Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.290
Rīgā 2005.gada 30.novembrī (prot. Nr.50(259) 14.p.)
Par Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodiku
Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu un Pasta likuma 9.panta pirmo daļu,
padome nolemj:
1. Apstiprināt Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodiku (pielikumā).
2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Ar šī lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2004.gada 21.aprīļa lēmumu Nr.110 apstiprinātā Pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodika (Latvijas Vēstnesis, 2004., 68.nr).
Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis
Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodika
Apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.290 (protokols Nr.50(259), 14.p.)
Izdota saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 2.punktu un Pasta likuma 9.panta pirmo daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Metodika nosaka kārtību, kādā pasta pakalpojumu sniedzējs veic izmaksu uzskaiti, aprēķināšanu un attiecināšanu šādiem vispārējo pasta pakalpojumu veidiem:
1.1.iekšzemes vai starptautiskiem vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumiem, to skaitā ierakstītiem vai apdrošinātiem sūtījumiem;
1.2. iekšzemes vai starptautiskiem pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumiem, to skaitā apdrošinātiem sūtījumiem, kas atbilst pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
2. Metodikā ir lietoti šādi termini:
2.1. cenu griestu periods — laika periods, kuram nosaka nemainīgu efektivitātes izmaiņu koeficientu;
2.2. cenu griestu vērtība — vērtība, kas nosaka maksimāli pieļaujamo tarifu vērtības pieaugumu vai minimāli nepieciešamo tarifu vērtības samazinājumu tarifu regulēšanas gadā;
2.3. citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas — Pasta likuma 22.panta trešajā daļā noteiktie pakalpojumi;
2.4. citi pasta pakalpojumi — papildu pasta pakalpojumi (iekšzemes un starptautiskie eksprespaku un ekspresvēstuļu sūtījumi) un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējos pasta pakalpojumos (iekšzemes un starptautiskie pasta paku (vairāk par 10 kilogramiem) sūtījumi);
2.5. efektivitātes izmaiņu koeficients — ražošanas efektivitātes, tehnoloģijas un citu paredzamo izmaiņu ietekme uz izmaksām relatīvi pret izmaiņām visā ekonomikā;
2.6. grāmatvedības nodalīšana — peļņas vai zaudējumu, izmantotā kapitāla un kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķināšana pa darbības virzieniem;
2.7. izmantotais kapitāls — pasta pakalpojumu sniedzēja piesaistīto pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu kopsumma;
2.8. kārtējo izmaksu uzskaite — pasta pakalpojumu sniedzēja izmaksu uzskaite, ievērojot pamatlīdzekļu vērtību pēc pārvērtēšanas un kapitāla uzturēšanas principus;
2.9. netiešās izmaksas — vispārēja rakstura izmaksas, kas nav tieši saistītas ar katra atsevišķa pasta pakalpojuma veikšanu;
2.10. pasta pakalpojumu sniedzējs — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina vispārējo pasta pakalpojumu pieņemšanu, pārsūtīšanu un izsniegšanu;
2.11. pasta pakalpojums — pakalpojums, kas ietver pasta sūtījumu pieņemšanu (savākšanu), pārsūtīšanu (šķirošanu, pārvadāšanu) un izsniegšanu (piegādi);
2.12. ražošanas kapacitāte — pasta pakalpojumu daudzums, ko pasta pakalpojumu sniedzējs noteiktā laika periodā var sniegt, pilnībā izmantojot tā rīcībā esošos pamatlīdzekļus;
2.13. tarifu regulēšanas gads — 12 mēnešu periods, kur pirmā tarifu regulēšanas gada sākums sakrīt ar cenu griestu perioda sākuma datumu;
2.14. tiešās izmaksas — izmaksas, kas ir tieši saistītas ar noteiktu pasta pakalpojumu veikšanu;
2.15. transferta maksājumi — maksājumi par pasta pakalpojumu sniedzēja ietvaros sniegtajiem vispārējiem pasta pakalpojumiem.
3. Šī metodika ir saistoša pasta pakalpojumu sniedzējam, kurš nodrošina tās 1.punktā minēto pakalpojumu sniegšanu.
4. Tarifus vispārējiem pasta pakalpojumiem regulē saskaņā ar cenu griestu metodi.
5. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves likme ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — Komisija) noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pasta pakalpojumu sniedzēja izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Komisija nosaka kapitāla atdeves likmi pēc pasta pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma pirms tarifu projekta iesniegšanas.
2. Grāmatvedības nodalīšana
6. Pasta pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram pasta pakalpojuma veidam.
7. Lai nodrošinātu uz izmaksām pamatotu, caurskatāmu un vienlīdzīgu vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanu, pasta pakalpojumu sniedzējs ziņojumā Komisijai ietver visus pasta pakalpojumu sniedzēja darbības virzienus.
3. Izmaksu attiecināšana, uzskaites un aprēķināšanas principi
8. Izmaksu attiecināšana pamatojas uz tiešu vai netiešu cēloņsakarību. Ja izmaksas nevar tieši attiecināt, izmanto aktivitāšu metodoloģiju, kur katrs izmaksu attiecināšanas solis noteikts, ņemot vērā cēloņsakarību.
9. Iekšējā uzskaites sistēmā izmaksas sadala šādi:
9.1. tiešās izmaksas, kuras var tieši attiecināt uz konkrētiem pasta pakalpojumiem;
9.2. netiešās izmaksas, izmaksas, kuras nevar tieši attiecināt uz konkrētiem pasta pakalpojumiem:
9.2.1. ja tas ir iespējams, attiecina, pamatojoties uz izmaksu rašanās tiešo analīzi;
9.2.2. ja tiešā analīze nav iespējama, netiešās izmaksas sadala, pamatojoties uz netiešu saikni ar citu izmaksu kategoriju vai izmaksu kategoriju grupu, kurai tieša attiecināšana ir iespējama (netiešā saikne pamatojas uz salīdzināmām izmaksu struktūrām);
9.2.3. ja nevar atrast ne tiešu, ne netiešu izmaksu attiecināšanas veidu, izmaksas attiecina, pamatojoties uz vispārējo sadalījumu, ko aprēķina, izmantojot visu tieši vai netieši attiecināto izmaksu proporciju katram vispārējam pasta pakalpojumam.
10. Pasta pakalpojumu sniedzējs tarifu aprēķina, summējot uz vispārējo pasta pakalpojumu attiecinātās darbības izmaksas un kapitāla finansēšanas izmaksas. Ar tarifu sedz tikai tās izmaksas, kas attiecas uz vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas.
11. Par pamatu pasta pakalpojumu izmaksu aprēķinam un grāmatvedības nodalīšanai izmanto pasta pakalpojumu sniedzēja gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”.
4. Darbības izmaksas
12. Izmaksu attiecināšanas un uzskaites principus piemēro šādiem uzskaites posteņiem:
12.1. pakalpojumu lietotāju apkalpošana pasta pakalpojumu sniegšanas vietā;
12.2. pasta sūtījumu savākšana;
12.3. pasta sūtījumu pārvadāšana;
12.4. pasta sūtījumu šķirošana;
12.5. pasta sūtījumu piegāde;
12.6. izmaksas, kas pārsniedz efektīva vispārējā pasta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas;
12.7. kapacitātes neizmantotā daļa;
12.8. netiešās izmaksas;
12.9. saistības;
12.10. nesadalītā peļņa;
12.11. transferta maksājumi;
12.12. amortizācija.
13. Pasta pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paplašināt un izveidot nepieciešamās izmaksu apakšgrupas atbilstoši pasta pakalpojumu sniedzēja iekšējai uzskaites sistēmai.
14. Detalizēts darbības izmaksu sadalījums un to attiecināšana ir parādīta šīs metodikas 1.pielikumā.
5. Ieņēmumu attiecināšana
15. Ieņēmumus no šīs metodikas 1.punktā minētajiem vispārējiem pasta pakalpojumiem attiecina tieši uz attiecīgajiem vispārējiem pasta pakalpojumiem. Ja tieša ieņēmumu attiecināšana nav iespējama, tad tos attiecina, pamatojoties uz netiešu cēloņsakarību.
16. Apgrozījumu no vispārējiem pasta pakalpojumiem, kuru tarifus nosaka saskaņā ar šo metodiku, atdala no citu darbību apgrozījuma.
