Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.285

Rīgā 2005.gada 30.novembrī (prot. Nr.50(259), 14.p.)

Par Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu un Enerģētikas likuma 15.panta 1¹.daļu,

padome nolemj:

1. Apstiprināt Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šī lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 24.janvāra lēmumu Nr.24 apstiprinātā Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.17), kas grozīta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 27.marta lēmumu Nr.88 (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.49) un 2005.gada 5.maija lēmumu Nr.97 (Latvijas Vēstnesis, 2005, nr.72).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika

Apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.285 (prot.Nr.50 (259), 14.p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1¹. daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku (turpmāk — metodika) piemēro, lai noteiktu tarifus dabasgāzes pārvades pakalpojumam.

2. Metodika izstrādāta atbilstoši Enerģētikas likumam, likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, gāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. Metodikā lietoti šādi termini:

3.1. bāzes gads — pirmais tarifa pārskata cikla gads;

3.2. bāzes tarifs— atbilstoši izmaksām noteikta pārvades pakalpojuma tarifa vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gadā;

3.3. dabasgāze — zemes dzīļu iegulu produkts (deggāze), kura pamatkomponente ir metāns;

3.4. dabasgāzes bilance — dabasgāze iekšzemes patēriņam un citu valstu vajadzībām pārvadītie dabasgāzes apjomi, dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumi;

3.5. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām — komersanta darbības tehnoloģijas nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

3.6. dabasgāzes zudumi — pārvades sistēmai pievadīto un lietotājiem realizēto dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

3.7. efektivitātes izmaiņu faktors — regulatora noteikts efektivitātes izmaiņu rādītājs, ko izmanto tarifu griestu noteikšanai;

3.8. komercuzskaites mēraparāts — dabasgāzes uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma dabasgāzes daudzuma uzskaitei komercnorēķinos;

3.9. neparedzēto izmaiņu faktors — tarifa griestu formulas korekcija saistībā ar neparedzētām izmaiņām;

3.10. normālais dabasgāzes kubikmetrs (n.m³) — ar komercuzskaites mēraparātu fiksētais patērētās dabasgāzes daudzums, kas pārrēķināts atbilstoši noteiktiem gāzes standarta stāvokļa parametriem. Šajā metodikā tas ir sausās gāzes apjoms, ko aizņem viens kubikmetrs dabasgāzes, ja absolūtais spiediens ir 101,325 kPa (1,033277 kg/cm²) un temperatūra ir 293,15 K (+20 °C);

3.11. pārvades pakalpojuma sniedzējs — (pārvades sistēmas operators — pso) — energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes pārvadei pa augstspiediena gāzes vadiem lielos apjomos, lai garantētu dabasgāzes apgādes drošumu;

3.12. regulējamo aktīvu bāze (RAB) — uz dabasgāzes pārvades pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumi, kas ir pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai tiek nomāti. Regulējamo aktīvu vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitori, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, kā arī naudas līdzekļi. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai atbilstoša nomāto aktīvu kapitāla daļa);

3.13. sadales pakalpojuma sniedzējs — (sadales sistēmas operators — SSO) — energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes sadalei un kurš garantē dabasgāzes lietotāju drošu un stabilu apgādi ar dabasgāzi. SSO saņem dabasgāzi no PSO, pārvada dabasgāzi pa augstspiediena (I – III klases, no 0,4 līdz 1,6 MPa ieskaitot), vidēja spiediena (līdz 0,4 MPa) un zemspiediena (līdz 0.005 MPa) cauruļvadu tīklu un pārdod dabasgāzi lietotājiem.

3.14. tarifa pārskata cikls — laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

3.15. tarifu griesti — maksimālais regulētu pakalpojumu tarifu līmenis noteiktā laika periodā;

3.16. tarifu griestu vērtība — inflācijas un efektivitātes izmaiņu faktoru starpība;

3.17. zemākā siltumspēja (kcal/n.m³) — gāzes iepirkšanas līgumā noteikts siltuma daudzums, kas izdalās pilnīgi sadegot vienam normālajam kubikmetram sausas dabasgāzes ar nosacījumu, ka ūdens tvaiki, kas atrodas sadegšanas produktos, paliek gāzveida stāvoklī;

3.18. IPGK — Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

4. Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifa (turpmāk — pakalpojuma tarifs) noteikšanai tiek izmantota tarifu griestu metode.

5. Dabasgāzes pārvades pakalpojuma sniedzējs (turpmāk— pakalpojuma sniedzējs) precīzi un pārskatāmi atspoguļo pārvades pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar pārvades pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības. Pakalpojuma sniedzējs lieto izmaksu attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus un ieviešanu, saskaņojot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk — regulators). Tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades pakalpojuma sniegšanai.

6. Pakalpojuma tarifa pārskata cikla ilgums ir trīs gadi. Regulators var pieņemt lēmumu par tarifa pārskata cikla pagarināšanu

7. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto regulējamo aktīvu bāzi un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pakalpojuma sniedzēja izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma pirms tarifu projektu iesniegšanas regulators nosaka kapitāla atdeves likmi.

8. Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” tarifs atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Nosakot bāzes tarifu, regulators veic peļņas un izmaksu analīzi un novērtēšanu.

9. Pakalpojuma tarifa noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības, kuras ietver šī metodika:

9.1. ekonomiski pamatota bāzes tarifa noteikšanu tarifa pārskata cikla bāzes gadam;
9.2. tarifa griestu noteikšana tarifa pārskata cikla gadiem.

10. Pakalpojuma sniedzējs visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem latu [tūkst.Ls] un pārvadītās dabasgāzes daudzumu ar precizitāti līdz 10 tūkstošiem kubikmetru [tūkst.n.m³].

2. Dabasgāzes bilance

11. Pakalpojuma sniedzēja dabasgāzes bilanci sastāda, novērtējot dabasgāzes iekšzemes patēriņu, citām valstīm piegādājamo dabasgāzes apjomu, dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumus.

12. Pakalpojuma tarifu aprēķināšanai sastāda izvērstu dabasgāzes bilanci:

Q_pārv = Q_{pārv LV}+ Q_{pār KrC} + Q_{tehn pārv} ,

kur

Q_{pārv LV} — Latvijas lietotāju vajadzībām pārvadītā dabasgāze [tūkst.n.m³];

Q_{pārv KrC} — Krievijas un citu lietotāju vajadzībām pārvadītā dabasgāze [tūkst.n.m³];

Q_{tehn pārv} — zudumi un izlietotā dabasgāze saimnieciskajām vajadzībām pārvades tehnoloģiskā cikla posmos [tūkst.n.m³]

Q_{pārv LV} = Q_{LV uz IPGK} + Q_{LV no IPGK} + Q_{LV no Izborskas} ,

Q_pārv.KrC = Q_{Kr uz IPGK} + Q_{C uz IPGK} + Q_{Kr no IPGK} + Q_{C no IPGK} ,

kur

Q_{LVuz IPGK} — Latvijas lietotāju vajadzībām pārvadītais un IPGK iesūknētais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³];

Q_{LV no IPGK} — Latvijas lietotāju vajadzībām no IPGK izņemtais un pārvadītais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³];

Q_{LV no Izborskas} — Latvijas lietotāju vajadzībām pārvadītā dabasgāze, kura nav uzglabāta IPGK [tūkst.n.m³];

Q_{Kr uz IPGK} — Krievijas lietotāju vajadzībām pārvadītais un IPGK iesūknētais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³];

Q_{C uz IPGK} — citu lietotāju vajadzībām pārvadītais un IPGK iesūknētais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³];

Q_{Kr no IPGK} — Krievijas lietotāju vajadzībām no IPGK izņemtais un pārvadītais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³];

Q_{C no IPGK} — citu lietotāju vajadzībām no IPGK izņemtais un pārvadītais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³].

Q_{tehn pārv} = Q_{zud tehn} + Q_{pašpat tehn} ,

kur

Q_{zud tehn} — tehnoloģiskie zudumi pārvades sistēmā [tūkst.n.m³];

Q_{pašpat tehn} — pašpatēriņš tehnoloģiskām vajadzībām, apkurei, karstā ūdens ieguvei un pašu autotransportam [tūkst.n.m³].

Q_{PSO nod LV} = Q_{LV no IPGK} + Q_{LV no Izborskas ,}

kur

Q_{PSO nod LV} —PSO Latvijas lietotāju vajadzībām SSO nodotais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³].

3. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

13. Pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļaujamās izmaksas (I_PSO) sastāv no kapitāla izmaksām (I_kap), ekspluatācijas izmaksām (I_ekspl) un nodokļiem (I_nod). Pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz pārvades pakalpojuma sniegšanu un ir pamatotas.

I_PSO = I _kap + I _ekspl + I_nod

3.1. Kapitāla izmaksas

14. Kapitāla izmaksas (I_kap) veido kapitāla atdeve (P) un nolietojums (amortizācija) (I_nol):

I_kap = I_nol + P ,

kur

I_nol — pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

P — kapitāla atdeve [Ls].

15. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, tarifa pārskata ciklā regulators analizē pakalpojuma sniedzēja darbības rentabilitāti. Pakalpojuma sniedzējs veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti atbilstoši pārvades pakalpojumiem, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

16. Pārvades sistēmas regulējamo aktīvu bāzes (RAB) vērtību regulators nosaka tarifa pārskata cikla bāzes gada sākumā, attiecinot uz to tikai izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos izmantojot iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo bilances vērtību gada beigās.

17. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, un šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar tarifu. Ņemot vērā, ka pamatlīdzekļus, kas iegūti par pieslēguma maksu, neiekļauj RAB vērtībā, tarifu aprēķināšanas vajadzībām pakalpojuma sniedzējs nevar plānot kapitāla atdevi no attiecīgajiem aktīviem.

18. Ja nepieciešams, RAB sastāvā iekļaujamo aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības atbilstoši metodikas 3.1.3. apakšnodaļai. Regulators var noteikt arī nepieciešamību veikt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

3.1.2. Kapitāla atdeves likme

19. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

P = RAB * wacc _,

kur

RAB — RAB vērtība tarifu pārskata cikla bāzes gada sākumā [Ls];

wacc — vidējā svērtā kapitāla atdeves likme (%).

20. Kapitāla atdeve nodrošina pakalpojumu sniedzēja un kreditoru ienākumus no veiktajiem ieguldījumiem:

P = P _{neto progn} + I_proc

21. Bruto peļņu veido kapitāla atdeve un no bruto peļņas maksājamie nodokļi:

P_bruto = P + I_nod = P _{neto progn} + I_proc + I_nod

22. Vidējā svērtā kapitāla atdeves likmi aprēķina pēc formulas:

wacc = r_{e *} E/(E+D) + r_{d *} D/(E+D),

kur

r_e — pašu kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) — pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

r_d — aizņemtā kapitāla atdeves likme;

D/(E+D) — aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu.

23. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina pēc formulas:

r_e = r_f + r_c ,

kur

r_f — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) grupas valstu vidējā valsts ilgtermiņa (bezriska) vērtspapīru procentu likme;

r_c — riska prēmija, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.

24. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka, pamatojoties uz vienu no šādiem principiem:

24.1. kā vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem, to samazinot par iespējamo apjoma atlaidi;

24.2. kā ilgtermiņa valsts parāda vērts­papīru likmes un nozares riska piemaksas summu.

25. Prognozēto kapitāla atdevi izvērtē visam tarifa pārskata ciklam, lai noteiktu tarifu pamatotību un pakalpojuma sniedzēja darbības rentabilitāti.

3.1.3. Aktīvu pārvērtēšana RAB noteikšanai

26. Regulatoram ir tiesības, ja nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai pārvērtēt vai uzdot pārvēr­tēt RAB, izmantojot vienu no šādām metodēm:

26.1. iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

26.2. iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

26.3. atlikusī aizvietošanas vērtība (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

26.4. tirgus vērtība;

26.5. atgūstamā vērtība, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīva izmantošanas).

27. Papildu aktīvu pārvērtēšanai, RAB noteikšanas nolūkos, regulators var veikt korekcijas kapitāla izmaksu noteikšanā, ja pakalpojuma sniedzējs aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kas netiek izmantota pārvades pakalpojuma veikšanai (neatgūstamie aktīvi).

3.2. Pakalpojuma sniedzēja kapitāla izmaksu posteņu noteikšana

3.2.1. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (I_nol)

28. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina pēc formulas:

I_nol = I_nolpam + I_nolnem

29. Pamatlīdzekļu nolietojumu (I_nolpam) aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku. Atsevišķos gadījumos, kad vēsturisku apstākļu dēļ nolietojums ir nepietiekams pamatlīdzekļu atjaunošanai, aprēķināto nolietojumu indeksē, lai tuvinātu izmaksās iekļaujamo nolietojuma summu pamatlīdzekļu ekonomiskajam nolietojumam visā derīgās lietošanas laikā. Ja indeksa vērtība ir mazāka vai vienāda ar vienu, indeksēšanu neveic. Indeksu iegūst, izvēloties mazāko rādītāju no šādām divām attiecībām:

29.1. pārvērtētās RAB vērtības (saskaņā ar metodikā noteikto pieeju) attiecība pret pamatlīdzekļu iegādes vērtību (uzskaitīta pamatlīdzekļu reģistrā);

29.2. tarifa pārskata cikla ietvaros RAB aprēķinā iekļauto kopējo apstiprināto investīciju attiecība pret tarifa pārskata ciklā plānoto kopējo finanšu nolietojumu.

30. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

31. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (I_nolnem) aprēķina pētniecības un pakalpojuma sniedzēja attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pakalpojuma sniedzēja nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2.2. Kapitāla atdeve

32. Kredītu procentu maksājumi (I_proc) ir uz tarifa pārskata periodu attiecināmie maksājumi par ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumiem.

33. Neto peļņu (P _{neto progn}) prognozē, pamatojoties uz regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi no regulējamo aktīvu bāzes un kredītu procentu maksājumiem.

3.3. Nodokļi

34. Nekustamā īpašuma nodokli (I_īpnod) par pakalpojuma sniedzēja īpašumā un nomā esošām ēkām, būvēm un zemi aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

35. Uzņēmumu ienākuma nodokli (I_iennod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

3.4. Ekspluatācijas izmaksas

36. Pakalpojuma sniedzēja ekspluatācijas izmaksas (I _ekspl) aprēķina pēc formulas:

I _ekspl = I_tehnpro + I_pers + I_rem + I_saim ,

kur

I_tehnpro — dabasgāzes pārvades zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [Ls];

I_pers — personāla un sociālās izmaksas [Ls];

I_rem — kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [Ls];

I_saim — pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [Ls].

37. Dabasgāzes pārvades zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas (I_tehnpro) aprēķina pēc formulas:

I_tehnpro = I_zud + I_tehn = Q_zud x C_{vid dg iep} +Q_tehn x C_{vid dg iep} ,

kur

I_zud — dabasgāzes zudumu izmaksas pārvades sistēmā [Ls];

I_tehn — tehnoloģiskām vajadzībām patērētās dabasgāzes izmaksas [Ls];

C_{vid dgiep} — vidējā prognozējamā dabasgāzes iepirkuma cena ([Ls/tūkst.n.m³];

Q_zud — prognozējamie dabasgāzes zudumi pārvades sistēmā [tūkst.n.m³];

Q_tehn — prognozējamais dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskajām vajadzībām pārvades sistēmā [tūkst.n.m³] .

38. Izmaksas (I_tehnpro) ir saistītas ar attiecīgā laika periodā pārvades sistēmai pievadītās un no pārvades sistēmas aizvadītās dabasgāzes apjoma starpības, un sastāv no dabasgāzes pārvades zudumiem un dabasgāzes patēriņa tehnoloģiskām vajadzībām.

39. Personāla un sociālās izmaksas (I_pers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas normatīvajiem aktiem.

40. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (I_rem ) un darbu, kuri nepieciešami pakalpojuma sniedzēja grāmatvedības bilancē esošo un nomāto pārvades aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Remonta nepieciešamību nosaka pakalpojuma sniedzēja pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu dabasgāzes pārvadi. Šajā pozīcijā neuzskaita kapitalizētas remontu izmaksas.

41. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (I_saim) ir ar pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades pakalpojuma sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

4. Izmaksu attiecināšanas principi

42. Pakalpojuma sniedzēja izmaksas iedala Latvijas — Krievijas pārvades gāzes vada un tikai Latvijas lietotāju vajadzībām izmantoto pārvades gāzes vadu izmaksās:

I_{PSO LV} = I’_LV + I’_RULV,

kur

I_{PSO LV} — uz Latvijas lietotājiem attiecināmās kopējās PSO izmaksas [Ls],

I’_LV — izmaksas tikai Latvijas lietotāju vajadzībām izmantojamajiem pārvades gāzes vadiem [Ls];

I’_RULV — uz Latvijas lietotājiem attiecinātās izmaksas pārvades gāzes vada posmam Inčukalns — Latvijas – Krievijas robeža [Ls].

43. Ja uz Latvijas lietotājiem attiecošos izmaksu nodalīšana nav iespējama, lieto šādu izmaksu attiecināšanas principu:

I’_LV = I_PSO – I_PSO x (L_RULV/L_kop)

I’_RULV = I_PSO x (L_RULV/L_kop)x k_izm.att x k_kor ,

kur

L_RULV — Latvijas – Krievijas pārvades gāzes vada garums [km];

L_kop — kopējais pārvades gāzes vadu garums[km];

k_izm.att izmaksu attiecināšanas koeficients pārvades gāzes vadu posmam Krievija — IPGK, ko nosaka šādi:

                    Q_LV
k_izm.att = ––––––– ,
                Q_pārv.kop

kur

k_kor plūsmu korekcijas koeficients.

44. Pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram priekšlikumus par koeficentu

(k _{izm att} k_kor) vērtībām un tos pamato. Regulators izvērtē projektu un nosaka piemērojamās koeficentu vērtības tarifa pārskata ciklam.

45. Ja pakalpojuma sniedzējs pārvada gāzi citiem lietotājiem ārpus Latvijas teritorijas un tā nodrošināšanai izmanto tās pašas pārvades sistēmas, kuras izmanto dabasgāzes pārvadei Latvijas lietotāju vajadzībām, attiecīgajiem pārvades sistēmas posmiem lieto līdzīgu izmaksu attiecināšanas principu.

5. Pārvades pakalpojuma bāzes tarifa aprēķins

46. Kopējās ar pārvades pakalpojuma sniegšanu saistītās pakalpojuma sniedzēja izmaksas aprēķina pēc formulas:

I_{PSO LV} = I’_LV + I’_RULV

47. Pakalpojuma bāzes tarifu [Ls/tūkst.n.m³] aprēķina pēc formulas:

                                                I _{PSO LV}
T _{PSO b} = _{–––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––} ,
                        Q _{SSO nod liet as+} Q _{SSO nod liet vz sp}

kur

T _{PSO b} — dabasgāzes pārvades bāzes tarifs [Ls/tūkst.n.m³];

Q _{SSO nod liet as} —augstspiediena sadales sistēmas lietotājiem nodotais (realizētais) dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³];

Q _{SSO nod liet. vz sp} — vidējā un zemā spiediena sadales sistēmas lietotājiem nodotais (realizētais) dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³].

6. Tarifa griestu noteikšana tarifa pārskata ciklam

6.1. Tarifa griestu piemērošana

48. Bāzes gadā tarifu griestu vērtība [Ls/tūkst.n.m³] ir vienāda ar bāzes tarifu vērtību. Tarifa pārskata cikla nākamajiem gadiem tarifu griestu vērtību [Ls/tūkst.n.m³] katram gadam nosaka vienlaikus ar bāzes tarifu apstiprināšanu. Tarifu griestu vērtību aprēķina regulators, novērtējot iespējamās pakalpojumu sniedzēja darbības efektivitātes izmaiņas un patēriņa cenu izmaiņu ietekmi.

49. Tarifu griestu vērtību tarifa pārskata cikla gadiem aprēķina saskaņā ar formulu:

TGV_t+1 = TGV_t * (100% + ∆TGV)

TGV_t+2 = TGV_t+1 * (100% + ∆TGV)

∆TGV = PCI_prog. – X + Z ,

kur

∆TGV_t — tarifu griestu vērtība tarifa pārskata cikla pirmajā vai bāzes gadā;

∆TGV_t+1 — tarifu griestu vērtība tarifa pārskata cikla otrajā gadā;

∆TGV_t+2 — tarifu griestu vērtība tarifa pārskata cikla trešajā gadā;

∆TGV — tarifu griestu vērtības izmaiņas kārtējam tarifa pārskata cikla gadam [% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu];

PCI_prog — patēriņa cenu izmaiņu prognoze [%], vidēji tarifa pārskata cikla katram gadam;

X — efektivitātes izmaiņu faktors [%];

Z — neparedzēto izmaiņu faktors [%].

50. Pirms lēmuma pieņemšanas par tarifu apstiprināšanu regulators iepazīstina pakalpojuma sniedzēju ar aprēķināto tarifu griestu vērtību un uzklausa tā vērtējumu par iespējām sasniegt noteiktās efektivitātes izmaiņas.

6.2. Efektivitātes izmaiņu faktora noteikšana

51. Efektivitātes izmaiņu faktora noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības:

51.1. summārā produktivitātes faktora izmaiņu aprēķināšana, pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja darbības rādītājiem iepriekšējos gados (vēsturiskās produktivitātes metode);

51.2. efektivitātes izmaiņu faktora noteikšana, pamatojoties uz salīdzinošo vērtēšanu, analīzi un prognozi.

52. Efektivitātes izmaiņu faktors nodrošina to, ka pakalpojuma sniedzējs nodod lietotājam daļu ieguvuma, kas rodas darbības efektivitātes uzlabošanas procesā. Darbības efektivitātes uzlabošanas pamatā ir vienības izmaksu samazināšanās, kad pieaug pakalpojumu apjomi, kā arī tehnoloģiski pakalpojumu sniegšanas uzlabojumi (zudumu un tehnoloģiskā patēriņa samazināšana).

53. Summārā produktivitātes faktora izmaiņas aprēķina, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja darbības rādītājiem, pēc formulas:

∆ SPF= Q/Y–100%,

kur

∆SPF — summārā produktivitātes faktora pieaugums vai samazināju [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu];

Q — pārvades pakalpojuma kopējās vērtības pieauguma temps [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu];

Y — pārvades pakalpojuma kopējo izmaksu vērtības pieauguma temps [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu].

54. Lai precīzāk raksturotu efektivitātes izmaiņas un novērstu nejaušas šā rādītāja svārstības, summārā produktivitātes faktora izmaiņas aprēķina pirms kārtējā tarifu pārskata cikla sākuma pēc iespējas garākam laika posmam (vismaz 3 gadiem), izvērtējot to dinamiku un aprēķinot izmaiņu vidējo vērtību attiecīgajā laika posmā.

55. Līdz ar summārā produktivitātes faktora aprēķināšanu regulators veic pakalpojuma sniedzēja salīdzinošo vērtēšanu (benchmarking):

55.1. efektivitātes izmaiņas izvērtē saistībā ar atbilstošajiem nozares un tautsaimniecības rādītājiem;

55.2. salīdzina pakalpojumu sniedzēja efektivitātes izmaiņu rādītājus ar atbilstoša profila un līdzīgos apstākļos strādājošu komersantu efektivitātes rādītājiem.

56. Pamatojoties uz salīdzinošo vērtēšanu, kā arī ievērojot papildu apsvērumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniedzēja darbības vidi (strukturālas izmaiņas nozarē u.c.), un prognozi attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja nozares un tautsaimniecības attīstību, regulators var koriģēt (palielināt vai samazināt) aprēķināto summāro produktivitātes faktoru un uz veikto aprēķinu, analīzes un prognozes pamata noteikt tarifu griestu formulā iekļaujamā efektivitātes izmaiņu faktora vērtību.

6.3. Neparedzēto izmaiņu faktora pielietošana

57. Neparedzēto izmaiņu faktora vērtība parasti ir nulle. Ja regulators saņem pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu un attiecīgus aprēķinus, kas atspoguļo nepieciešamību noteikt neparedzēto izmaiņu faktora vērtību lielāku par nulli, regulators izvērtē pieprasījuma pamatotību. Ja pieprasījums ir pamatots, regulators apstiprina neparedzēto izmaiņu faktora vērtību.

7. Tarifu noteikšanas procedūra

7.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

58. Tarifu projektu pakalpojuma sniedzējs izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz pārvades pakalpojumu kopumu un bāzes tarifu.

59. Tarifu projekts sastāv no aprēķiniem un to pamatojošām izmaksām. Tarifus aprēķina, pamatojoties uz bāzes gadam prognozējamām izmaksām sadalījumā pa šajā metodikā noteiktajām izmaksu pozīcijām. Vienlaikus ar bāzes gadam prognozētajām izmaksām pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām.

60. Vienlaikus ar tarifu projektu pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt pārvades pakalpojuma tarifu saskaņā ar šo metodiku.

61. Pakalpojuma sniedzējs ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms kārtējā tarifa pārskata cikla sākuma iesniedz regulatoram tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

7.2. Tarifu projekta izvērtēšana

62. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajos termiņos.

63. Regulators apstiprina vai noraida pārvades pakalpojuma bāzes tarifu, izvērtējot to pamatojošās izmaksas. Reizē ar bāzes tarifa noteikšanu regulators nosaka tarifa griestus katram tarifa pārskata cikla gadam.

64. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

65. Regulatora noteiktie pārvades pakalpojuma tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

66. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieteikumu jaunam pārvades pakalpojuma tarifam.

67. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1¹. daļai, pakalpojuma sniedzējs pats nosaka pārvades pakalpojuma tarifu saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

67.1. Pēc regulatora bāzes tarifa apstiprināšanas pirms pirmā tarifa pārskata cikla gada pakalpojuma sniedzējs publicē tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tie stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

67.2. Ja pakalpojuma sniedzējs tarifa pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jaunu pārvades pakalpojuma tarifu, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jaunā pārvades pakalpojuma tarifa spēkā stāšanās brīža publicē pārvades pakalpojuma tarifu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un informē regulatoru par jauno pārvades pakalpojuma tarifu. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram pamatojumu jaunam pārvades pakalpojuma tarifam un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jaunā pārvades pakalpojuma tarifa prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunā pārvades pakalpojuma tarifa nepieciešamību.

67.3. Regulators 21 dienas laikā pēc pārvades pakalpojuma tarifa saņemšanas izvērtē:

67.3.1. iesniegtā pārvades pakalpojuma tarifa atbilstību šai metodikai;

67.3.1. iesniegtā pārvades pakalpojuma tarifa ekonomisko pamatojumu.

67.4. Ja regulators 21 dienas laikā pēc pārvades pakalpojuma tarifa saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegtā pārvades pakalpojuma tarifa neatbilstību 67.3.punktā minētajam, tad pārvades pakalpojuma tarifs stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktā laikā.

67.5. Ja regulators 21 dienas laikā pēc pārvades pakalpojuma tarifa saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegtā pārvades pakalpojuma tarifa neatbilstību 67.3.punktā minētajam, tad pārvades pakalpojuma tarifs nestājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā laikā. Regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pakalpojuma sniedzējam lēmumu par pārvades pakalpojuma tarifa neatbilstību 67.3.punktā minētajam, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc pārvades pakalpojuma tarifa spēkā stāšanos.

68. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var ierosināt piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru, iesniedzot regulatoram motivētu pieprasījumu un aprēķinus par jaunas tarifu griestu vērtības noteikšanu, kā arī saskaņā ar šo griestu vērtību aprēķinātu bāzes tarifu. Neparedzēto izmaiņu faktoru var piemērot tad, ja neparedzēto izmaiņu radītā ietekme iespaids uz izmaksām pārsniedz 5%.

69. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt pārvades pakalpojuma tarifa pārskatīšanu, kā arī piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru. Pēc motivēta ierosinājuma nosūtīšanas pakalpojuma sniedzējam un apstākļu izvērtēšanas regulators var noteikt jaunu tarifu griestu vērtību.

8. Pārejas noteikumi

70. Pirmajam tarifa pārskata ciklam, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim, ir noteikts pārejas periods.

71. Pārejas perioda tarifa pārskata cikla katram gadam regulators nosaka pārvades pakalpojuma tarifu griestus un apstiprina pārvades pakalpojuma tarifu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis