Par Igaunijas Republikas prezidenta valstsvizīti Latvijā 7.–9.decembrī

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsverot Latvijas un Igaunijas kopīgo vēstures ceļu un nākotnes mērķus, vakar Rīgas pilī valstsvizītē sagaidīja Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu.

Divpusējās sarunas laikā abu valstu prezidenti apsprieda plašu Latvijas–Igaunijas sadarbības jautājumu loku, kā arī abu valstu konsultācijas par ES un NATO attīstības tematiku.

Abi prezidenti pauda gandarījumu, ka Latvijas un Igaunijas sadarbība ir plaši izvērsta starp visdažādāko nozaru pārstāvjiem. V.Vīķe-Freiberga augstu novērtēja Igaunijas delegācijas nozīmīgo sastāvu, kas ietver vairākus valdības ministrus un atbildīgas amatpersonas, kā arī uzņēmēju delegāciju. Viņa izteica cerību, ka valstsvizītes laikā ar Latvijas partneriem notiks nepieciešamās konsultācijas un tiks gūtas jaunas idejas un iestrādes turpmākajai sadarbībai.

V.Vīķe-Freiberga un A.Rītels apmainījās viedokļiem par pašreizējo situāciju sais­tībā ar plānoto ES finanšu perspektīvas pieņemšanu 2007.–2013.gadam, bija vienisprātis, ka ES konkurētspējas nodrošināšanai vajadzētu sniegt būtisku atbalstu jaunajām ES dalībvalstīm, lai tās pēc iespējas ātrāk sasniegtu vidējo ES labklājības līmeni.

Abas puses vienojās arī turpmāk aktīvi sadarboties NATO ietvaros. Pēc tikšanās V.Vīķe-Freiberga paziņoja žurnālistiem, ka NATO padome Briselē ir pieņēmusi lēmumu NATO galotņu sanāksmi nākamā gada beigās rīkot Rīgā, un tas ir gan augsts novērtējums Latvijai kā NATO dalībvalstij, gan būs lieliska platforma turpmākajām diskusijām par NATO būtību un attīstību. Igaunijas prezidents A.Rītels sveica Latvijas prezidenti, teikdams, ka tas ir novērtējums visam Baltijas reģionam un Igaunija ir priecīga par šo ziņu.

Valstsvizītes ietvaros Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Rīgas pilī pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni pasaulslavenajam igauņu komponistam Veljo Tormisam – tas ir Latvijas novērtējums komponista talantam dziļi izprast tautas mūziku: gan somugru, gan latviešu, gan citu tautu. Atzinīgus vārdus prezidente sacīja arī par latviešu tautasdziesmu apdarēm un mūziku, kam iedvesma rasta latviešu dzejnieku rindās: “Jūsu mūzika ir ieguldījums visas Eiropas kopējā kultūras mantojumā, kurā katra tauta nāk ar savu īpatnību un raksturu.” Komponists pateicās par Latvijas valsts augsto apbalvojumu, sakot, ka ir priecīgs būt par “mūzikas multinacionālistu” un īpaši rūpēties par mazo tautu kultūras saglabāšanu.

Ar šā gada oktobra Ordeņu kapitula sēdes lēmumu vienam no pasaulē pazīstamākajiem igauņu komponistiem Veljo Tormisam (1930) piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis par viņa nozīmīgo ieguldījumu Igaunijas – Latvijas kultūras sakaru attīstībā un veicināšanā. V.Tormiss pamatīgi iedziļinājies ne vien igauņu u.c. somugru tautu folklorā, bet arī latviešu un līvu tautas mūzikas mantojumā. Komponistam jau ilgus gadus ir ļoti laba sadarbība ar Latvijas koriem un diriģentiem, it īpaši ar akadēmisko kori “Latvija”.

Kopīgajā preses konferencē, saistībā ar NATO galotņu sanāksmi

Latvijas Valsts prezidente: “Es vēlos vēl [vizītes sakarā – red.] piemetināt to, ka tieši saimnieciskā plāksnē mūsu sadarbība ar Igauniju ir kļuvusi daudz intensīvāka, kopš esam kļuvuši par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mūsu kopējā tirdzniecība ir manāmi palielinājusies, ir izlīdzinājies eksporta deficīts no Latvijas puses, un mūsu eksports uz Igauniju ir ļoti ievērojami palielinājies. Arī liels procents tūristu, kas ierodas Latvijā, nāk tieši no Igaunijas. Šajā jomā mums ir ļoti ievērojams progress. Kā to redzējām nupat notikušajā trīs Baltijas valstu premjerministru tikšanās reizē ar Lielbritānijas kā ES prezidējošās valsts premjeru Toniju Blēru Tallinā, visām Baltijas valstīm ES finanšu perspektīva ir ļoti būtiska. Lai panāktu rezultātus, nepieciešams cieši sadarboties un ieņemt vienotu pozīciju savās sarunās.

Tāpat vēlētos piebilst, ka aizsardzības ziņā savā attīstībā, bruņoto spēku pilnveidošanā vienmēr esam soļojuši plecs pie pleca. Esam kopīgi iestājušies NATO aliansē un tur darbojamies kā cieši sadarbības partneri. Tas īpaši attiecas uz mūsu kopējās gaisa telpas uzraudzību.

Šajā sakarā es vēlētos izmantot šo izdevību, lai nāktu ar mums Latvijā katrā ziņā ļoti priecīgu un jauku ziņu, un tā ir: tikko Briselē NATO Padome ir vienojusies, ka 2006.gadā paredzamais NATO samits tik tiešām notiks Rīgā. Ir zināms, ka tas notiks novembrī, precīzs datums mums vēl nav zināms. Tā atkal būs izdevība mums ar saviem partneriem – gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu, gan ar pārējām NATO dalībvalstīm – izmantot Rīgu kā vietu, kur norisināsies debates par NATO pašu būtību, par tās darbības uzlabošanu un par NATO kā alianses nākotnes perspektīvām.”

Jautājums Valsts prezidentei: “Lēmums, ka NATO samits notiks Rīgā, Latvijai ir ļoti zīmīgs. Bet vai, jūsuprāt, tas finansiāli atmaksāsies?”

Latvijas Valsts prezidente: “Samita veidošana nav peļņas pasākums tai valstij, kas to piedāvā organizēt. Samita rīkošana nozīmē, ka Latvija kā pilnvērtīga alianses locekle ir spējīga izpildīt visas tās prasības un pienākumus, ko uzliek dalība aliansē. Tas, ka Latvija ir spējusi piedāvāt un ir gatava uzņemties pieņemt šādu samitu, ir mūsu pilnbrieduma un politiskā svara apliecinājums. Tajā pašā laikā notikumi, kas ar to saistīti tīri konkrēti, ir ieguldījums galvenokārt infrastruktūrās, kas bieži saistītas tieši ar Iekšlietu ministrijas drošības struktūrām. Daudz kas no šāda pasākuma nozīmē kvalitātes uzlabošanu eksistējošā funkcionēšanā, kas noder tajā brīdī šim pasākumam, bet, protams, arī turpina noderēt arī uz priekšu. Nerunāsim par to reklāmu, kura nav apsverama.”

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Trešdien, 7.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Igaunijas Republikas prezidentu Arnoldu Rītelu.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latviju un Igauniju vieno sena sadarbība, kas tagad turpinās un paplašinās. Mūsu valstis kopīgi izgājušas neatkarības atjaunošanas posmu, kā arī savu stratēģisko mērķu īstenošanu – dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Tagad svarīgs abu valstu sadarbības aspekts ir darbošanās ES jauno kaimiņu iniciatīvā.

Arī Igaunijas prezidents norādīja, ka līdzšinējā sadarbība starp abām valstīm pilnveidojas – tā kļūst dziļāka un plašāka visos līmeņos. Visuzskatāmāk to demonstrē mūsu sakari ekonomikā – Latvijas un Igaunijas uzņēmēji paplašina savu darbību kaimiņvalstī, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par elektroenerģijas un gāzes nodrošinājumu, arī infrastruktūras sakārtošanu un attīstību.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī reģionālās sadarbības jautājumus gan Baltijas asamblejas ietvaros, gan arī kontaktu intensificēšanu ar Ziemeļvalstīm. Tika atzīmēts Baltijas asamblejas ieguldījums starpvalstu attiecību paplašināšanā un norādīts, ka nākotnē tas varētu saistīties ar plānotā gāzesvada izbūvi Baltijas jūrā, kā arī ar attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Tika akcentēta parlamentu loma likumdošanas jomā, uzsverot, ka tas rada bāzi valdībai risināt jau daudz konkrētākus jautājumus. “Tāpēc te es saskatu Baltijas asamblejas kā triju Baltijas valstu parlamentu organizācijas lomu un nozīmi,” sacīja A.Rītels.

Sarunā vairākkārt tika minēta mūsu valsts pieredze, kuru dažādu projektu ietvaros nododam citām valstīm gan eirointegrācijas jautājumos, gan arī reģionālu sadarbības struktūru veidošanā. Saeimas priekšsēdētāja arī minēja Eiropas Savienības nākotnes vīzijas nozīmīgumu – vairākkārt starptautiskos forumos akcentēts, ka nepieciešams uzsākt diskusiju starp Eiropas Parlamentu un Eiropas valstu parlamentiem par to, kā efektīvāk veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību un kādai jābūt Eiropas Savienībai turpmāk.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 7.decembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu, kurš ieradies Latvijā valstsvizītē.

Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, atzīstot, ka tās ir ļoti labas un ka nepastāv divpusējo attiecību problēmas. Puses uzsvēra plašās sadarbības iespējas transporta un pārvadājumu jomā Baltijas jūras reģionā.

Sarunas laikā uzmanība tika veltīta Eiropas Savienības (ES) aktualitātei – kompromisu meklējumiem par ES Finanšu perspektīvu 2007. – 2013.gadam, atzīmējot ciešākas sadarbības nepieciešamību, lai aizstāvētu abu valstu intereses ES.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments