Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre S.Āboltiņa

Uz jaut. nr.79 – dok. nr.5038

Par to, ko valdība ir paveikusi, izpildot tai doto uzdevumu –
noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālo līgumu

Atbildot uz Saeimas Prezidija š.g. 21.novembra vēstuli Nr.12/2-6-275, Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros sniedz šādu informāciju.

Latvijas Republika un Krievijas Federācija 1993.gada 2.jūnijā noslēdza līgumu “Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību”. 2005.gada 21.septembrī iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons un Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijas Republikā V.Kaļužnijs parakstīja protokolu, kas paredz uz nenoteiktu laiku pagarināt abu valstu valdību 1993.gada 2.jūnijā noslēgto vienošanos par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību.

Vienlaikus informējam, ka minētais līgums, tā realizācija un eventuālu izmaiņu veikšana, lai nodrošinātu savstarpēju materiālo saistību izpildi saskaņā ar Saeimas š.g. 12.maija deklerāciju “Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”, ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Ārlietu ministra vietā – tieslietu ministre S.Āboltiņa

2005.gada 23.novembrī

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut. nr.82 – dok.nr. 5075

Par medikamentu cenu pieaugumu

Veselības ministrija ir iepazinusies ar LR Saeimas Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcijas deputātu jautājumiem un sniedz šādu informāciju.

Aģentūras LETA sniegtajā informācijā (15.11.2005.) minētais zāļu cenu pieaugums 30 – 60% apmērā nav attiecināms uz konkrētām zālēm vai zāļu grupām. Šis skaitlis parāda, par cik pieaugs viena zāļu iepakojuma vidējā cena Latvijas zāļu tirgū, jo oriģinālo zāļu patenta aizsardzības laiks tiks pagarināts no pašreizējiem sešiem gadiem līdz desmit (vienpadsmit) gadiem, kā to paredz direktīva 2004/27/EK.

Minēto zāļu iepakojuma vidējās cenas pieaugumu neizraisīs pašreiz zāļu tirgū esošo zāļu cenu pieaugums, bet gan oriģinālo zāļu patenta aizsardzības perioda pagarināšanas rezultātā aizkavētā lētāko (ģenērisko) zāļu ienākšana tirgū. Šobrīd ģenērisko zāļu ražošanu drīkst uzsākt sešus gadus pēc oriģinālo zāļu reģistrēšanas, bet, stājoties spēkā jaunajiem patentaizsardzības termiņiem, ražošanu drīkstēs uzsākt ne agrāk kā astoņus gadus pēc oriģinālo zāļu reģistrēšanas, bet izplatīšanu – vēl pēc diviem gadiem. Tādējādi lētāku zāļu nokļūšana līdz iedzīvotājiem tiek aizkavēta par četriem gadiem. Ja oriģinālajām zālēm patentaizsardzības laikā tiek piereģistrēta jauna lietošanas indikācija, ģenērisko zāļu izplatīšana tiek aizkavēta vēl par gadu, tātad kopumā par pieciem gadiem.

Zāļu izmaksu pieaugumu nosaka vairāki faktori – jaunu zāļu (oriģinālzāļu) ienākšana tirgū, zāļu iepakojumu, zāļu formas vai vienību skaita izmaiņas. Zāļu izmaksas samazina galvenokārt ģenērisko zāļu pieejamība. Ienākot tirgū ģenēriskajām zālēm, kuras pēc būtības ir oriģinālo zāļu kopijas un no oriģinālajām zālēm atšķiras ar ražotāju un cenu, iedzīvotājiem ir iespēja pāriet no dārgajām oriģinālajām zālēm uz tām atbilstošajām ģenēriskajām zālēm, nodrošinot līdzšinējo ārstēšanu par zemāku cenu. Katru gadu tirgū ienāk jaunas un dārgas zāles, bet tajā pašā laikā daļai no oriģinālajām zālēm kļūst pieejamas ģenēriskās versijas, tādējādi zāļu tirgū tiek saglabāts līdzsvars (piemēram, 2004.gadā zāļu tirgus struktūra bija šāda: 50,2% veidoja tā sauktie vecie produkti, 23,2% – jaunās oriģinālās zāles, 26,6% – jaunās ģenēriskās zāles). Ja saskaņā ar direktīvu patentaizsardzības laiks tiks pagarināts, līdzsvars tiks izjaukts uz pieciem gadiem, t.i., uz laiku, par kuru tiek pagarināta patentaizsardzība. Tā kā šī direktīvas norma stājās spēkā 2005.gada 1.novembrī, iedzīvotāji un valsts to sāks izjust 2012.gadā (sešus gadus pēc spēkā stāšanās, kad beigsies līdz šim spēkā esošais patentaizsardzības periods). Pēc pieciem gadiem, 2017.gadā, līdzsvars atkal atjaunosies, taču laikā starp 2012. un 2017.gadu gan iedzīvotājiem, gan valstij sagaidāmi papildu izdevumi (piemēram, zāļu iegādes kompensācijas sistēmai būtu nepieciešami vēl ~ 10 miljoni latu gadā, nerēķinot jau šobrīd plānoto pieaugumu). Šim Veselības ministrijas aprēķinam piekrīt arī Eiropas Komisija, kuras uzdevumā firma “Alcimed” veikusi zāļu tirgus struktūras pētījumu jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tas, vai un kad minētais izmaksu pieaugums skars Latviju, ir atkarīgs no Eiropas Savienības institūciju lēmuma. Latvija kopā ar piecām citām dalībvalstīm atkārtoti ir vērsusies Eiropas Komisijā ar iebildumiem pret oriģinālo zāļu patentaizsardzības termiņa pagarināšanu, un šobrīd tiek gaidīta atbilde, kā arī notiek tehniskās konsultācijas ekspertu līmenī. Par turpmākajiem soļiem Veselības ministrija varēs Jūs informēt pēc minētās atbildes saņemšanas.

Veselības ministrs G.Bērziņš

2005.gada 30.novembrī