2005.gada 30.decembris. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Arī šim– 30.decembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Grozījums Ārstniecības likumā ir saistīts ar to, ka, lai Darba inspekcija varētu pietiekami labi gan uzskaitīt, gan izmeklēt negadījumus, ir nepieciešama arī informācija no ārstniecības iestādēm. Līdz ar to ir nepieciešams grozīt Ārstniecības likuma otro pantu.

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstījusi to. Lūdzu jūs arī balsot.

Sēdes vadītāja.

Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– nav, neatturas neviens. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!

V.Ģīlis.

15.decembris.

Sēdes vadītāja.

15.decembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Dabas resursu nodokļa likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (JL).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi pirms otrā lasījuma likumprojektu “Dabas resursu nodokļa likums”. Tātad komisija ir saņēmusi kopā 45 priekšlikumus un ir atbalstījusi šo likumprojektu uz otro lasījumu.

Tātad 1.– vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kurš ir iestrādāts 2.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars.

3.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

4.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

5.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

6.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

7.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

8.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

9.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

10.– vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurš iestrādāts 11.– Budžeta un finanšu nodokļu komisijas priekšlikumā– ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kampars.

12.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

13.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

14.– vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurš iestrādāts 15.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kampars.

16.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

17.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

18.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

19.– vides ministra Vējoņa priekšlikums, kurš iestrādāts 20.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā– ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kampars.

21.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

22.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

23.– deputātes Annas Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Liktos it kā sakarīgi, ka dabas resursu nodoklis tiek izlietots arī dabas atjaunošanas un nostiprināšanas vajadzībām, bet ne jau tikai Rīgā vien šis nodoklis tiek iekasēts. Tas notiek arī lauku rajonos, un diezgan lielu daļu šā nodokļa iekasē par dažādu būvmateriālos izlietojamo dabas resursu izmantošanu. Kā, piemēram, granti, smilti, kūdru un tamlīdzīgi. Vai visus šos nodokļus vajag iezīmēt, lai pēc tam slēgtu līgumus ar zilajiem karogiem un zaļajām karotēm, varbūt ka pašvaldībai pašai vajag atļaut izlemt, kādos gadījumos šo par nodokļiem iegūto naudu izmantot.

Mans priekšlikums paredz, ka šī nodokļa daļa– 60 procenti, kas ienāk vietējos pašvaldības budžetos, varētu tikt izlietota vides aizsardzības vajadzībām un mazo un vidējo uzņēmēju darbības veicināšanai.

Tātad diviem šādiem mērķiem. Un, ja tā varētu izlietot šo nodokļa naudu, varbūt ka tad no tādiem pagastiem, kur nekāda uzņēmējdarbība nenotiek, nevajadzētu braukt uz Īriju visiem prom, ja būtu šis atbalsts vietējiem uzņēmējiem.

Es domāju, ka tas ir jebkuras pašvaldības interesēs, lai mazliet plašāk tiktu deklarēta šā nodokļa izmantošana.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mēs te pirms neilga laika ļoti ilgi un kaismīgi runājām par savu uztraukumu, par to, ka no Latvijas brauc projām labi speciālisti, Latvijas Republikas pilsoņi, un gribējām pat iesniegt pieprasījumu, un ļoti liels satraukums valdīja deputātu vidū. Un es jau vienreiz uzstājoties jums uzsvēru: ļoti skaisti klausīties to satraukumu, asaras, protams, sariešas acīs. Bet es gan gribētu kaut ko citu piedāvāt. Uztraukuma vietā rīcību. Tā kā mēs no rīta piedāvājām grozījumus likumā “Par pensijām”, nezin kāpēc vairumam tas nepatika.

Tas ir tāpēc, ka nenāca ierosme no jūsu puses. Mēs jau esam vairākkārt novērojuši, ka mēs ierosinām kādas trīs, četras reizes kaut ko jēdzīgu, vairākums noraida, noraida, noraida, pēc tam pasniedz kā savu ideju.

Šeit ir skaidra saruna. Ļoti skaidra saruna. Mēs gribam atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus ārpus Rīgas. Izlasiet, lūdzu, Seiles kundzes priekšlikumu. Te tiešām ir runa par līdzekļu piešķiršanu tiem, kas grib uzsākt mazo vai vidējo uzņēmējdarbību. Un ir runa par to, ka tas ir jāveic ārpus Rīgas. Ja jau mēs runājam par valsts vienādu vai citādu attīstību... Kantānes kundze, es saprotu, ka jums nāk smiekli tad, kad mēs runājam par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Pareizi, tāpēc jūs no rīta balsojāt pret Pensiju likumu. Protams! Iedziļinieties tanī, ko mēs jums tagad piedāvājam, lūdzu! Lielie cilvēku mīlētāji, lauku mīlētāji!

Izlasiet rūpīgi Seiles kundzes priekšlikumu! Man tiešām nav skaidrs, kāpēc komisija to ir noraidījusi. Kas tad iznāk? Ka mūs neinteresē tas, kas notiek laukos ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem?

Tā ka, lūdzu, nāciet un pamatojiet, kāpēc jums tas nepatīk. Un acīmredzot desmit mēnešus būs šādas sarunas. Tad, kad kāds piedāvās asarainu teorētisku priekšlikumu, lai vienkārši pakutinātu nervus, un pastāstīs, cik ļoti viņš mīl Latviju un cik viņš ļoti uztraucas par Latviju. Un tad, kad nonāksim līdz konkrētiem priekšlikumiem... Un tad ir redzams ar savu balsojumu tas pats, kas par to, ka jūs negribat ļaut represētajiem piecus gadus agrāk iet pensijā, ar savu balsojumu tiks parādīta attieksme pret mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Un te nebūs spēļu elles un politiskās karjeras taisīšana uz azartspēļu rēķina. Šeit būs runa par pasmagāku darbu. Par mūsu praktisko atbalstu.
Jā, ar šo balsojumu tiks izrauts šis un tas no lielo haizivju nagiem. Tas pats, kas notiek ar Eiropas naudu šodien. Kur tad tā paliek? Vai tā aiziet uz laukiem, ko ? Lielāko daļu šo Eiropas naudu paņem šeit pat Rīgā.

Tieši tāpēc. Tieši tāpēc mūsu frakcijas pārstāve Anna Seile piedāvā praktisku iespēju palīdzēt lauku mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Kas tur ir nosodāms? Kas tur ir neatbalstāms? Lūdzu, nāciet un pamatojiet!

Un, ja negribat, tad vismaz nobalsojiet “par”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šeit ir radies, es domāju, pārpratums, jo faktiski dabas resursi– tā ir mūsu nākotnes lieta. Tas nav vienkārši viens no nodokļiem. Tas ir nodoklis nākotnei... vispār nākotnes kā tādas saglabāšanai.

Šajā gadījumā tas ir princips, kas ir visā pasaulē sen pieņemts. Tas ir, ja mēs no dabas esam paņēmuši, un tad tas nodoklis vismaz daļēji... tas ir, vismaz minimāli... tas nodoklis vispār ir smieklīgs un simbolisks. Vismaz to summu atdot atpakaļ dabā. Atdot atpakaļ vides aizsardzības vajadzībai vai vides aizsardzības speciālā budžetā konkrētai pašvaldībai, jo viņa zaudē to vides kvalitāti, un šo naudu atdot atpakaļ.

Pēkšņi nez kur radušies mazie un vidējie uzņēmumi. Tagad nu gan mēs varētu uz dabas atjaunošanas rēķina subsidēt vai nez kā atbalstīt šos mazos un vidējos uzņēmumus. Mazie un vidējie uzņēmumi– stiepjams jēdziens. Tie var būt Rīgā– tūkstošiem, tie var būt visādās pilsētās, un viens milzīgs uzņēmums otrā dienā var pārvērsties par mazo un vidējo uzņēmumu. Un beigās tas viss notiek uz dabas rēķina. Un es lūdzu patiešām neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Lai dzīvo Zaļā partija!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile– otro reizi.

A.Seile (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Lai jau ir zaļa Latvija. Tas ir pilnīgi nepieciešams, bet šajā gadījumā mēs dodam vēl šo papildu iespēju ne tikai zaļajām lietām vien, bet arī uzņēmējdarbībai. Pašvaldība pēc savas iniciatīvas un pēc savas saprašanas savā teritorijā drīkstētu izmantot šo nodokli.

Mēs taču ļoti labi esam mēģinājuši sakārtot mūsu valsts budžetu, lai tādu ļoti stingri iezīmētu nodokļu faktiski nebūtu. Bet, ja mēs runājam par to, ka izmantot šo nodokli vajadzētu tieši dabas aizsardzības vajadzībām, es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sadzirdēju tādus argumentus, ka šo naudu izlietos, piemēram, nekārtīgi izstrādātu karjeru sakārtošanai. Nu nē! Tajā līgumā, kas tiek noslēgts ar karjeru izstrādātāju, jau tiek paredzēts, ka tam pašam uzņēmējam ir pienākums sakārtot šo vietu, no kurienes viņš ir paņēmis granti. Un grants, smilts, kūdra un tamlīdzīgi ir neatjaunojami resursi. Liec, kādu naudu gribi iekšā pašvaldībā, vairāk grants nebūs, ja tā ir no tā karjera izgrābta. Es aicinu atbalstīt pašvaldības, ne tikai manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mēs arī, zaļie un zemnieki, esam par pašvaldību atbalstu, un šeit jau likumā ir pirmajā lasījumā skaidri pateikts, ka sešdesmit procenti– tas ir vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālais budžets, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, un attiecīgie līdzekļi nonāk pašvaldības budžetā. Un šeit nav starpības, tas skaidrs, ka pašvaldība pēc saviem ieskatiem savā teritorijā izvērtē nepieciešamību– atjaunot karjeru vai izlabot tās lietas, kas videi tiek sagandētas. Un tādā veidā pašvaldībai šeit jau ir pateikts, ka tikai speciālā budžeta šajos ietvaros viņa varēs šos līdzekļus izmantot. Un šis formulējums, kas nāk no cienījamās deputātes Seiles kundzes ieteiktā priekšlikuma, tas ir tik plašs, un tas pielietojums ir tik plašs, ka faktiski šie līdzekļi varētu aiziet tieši citiem mērķiem, nevis tieši vides aizsardzībai.

Paldies! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Cik skaidri un saprotami. Paldies, Šķestera kungs!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu!

A.Kampars.

Godātie kolēģi, es vienkārši gribētu minēt trīs argumentus tā ļoti īsi. Kāpēc, gari diskutējot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tomēr neatbalstīja Seiles kundzi.

Pirmais, ir jau Ulmes kunga minētais priekšlikums, ka šai naudiņai tiešām vajadzētu nonākt vides sakārtošanai atpakaļ. Tas ir pirmais.

Otrais, ka šeit pašvaldība no sava speciālā budžeta, protams, veiks kādas darbības, lai vidi atjaunotu. Un šīs darbības, protams, neapšaubāmi, var veikt arī mazie un vidējie uzņēmumi, un droši vien, ka tieši vietējie mazie, vidējie uzņēmumi to darīs, tāpēc nu tiešām būtu labi šo naudiņu iezīmēt pašvaldības budžetā, lai atjaunotu šo vidi.

Un trešais arguments ir tas, ka tomēr, ja nebūtu šī speciālā budžeta, tad nav īsti pārliecības, ka šī naudiņa nonāktu tieši vides atjaunošanai.

Tādi bija argumenti, kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja Seiles kundzi. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim ar 23.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 37, atturas– 32. Priekšlikums noraidīts.

A.Kampars.

Nākamais 24.– vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

25.– vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

26.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

27.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kampars.

28.– deputātes Annas Seiles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kampars.

29.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

30.– vides ministra Vējoņa priekšlikums iestrādāts komisijas 31.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars.

32.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

33.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

34.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

35.– deputātes Annas Seiles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars.

36.– deputāta Tolmačova priekšlikums jau ir atbalstīts iepriekšējā 35.– deputātes Seiles priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kampars.

37.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kampars.

38.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

39.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

40.– deputāta Tolmačova priekšlikums– ir iestrādāts komisijas 43.priekšlikumā un ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars.

Arī 41. un 42.– deputātes Seiles un ministra Vējoņa priekšlikumi ir iestrādāti komisijas 43.priekšlikumā un ir daļēji atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kampars.

43.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

44.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kampars.

45.– vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kampars.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 5.

Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Stalidzānes, Brigmaņa, Breša, Šleseres, Šadurska, Mūrnieces, Lagzdiņa un citu priekšlikumu Saeimai turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir! Nav!”) Tādā gadījumā par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– 5, atturas– 1.

Mums jānosaka priekšlikumu iesniegšanas laiks iepriekš izskatītajam likumprojektam “Dabas resursu nodokļa likums” trešajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Artim Kamparam!

A.Kampars.

17.decembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks– 17.decembris.

A.Kampars.

Es atvainojos! Nē. 6.decembris.

Sēdes vadītāja.

6.decembris. Paldies. Iebildumu nav. Noteikts termiņš– 6.decembris. Paldies.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Otrais lasījums.

Godātie kolēģi! Pirms uzsākam šā jautājuma izskatīšanu, mums ir jāpārliecinās par nepieciešamo deputātu skaitu. Atbilstoši Satversmes 76.pantam ir nepieciešama vismaz 2/3 Saeimas locekļu dalība. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties, nospiežot pogu zem uzraksta “Reģistrs”! Lūdzu rezultātu!

Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 83 deputāti. Tas ir pietiekams skaits, lai mēs varētu turpināt darbu.

Tātad Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (TP).

Otrajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 2.priekšlikums arī tika noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL).

Godātie kolēģi! Mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā papildināt šo jauno Satversmes pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Valsts garantē mājokli bērnam un viņa ģimenei.”

Godātie kolēģi! Kāpēc mēs tagad apspriežam šādu grozījumu Satversmē? Mēs tikai precizējam, ko nozīmē laulība. Šis precizējums neuzliek valstij un mums nekādus pienākumus, bet mūsu priekšlikums tomēr uzliek par pienākumu valstij rūpēties par to, lai šai ģimenei ar bērniem būtu kāds mājoklis. Tas nenozīmē, ka katrai ģimenei ar bērniem valstij vai pašvaldībai ir jāpiešķir dzīvoklis, bet tas nozīmē, ka valsts izstrādā atbalsta programmu jaunajām ģimenēm, kurām ir bērni, lai viņiem nevajadzētu ieķīlāt savu nākotni, ņemot kredītu tur 20 gadiem un baidīties, vai viņš varēs samaksāt nākamo iemaksu vai ne.

Godātie kolēģi! Atcerēsimies, 90.gadu vidū vai beigās bija tāda mežonīga situācija, kad daudzi desmitiem tūkstošu cilvēku bija izlikti uz ielas bez jebkādas dzīvojamās telpas ierādīšanas! Tajā skaitā bija ļoti daudzas ģimenes ar bērniem. Es to atceros. Es desmit gadus, mums, man ir pieņemšana, apmeklētāju pieņemšana, Latvijas Cilvēktiesību komitejā. Es atceros tos laikus. Tie laiki bija ļoti mežonīgi, un patiešām bija lēmumi, tiesu lēmumi par izlikšanu. Ģimenes kopā ar bērniem bija izliktas uz ielas. Tātad pašvaldības toreiz nepiešķīra nekādu palīdzību.

Tagad ir drusciņ laiki mainījušies, un tagad ir likums par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, bet joprojām, nesen arī bija tāds gadījums, ka ģimene ar deviņiem bērniem dzīvo kādā dārza mājiņā un tur ir deviņi bērni.

Un tomēr valstij jābūt kādiem pienākumiem, ne tikai tukši vārdi, bet arī jābūt pienākumiem. Kādā veidā mēs to realizēsim, vai nu pieņemot kādu atbalsta programmu jaunām ģimenēm, vai nu piešķirot maznodrošinātām ģimenēm kādu dzīvokli, pašvaldība piešķirtu, vai mēs palīdzētu tātad uz atvieglotiem nosacījumiem paņemt kredītu? Ja tagad šāda programma, tāda tikai simboliska palīdzība, bet nepieciešama reāla palīdzība. Un līdz ar to nevajag baidīties no šādām normām Satversmē. Es domāju, ka tas tikai būs par labu arī mūsu demokrāfiskajai situācijai, par kuru mēs runājam, un dos tādu stabilitātes sajūtu Latvijas ģimenēm, un parāda, ka mēs ne tikai rotaļājamies ar Satversmi, mainot kādus formulējumus, bet arī pieņemam noteiktus, pareizus lēmumus.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 54, atturas– 15. Priekšlikums noraidīts.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Nevēlaties? Paldies. Tādā gadījumā mēs balsojam par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!

Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 3, atturas– 12. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 140.pantu deputāti Dzintars Rasnačs, Māris Grīnblats, Ināra Ostrovska, Pēteris Tabūns un citi lūdz pēc balsošanas par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījuma nolasīt katra deputāta balsojumu.”

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt balsojuma rezultātu.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Igors Aleksandrovs– par, tātad sākumā es lasīšu visus, kas ir nobalsojuši “par”... Igors Aleksandrovs, Martijans Bekasovs, Silva Bendrāte, Andris Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Māra Ceriņa, Juris Dalbiņš, Oļegs Deņisovs, Juris Dobelis, Indulis Emsis, Jānis Esta, Inta Feldmane, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Māris Grīnblats, Māris Gulbis, Roberts Jurķis, Pēteris Kalniņš, Imants Kalniņš, Anita Kalniņa, Valērijs Karpuškins, Oskars Kastēns, Andis Kāposts, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Liene Liepiņa, Anatolijs Mackevičs, Pāvels Maksimovs, Vineta Muižniece, Andrejs Naglis, Pēteris Ontužāns, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Jānis Porietis, Andrejs Radzevičs, Dzintars Rasnačs, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Anna Seile, Pēteris Simsons, Atis Slakteris, Igors Solovjovs, Jevgenija Stalidzāne, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Straume, Jānis Strazdiņš, Kārlis Strēlis, Kārlis Šadurskis, Jānis Škapars, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Jānis Šmits, Elita Šņepste, Pēteris Tabūns, Dainis Turlais, Arvīds Ulme, Jānis Urbanovičs, Žanete Vasaraudze, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis, Ērika Zommere, Ēriks Zunda.

Balsojuši “pret”: Inese Krastiņa, Madars Lasmanis, Linda Mūrniece. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns! Kauns!”)

Atturas: Valērijs Agešins, Andrejs Aleksejevs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Valdis Ģīlis, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Jakovs Pliners, Juris Sokolovskis, Viesturs Šiliņš (Starpsaucieni: “Kauns, Šiliņ!”) Andris Tolmačovs, Ausma Ziedone-Kantāne. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns! Kauns!”)

Nav balsojuši: Guntis Bērziņš un Jānis Jurkāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Godātie kolēģi! Turpinām darbu. Pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

6.decembris.

Sēdes vadītāja.

6.decembris. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš grozījumam Latvijas Republikas Satversmē trešajam lasījumam noteikts 6.decembris.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Reģistrējamies ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL).

Godātie komisiju vadītāji! Šodien mums pēc sēdes Viesu zālē paredzēts apspriest Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar Saeimas komisijām. Es aicinu komisiju vadītājus tūlīt pēc sēdes Saeimas Viesu zālē, lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Vaira Paegle un Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies! Sēde slēgta.