Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.282

Rīgā 2005.gada 30.novembrī (prot. Nr.50(259), 14.p.)

Par Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta otro daļu un Elektronisko sakaru likuma 8.panta pirmās daļas 12.punktu un otro daļu,

padome nolemj:

1. Apstiprināt Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šī lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2002.gada 26.jūlija lēmumu Nr.75 apstiprinātā Telekomunikāciju pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (Latvijas Vēstnesis 2002, 124.nr.), kas grozīta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2004.gada 29.janvāra lēmumu Nr.31 (Latvijas Vēstnesis, 2004, 17.nr.).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr.282
2005.gada 30.novembra sēdē (protokola Nr.50 (259), 14.p.)

Izdota saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 8.panta pirmās daļas 12.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šī metodika nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants, kuram Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Komisija) ir noteikusi būtisku ietekmi tirgū un pienākumu piemērot šo metodiku, aprēķina galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumu) tarifus pakalpojumu sniegšanai tajos tirgos, kuros attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam ir noteikts pienākums piemērot šo metodiku.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. iekšzemes tālsaruna – telefona saruna starp publisko fiksēto telefona tīklu abonentiem, kuru pieslēguma punktu numuri atrodas dažādu Latvijas numerācijas rajonu ietvaros, atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam;

2.2. komersants – elektronisko sakaru komersants, kuram Komisija ir noteikusi būtisku ietekmi tirgū un pienākumu piemērot šo metodiku;

2.3. pamata tarifs – elektronisko sakaru pakalpojuma tarifs, ko regulē Komisija;

2.4. tarifu griestu periods – laika periods, kuram nosaka nemainīgus regulēšanas parametrus;

2.5. tarifu griestu vērtība – vērtība, kas nosaka kopējo maksimāli pieļaujamo tarifu groza vērtības pieaugumu vai minimāli nepieciešamo tarifu groza vērtības samazinājumu tarifu regulēšanas gadā;

2.6. tarifu grozs – kādā no elektronisko sakaru pakalpojumu tirgiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kopums;

2.7. tarifu regulēšanas gads – 12 mēnešu periods;

2.8. vietējā saruna – telefona saruna starp publisko fiksēto telefona tīklu abonentiem, kuru pieslēguma punktu numuri atrodas viena Latvijas numerācijas rajona ietvaros, atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam.

3. Ja Komisija komersantam noteikusi pienākumu piemērot šo metodiku, bet nav noteikusi šajā metodikā paredzētos regulēšanas parametrus, komersants, lai mainītu pakalpojumu tarifus attiecīgajā tirgū, iesniedz Komisijai tarifu projektu kopā ar izmaksu pamatojumu. Tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās pamatotās izmaksas, kas tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu.

2. Pakalpojumu tarifu aprēķināšana

4. Komisija nosaka komersantam šādus regulēšanas parametrus:

4.1. tarifu griestu perioda ilgumu;

4.2. kārtējā tarifu griestu perioda sākuma datumu;

4.3. tarifu grozu skaitu un saturu;

4.4. efektivitātes izmaiņu koeficientu X katram tarifu grozam;

4.5. atsevišķu pakalpojumu tarifa pieauguma ierobežojumus.

5. Komisija nosaka regulēšanas parametrus, izvērtējot:

5.1. komersanta sniegto informāciju tirgus analīzes veikšanai;

5.2. pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kas aprēķinātas atbilstoši Elektronisko sakaru izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodikai, vai citu informāciju par izmaksām;

5.3. komersanta darbības efektivitāti;

5.4. komersanta gada pārskatus;

5.5. tarifus salīdzināmos pakalpojumu tirgos;

5.6. tarifu līdzsvarošanas nepieciešamību;

5.7. pakalpojumu lietotāju intereses;

5.8. konkurences veicināšanu elektronisko sakaru nozarē;

5.9. citu komersanta sniegto informāciju.

6. Cenu griestu perioda ilgums nav īsāks par diviem gadiem.

7. Tarifu grozi un to saturs:

7.1. Komisija pakalpojumu tarifu regulēšanai izmanto vienu vai vairākus tarifu grozus;

7.2. Komisija tarifu grozos iekļauj pakalpojumus, kurus komersants sniedz tirgū, kurā komersantam noteikta būtiska ietekme un pienākums piemērot šo metodiku.

8. Tarifu groza vērtības izmaiņa:

8.1. komersants aprēķina tarifu groza vērtības izmaiņu saskaņā ar šādu formulu:

∆TG =

∆TG– tarifu groza vērtības izmaiņa, procentos (turpmāk – %);

T_i^t–1– tarifu groza i-tā pakalpojuma pamata tarifs, kas ir spēkā tieši pirms kārtējā regulēšanas gada sākuma;

T_i^t – ierosinātais tarifu groza i-tā pakalpojuma pamata tarifs kārtējā tarifu regulēšanas gadā;

I_I – tarifu groza i-tā pakalpojuma aprēķinātie ieņēmumi iepriekšējā kalendārajā gadā;

I_Kop – kopējie tarifu grozā ietverto pakalpojumu aprēķinātie ieņēmumi iepriekšējā kalendārajā gadā;

I_I /I_Kop – tarifu groza i-tā pakalpojuma aprēķināto ieņēmumu īpatsvars jeb svars iepriekšējā kalendārajā gadā, %;

n – tarifu grozā ietverto pakalpojumu skaits;

8.2. tarifu groza vērtības izmaiņu izsaka procentos, noapaļojot līdz divām zīmēm aiz komata;

8.3. pakalpojuma tarifu izsaka līdz čet­rām zīmēm aiz komata;

8.4. komersants lieto šīs metodikas 8.1.punktā minēto formulu katras tarifa izmaiņas gadījumā, salīdzinot tarifu groza vērtību tieši pirms kārtējā tarifu regulēšanas gada sākuma.

9. Tarifu groza vērtības izmaiņa:

9.1. tarifu groza vērtības izmaiņu kārtējā tarifu regulēšanas gadā ierobežo šim grozam noteiktā tarifu griestu vērtība:

∆TG ≤ PCI – X

∆TG – tarifu groza vērtības izmaiņa, %;

PCI – X – tarifu griestu vērtība, %;

PCI – Centrālās statistikas pārvaldes noteiktā patēriņa cenu izmaiņa iepriekšējā kalendārajā gadā, %;

X – Komisijas noteiktais efektivitātes izmaiņu koeficients jeb vērtība, par kādu tarifu griestu vērtība atšķiras no izmaiņām patēriņu cenu indeksā, %;

9.2. ja tarifu griestu vērtība PCI – X kārtējam tarifu regulēšanas gadam ir nulle vai pozitīva, tarifu groza vērtības izmaiņa ∆TG nevienā tarifu regulēšanas gada brīdī nedrīkst pārsniegt noteikto tarifu griestu vērtību;

9.3. ja tarifu griestu vērtība PCI – X kārtējam tarifu regulēšanas gadam ir negatīva, tarifu groza vērtību nedrīkst palielināt nevienā kārtējā tarifu regulēšanas gada brīdī un līdz tarifu regulēšanas gada beigām tarifu groza vērtība jāsamazina ne mazāk par noteikto tarifu griestu vērtību.

10. Komersants šādā kārtībā aprēķina tarifus vietējām sarunām, iekšzemes tālsarunām un sarunām no taksofoniem ar citu publisko telefonu tīklu abonentiem, ja komersantam noteikta būtiska ietekme un pienākums ievērot šo metodiku tirgū, kurā šos pakalpojumus sniedz:

10.1. saskaņā ar šīs metodikas 10.2., 10.3. un 10.4. punktā noteiktajām formulām aprēķina tarifus un iesniedz Komisijai apstiprināšanai ne vēlāk kā 10 dienu laikā:

10.1.1. pēc starpsavienojuma līguma noslēgšanas ar attiecīgo publiskā telefona tīkla operatoru vai pēc starpsavienojuma līgumā noteikto tarifu izmaiņas;

10.1.2. pēc Komisijas paziņojuma par komersanta tarifu projekta apstiprināšanu, kas nosaka vietējās sarunas, iekšzemes tālsarunas vai sarunas no taksofona pamata tarifa izmaiņu komersanta publiskajā telefona tīklā;

10.2. komersanta vietējo sarunu tarifs ar cita publiskā telefona tīkla abonentu nedrīkst pārsniegt pakalpojuma maksimālo tarifu, kas aprēķināts saskaņā ar šādām formulām:

ja t_st > 0,5 t_v tad t_vct ≤ t_v + (t_st – 0,5 t_v);

ja t_st ≤ 0,5 t_v tad t_vct ≤ t_v,

t_vct – vietējās sarunas ar cita publiskā telefona tīkla abonentu tarifs;

t_v – vietējās sarunas pamata tarifs komersanta publiskajā telefona tīklā;

t_st – zemākais starpsavienojuma tarifs atbilstoši starpsavienojuma punkta atrašanās vietai, ko saskaņā ar noslēgtajiem starpsavienojuma līgumiem komersants maksā par sarunas minūti ar attiecīgā publiskā telefona tīkla abonentu;

10.3. komersanta iekšzemes tālsarunu tarifs ar cita publiskā telefona tīkla abonentu nedrīkst pārsniegt pakalpojuma maksimālo tarifu, kas aprēķināts saskaņā ar šādām formulām:

ja t_st > 0,5 t_t, tad t_tct ≤ t_t + (t_st – 0,5 t_t);

ja t_st ≤ 0,5 t_t, tad t_tct ≤ t_t ,

t_tct – iekšzemes tālsarunas ar cita publiskā telefona tīkla abonentu tarifs;

t_t– iekšzemes tālsarunas pamata tarifs komersanta publiskajā telefona tīklā;

t_st – zemākais starpsavienojuma tarifs atbilstoši starpsavienojuma punkta atrašanās vietai, ko saskaņā ar noslēgtajiem starpsavienojuma līgumiem komersants maksā par sarunas minūti ar attiecīgā publiskā telefona tīkla abonentu;

10.4. komersants vietējo sarunu un iekšzemes tālsarunu ar cita publiskā telefona tīkla abonentu tarifu noapaļo līdz čet­rām zīmēm aiz komata;

10.5. komersanta tarifs sarunai no taksofona ar cita publiskā telefona tīkla abonentu nedrīkst pārsniegt pakalpojuma maksimālo tarifu, kas aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

t_tkc ≤ t_tk + t_{st ,}

t_tkc – tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) sarunai no taksofona ar cita publiskā telefona tīkla abonentu;

t_tk– iekšzemes tālsarunas pamata tarifs bez PVN sarunai no taksofona komersanta publiskajā telefona tīklā;

t_st – zemākais starpsavienojuma tarifs bez PVN, ko saskaņā ar noslēgtajiem starpsavienojuma līgumiem komersants maksā par sarunas minūti ar attiecīgā publiskā telefona tīkla abonentu, pieņemot, ka abonenta pieslēguma punkts atrodas citā numerācijas rajonā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis