Lai stiprinātu valsti un sabiedrību

27.oktobrī notika seminārs "Korupcijas apkarošana pārejas periodā"

Semināra laikā: īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle, Pasaules bankas ziņojuma līdzautors Džoels Helmans un Pasaules bankas projekta vadītājs Joss Verbeks         Foto: A.F.I.

Pagājušajā piektdienā, 27.oktobrī, Kongresu namā notika seminārs "Korupcijas apkarošana pārejas periodā". Tajā sabiedrību ar Pasaules bankas ziņojumu "Cīņa pret korupciju pārejas periodā. Ieguldījums stratēģijas diskusijā" ( "Anticorruption in Transition. A Contribution to the Policy Debate" ) iepazīstināja viens no tā līdzautoriem Džoels Helmans ( J.Hellman ), klātesošos uzrunāja arī īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle un tieslietu ministre Ingrīda Labucka.

Pirmais uzstājās īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle, kurš norādīja uz nepieciešamību ieviest partiju finansēšanu no valsts budžeta, tādējādi mazinot šauru interešu grupu ietekmi lēmumu pieņemšanā.

Savukārt Džoels Helmans klātesošos iepazīstināja ar apjomīgo pētījumu. Neraugoties uz problēmas svarīgumu, ticamu empīrisko datu trūkums par valsts sagrābšanu nav ļāvis veikt nopietnus empīriskus pētījumus. Ziņojums piedāvā un analizē pirmo sistemātisko informāciju, kas apkopota pārejas ekonomikas valstīs, kā arī atspoguļo jaunus mēģinājumus noteikt administratīvās korupcijas līmeņa un ietekmes kvantitatīvos rādītājus. Pasaules bankas eksperts norādīja, ka izmantotie dati iegūti no 1999. gada Biznesa vides un uzņēmumu darbības pārskata — Pasaules bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopīgi veiktā firmu pētījuma. Tā ietvaros tika aptaujāts vairāk nekā 3000 uzņēmumu īpašnieku un augstākā līmeņa vadītāju 22 pārejas ekonomikas valstīs. Dati ļauj izpētīt valsts sagrābšanu un administratīvo korupciju, pamatojoties uz tajā tieši iesaistīto viedokli. Valsts sagrābšanas definīcija, kas izmantota konkrētajā Pasaules bankas ziņojumā, ir aizgūta no ekonomiskajā literatūrā plaši lietotās regulēšanas sagrābšanas koncepcijas. Valsts regulējošās aģentūras tiek uzskatītas par "sagrābtām", kad tās regulē biznesa kompānijas saskaņā ar regulējamo privātajām, nevis sabiedrības interesēm pretēji to dibināšanas mērķiem. Tomēr valsts sagrābšana neaprobežojas tikai ar koruptīvām darbībām, tā attiecināma arīdzan uz valsts institūciju funkciju vadīšanu, tiesa, gan ar neatļautiem, necaurskatāmiem un nelikumīgiem paņēmieniem. Dž.Helmans turpināja — lai arī īsto cēloņu atklāšana var izrādīties problemātiska, nesenie empīriskie pētījumi ir dokumentāri pierādījuši korupcijas radītos ievērojamos ekonomiskos un sociālos zaudējumus. Viens šo pētījumu rezultātā izdarītais secinājums ir īpaši satraucošs: tieši nabadzīgie visvairāk cieš no korupcijas. Korupcija pasliktina sabiedrisko pakalpojumu nodrošinājumu, sekmē nepareizu valsts līdzekļu izlietojumu un bremzē attīstību, kas ir būtiska cilvēku izraušanai no nabadzības. Ziņojuma mērķis ir parādīt arī atšķirību starp valsts sagrābšanu un administratīvo jeb pārvaldes korupciju. Valsts sagrābšana paredz priekšrocības noteiktām personām vai grupām esošās tiesiskās un regulējošās sistēmas ietvaros, bet administratīvā korupcija nozīmē plānotu izkropļojumu uzspiešanu paredzētajam esošo likumu, noteikumu ievērošanas procesam, sniedzot valsts amatpersonām iespēju gūt personīgo labumu. Pētījuma līdzautors demonstrēja, kā ziņojumā ir savietoti vienā kopainā divi atsevišķie korupcijas tipi — valsts sagrābšana un administratīvā korupcija, kas kalpo kā heiristisks līdzeklis analītiskai un empīriskai korupcijas veidu atšķirību raksturošanai dažādās valstīs, atzīstot, ka tas ir tikai viens no veidiem, kā pētīt problēmas. Konkrētais korupcijas iedalījums rada iespēju kombinēties šiem diviem korupcijas tipiem, kam seko valstu grupēšana četros "komplektos": tajās, kur abi rādītāji ir salīdzinoši viszemākie, — "vidējs/vidējs" līmenis (zems/zems pētījumā netiek lietots, pārstāv Polija, Igaunija); "vidēja valsts sagrābšana/augsta administratīvā korupcija" (Albānija, Armēnija); "augsta valsts sagrābšana/vidēja administratīvā korupcija" (Latvija, Horvātija, Slovākija), kā arī "augsts/augsts" (Azerbaidžāna, Ukraina, Moldova, Kirgizstāna).

Latvija kā dabas bagātību tranzītam izdevīgi dislocēta valsts vienlaikus ar valstīm, kur šie dabas resursi ir krietnā daudzumā, piemēram, Azerbaidžānu, Krieviju, ir pirmām kārtām pakļauta "valsts sagrābšanas" riskam, kas arī redzams no pētījuma. Bez apstākļu konstatēšanas pētījumā ir norādīts uz darbībām, ar kurām varētu vērsties pret valsts sagrābšanu un administratīvo korupciju, — politiskās atbildības palielināšana, pilsoniskās sabiedrības līdzdalības palielināšana, neatkarīgu saziņas līdzekļu attīstības veicināšana, konkurētspējīga privātā sektora veidošana, valsts sektora pārvaldes reforma.

Dž.Helmans uzsvēra nepieciešamību pēc caurspīdīguma lēmumu pieņemšanā, pilsoniskās sabiedrības lielo lomu, brīvi iegūstot informāciju par lēmumiem, sākumdeklarāciju sistēmas ieviešanu, partiju finansēšanu no valsts budžeta.

Pēc Pasaules bankas eksperta klātesošos uzrunāja tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Viņa atzina, ka Korupcijas novēršanas padome ir iepazinusies ar minēto pētījumu un tā metodoloģiju. Ministre pauda pārliecību par ziņojuma sabiedrisko nozīmību un tā vietu turpmākos pētījumos, atzīmējot, ka tas ir materiāls, uz kuru vēl ilgi atsauksies sabiedrības pētnieki. Viņa norādīja — ziņojums ir laba iespēja vērtēt Latvijas situāciju citu reģiona valstu sakarībā, turklāt pētījuma novitāte ir aptaujāto peronu loks — uzņēmumu īpašnieki un augstākā līmeņa vadītāji, kuri ir maz pētīta grupa. Kā pozitīvo pētījumā I.Labucka atzina salīdzinoši nelielo administratīvās korupcijas līmeni Latvijā. Ministre piemetināja: "valsts nozagšana, sagrābšana" ir ļoti spēcīgs apzīmējums, kas ātri ieietas sabiedrībā, tomēr nav iespējams spriest, tieši kuras valsts pārvaldes institūcijas ir radījušas šādu sistēmu, bez tam arī Eiropas Savienībā nav visspēcīgu ieroču pret valsts sagrābšanu. Jau kopš 1997. gada Latvijā darbojas Korupcijas novēršanas padome, turpināja I.Labucka. Var uzskatīt, ka mūsu valstī ir beidzies sagatavošanās posms korupcijas apkarošanai un sācies pasākumu realizēšanas posms, kurā liela loma ir politiskajai gribai. Noris pirmie pasākumi jauna korupcijas novēršanas likuma veidošanā, tiks radīta jauna korupcijas apkarošanas institūcija, ieviesta legālā prezumpcija un īpašuma sākumdeklarēšana, notiek virzība uz partiju finansēšanu no valsts budžeta. Izvēršot jautājumu par jauna korupcijas apkarošanas biroja izveidi, ministre atzīmēja šīs sfēras trūkumus — ar korupcijas novēršanu nodarbojas daudz institūciju, taču to darbības koordinācija ir vāja, bez tam nav skaidri noteiktas kompetences robežas, kas noved pie institūciju veicamā darba dublēšanās. Tādēļ tiks veidota vienota iestāde, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī veiks analītisku darbu. Sakarā ar partiju finansējumu no valsts budžeta I.Labucka atgādināja — šāds pasākums ir paredzēts Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību, tomēr vienlaikus ar šādas sistēmas ieviešanu jānodrošina efektīva līdzekļu izlietošanas kontrole un caurspīdīgums. Ministre atzīmēja, ka Igaunijā šāda kārtība pastāv jau kopš 1994. gada, piemetinot, ka tā nebūs iespēja pilnībā iznīcināt korupciju, tomēr, pareizi darbojoties, labi rezultāti neizpaliks. Turklāt Finansu ministrija ir sagatavojusi likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" jaunu redakciju. (Saeimā pievienošanos gaida Eiropas Krimināltiesību konvencija.) Aktīvi tiek domāts par valsts pilnvarnieku interešu konflikta novēršanas regulējumu. Nobeigumā ministre norādīja, ka Latvija korupcijas apkarošanā mācās no Eiropas Savienības un citu valstu pieredzes, kas tomēr nevar garantēt absolūtu šāda veida likumpārkāpumu izskaušanu. Turklāt tika atzīmēts — šī ir problēma, kas risināma dialogā ar sabiedrību un ar tās aktīvu dalību.

Pēc tam Dž.Helmans un ministri atbildēja uz žurnālistu un citu interesentu jautājumiem.

Tika vaicāts, kādi pasākumi būtu veicami, lai novērstu valsts sagrābšanu. Uz to pētījuma līdzautors atbildēja, ka liela loma būtu partiju finansējuma no valsts budžeta ieviešanai, tomēr šo risinājumu ietekmē valsts budžeta apmēri un citas valstiskās vajadzības. Liela nozīme valsts sagrābšanas novēršanā ir atklātībai un caurspīdīgumam. Piemēram, lai izgaismotu, kurš kuru iespaido un lobē likumdošanas procesā, būtu reāli iespējams un zināmā mērā pat nepieciešams nodrošināt pieeju parlamenta balsojumu rezultātiem un detalizētajām izdrukām globālā tīmekļa (interneta) lappusēs.

Uz jautājumu, vai nepastāv likumsakarība — jo plašāka valsts sagrābšana, jo zemāka administratīvā korupcija — Dž.Helmans norādīja, ka uz šādu jautājumu nav vienas noteiktas atbildes, jo ir valstis, kur abas nelaimes ir krietni izplatītas, resp., nedarbojas apgrieztās proporcionalitātes princips. Minētā problēma ir vērojama Moldovas, Krievijas, Azerbaidžānas un Kirgizstānas situācijā.

Analizējot, vai tā sauktā nulles deklarāciju sistēma vispār kaut kur ir ieviesta un vai tā ir efektīva, Pasaules bankas eksperts atzina, ka sākumdeklarācijas ir tikai viena daļa pasākumu kopumā, kas vērsts pret valsts sagrābšanu, tomēr nebūt ne maznozīmīga. Attiecībā uz sistēmas efektivitāti tika norādīts, ka jāatceras senā patiesība: jo vairāk deklarāciju, jo grūtāk tās kontrolēt, bez tam jāņem vērā budžeta un administrācijas kapacitāte.

Dž.Helmans atzina: arī tiešais partiju finansējums no valsts budžeta un tā pozitīvās sekas lielā mērā ir atkarīgas no valsts spējas caurspīdīgi, atklāti sniegt šo finansējumu. Tomēr jāatceras, ka šim finansējumam jābūt pieejamam arī politiskajiem sāncenšiem un iespējamajiem politikas dalībniekiem, kuri konkrētā brīdī vēl nav nokļuvuši politikas augstākajos ešelonos, uzsvēra PB eksperts.

Atbildot uz jautājumu, vai lēmums par valsts dotācijām politiskajām partijām netiek pieņemts aizkulišu kārtā, I.Labucka norādīja, ka šādam uzskatam nav pamata. Plašsaziņas līdzekļos ir bijuši raksti par šo tematu, arī konkrēts dokuments vēl ne tuvu nav pieņemts un tikai ceturtdien (t.i., 26.oktobrī) ir bijusi pirmā sēde darba grupai, kas nodarbojas ar šo problēmu. Kad darbs sāks pieņemt konkrētas aprises, noteikti būs preses konferences un tiks virzīta plaša sabiedrības diskusija. Atzīmējams, ka būs jāveic arī deklarēto ienākumu pārbaude. Taču tas viss ir nākotnes jautājums, nevis jau pieņemts lēmums.

Vērtējot to, kāda nozīme ir uzņēmēju apvienībām cīņā pret korupciju, Dž.Helmans atzina, ka ir krietni labāk, ja uzņēmēju apvienības atklāti pauž savu viedokli un notiek dialogs, nevis katrs uzņēmējs izmanto privātos sakarus un pazīšanos, cenšoties panākt sev labvēlīgus jautājumu risinājumus. Latvijā, līdzīgi kā Ungārijā, esot diezgan augsts uzņēmēju asociāciju līmenis, bet pretstatā Ungārijai Latvijā šo apvienību nozīmi un lomu necenšas izmantot.

Pēc jautājuma par to, ka Latvija ir maza valsts un vai šādā mērogā principā var būt neatkarīga lēmumu pieņemšana un veiksmīga cīņa pret korupciju, Dž.Helmans piekrita, ka mazām valstīm ir savs specifisko problēmu loks — interešu koncentrēšanās un ciešāki sakari starp uzņēmējiem un politiķiem. Mazās valstīs interešu grupējumiem ir lielāka ietekme, bet to var vērst uz labo pusi, nostiprinot atklātību un caurspīdīgumu.

Attiecībā uz īpašuma deklarācijām I.Labucka atzina: — Domājams, ka jauna likuma ieviešana ir efektīvāka nekā vecās sistēmas "lāpīšana", zināmā mērā jāiet līdzi laikam. Netiks pārbaudītas visas deklarācijas, turpināja tieslietu ministre, kaut arī tam ar laiku pat nevajadzētu būt problēmai, jo visiem reģistriem būtu jāstrādā "on-line" (tiešsaistes) režīmā. Tomēr akcents tiks likts uz "aizdomīgām" deklarācijām, tās pārbaudot vispirms un paredzētajos gadījumos saucot vainīgos pie atbildības. Turklāt pašreiz nav tāda situācija, ka rīt jau viss minētais tiks ieviests — vēl būs diskusija.

Atbildot uz jautājumu, vai ir valstis kur pilnībā ieviesta vispārēja īpašuma sākumdeklarēšana, Dž.Helmans atzina, ka konkrētas valstis nosaukt nevarot, tomēr pauda pārliecību, ka šāda sistēma reāli pastāvot.

Pēc jautājuma uz kāda pamata PB pētījumā tiek balstīti apgalvojumi, ka korupcija ir uzņēmējdarbībai nelabvēlīgo seku cēlonis, nevis negatīvās parādības uzņēmējdarbībā rada korupciju, Dž.Helmans norādīja, ka tādai pārliecībai pamatā ir empīriski pētījumi, katra gadījuma pietiekami sīka un nopietna izpēte. Bez tam Pasaules bankas mājaslapā interesentiem ir iespējams iegūt vairāk un specifisku informāciju par šādiem pētījumiem.

Ar "nē" Dž.Helmans atbildēja uz jautājumu, vai ir valsts, kur korupcijas apkarošanas birojs ir ticis galā ar problēmām konkrētajā sfērā. Viņš atzina, ka korupcija ir pastāvīgs drauds un problēma. Korupcijas apkarošanas birojs ir ļoti svarīgs elements cīņā pret šo parādību, bet tas nav problēmas atrisinājums.

— Skandināvijā ir lielas dotācijas nevalstiskajām organizācijām (NVO), un valstīs ir zema korupcija. Pētījumā tas parādās arī saistībā ar Igauniju. Kā jūs vērtējat NVO lomu šajos procesos?

Dž.Helmans piekrita arī apgalvojumam, ka pastāv spēcīga sakarība starp attīstītu pilsonisko sabiedrību, veiksmīgi eksistējošām sabiedriskajām nevalstiskajām organizācijām un zemu korupcijas līmeni valstī, kā tas ir Skandināvijā. To lielā mērā ietekmē arī plašas iespējas būt informētam un atklāti vērot notiekošos procesus. Nevalstiskās organizācijas, bremzējot korupciju, stiprina sabiedrību.

Kristaps Hahelis — "Latvijas Vēstnesim"

Valsts sagrābšanas indekss

(valsts sagrābšanas ietekmē cietušo firmu proporciju)

Smalkā līnija katra stabiņa augšgalā norāda uz statistiskās kļūdas maržu jeb robežu (pamatojoties uz viena standarta novirzēm), kas ir aprēķināta katrai valstij. Avots Hellman, Jones, Kaufmann (2000.gads)

Administratīvā korupcija (kukuļi kā ikgada ieņēmumu daļa)

Smalkā līnija katra stabiņa augšgalā norāda uz statistiskās kļūdas maržu jeb robežu (pamatojoties uz viena standarta novirzēm), kas ir aprēķināta katrai valstij. Avots BEEPS

Korupcijas tipoloģija