Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2005. gada 30. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks ministru atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien mūsu darba kārtībā ir četri jautājumi. Sāksim ar otro jautājumu, tas ir deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Ribakova, Vidavska un Orlova jautājums ekonomikas ministram Kariņam “Par Latvijas valdības enerģētikas politiku”. Ministrs nav sniedzis rakstisku atbildi, jo vēlējās uz jautājumu atbildēt mutiski, bet diemžēl šobrīd atrodas komandējumā Briselē, un ir informējis par to un lūdz atbildi pārcelt. Tā kā šeit nav arī jautājuma uzdevēju, atbilde tiek pārcelta.

Trešais jautājums ir deputātu Urbanoviča, Bartaševiča, Orlova, Agešina un Ribakova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par līdzekļu piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam”.

Finanšu ministrs ir vēlējies atbildēt mutiski, bet šobrīd ir aizkavēts dienesta pienākumu dēļ, un tādēļ arī šī atbilde tiek pārcelta uz nākamo sēdi.

Ceturtais jautājums ir deputātu Orlova, Klementjeva, Agešina, Bartaševiča un Ribakova jautājums veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par medikamentu cenu pieaugumu”.

Ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi, un tā kā jautājuma uzdevēji nav uz sēdi ieradušies, mēs secinām, ka ar rakstisko atbildi deputāti ir apmierināti.

Atgriežamies pie pirmā jautājuma. Tas ir deputātu Grīnblata, Kiršteina, Dobeļa, Kalniņa un Rasnača jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to, ko valdība ir paveikusi, izpildot tai doto uzdevumu – noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālo nolīgumu”.

Ministru prezidents ir pilnvarojis atbildi sniegt ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Tika sniegta deputātiem rakstiskā atbilde, kas deputātus neapmierināja.

Mutiskās atbildes sniegšanas laiks ir šodien. Tādēļ vārds Artim Pabrikam mutiskās atbildes sniegšanai.

Runas laiks – 2 minūtes. Lūdzu!

A.Pabriks (ārlietu ministrs).

Paldies. Labdien, cienījamie deputāti! Tātad centīšos savas kompetences ietvaros sniegt atbildi uz jūsu jautājumu, proti, jautājums un tajā ietvertās lietas ir lielā mērā Iekšlietu ministrijas kompetencē, līdz ar to varu atbildēt arī, ka atbildīgais ministrs šeit ir iekšlietu ministrs.

Kas attiecas uz nolīgumu par palīdzības sniegšanu pārceļotājiem, tad mēs zinām, ka šāds līgums jau ir ticis noslēgts starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju 1993.gadā. Kopumā, līdz šim gadam tātad šī līguma ietvaros, cik es saprotu, kādi desmit tūkstoši pārceļotāju ir nomainījuši savu dzīvesvietu. Iekšlietu ministrs Jēkabsons septembrī vēl papildināja šo te līgumu ar atsevišķu protokolu, kas vēl sniedz nelielu skaidrību, teiksim, šajā pārceļotāju jomā. Kopumā pašreiz uz izbraukšanu no Latvijas gaida aptuveni četri simti cilvēku uz Krieviju. Un man vēl šeit ir jāpiemin papildu informācija par to, ka līguma ietvaros notiek arī, teiksim tā, etnisko latviešu un varbūt arī citu Latvijas pilsoņu atgriešanās Latvijas teritorijā. Ja nemaldos, aptuveni pieci tūkstoši šā līguma ietvaros ir atgriezušies.

Kas attiecas tātad uz jautājuma trešo daļu – par to, vai ir sagatavots kāds nolīguma teksts, tātad eksistējošais līgums sevi līdz šim nav izsmēlis. Ja Iekšlietu ministrija uzskatīs, ka ir vajadzīgs slēgt kādu jaunu atsevišķu līgumu, tad tas, protams, tiks darīts. Un kas attiecas uz ceturto jautājuma daļu par to, vai valdība ir lēmusi rīkoties, atbildot uz Kaļiņingradas gubernatora Bosa aicinājumu par bijušo PSRS pilsoņu pārcelšanos uz dzīvi tur, tad, protams, Latvijas valdības partneris ir Krievijas Federācijas valdība, un nevis atsevišķu novadu vai, teiksim, pilsētu vadītāji, sevišķi jau, vadoties no izteikumiem, oficiāli mēs no šī apgabala neesam nekādu, teiksim, rakstisku lūgumu par sadarbību šī jautājuma risināšanā saņēmuši. Federācijas valdība – Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vai iekšlietu ministrs – par šo jautājumu, protams, klusē. Līdz ar to mēs uzskatām, ka tas ir bijis vienkārši tāds nu varbūt pašam Bosam zināms iemesls par to lietu runāt, bet starpvaldību līmenī šis jautājums no Krievijas puses nekādā veidā nav izrunāts. Līdz ar to mēs nevaram to komentēt.

Tas arī būtu īsumā viss no manas puses, atbildot manas kompetences ietvaros uz šo jautājumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Pabrika kungs.

Jautājuma iesniedzējiem ir iespējas uzdot arī divus ar jautājumu saistītus papildjautājumus. Vai iesniedzēji izmantos šo iespēju? Izmantos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu jautājumam deputātam Imantam Kalniņam.

I.Kalniņš (TB/LNNK).

Jūs minējāt skaitli četri simti. Vai valdībai ir zināms, cik aptuveni cilvēku, iedzīvotāju, būtu gatavi izceļot no Latvijas, un kontekstā ar šo, cik izmaksā apmēram valstij viena cilvēka vai vienas ģimenes izceļošana?

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, ir iespējas sniegt atbildi.

A.Pabriks.

Atbildot savas kompetences ietvaros man jāsaka, ka mums ir zināmi šie četrsimt cilvēku, kas gaida tātad oficiāli uz emigrāciju vai izceļošanu pašreiz pamatā uz Krievijas Federāciju, tātad kas attiecas uz, teiksim, vairāk ceļotgribētājiem, tad tas drīzāk ir socioloģisks vai statistikas jautājums, jo uz šo brīdi vairāk oficiāli nav pieteikušies. Mēs varam spekulēt tikai ar statistiskiem datiem, kas, protams, ir ļoti dažādi, arī, teiksim, variējot ar to, kādā veidā mēs saprotam izceļošanu. Mēs zinām, ka mums notiek pašreiz arī lielā mērā imigrācija uz citām Eiropas valstīm gan darba meklējumos, gan citādi.

Kas attiecas uz finansējumu vienam cilvēkam vai ģimenei, tad es laikam uzreiz neņemos jums atbildēt, cik tas varētu maksāt, jo man šeit uz vietas tādu ciparu nav, es pieļauju, ka par to varētu attiecīgie migrācijas dienesti, kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, jums sniegt konkrētu ciparu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Otra papildjautājuma uzdošanai lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Jautājums ir tāds: ne tikai Boss, bet arī prezidents Putins teica teletiltā, kuru mēs varējām skatīties, ka Krievija aicinās un būs nopietna repatriācijas politika, un, kā jau pagājušajā sēdē šeit tika minēts, apspriežot likumu par repatriāciju, ka Krievijas Iekšlietu ministrijai jau ir dots uzdevums izrēķināt nepieciešamo naudas summu, kā arī ievērojot to, ka valdības, kas ir koleģiāla iestāde, Ministru kabineta loceklis Latkovska kungs “delfos” trešdien, 23.novembrī, ir paziņojis, citēju: “Nevajag mēģināt sev iestāstīt, ka visi, kas iegūst Latvijas pilsonību, to dara aiz mīlestības pret Latviju,” jo līdz šim mēs to it kā nezinājām, jo izrādās, ka viņi to dara, kā tālāk saka Latkovska kungs: “Nepilsoņu darbs un dzīvošana Eiropas Savienības valstīs ir viens no argumentiem.” Ievērojot to, ka Eirobarometra aptaujā nepilsoņu trešdaļa uzrādīja atbildes, ka viņi gribētu izceļot un repatriēties uz Krieviju, viena trešdaļa uzrādīja, ka viņi gribētu izbraukt uz bagātām Rietumvalstīm...

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, deputāta kungs! Jautājuma uzdošanai ir viena minūte. Jūs to pārsniedzāt.

A.Kiršteins.

Es uzdodu jautājumu. Tātad jautājums ir tāds: vai jūs, Pabrika kungs, atbalstāt to, ka visiem okupācijas laikā iebraukušajiem būtu vēlams repatriēties uz savu etnisko dzimteni, kā tas ir teikts 1996.gada Okupācijas režīma nosodījuma deklarācijā un kā tas ir pēdējā dokumentā par komunisma noziegumu nosodīšanu?

Paldies.

A.Pabriks.

Jūs pats saprotat, Kiršteina kungs, ka šis jautājums ir gan politiskas, gan ideoloģiskas, gan arī provokatīvas dabas. Un kā ārlietu ministrs es jums varu vienkārši pateikt to, ka atšķirībā no dažādiem karstajiem reģioniem pasaulē Latvijas valdība ir vienmēr atbalstījusi iespēju robežās brīvprātīgu cilvēku izceļošanu un ieceļošanu, kas nāk par labu gan mūsu tautai, gan mūsu sabiedrībai, gan mūsu valstij, bet nekādu piespiedu kārtas, teiksim, ceļošanu mēs šeit nevaram ne īstenot, ne mums uz to ir dotas tiesības, ne arī tas būtu pareizi.

Tā ka konkrētajā gadījumā, ja būs cilvēki, kas vēlēsies no šīs valsts braukt, un es ceru, ārā, un ceru, ka tie nebūs Latvijas pilsoņi, ka tie būs konkrēti cilvēki, un mēs darīsim visu, lai palīdzētu šiem cilvēkiem arī doties tur, kur viņi vēlas, jo ar varu jau nevienu nevar piespiest ne mūsu valsti mīlēt, ne arī šajā valstī dzīvot.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Līdz ar to visi deputātu uzdotie jautājumi ir izskatīti. Un darbu beidzam. Paldies.