• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2005. gada 30. novembra lēmums Nr. 287 "Par Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.2005., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/123228

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.288

Par Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku

Vēl šajā numurā

09.12.2005., Nr. 197

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 287

Pieņemts: 30.11.2005.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.287

Rīgā 2005.gada 30.novembrī (prot. Nr.50(259),14. p.)

Par Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu un Enerģētikas likuma 6.panta trešo daļu,

padome nolemj:

1. Apstiprināt Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šī lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 24.janvāra lēmumu Nr.24 apstiprinātā Dabasgāzes realizācijas tarifu aprēķināšanas metodika (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.17), kas grozīta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 12.marta lēmumu Nr.75 (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.40), 2003.gada 27.marta lēmumu Nr.91 (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.49) un 2005.gada 5.maija lēmumu Nr.100 (Latvijas Vēstnesis, 2005, nr.72).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodika

Apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.287 prot.Nr.50 (259),14.p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 6.panta trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku (turpmāk — metodika) piemēro, lai noteiktu dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma tarifus un dabasgāzes tirdzniecības gala tarifus saistītajiem lietotājiem.

2. Metodika izstrādāta atbilstoši Enerģētikas likumam, likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, gāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. Metodikā lietoti šādi termini:

3.1. abonents lietotājs, kura īpašumā vai lietošanā ir gazificētas telpas, dzīvojamās ēkās vai būvēs;

3.2. abonēšanas maksa — noteikts, tarifu pārskata cikla laikā nemainīgs, maksājums (lati/mēnesī);

3.3. bāzes gads — pirmais tarifu pārskata cikla gads;

3.4. dabasgāze — zemes dzīļu iegulu produkts (deggāze), kura pamatkomponente ir metāns;

3.6. dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi saistītajiem lietotājiem — visiem lietotājiem saistoši tarifi, kas ietver pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības pakalpojumu tarifus un gāzes cenu;

3.7. efektivitātes izmaiņu faktors — regulatora noteikts izmaiņu rādītājs, ko izmanto tarifu griestu noteikšanai;

3.8. komercuzskaites mēraparāts — dabasgāzes uzskaites mēraparāts vai mēr­aparātu sistēma dabasgāzes daudzuma uzskaitei komercnorēķinos;

3.9. neparedzēto izmaiņu faktors — tarifu griestu formulas korekcija saistībā ar neparedzētām izmaiņām;

3.10. normālais dabasgāzes kubikmetrs (n.m3) — ar komercuzskaites mēraparātu fiksētais patērētās dabasgāzes daudzums, kas pārrēķināts atbilstoši noteiktiem gāzes standarta stāvokļa parametriem. Šajā metodikā tas ir sausās gāzes apjoms, ko aizņem viens kubikmetrs dabasgāzes, ja absolūtais spiediens ir 101,325 kpa (1,033277 kg/cm2) un temperatūra ir 293,15 K (+20 °C);

3.11. pārvades pakalpojumu sniedzējs — (pārvades sistēmas operators — PSO) — energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes pārvadei pa augstspiediena gāzes vadiem lielos apjomos, lai garantētu dabasgāzes apgādes drošumu;

3.12. pieslēguma spiediens spiediens (augsts, vidējs vai zems) sadales sistēmā vietā, kur ir pieslēgtas lietotāja iekārtas vai kur ir noteikta sadales gāzes vada piederības robeža;

3.13. tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes tirdzniecībai. Tirdzniecības pakalpojums ietver darbības, kas saistītas ar lietotāju uzskaiti un apkalpošanu, lietotāju rēķinu sastādīšanu un apstrādi, lietotāju maksājumu apkalpošanu;

3.14. regulējamo aktīvu bāze (RAB) — pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošie un nomātie uz tirdzniecības pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumi. Regulējamo aktīvu vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitori, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, kā arī naudas līdzekļi. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai atbilstoša nomāto aktīvu kapitāla daļa);

3.15. sadales pakalpojumu sniedzējs — (sadales sistēmas operators — SSO) — energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes sadalei un kurš garantē dabasgāzes lietotāju drošu un stabilu apgādi ar dabasgāzi. SSO saņem dabasgāzi no PSO, pārvada dabasgāzi pa augstspiediena (I – III klases, no 0,4 līdz 1,6 mpa ieskaitot), vidēja spiediena (līdz 0,4 mpa) un zemspiediena (līdz 0.005 mpa) cauruļvadu tīklu un pārdod dabasgāzi lietotājiem;

3.16. tarifu griesti — maksimālais regulētu pakalpojumu tarifu līmenis noteiktā laika periodā;

3.17. tarifu griestu vērtība — inflācijas un efektivitātes izmaiņu faktoru starpība;

3.18. tarifu pārskata cikls — laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

3.19. zemākā siltumspēja (kcal/n.m3) — gāzes iepirkšanas līgumā noteikts siltuma daudzums, kas izdalās pilnīgi sadegot vienam normālajam kubikmetram sausas dabasgāzes ar nosacījumu, ka ūdens tvaiki, kas atrodas sadegšanas produktos, paliek gāzveida stāvoklī.

4. Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk — tirdzniecības pakalpojums) tarifu noteikšanai tiek izmantota tarifu griestu metode.

5. Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs (turpmāk — pakalpojuma sniedzējs) precīzi un pārskatāmi atspoguļo tirdzniecības pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar tirdzniecības pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības. Pakalpojuma sniedzējs lieto izmaksu attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus, specifikāciju un ieviešanu saskaņojot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk — regulators). Tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai tirdzniecības pakalpojuma sniegšanai.

6. Tirdzniecības pakalpojuma tarifa pārskata cikla ilgums ir trīs gadi. Regulators var pieņemt lēmumu par tarifa pārskata cikla pagarināšanu.

7. Ja tirdzniecības apjomu, patēriņa struktūras, valūtas kursu un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas ietekmē pakalpojumu sniedzēja darbības finanšu rādītājus par vairāk kā 0,5 miljoniem Ls, pakalpojuma sniedzējs ņem vērā šīs atšķirības, nākošajā tarifu projektā par prognožu novirzes summu samazinot vai palielinot plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus.

8. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto regulējamo aktīvu bāzi un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pakalpojuma sniedzēja izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma pirms tarifu projektu iesniegšanas regulators nosaka kapitāla atdeves likmi.

9. Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Nosakot bāzes tarifu, regulators veic peļņas un izmaksu analīzi un novērtēšanu.

10. Tirdzniecības pakalpojuma tarifu noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības, kuras ietver šī metodika:

10.1. ekonomiski pamatotu bāzes tarifu noteikšanu tarifu pārskata cikla bāzes gadam;

10.2. tarifu griestu noteikšana tarifu pārskata cikla gadiem.

11. Pakalpojuma sniedzējs visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem latu [tūkst.Ls] un pārdotās dabasgāzes daudzumu ar precizitāti līdz 10 tūkstošiem kubikmetru [tūkst.n.m3].

2. Pakalpojuma tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

12. Tirdzniecības pakalpojuma tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas sastāv no kapitāla izmaksām (I kap), ekspluatācijas (Iekspl) izmaksām un nodokļiem (Inod). Tarifu aprēķinā ir iekļaujamas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas.

Itirdz = I kap + I ekspl + Inod

13. Tirdzniecības pakalpojuma tarifu aprēķina izmaksās neņem vērā un nodala atsevišķi izmaksas (kapitāla un ekspluatācijas izmaksas), kas rodas pārdodot dabasgāzi gāzes transporta uzpildes stacijās.

2.1. Kapitāla izmaksas

14. Kapitāla izmaksas (Ikap) veido kapitāla atdeve (P) un nolietojums (amortizācija)(Inol):

Ikap = Inol + P ,

kur

Inol — pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

P — kapitāla atdeve[Ls].

15. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, tarifu pārskata cikla ietvaros regulators analizē pakalpojumu sniedzēja darbības rentabilitāti. Pakalpojuma sniedzējs veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti atbilstoši tirdzniecības pakalpojumam, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

2.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

16. Pakalpojuma sniedzēja regulējamo aktīvu bāzes vērtību (RAB) nosaka tarifu pārskata cikla bāzes gada sākumā, attiecinot uz to tikai izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos izmantojot iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo bilances vērtību gada beigās.

17. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, un šo pamatlīdzekļu nolietojums nav jāsedz ar tarifu. Ņemot vērā, ka pamatlīdzekļus, kas iegūti par pieslēguma maksu, neiekļauj RAB vērtībā, tarifu aprēķināšanas vajadzībām pakalpojuma sniedzējs nevar plānot kapitāla atdevi no attiecīgajiem aktīviem.

18. Ja nepieciešams, RAB sastāvā iekļaujamo aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības atbilstoši metodikas 2.1.3. apakšnodaļai. Regulators var noteikt arī nepieciešamību veikt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

2.1.2. Kapitāla atdeves likme

19. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

P = RAB * wacc ,

kur

RAB — RAB vērtība tarifu pārskata cikla bāzes gada sākumā [Ls];

wacc — vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%].

20. Kapitāla atdeve nodrošina pakalpojuma sniedzēja un kreditoru ienākumus no veiktajiem ieguldījumiem:

P = P neto progn + Iproc

21. Bruto peļņu veido kapitāla atdeve un no bruto peļņas maksājamie nodokļi:

Pbruto = P + Inod = P neto progn + Iproc + Inod

22. Vidējā svērtā kapitāla atdeves likmi aprēķina pēc šādas formulas:

wacc = re * E/(E+D) + rd * D/(E+D) ,

kur

re — pašu kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) — pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

rd — aizņemtā kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) — aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu.

23. Pašu kapitāla atdeves likmi nosaka pēc formulas:

re = rf + rc ,

kur

rf — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) grupas valstu vidējā valsts ilgtermiņa (bezriska) vērtspapīru % likme;

rc — riska piemaksa, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.

24. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka, pamatojoties uz šādiem principiem:

24.1. kā vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem, to samazinot par iespējamo atlaidi;

24.2. kā ilgtermiņa valsts parāda vērts­papīru likmes un nozares riska piemaksas summu.

25. Prognozēto kapitāla atdevi izvērtē visam tarifu pārskata ciklam, lai noteiktu pakalpojuma tarifu pamatotību un pakalpojumu sniedzēja darbības rentabilitāti.

2.1.3. Aktīvu pārvērtēšana RAB noteikšanai

26. Regulatoram ir tiesības, ja nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai pārvērtēt vai uzdot pārvērtēt RAB, izmantojot vienu no šādām metodēm:

26.1. iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

26.2. iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

26.3. atlikusī aizvietošanas vērtība (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

26.4. tirgus vērtība;

26.5. atgūstamā vērtība, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīva izmantošanas).

27. Papildu aktīvu pārvērtēšanai, RAB noteikšanas nolūkos regulators var veikt korekcijas kapitāla izmaksu noteikšanā, ja pakalpojuma sniedzējs aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kas netiek izmantota tirdzniecības pakalpojuma sniegšanā (neatgūstamie aktīvi).

2.2. Pakalpojumu sniedzēja kapitāla izmaksu posteņu noteikšana

2.2.1. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol)

28. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina pēc formulas:

Inol = Inolpam + Inolnem

29. Pamatlīdzekļu nolietojumu (Inolpam) aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku. Atsevišķos gadījumos, kad vēsturisku apstākļu dēļ nolietojums ir nepietiekams pamatlīdzekļu atjaunošanai, aprēķināto nolietojumu indeksē, lai tuvinātu izmaksās iekļaujamo nolietojuma summu pamatlīdzekļu ekonomiskajam nolietojumam visā derīgās lietošanas laikā. Ja indeksa vērtība ir mazāka vai vienāda ar vienu, indeksēšanu neveic. Indeksu iegūst, izvēloties mazāko rādītāju no šādām divām attiecībām:

29.1. pārvērtētās RAB vērtības (saskaņā ar metodikā noteikto pieeju) attiecība pret pamatlīdzekļu iegādes vērtību (uzskaitīta pamatlīdzekļu reģistrā);

29.2. tarifa pārskata cikla ietvaros RAB aprēķinā iekļauto kopējo akceptēto investīciju attiecība pret tarifa pārskata ciklā plānoto kopējo finanšu nolietojumu.

30. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

31. Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījumu (Inolnem) aprēķina pētniecības un pakalpojuma sniedzēja attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pakalpojuma sniedzēja nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

2.2.2. Kapitāla atdeve

32. Kredītu procentu maksājumi (Iproc) ir uz tarifa pārskata ciklu attiecināmie maksājumi par ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumiem

33. Neto peļņu (P neto progn) prognozē, pamatojoties uz regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi no regulējamo aktīvu bāzes un kredītu procentu maksājumiem.

2.3. Nodokļi

34. Nekustamā īpašuma nodokli (Iīpnod) par pakalpojuma sniedzēja īpašumā un nomā esošām ēkām, būvēm un zemi aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

35. Uzņēmumu ienākuma nodokli (Iiennod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

3. Ekspluatācijas izmaksas

36. Pakalpojuma sniedzēja ekspluatācijas izmaksas (I ekspl) aprēķina pēc šādas formulas:

I ekspl = Ipers + Irem + Isaim ,

kur

Ipers — personāla un sociālās izmaksas [Ls];

Irem — kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [Ls];

Isaim — pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [Ls].

37. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un obligātās sociālās apdrošināšanas normatīvajiem aktiem.

38. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem ) un darbu izmaksas, kuri nepieciešami pakalpojuma sniedzēja bilancē esošo un nomāto aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Remonta nepieciešamību nosaka pakalpojuma sniedzēja pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu tirdzniecības pakalpojuma veikšanu. Remontu izmaksas, kuras tiek kapitalizētas, šajā pozīcijā neuzskaita.

39. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaim) ir ar pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu regulējamo tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citos izmaksu posteņos.

4. Tirdzniecības pakalpojuma bāzes tarifs un abonēšanas maksa

40. Tirdzniecības pakalpojuma bāzes tarifu (Tt) aprēķina, dalot kopējās tirdzniecības pakalpojuma izmaksas ar dabasgāzes lietotāju skaitu un nosaka latos gadā.

Tt = Itirdz/nab = AB

41. Abonēšanas maksas bāzi nosaka vienādu ar tirdzniecības pakalpojuma bāzes tarifu visiem dabasgāzes lietotājiem. Pamatojoties uz bāzes abonēšanas maksu, nosaka diferencēto mēneša abonēšanas maksu atkarībā no norēķinos izmantojamo komercuzskaites mēraparātu juridiskās piederības.

4.1. Abonēšanas maksa lietotājiem, kuru īpašumā ir komercuzskaites mēraparāti

42. Mēneša abonēšanas maksa lietotājiem, kuru īpašumā ir komercuzskaites mēraparāti, ir vienāda ar abonēšanas maksas bāzi, kas dalīta ar mēnešu skaitu gadā.

ABA = AB/12

4.2. Abonēšanas maksa lietotājiem, kuri izmanto pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošos komercuzskaites mēraparātus

43. Mēneša abonēšanas maksu lietotājiem, kuri izmanto pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošos komercuzskaites mēraparātus, aprēķina šādi:

ABB = (AB + Iskait/n1liet)/12

Iskait — pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošo komercuzskaites mēraparātu ekspluatācijas un kapitāla izmaksas [Ls];

n1liet — dabasgāzes sadales sistēmas lietotāju, kuri izmanto pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošos komercuzskaites mēraparātus, skaits.

4.3. Tarifa noteikšana autotransportā izmantojamai dabasgāzei

44. Tarifu veido dabasgāzes uzglabāšanas, pārvades un sadales pakalpojuma tarifi un papildus kapitāla un ekspluatācijas izmaksas, kas attiecinātas uz plānoto autotransportam pārdoto dabasgāzes apjomu pārskata ciklā.

5.Tarifu griestu noteikšana tarifu pārskata ciklam

5.1. Tarifu griestu piemērošana

45. Bāzes gadā tarifu griestu vērtība [Ls/tūkst.m3] ir vienāda ar bāzes tarifu vērtību. Pārskata cikla nākamajiem gadiem tarifu griestu vērtību [Ls/tūkst.n.m3] katram gadam nosaka vienlaikus ar bāzes tarifu apstiprināšanu. Tarifu griestu vērtību aprēķina regulators, novērtējot iespējamās pakalpojumu sniedzēja darbības efektivitātes izmaiņas un patēriņa cenu izmaiņu ietekmi.

46. Tarifu griestu vērtību tarifu pārskata cikla gadiem aprēķina saskaņā ar formulu:

TGVt+1 = TGVt * (100% + ∆TGV)

TGVt+2 = TGVt+1 * (100% + ∆TGV)

∆TGV = PCIprog – X + Z ,

kur

∆TGVt — tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla pirmajā vai bāzes gadā;

∆TGVt+1 — tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla otrajā gadā;

∆TGVt+2 — tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla trešajā gadā;

∆TGV — tarifu griestu vērtības izmaiņas kārtējam tarifu pārskata cikla gadam [% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu];

PCIprog — patēriņa cenu izmaiņu prognoze [%], vidēji tarifu pārskata cikla katram gadam;

X — efektivitātes izmaiņu faktors [%];

Z — neparedzēto izmaiņu faktors [%].

47. Pirms lēmuma pieņemšanas par tarifu apstiprināšanu regulators iepazīstina pakalpojuma sniedzēju ar aprēķināto tarifu griestu vērtību un uzklausa tā vērtējumu par iespējām sasniegt noteiktās efektivitātes izmaiņas.

5.2. Efektivitātes izmaiņu faktora noteikšana

48. Efektivitātes izmaiņu faktora noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības:

48.1. summārā produktivitātes faktora izmaiņu aprēķināšana, pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja darbības rādītājiem iepriekšējos gados (vēsturiskās produktivitātes metode);

48.2. efektivitātes izmaiņu faktora noteikšana, pamatojoties uz salīdzinošo vērtēšanu, analīzi un prognozi.

49. Efektivitātes izmaiņu faktors nodrošina to, ka pakalpojuma sniedzējs nodod lietotājam daļu no ieguvuma, kas rodas no darbības efektivitātes uzlabošanas. Darbības efektivitātes uzlabošanas pamatā ir vienības izmaksu samazināšanās pie augošiem pakalpojumu apjomiem, kā arī tehnoloģiski pakalpojumu sniegšanas uzlabojumi (zudumu un tehnoloģiskā patēriņa samazināšana).

50. Summārā produktivitātes faktora izmaiņas aprēķina, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja darbības rādītājiem saskaņā ar šādu formulu:

∆ SPF= Q/Y–100%,

kur

∆SPF — summārā produktivitātes faktora pieaugums vai samazinājums [procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu];

Q — uzglabāšanas pakalpojuma kopējās vērtības pieauguma temps [procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu];

Y — uzglabāšanas pakalpojuma kopējo izmaksu vērtības pieauguma temps [procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu].

51. Lai precīzāk raksturotu efektivitātes izmaiņas un novērstu nejaušas šā rādītāja svārstības, summārā produktivitātes faktora izmaiņas aprēķina pirms kārtējā tarifu pārskata cikla sākuma pēc iespējas garākam laika posmam (vismaz 3 gadiem), izvērtējot to dinamiku un aprēķinot izmaiņu vidējo vērtību attiecīgajā laika posmā.

52. Līdz ar summārā produktivitātes faktora aprēķināšanu regulators veic pakalpojuma sniedzēja salīdzinošo vērtēšanu (benchmarking):

52.1. efektivitātes izmaiņas izvērtē saistībā ar atbilstošajiem nozares un tautsaimniecības rādītājiem;

52.2. salīdzina pakalpojumu sniedzēja efektivitātes izmaiņu rādītājus ar atbilstoša profila un līdzīgos apstākļos strādājošu komersantu efektivitātes rādītājiem.

53. Pamatojoties uz salīdzinošo vērtēšanu, kā arī ievērojot papildu apsvērumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniedzēja darbības vidi (strukturālas izmaiņas nozarē u.c.), un prognozi attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja nozares un tautsaimniecības attīstību, regulators var koriģēt (palielināt vai samazināt) aprēķināto summāro produktivitātes faktoru un uz veikto aprēķinu, analīzes un prognozes pamata noteikt tarifu griestu formulā iekļaujamā efektivitātes izmaiņu faktora vērtību.

5.3. Neparedzēto izmaiņu faktora pielietošana

54. Neparedzēto izmaiņu faktora vērtība parasti ir nulle. Ja regulators saņem pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu un attiecīgus aprēķinus, kas atspoguļo nepieciešamību noteikt neparedzēto izmaiņu faktora vērtību lielāku par nulli, regulators izvērtē pieprasījuma pamatotību. Ja pieprasījums ir pamatots, regulators apstiprina neparedzēto izmaiņu faktora vērtību.

6. Tirdzniecības gala tarifu noteikšana

6.1. Dabasgāzes iepirkuma cenas aprēķins

55. Vidējo dabasgāzes iepirkuma cenu aprēķina pēc šādas formulas:

C vid d g iep = Iiept / Qiep ,

kur

Cvid d g iep — vidējā prognozējamā dabasgāzes iepirkuma cena [Ls/tūkst.n.m3];

Iiep t — dabasgāzes kopējas iepirkšanas izmaksas n gadā,[Ls].