6. Kapitāla atdeve un kapitāla finansēšanas likme
17. Kapitāla finansēšanas izmaksas aprēķina, kapitāla atdeves likmi piemērojot iepriekšējā kalendārā gada beigās noteiktajai izmantotā kapitāla vērtībai.
18. Kapitāla atdeves likmi aprēķina, izmantojot vidējo svērto kapitāla finansēšanas likmi:
wacc = re * E/(E+D) + rd(1 – T) * D/(E + D),
kur re — pašu kapitāla atdeves likme;
D — aizņemtais kapitāls;
E — pašu kapitāls;
E/(E+D) — pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;
D/(E+D) — aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;
T — pasta pakalpojumu sniedzēja ienākuma nodokļa likme;
rd — pasta pakalpojumu sniedzēja saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme.
19. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina pēc formulas:
re = rf + rc ,
kur rf — bezriska ieguldījumu likme;
rc — riska piemaksa, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.
20. Bezriska ieguldījumu likmi nosaka kā Latvijas Bankas publicēto ilgtermiņa obligāciju likmi.
21. Pasta pakalpojumu sniedzēja saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes pārskata periodam noteikto latos izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējo svērto gada likmi.
22. Detalizēta pamatlīdzekļu un nemateriālo ilgtermiņa ieguldījumu attiecināšana ir parādīta šīs metodikas 2.pielikumā.
7. Kārtējo izmaksu uzskaite
23. Amortizācija un kārtējo izmaksu uzskaite:
23.1. amortizācijas piemērošana un attiecināšana ietver šādus galvenos rādītājus:
23.1.1. ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kopsummu kā peļņas avotu;
23.1.2. plānoto laika periodu, kurā pamatlīdzekļu ekspluatācija ir ekonomiski izdevīga;
23.1.3. paredzamo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību tās ekonomiski izdevīgās izmantošanas perioda beigās;
23.2. amortizācijas vērtību aprēķina, ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un pasta pakalpojumu sniedzēja pieņemtās metodes.
24. Tarifu aprēķinā ietvertā izmantotā kapitāla un amortizācijas noteikšanai pasta pakalpojumu sniedzējs veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, izmantojot vienu no šādām metodēm:
24.1. iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskata vērtība);
24.2. iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;
24.3. atlikusī aizvietošanas vērtība (aizvietošanas vērtība, ievērojot pašreizējās cenas un iespējamās pamatlīdzekļu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);
24.4. tirgus vērtība;
24.5. atgūstamā vērtība, kas ir augstākā no pamatlīdzekļu tīrās pārdošanas vērtības vai izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no pamatlīdzekļu izmantošanas).
25. Kārtējo izmaksu uzskaitē, pēc pasta pakalpojumu sniedzēja ieskatiem, var izmantot šādus principus:
25.1. darbības kapitāla uzturēšana, ar ko saprot pasta pakalpojumu sniedzēja nemainīgās likviditātes nodrošināšanu tarifu regulēšanas gada sākumā un beigās;
25.2. finanšu kapitāla uzturēšana, ar ko saprot pasta pakalpojumu sniedzēja finanšu kapitāla saglabāšanu tā pašreizējā vērtībā. Kapitālu uzskata par saglabātu, ja tarifu regulēšanas gada beigās tas ir tāds pats vai lielāks nekā perioda sākumā.
26. Darbības kapitāla uzturēšanas pamatprincipi:
26.1. pasta pakalpojumu sniedzēja ražošanas kapacitāti uztur nemainīgu vai palielinātu. Pārrēķinot pamatlīdzekļu kārtējās izmaksas, atkārtoti nosaka amortizācijas izmaksas;
26.2. kopējo pamatlīdzekļu vērtību, ko izmanto tarifu aprēķinā, nosaka atšķirīgi no pamatlīdzekļu grāmatvedības vērtības, ņemot vērā izmaiņas pamatlīdzekļu cenā un tehnoloģijā. Lai veiktu pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, esošajai kopējai pamatlīdzekļu grāmatvedības vērtībai piemēro specifiskus cenu indeksus. Var izmantot arī citas precīzi definētas un pārskatāmas procedūras;
26.3. plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, ko veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējās amortizācijas vērtība un daļa vispārējo izmaksu;
26.4. lai pareizi aprēķinātu pamatlīdzekļu vērtību, gada amortizācijas vērtības lielumu aprēķina, pamatojoties uz jauno pamatlīdzekļu novērtējumu, ņemot vērā to cenu un lietderīgās lietošanas ilgumu.
27. Finanšu kapitāla uzturēšanas pamatprincipi:
27.1. pamatlīdzekļus pārvērtē, papildu amortizāciju un uzkrājumus aprēķina atbilstoši šīs metodikas 24.punktā noteiktajām metodēm, savukārt peļņu un zaudējumus, kas izriet no pamatlīdzekļu specifiskās inflācijas un vispārējās inflācijas starpības un kas iespaido pasta pakalpojumu sniedzēja pašu kapitālu, ņem vērā atsevišķi;
27.2. pasta pakalpojumu sniedzēja pašu kapitāla vērtības izmaiņas nosaka atbilstoši inflācijai;
27.3. plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, ko veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējās amortizācijas vērtība un daļa vispārējo izmaksu vai vērtības, kas sedz vispārējās izmaksas.
8. Tarifu aprēķināšanas pamatprincipi atbilstoši cenu griestu metodei
28. Cenu griestu periods ir trīs gadi. Efektivitātes izmaiņu koeficientu Komisija nosaka pirms katra cenu griestu perioda sākuma.
29. Katra vispārējā pasta pakalpojuma tarifa vērtības izmaiņu kārtējā tarifu regulēšanas gadā ierobežo noteiktā cenu griestu vērtība:
∆T ≤ PCI — X ,
kur ∆T — faktiskā tarifa vērtības izmaiņa, %;
PCI – X — noteiktā cenu griestu vērtība, %;
PCI — patēriņa cenu izmaiņas iepriekšējā kalendārajā gadā, %;
X — efektivitātes izmaiņu koeficients, %;
29.1. ja cenu griestu vērtība PCI – X kārtējam tarifu regulēšanas gadam ir nulle vai pozitīva, faktiskā tarifu vērtības izmaiņa ∆T nevienā tarifu regulēšanas gada brīdī nedrīkst pārsniegt noteikto cenu griestu vērtību;
29.2. ja cenu griestu vērtība PCI – X kārtējam tarifu regulēšanas gadam ir negatīva, tarifu vērtību nedrīkst palielināt nevienā kārtējā tarifu regulēšanas gada brīdī un līdz tarifu regulēšanas gada beigām tarifu vērtību samazina līdz noteiktajai cenu griestu vērtībai;
29.3. patēriņa cenu izmaiņas nosaka, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā kalendārā gada datus;
29.4. efektivitātes izmaiņu koeficientu nosaka saskaņā ar prognozētajām summārā produktivitātes faktora izmaiņām un citiem faktoriem, kuru nozīmīgumu novērtē Komisija. Efektivitātes izmaiņu koeficients var būt atšķirīgs dažādiem pasta pakalpojumiem.
9. Transferta maksājumi
30. Pasta pakalpojumu sniedzējs precīzi nosaka principus, pēc kuriem uzskaita, izmēra un attiecina izmaksas vispārējiem pasta pakalpojumiem, kurus tas sniedz pasta pakalpojumu sniedzēja ietvaros.
31. Pasta pakalpojumu sniedzējs transferta maksājumos piemēro tādus pašus tarifus, kādus piemēro trešajai personai sniegtajos vispārējā pasta pakalpojumos.
10. Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu apstiprināšana un pasta pakalpojumu sniedzēja ziņojums
32. Pasta pakalpojumu sniedzējs izstrādā tarifu projektu saskaņā ar šo metodiku un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā iesniedz Komisijai izskatīšanai. Tarifu projekts sastāv no:
32.1. vispārējo pasta pakalpojumu tarifu priekšlikuma;
32.2. vispārējo pasta pakalpojumu izmaksu aprēķina un tarifu veidojošo izmaksu pamatojuma.
33. Tarifu projektu Komisija izvērtē likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajos termiņos.
34. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pasta pakalpojumu sniedzējs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.
35. Pasta pakalpojumu sniedzējs sešu mēnešu laikā pēc kārtējā finanšu gada noslēgšanas, kā arī iesniedzot tarifu projektu, sagatavo un iesniedz Komisijai ziņojumu ar šāda satura informāciju:
35.1. peļņas vai zaudējumu aprēķins;
35.2. bilance;
35.3. pārskats par sniegto vispārējo pasta pakalpojumu apjomu un attiecīgām izmaksām.
36. Pasta pakalpojumu sniedzēja ziņojumu izmanto pasta pakalpojumu sniedzēja sniegto vispārējo pasta pakalpojumu tarifu regulēšanai.
37. Komisijai ir tiesības pieprasīt no pasta pakalpojumu sniedzēja papildu informāciju.
11. Pārejas noteikumi
38. Pasta pakalpojumu sniedzējs izveido vai pārkārto izmaksu uzskaites sistēmu atbilstoši šai metodikai ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.decembrim.
39. Pasta pakalpojumu sniedzējs, kurš vispārējos pasta pakalpojumus sāk sniegt pēc metodikas stāšanās spēkā, izveido metodikai atbilstošu izmaksu uzskaites sistēmu ne vēlāk kā viena kalendārā gada laikā no vispārējā pasta pakalpojuma sniegšanas sākšanas.
40. Pēc pasta pakalpojumu sniedzēja izmaksu sistēmas sakārtošanas atbilstoši metodikai, pasta pakalpojumu sniedzējs trīsdesmit dienu laikā iesniedz Komisijai metodikas 35.punktā minēto ziņojumu.
41. Ja pasta pakalpojumu sniedzējs nolemj iesniegt tarifu projektu Komisijai pirms pasta pakalpojumu sniedzēja izmaksu sistēmas sakārtošanas atbilstoši metodikai, tas tarifu projektam pievieno vispārējo pasta pakalpojumu izmaksu aprēķinu par pasta pakalpojumu sniedzēja sniegto vispārējo pasta pakalpojumu veidiem atbilstoši pasta pakalpojumu sniedzēja izveidotajai izmaksu uzskaites sistēmai.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis
1.pielikums
Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodikai, kas
apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.290 (protokols Nr.50(259), 14.p.)
Pasta pakalpojumu darbības izmaksu sadalījums un to attiecināšana
Uzskaites postenis |
Izmaksu veids |
Attiecināšanas metode |
Darbības veids |
1. Pakalpojumu lietotāju apkalpošana pakalpojumu sniegšanas vietā |
1. Darba alga 2. Mašīnas un iekārtas 3. Infrastruktūras uzturēšanas izmaksas 4. Izejvielas un materiāli |
1. Uz pakalpojumu veidu, atbilstoši statistikai. 2. Kur iespējams, tieši uz pakalpojuma veidu vai atbilstoši statistikai. 3. Piemēro darba algas sadales proporciju. 4. Uz darbībām un pakalpojumiem, kuru nodrošināšanai izmanto. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
2. Pasta sūtījumu savākšana |
1. Darba alga 2. Transports 3. Pasta kastīšu uzturēšana 4 Citi ar pastniekiem saistītie izdevumi |
1. Uz pasta sūtījumu veidiem, atbilstoši statistikai. 2. Degviela — tieši uz regulējamo pakalpojumu vai atbilstoši statistikai. 3. Piemēro darba algas sadales proporciju. 4. Tieši attiecināmi uz viesiem pakalpojumu veidiem vai atbilstoši statistikai. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi |
3. Pasta sūtījumu pārvadāšana |
1. Darba alga 2. Transports 3. Mašīnas un iekārtas 4. Infrastruktūras uzturēšanas izmaksas |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumu, kā arī pamatoti attiecināti uz noteiktiem pakalpojumiem. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
4. Pasta sūtījumu šķirošana |
1. Darba alga 2. Mašīnas un iekārtas 3. Infrastruktūras uzturēšanas izmaksas 4. Izejvielas un materiāli |
1. Attiecina uz pasta sūtījumu veidiem, atbilstoši statistikai. 2. Kur iespējams, tieši uz pasta sūtījumu veidu, kā arī atbilstoši statistikai. 3. Piemēro darba algas sadales proporciju. 4. Uz darbībām un pakalpojumiem, kuru nodrošināšanai izmanto. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi |
5. Pasta sūtījumu piegāde |
1. Darba alga 2. Transports 3. Mašīnas un iekārtas 4. Infrastruktūras uzturēšanas izmaksas 5. Citi ar pastniekiem saistītie izdevumi |
1. Attiecina uz pasta sūtījumu veidiem, atbilstoši statistikai. 2. Tieši attiecināmie uz visiem pakalpojumu veidiem (kurjerpasts) vai atbilstoši statistikai. 3. Kur iespējams, tieši uz pasta sūtījumu veidiem, kā arī atbilstoši statistikai. 4. Piemēro darba algas sadales proporciju. 5. Tieši attiecināmi uz visiem pakalpojumu veidiem. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
6. Izmaksas, kas pārsniedz efektīva vispārējā pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas |
1. Pamatotas vai saistītas ar likumdošanu 2. Vēsturiskais aspekts |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumu, kā arī pamatoti attiecināti uz noteiktiem pakalpojumiem. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
7. Kapacitātes neizmantotā daļa |
1. Darba alga (pastniekam) 2. Mašīnas un iekārtas 3. Infrastruktūras uzturēšanas izmaksas 4. Transports |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumu, kā arī pamatoti attiecināti uz noteiktiem pakalpojumiem. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
8. Netiešās izmaksas |
1. Darba alga 2. Mašīnas un iekārtas 3. Infrastruktūras uzturēšanas izmaksas 4. Transports 5. Biroja izdevumi 6. Norēķini par starptautiskajiem pasta pārvadājumiem un sūtījumiem 7. Administratīvās izmaksas |
Uz tieši attiecināto izmaksu proporciju katram pakalpojumam. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
9. Saistības |
1. Atlaide lieliem pakalpojumu lietotājiem 2. Kredīta procenti 3. Novēlotie starptautiskie norēķini 4. Laikā nesaņemto ieņēmumu par starptautisko vēstuļu korespondenci kompensēšana ar citu pasta pakalpojumu tarifiem |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumu, kā arī pamatoti attiecināti uz noteiktiem pakalpojumiem. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi |
10. Nesadalītā peļņa |
1. Kapitāla atjaunošanas izmaksas. 2. Plānotā rentabilitāte |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumu, kā arī pamatoti attiecināti uz noteiktiem pakalpojumiem. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
11. Transferta maksājumi |
1. Dienesta sūtījumu izmaksas 2. Pakalpojumu izmaksas meitas sabiedrībai |
Pamatoti attiecināti uz visiem pakalpojumiem. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
12. Amortizācija |
Proporcionāli pamatlīdzekļiem vai proporcionāli ilgtermiņa ieguldījumiem. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis
2.pielikums
Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.290 (protokols Nr.50 (259), 14.p.)
Pamatlīdzekļu un nemateriālo ilgtermiņa ieguldījumu attiecināšana
Pamatlīdzekļi un |
Apraksts |
Attiecināšanas |
Darbības veids |
Ēkas un būves |
1. Pasta nodaļas 2. Pārējās ēkas un būves |
Attiecina uz pakalpojumiem, atbilstoši statistikai. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
Transporta līdzekļi Iekārtas |
1. Autotransports 2. Pasta tehnoloģiskās un citas iekārtas |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumiem vai arī attiecināti atbilstoši statistikai. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
Datori un datortīkls |
1. Datori 2. Datortīkls |
Attiecina uz datorprogrammām, tālāk uz pakalpojumiem, kuru sniegšanai izmanto šīs programmas. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
Zeme |
Zeme |
Attiecina uz pakalpojumiem, kurus sniedz infrastruktūras elementi, kas atrodas uz šīs zemes. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
Biroja tehnika un aprīkojums |
1. Mēbeles 2. Biroja tehnika |
Attiecina proporcionāli pārējām izmaksām. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
Pārējie pamatlīdzekļi |
Pārējie pamatlīdzekļi |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumiem vai arī attiecināti atbilstoši statistikai. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
Nemateriālie ilgtermiņa ieguldījumi |
1. Licences 2. Datoru |
Attiecina proporcionāli pārējām izmaksām. |
1. Vispārējie pasta pakalpojumi 2. Citi pasta pakalpojumi 3. Citas ar pasta pakalpojumiem savienojamas operācijas un naudas pārvedumu sūtījumi |
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis