• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par iedzīvotāju un uzņēmēju drošību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2001., Nr. 3 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1232

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mantojumu ziņas

Vēl šajā numurā

05.01.2001., Nr. 3

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par iedzīvotāju un uzņēmēju drošību

Trešdien, 3.janvārī, Latvijas pašvaldību izpilddirektoru kārtējā darba sanāksme bija veltīta jautājumiem par iedzīvotāju un uzņēmējdarbības drošību. Sanāksmē piedalījās Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, Ekonomikas policijas 2. nodaļas priekšnieks Gatis Gudermanis, Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Vilnis Ķipēns, Kriminālo pētījumu centra direktors Andrejs Vilks, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Aldis Lieljuksis un Finansu policijas pārvaldes direktors Gunārs Kūtris.

Juris Rekšņa sanāksmē runāja par stāvokli iedzīvotāju un uzņēmējdarbības drošībā un par valsts rīcību drošības garantēšanā. Viņš atzīmēja, ka Valsts policija aktīvi strādā noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, ko pierāda arī statistikas dati salīdzinājumā ar pagājušo gadu, — ir atklāti 39,8 procenti noziegumu, kaut izdarīto noziegumu skaits ir salīdzinoši lielāks, bet finansējums palicis nemainīgs. Tāpēc tika izteikta pateicība pašvaldībām par sadarbību nepieciešamības gadījumā un ieteikts pēc iespējas vairāk pievērst uzmanību profilaktiskajam darbam, lai samazinātos arī noziegumu skaits un noziegumu atklāšana izmaksātu mazāk.

J. Rekšņa iezīmēja šodienas aktuālākās tendences, ar kurām darbā jāsaskaras Valsts policijai. Tās ir narkotiku izplatība, datornoziegumi, nepilngadīgo izdarīto noziegumu skaita palielināšanās, korupcijas problēmas un likumdošanas nepilnības. Viņš atzina, ka sabiedrībā vēl nav līdz galam apzināts posts, ko nodara narkotiku lietošana un izplatība, jo noziegumi neaprobežojas tikai ar tirdzniecību, bet ir par iemeslu laupīšanai un zādzībām, lai narkotiku lietotājs varētu iegūt līdzekļus un iegādāties sev nepieciešamo. "Šobrīd šādi noziegumi raksturīgi nepilngadīgo personu vidū un tiem ir tendence pieaugt," atzina J. Rekšņa.

Šim viedoklim piekrita arī A. Vilks, atzīmējot, ka pieaug tieši nepilngadīgo izdarīto noziegumu skaits, kas pastrādāti alkohola vai narkotisko vielu reibumā. "Pašvaldības jau pēc viena diviem gadiem skars arī ar modernajām informācijas tehnoloģijām saistītās problēmas, kas pagaidām šķiet mazsvarīgas," uzsvēra J. Rekšņa, taču piebilda, ka cīņai ar šiem noziegumiem nepieciešami izglītoti speciālisti. Latvijā šādu cilvēku ir ļoti maz, un, kaut arī viņi palīdzējuši atklāt vairākus noziedzīgus nodarījumus un snieguši palīdzību arī citām valstīm, speciālisti strādā tikai uz sava entuziasma pamata un nesaņem pienācīgu atalgojumu.

Likumdošanas aktuālākās problēmas savukārt ir saistītas ar jauno Krimināllikumu (KL), kura atsevišķas normas nav piemērojamas, un ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa jau novecojušajām normām, kas padara procesu ļoti dārgu un laikietilpīgu. No pašvaldībām Valsts policija gaida lielāku sadarbības atsaucību un pirmsvēlēšanu solījumu izpildi, jo iedzīvotājiem cita starpā tiek apsolīta arī drošība.

Juris Rekšņa atzīmēja, ka liela problēma ir arī tiesnešu kvalifikācija un izpratne par pareiza soda piemērošanu, jo ne vienmēr tiesneši saprot to, ka narkotiku tirgotājs pēc iespējas jāizolē no sabiedrības. Viņam piekrita V. Ķipēns un teica, ka Tieslietu ministrija jau piekritusi lielāku uzmanību pievērst tiesnešu mācību un specializācijas nodrošināšanai šajā jomā.

G.Gudermanis iepazīstināja ar Ekonomikas policijas kompetencē esošo noziegumu apkarošanas problēmām, atzīmējot, ka pārkāpumu spektrs ir ļoti plašs un to veido gan alkohola, pirotehnikas un arī citu preču tirdzniecība bez licencēm, gan krāsainā metāla neatļauta iepirkšana, gan pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem bez attiecīgajām atļaujām un nereģistrēto un fiktīvo uzņēmumu darbība. Kaut arī nodarījumu loks ir ļoti plašs un tiem sodu iespējams piemērot pēc KL 48 pantiem, 2000.gada 11 mēnešos ierosinātas tikai 26 krimināllietas (1999. gadā — 22). Šādus rādītājus G. Gudermanis skaidroja ar faktu, ka par ekonomiska rakstura noziegumiem sodāmas ir personas, kas nodarījumu izdarījušas atkārtoti gada laikā vai arī nodarījušas būtisku kaitējumu valstij vai personas mantiskajām interesēm. Arī piespriestais sods parasti ir salīdzinoši neliels un visbiežāk nodarītie zaudējumi netiek atlīdzināti. Gandrīz netiek piemērots arī KL pants, pēc kura piemērojams sods par fiktīvu uzņēmējdarbību — kopš KL stāšanās spēkā 1999.gadā pēc šī panta ierosināta tikai viena krimināllieta.

V. Ķipēns uzsvēra, ka jāpievērš lielāka uzmanība narkotiku apkarošanai. Viņš atzina, ka valdība šim jautājumam nav pievērsusi pietiekami nopietnu uzmanību un Narkotiku koordinācijas komisijas vadība būtu jānodod no iekšlietu ministra premjerministra rokās, tad, iespējams, tiktu piešķirts finansiālais segums jau 1998. gadā izstrādātajai narkotiku apkarošanas stratēģijai valstī. Runātājs atzīmēja, ka komisija sanāk kopā trīs vai četras reizes gadā un pēdējā sanāksmē tikusi uzsvērta izglītības loma problēmas risināšanā. Šādas sistēmas ieviešana Zviedrijā ilgusi 20 gadus, taču panākumi esot ievērojami, jo jau no pirmās klases veselības mācība skolās ir obligāts mācību priekšmets, mācību programmas ietvaros bērni tiek iepazīstināti arī ar kaitīgo vielu – narkotiku, alkohola – iedarbību. Viņš atzīmēja, ka 2000. gadā ļoti veiksmīga bijusi piecu reģionālo grupu izveidošana cīņai ar narkotiku izplatību visā Latvijas teritorijā. Reģionālās grupas sadarbojas ar policiju, muitas pārvaldi, un jau 2000. gadā, pateicoties reģionālo grupu darbam, lielākajās Latvijas pilsētās atklāti ar narkotikām saistīti noziegumi. Viņš ieteica pašvaldībās veikt pasākumus, kas neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, atbalstīt aktīvākos cilvēkus un sabiedrisko organizāciju darbu ja ne finansiāli, tad vismaz morāli, mēģinot koordinēt šīs aktivitātes vēlamākajā virzienā.

A.Vilks iepazīstināja izpilddirektorus ar statistisko informāciju par nepilngadīgo noziedzības rādītājiem Latvijā. Viņš atzīmēja, ka nepilngadīgo noziedzība pieaug, to pierāda veiktie pētījumi. Viens no noziedzības pieauguma cēloņiem ir arī vispārējā ekonomiskā situācija valstī, jo ar līdzekļiem zem krīzes iztikas minimuma — 52,18 lati uz vienu ģimenes locekli — mēnesī ir jāiztiek apmēram 90 procentiem Latvijas iedzīvotāju, kas ietekmē bērnu, vidi, apstākļus, kurā viņš aug, turklāt trūkums un nabadzība pieaug proporcionāli bērnu skaitam ģimenē. Būtu jāmaina arī sabiedrības attieksme pret ģimeni, bet pašvaldībām jāievēro Bērnu tiesību aizsardzības likuma (pieņemts 1998. gada 19. jūnijā) 66. pants, kas nosaka pašvaldību kompetenci: regulāri jāmēģina apzināt situāciju savās pašvaldībās, kas saistīta ar bērnu tiesību ievērošanu — cik likumpārkāpumu izdarīts, cik ir nelabvēlīgo ģimeņu, un kādos apstākļos tās dzīvo, cik bērnu katru dienu tiek apdraudēti un kļūst par upuriem.

"Katrā rajonā un pilsētā ir jāizstrādā programma bērnu stāvokļa uzlabošanai," atzina A. Vilks, secinot, ka īpaši jau rajonu izpilddirekciju vadībai jādomā, kā saliedēt vietējo iestāžu iespējas bērnu tiesību aizsardzībai. Ir jāatbalsta jauniešu sabiedrisko organizāciju izveide un darbība pašvaldībās un izglītības iestādēs, kas izrādītu vēlēšanos cīnīties ar likuma pārkāpumiem un noziedzību.

A.Lieljuksis sanāksmē sniedza informāciju par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbību un darbības īpatnībām. Viņš aicināja pašvaldības izrādīt lielāku ieinteresētību par savās teritorijās notiekošo un ziņot par aizdomīgiem vai neparastiem finansiālajiem darījumiem, piemēram, pērkot īpašumus, jo šobrīd noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācija notiek ļoti strauji un bieži vien ir saistīta ar nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu. Pašvaldībām nevajadzētu pieļaut arī savu institūciju izmantošanu noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijai, ar to domājot pagasttiesu iespējas apliecināt aizdomīgus darījumus. Viņš arī aicināja licences izsniedzošās pašvaldību institūcijas izvērtēt veiktos darījumus un nosūtīt informāciju uz Kontroles dienestu, nebaidoties par informācijas izplatīšanu tālāk, jo dienestam iesniegtā informācija ir uzkatāma par konfidenciālu un par tās izpaušanu dienesta darbiniekiem var iestāties kriminālatbildība.

G. Kūtris runāja par Finansu policijas darbu un aktualitātēm. Tā kā Finansu policijas uzdevums ir cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu likuma pārkāpumiem un citiem finansiāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, viņš ieteica pašvaldībām palīdzēt policijā pastāvīgi strādājošajiem 100 cilvēkiem ar profilaktiska rakstura pasākumiem, piemēram, precīzas un pārbaudītas informācijas iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā par apstrādāto zemi, lai varētu atmaksāt akcīzes nodokli zemniekiem par dīzeļdegvielas iepirkšanu pēc reālajiem, nevis izdomātiem rādītājiem. Viņš aicināja ziņot arī par nodokļu nemaksātājiem, jo nodokļi veido arī pašvaldības budžetu, līdz ar to zaudētāji ir visi. G.Kūtris atzīmēja arī Finansu policijas problēmas — gan darbaspēka, gan nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma trūkumu, gan atalgojuma problēmas, kas veicina korupciju arī pašu policijas darbinieku vidū, bet uzsvēra, ka 2000. gadā tomēr padarīts vairāk nekā iepriekšējos gados.

Nākamā pašvadību izpilddirektoru sanāksme notiks 7. februārī un būs veltīta siltumapgādei un ēku siltināšanai.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!