Iiep t = ( Clīg.t x qfakt t /qnorm )xQiep x Lt + Iapm t

Clīg t — līgumā noteiktā dabasgāzes iepirkšanas cenas prognoze n gadā [USD/tūkst.n.m3];

qfakt t — prognozētā dabasgāzes faktiskā zemākā siltumspēja n gadā [kcal/n.m3];

qnorm — iepirkšanas līgumā noteiktā dabasgāzes normatīvā zemākā siltumspēja [kcal/n.m3];

Lt — prognozētais Latvijas Bankas viena Amerikas dolāra kurss n gadā;

Iapm t — dabasgāzes iepirkšanas priekšapmaksas papildu izmaksas (kreditēšana) [Ls].

56. Iesniedzot dabasgāzes tarifu projektus, iepirkuma cenas prognoze jāsniedz pie sekojošām mazuta kotācijas grupām biržā (FOB ARA):

1. līdz 80 ASV dolāri par tonnu;

2. līdz 112 ASV dolāri par tonnu;

3. līdz 121 ASV dolāri par tonnu;

4. līdz 128 ASV dolāri par tonnu;

5. līdz 140 ASV dolāri par tonnu;

6. līdz 150 ASV dolāri par tonnu;

7. līdz 160 ASV dolāri par tonnu;

8. līdz 170 ASV dolāri par tonnu;

9. līdz 180 ASV dolāri par tonnu;

10. līdz 190 ASV dolāri par tonnu;

11. līdz 200 ASV dolāri par tonnu.

6.2. Diferencētie dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi saistītajiem lietotājiem

57. Diferencētos dabasgāzes tirdzniecības gala tarifos (turpmāk — diferencētie gala tarifi) ir iekļauti uzglabāšanas, pārvades, un sadales pakalpojumu tarifi un dabasgāzes cena, ņemot vērā dabasgāzes spiedienu sadales sistēmā lietotāja iekārtu pieslēguma vietā vai uz sadales gāzes vada piederības robežas (augstais vai vidējais/zemais spiediens) un dabasgāzes patēriņa apjomu.

58. Tirdzniecības pakalpojumi ir ietverti abonēšanas maksā.

59. Diferencētos gala tarifus pa spiediena pakāpēm nosaka pēc šādām formulām:

T(1 –8) gala tirdz a sp = Cvid d g iep + TPSO + TGKO + Tdif (1–8) SSO

T(1–8) gala tirdz vz sp= Cvid d g iep + TPSO + TGKO + Tdif(1–8) SSO ,

Tgala tirdz a sp — diferencētie gala tarifi lietotājiem, kuri pieslēgti pie augstspiediena sadales sistēmas;

Cvid d g iep vidējā prognozējamā dabasgāzes iepirkuma cena [Ls/tūkst.n.m3];

TPSO — dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifs, kas aprēķināts saskaņā ar regulatora apstiprināto Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku;

TGKO— dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifs, kas aprēķināts saskaņā ar regulatora apstiprināto Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku;

Tdif SSO— diferencētie sadales pakalpojuma tarifi sadales sistēmas lietotājiem, atkarībā no pieslēguma spiediena un dabasgāzes patēriņa apjoma. Sadales pakalpojuma tarifs ir aprēķināts saskaņā ar regulatora apstiprināto Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku;

Tgala tirdz vz sp — diferencētie gala tarifi lietotājiem, kuri pieslēgti pie vidējā un zemā spiediena sadales sistēmas.

7. Tarifu noteikšanas procedūra

7.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

60. Tarifa projektu pakalpojuma sniedzējs izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz pakalpojuma kopumu un bāzes tarifu.

61. Tarifu projekts sastāv no divām daļām:

61.1. tarifu projekta pirmo daļu veido aprēķins par bāzes tarifu un tā pamatojošās izmaksas. Bāzes tarifs tiek aprēķināts, pamatojoties uz bāzes gadam prognozētajām izmaksām sadalījumā pa šajā metodikā apskatītajām izmaksu pozīcijām. Vienlaicīgi ar bāzes gadam prognozētajām izmaksām pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām;

61.2. tarifu projektu otrā daļa ietver diferencēto gala tarifu aprēķinu.

62. Diferencētos gala tarifus pakalpojuma sniedzējs aprēķina tā, lai prognozēto diferencēto tarifu ieņēmumu kopsumma nepārsniedz attiecīgajai spiediena pakāpei prognozētos ieņēmumus tirdzniecības vidējam gala tarifam attiecīgajai spiediena pakāpei.

63. Vienlaikus ar tirdzniecības pakalpojuma tarifa projektu pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt tirdzniecības pakalpojuma tarifus saskaņā ar šo metodiku.

64. Pakalpojuma sniedzējs ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms kārtējā tarifu pārskata cikla sākuma iesniedz regulatoram tarifa projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

7.2. Tarifu projekta izvērtēšana

65. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajos termiņos.

66. Regulators apstiprina vai noraida tirdzniecības pakalpojuma bāzes tarifu, izvērtējot to pamatojošās izmaksas. Reizē ar bāzes tarifa noteikšanu regulators nosaka tarifa griestus katram tarifa pārskata cikla gadam.

67. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

68. Regulatora noteiktie tirdzniecības pakalpojuma tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

69. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieteikumu jauniem tirdzniecības pakalpojuma tarifam.

70. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Enerģētikas likuma 6.panta trešajai daļai, pakalpojuma sniedzējs pats nosaka tirdzniecības pakalpojuma tarifu saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

70.1. Pēc regulatora bāzes tarifa apstiprināšanas pirms pirmā tarifu pārskata cikla gada pakalpojuma sniedzējs publicē tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tie stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

70.2. Ja pakalpojuma sniedzējs tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tirdzniecības pakalpojuma tarifiem, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jauno tirdzniecības pakalpojumu tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tirdzniecības pakalpojuma tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un informē regulatoru par jaunajiem tirdzniecības pakalpojuma tarifiem. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram pamatojumu jaunajiem tirdzniecības pakalpojuma tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno tirdzniecības pakalpojuma tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tirdzniecības pakalpojuma tarifa nepieciešamību.

70.3. Regulators 21 dienas laikā pēc tirdzniecības pakalpojuma tarifu saņemšanas izvērtē:

70.3.1. iesniegto tirdzniecības pakalpojuma tarifu atbilstību šai metodikai;

70.3.2. iesniegto tirdzniecības pakalpojuma tarifu ekonomisko pamatojumu.

70.4. Ja regulators 21 dienas laikā pēc tirdzniecības pakalpojuma tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tirdzniecības pakalpojuma tarifu neatbilstību 70.3.punktā minētajam, tad tirdzniecības pakalpojuma tarifi stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktā laikā.

70.5. Ja regulators 21 dienas laikā pēc tirdzniecības pakalpojuma tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tirdzniecības pakalpojuma tarifu neatbilstību 70.3.punktā minētajam, tad tirdzniecības pakalpojuma tarifi nestājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā laikā. Regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pakalpojuma sniedzējam lēmumu par tirdzniecības pakalpojuma tarifu neatbilstību 70.3.punktā minētajam, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc tirdzniecības pakalpojuma tarifu spēkā stāšanos.

71. Tarifu pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var ierosināt piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru, iesniedzot regulatoram motivētu pieprasījumu un aprēķinus par jaunas tarifa griestu vērtības noteikšanu, kā arī saskaņā ar šo griestu vērtību aprēķinātu bāzes tarifu. Neparedzēto izmaiņu faktoru var piemērot tad, ja neparedzēto izmaiņu radītais iespaids uz izmaksām pārsniedz 5%.

72. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt tirdzniecības pakalpojuma tarifu pārskatīšanu, kā arī piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru. Pēc motivēta ierosinājuma nosūtīšanas pakalpojuma sniedzējam un apstākļu izvērtēšanas regulators var noteikt jaunu tarifu griestu vērtību.

8. Pārejas noteikumi

73. Pirmajam tarifu pārskata ciklam, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim, ir noteikts pārejas periods.

74. Pārejas perioda laikā diferencētos dabasgāzes tirdzniecības gala tarifus nosaka vienādus gan augstspiediena, gan vidējā un zemā spiediena sistēmai pieslēgtajiem lietotājiem atkarībā no dabasgāzes patēriņa apjoma.

75. Pārejas perioda tarifu pārskata cikla katram gadam regulators nosaka tirdzniecības pakalpojuma tarifu griestus un apstiprina tirdzniecības pakalpojuma tarifus (abonēšanas maksu), kā arī apstiprina tirdzniecības gala tarifus saistītajiem lietotājiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!