Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.288

Rīgā 2005.gada 30.novembrī (prot. Nr.50(259),14.p.)

Par Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu un Enerģētikas likuma 15.panta 1¹.daļu,

padome nolemj:

1. Apstiprināt Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šī lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 24.janvāra lēmumu Nr.24 apstiprinātā Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.17), kas grozīta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 12. marta lēmumu Nr.74 (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.40), 2003.gada 27.marta lēmumu Nr.90 (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.49), 2003.gada 15.oktobra lēmumu Nr.272 (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.146) un 2005.gada 5.maija lēmumu Nr.99 (Latvijas Vēstnesis, 2005, nr.72).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

Apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005. gada 30.novembra lēmumu Nr.288 (prot.Nr.50(259), 14.p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1¹.daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku (turpmāk — metodika) piemēro, lai noteiktu tarifus dabasgāzes sadales pakalpojumam.

2. Metodika izstrādāta atbilstoši Enerģētikas likumam, likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, gāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. Metodikā lietoti šādi termini:

3.1. bāzes gads — pirmais tarifa pārskata cikla gads;

3.2. bāzes tarifs — atbilstoši izmaksām noteikta sadales pakalpojuma tarifa vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gadā;

3.3. dabasgāze — zemes dzīļu iegulu produkts (deggāze), kura pamatkomponente ir metāns;

3.4. dabasgāzes bilance — saņemtie, lietotājiem nodotie dabasgāzes apjomi, dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībā un dabasgāzes zudumi;

3.5. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām — sadales pakalpojuma darbības tehnoloģijas nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

3.6. dabasgāzes zudumi — sadales sistēmai pievadīto un lietotājiem pārdoto dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

3.7. diferencētie tarifi — specifiski sadales pakalpojuma tarifi, kas saistoši lietotājiem;

3.8. efektivitātes izmaiņu faktors— relatīvais ražošanas efektivitātes, tehnoloģijas un citu paredzamo izmaiņu iespaids uz izmaksām attiecībā pret izmaiņām visā ekonomikā;

3.9. komercuzskaites mēraparāts — dabasgāzes uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma dabasgāzes daudzuma uzskaitei komercnorēķinos;

3.10. neparedzēto izmaiņu faktors — tarifu griestu formulas korekcija saistībā ar neparedzētām izmaiņām;

3.11. normālais dabasgāzes kubikmetrs (n.m³) — ar komercuzskaites mēraparātu fiksētais patērētās dabasgāzes daudzums, kas pārrēķināts atbilstoši noteiktiem gāzes standarta stāvokļa parametriem. Šajā metodikā tas ir sausās gāzes apjoms, ko aizņem viens kubikmetrs dabasgāzes, ja absolūtais spiediens ir 101,325 kPa (1,033277 kg/cm²) un temperatūra ir 293,15 K (+20 °C);

3.12. pārvades pakalpojuma sniedzējs — (pārvades sistēmas operators — PSO) — energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes pārvadei pa augstspiediena gāzes vadiem lielos apjomos, lai garantētu dabasgāzes apgādes drošumu.

3.13. pieslēguma spiediens — spiediens (augsts, vidējs vai zems) sadales sistēmā vietā, kur ir pieslēgtas lietotāja iekārtas vai kur ir noteikta sadales gāzes vada piederības robeža;

3.14. regulējamo aktīvu bāze (RAB) — pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošie un nomātie uz sadales pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumi. Regulējamo aktīvu vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitori, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, kā arī naudas līdzekļi. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai atbilstoša nomāto aktīvu kapitāla daļa);

3.15. sadales pakalpojuma sniedzējs — (sadales sistēmas operators - SSO) - energoapgādes komersants — kuram izsniegta licence dabasgāzes sadalei un kurš garantē dabasgāzes lietotāju drošu un stabilu apgādi ar dabasgāzi. SSO saņem dabasgāzi no PSO, pārvada dabasgāzi pa augstspiediena (I – III klases, no 0,4 līdz 1,6 Mpa ieskaitot), vidēja spiediena (līdz 0,4 MPa) un zemspiediena (līdz 0,005 MPa) cauruļvadu tīklu un pārdod dabasgāzi lietotājiem;

3.16. tarifa pārskata cikls — laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

3.17. tarifu griesti — maksimālais sadales pakalpojuma tarifu līmenis noteiktā laika periodā;

3.18. tarifu griestu vērtība — inflācijas un efektivitātes izmaiņu faktoru starpība;

3.19. vidējais bāzes tarifs — atbilstoši izmaksām noteikta sadales pakalpojuma tarifa vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gadā;

3.20. zemākā siltumspēja (kcal/n.m³) — gāzes iepirkšanas līgumā noteikts siltuma daudzums, kas izdalās pilnīgi sadegot vienam normālajam kubikmetram sausas dabasgāzes ar nosacījumu, ka ūdens tvaiki, kas atrodas sadegšanas produktos, paliek gāzveida stāvoklī.

4. Dabasgāzes sadales pakalpojuma (turpmāk — sadales pakalpojums) tarifa noteikšanai tiek izmantota tarifa griestu metode.

5. Dabasgāzes sadales pakalpojuma sniedzējs (turpmāk — pakalpojuma sniedzējs) precīzi un pārskatāmi atspoguļo katra sadales pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar sadales pakalpojumiem saistītos aktīvus un darbības. Pakalpojuma sniedzējs lieto izmaksu attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus, specifikāciju un ieviešanu saskaņojot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk — regulatoru). Tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales pakalpojuma sniegšanai.

6. Sadales pakalpojuma tarifa pārskata cikla ilgums ir trīs gadi. Regulators var pieņemt lēmumu par tarifa pārskata cikla pagarināšanu.

7. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto regulējamo aktīvu bāzi un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pakalpojuma sniedzēja izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma pirms tarifu projektu iesniegšanas regulators nosaka kapitāla atdeves likmi.

8. Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Nosakot bāzes tarifu, regulators veic peļņas un izmaksu analīzi un novērtēšanu.

9. Tarifa noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības, kuras ietver šī metodika:

9.1. ekonomiski pamatota bāzes tarifa noteikšanu tarifa pārskata cikla bāzes gadam;

9.2. tarifu griestu noteikšana tarifa pārskata cikla gadiem.

10. Pakalpojuma sniedzējs visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem latu [tūkst.Ls] un dabasgāzes daudzumu ar precizitāti līdz 10 tūkstošiem kubikmetru [tūkst.n.m³].

2. Dabasgāzes bilance

11. Pakalpojuma sniedzēja dabasgāzes bilanci sastāda, novērtējot dabasgāzes iekšzemes patēriņu, kā arī dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumus:

Q_{SSO saņ} = Q_{PSO nod LV} ,

kur

Q_{SSO saņ} — sadales sistēmai PSO pievadītās dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³];

Q_{PSO nod LV} —PSO Latvijas lietotāju vajadzībām SSO nodotais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³].

12. Sadales sistēmai PSO pievadītās dabasgāzes daudzumu [tūkst.n.m³] nosaka pēc šādas formulas:

Q_{SSO saņ} = Q_{SSO nod liet} + Q_{SSOzud sad} + Q_{SSOtehn sad} ,

kur

Q_{SSO nod liet} — uz piederības robežas lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m³];

Q_{SSOtehn sad} — dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām sadales sistēmā [tūkst.n.m³];

Q_{SSOzud sad} — zudumi sadales sistēmā [tūkst.n.m³].

13. Sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanai tiek sastādīta izvērsta dabasgāzes bilance. Visu sadales sistēmā pārvadīto un lietotājiem nodoto dabasgāzes apjomu, zudumus un dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām dala pēc spiediena pakāpēm:

Q_{SSO saņ} = Q_{SSOnod liet a sp} + Q_{SSOzud a s} +
Q_{SSOtehn a sp}+ Q_{SSOnod vz sp} +
+ Q_{SSOzud vz sp}+ Q_{SSOtehn vz sp} ,

kur

Q_{SSOnod liet a sp} — pie augstspiediena sadales sistēmas pieslēgtajiem lietotājiem nodotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³];

Q_{SSOzud a sp} — dabasgāzes zudumi augstspiediena sadales sistēmā [tūkst.n.m³];

Q_{SSOtehn a sp} — dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām augstspiediena sadales sistēmā [tūkst.n.m³];

Q_{SSOnod vz sp} — vidējā un zemā spiediena sadales sistēmai nodotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³];

Q_{SSOzud vz sp} — dabasgāzes zudumi vidējā un zemā spiediena sadales sistēmā [tūkst.n.m³];

Q_{SSOtehn vz sp} — dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām vidējā un zemā spiediena sadales sistēmā [tūkst.n.m³].

14. Sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanai katrai no spiediena pakāpēm visa pakalpojuma sniedzēja saņemtā un nodotā dabasgāze tiek sadalīta:

Q_{SSOp a sp} = Q_{SSO saņ} – Q_{SSOzud a sp} – Q_{SSOtehn a sp}

Q_{SSOp vz sp} = Q_SSOsaņ – Q_{SSOnod liet a sp} – Q_{SSOzud a sp} – Q_{SSOtehn a sp}

Q_{SSOnod liet vz sp} = Q_{SSOp vz sp} – Q_{SSOzud vz sp} – Q_{SSOtehn vz sp}

Q_{SSOp a sp} — augstspiediena sadales sistēmas lietotājiem nodotās un vidējā un zemā spiediena sadalei pārvadītais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³];

Q_{SSOnod liet a sp} — augstspiediena sadales sistēmas lietotājiem nodotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³];

Q_{SSOp vz sp} — vidējā un zemā spiediena sadales sistēmai nodotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³];

Q_{SSOnod liet vz sp} — vidējā un zemā spiediena sadales sistēmas lietotājiem nodotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m³].

3. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

15. Sadales pakalpojuma tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas (I_SSO) sastāv no kapitāla izmaksām (I _kap ), ekspluatācijas izmaksām (I _ekspl ) un nodokļiem (I_nod).Sadales pakalpojuma tarifu aprēķinā ir iekļaujamas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz sadales pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas, tās aprēķina pēc šādas formulas:

I_SSO = I _kap + I _ekspl + I_nod

16. Sadales pakalpojuma tarifu aprēķinā kopējās izmaksās neņem vērā mājsaimniecības lietotāju komercuzskaites mēraparātu kapitāla un ekspluatācijas izmaksas. Šīs izmaksas ņem vērā nosakot abonēšanas maksu.

17. Sadales pakalpojuma tarifu aprēķinā kopējās izmaksās neņem vērā un nodala atsevišķi dabasgāzes uzpildes staciju gāzes transportam kapitāla un ekspluatācijas izmaksas.

3.1. Kapitāla izmaksas

18. Kapitāla izmaksas (I_kap) veido kapitāla atdeve (P) un nolietojums (amortizācija) (I_nol).

I_kap = I_nol + P ,

kur

I_nol — pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

P — kapitāla atdeve [Ls].

19. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, tarifa pārskata ciklā regulators analizē pakalpojumu sniedzēja darbības rentabilitāti. Pakalpojuma sniedzējs veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti atbilstoši sadales pakalpojumam, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

20. Sadales regulējamo aktīvu bāzes (RAB) vērtību nosaka tarifa pārskata cikla bāzes gada sākumā, attiecinot uz to tikai izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos izmantojot iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo bilances vērtību gada beigās.

21. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, un šo pamatlīdzekļu nolietojums nav jāsedz ar tarifu. Ņemot vērā, ka pamatlīdzekļus, kas iegūti par pieslēguma maksu, neiekļauj RAB vērtībā, tarifu aprēķināšanas vajadzībām pakalpojuma sniedzējs nevar plānot kapitāla atdevi no attiecīgajiem aktīviem.

22. Ja nepieciešams, RAB sastāvā iekļaujamo aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības atbilstoši metodikas 3.1.3.apakšnodaļai. Regulators var noteikt arī nepieciešamību veikt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

3.1.2. Kapitāla atdeves likme

23. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas [Ls]:

P = RAB * wacc ,

kur

RAB — RAB vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gada sākumā [Ls];

wacc — vidējā svērtā kapitāla atdeves likme (%).

24. Kapitāla atdeve nodrošina īpašnieku un kreditoru ienākumus no veiktajiem ieguldījumiem:

P = P _{neto progn} + I_proc

25. Bruto peļņu veido kapitāla atdeve un no bruto peļņas maksājamie nodokļi:

P_bruto = P + I_īpnod + I_iennod = P _{neto progn} + I_proc + I_īpnod + I_iennod

26.Vidējā svērtā kapitāla atdeves likme tiek aprēķināta šādi:

wacc = r_e * E/(E+D) + r_d * D/(E+D)

r_e — pašu kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) — pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

r_d — aizņemtā kapitāla atdeves likme;

D/(E+D) — aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu.

27. Pašu kapitāla atdeves likmi nosaka šādi:

r_e = r_f + r_c

r_f — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) grupas valstu vidējā valsts ilgtermiņa (bezriska) vērtspapīru % likme;

r_c — riska prēmija, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.

28. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka, pamatojoties uz vienu no šādiem principiem:

28.1. kā vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem, to samazinot par iespējamo apjoma atlaidi;

28.2. kā ilgtermiņa valsts parāda vērtspapīru likmes un nozares riska piemaksas summu.

29. Prognozēto kapitāla atdevi izvērtē visam tarifa pārskata ciklam, lai noteiktu tarifu pamatotību un pakalpojuma sniedzēja darbības rentabilitāti.

3.1.3. Aktīvu pārvērtēšana RAB noteikšanai

30. Regulatoram ir tiesības, ja nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai pārvērtēt vai uzdot pārvērtēt RAB, izmantojot vienu no šādām metodēm:

30.1. iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

30.2. iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

30.3. atlikusī aizvietošanas vērtība (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

30.4. tirgus vērtība;

30.5. atgūstamā vērtība, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīva izmantošanas).

31. Papildu aktīvu pārvērtēšanai, RAB noteikšanas nolūkos, regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja atklājas, ka pakalpojuma sniedzējs aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kuri netiek izmantoti pakalpojuma sniegšanai (neatgūstamie aktīvi).

3.2. Pakalpojuma sniedzēja izmaksu posteņu noteikšana

3.2.1. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (I_nol)

32. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina pēc formulas:

I_nol = I_nolpam + I_nolnem

33. Pamatlīdzekļu nolietojumu (I_nolpam) aprēķina saskaņā no starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politikas. Atsevišķos gadījumos, kad vēsturisku apstākļu dēļ nolietojums ir nepietiekams pamatlīdzekļu atjaunošanai, aprēķinātais nolietojums tiek indeksēts, lai tuvinātu izmaksās iekļaujamo nolietojuma summu pamatlīdzekļu ekonomiskajam nolietojumam visā kalpošanas laikā. Ja indeksa vērtība ir mazāka vai vienāda ar vienu, indeksēšanu neveic Indeksu iegūst, izvēloties mazāko rādītāju no šādām divām attiecībām:

33.1. pārvērtētās RAB vērtības (saskaņā ar metodikā aprakstīto pieeju) attiecība pret pamatlīdzekļu iegādes vērtību (uzskaitīta pamatlīdzekļu reģistrā);

33.2. tarifa pārskata cikla ietvaros RAB aprēķinā iekļauto kopējo apstiprināto investīciju attiecība pret tarifa pārskata ciklā plānoto kopējo finanšu nolietojumu.

34. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

35. Nemateriālo ieguldījumu izmaksu norakstījumu (I_nolnem) aprēķina pētniecības un pakalpojuma sniedzēja attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pakalpojuma sniedzēja nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2.2. Kapitāla atdeve

36. Kredītu procentu maksājumi (I_proc) ir uz tarifa pārskata periodu attiecināmie maksājumi par ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumiem.

37. Neto peļņu (P _{neto progn}) prognozē, pamatojoties uz regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi no regulējamo aktīvu bāzes un kredītu procentu maksājumiem.

3.3. Nodokļi

38. Nekustamā īpašuma nodokli (I_īpnod) par pakalpojuma sniedzēja īpašumā un nomā esošām ēkām, būvēm un zemi aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

39. Uzņēmumu ienākuma nodokli (I_iennod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

3.4. Ekspluatācijas izmaksas

40. Pakalpojuma sniedzēja ekspluatācijas izmaksas (I _ekspl) aprēķina pēc šādas formulas:

I _ekspl = I_{tehn pro} + I_pers + I_rem + I_saim ,

kur

I_tehnpro — dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [Ls];

I_pers — personāla un sociālās izmaksas [Ls];

I_rem — kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [Ls];

I_saim — pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [Ls].

41. Dabasgāzes sadales zudumu un tehnoloģisko procesu nodrošināšanas izmaksas (I_tehnpro) ir saistītas ar sadales sistēmai pievadītās un no sadales sistēmas aizvadītās dabasgāzes apjomu starpību attiecīgā laika periodā un rodas no dabasgāzes sadales zudumiem un dabasgāzes patēriņa tehnoloģiskajām vajadzībām.

I_tehpro = (Q_tehn +Q_zud) x C_{vid d g iep}

Q_tehn = Q_{tehn a sp} + Q_{tehn vz sp}

Q_zud = Q_{zud a sp} + Q_{zud vz sp} ,

kur

C_{vid dg iep} — vidējā prognozējamā dabasgāzes iepirkuma cena [Ls/tūkst.n.m³];

Q_{tehn a sp} - prognozējamais tehnoloģiskais dabasgāzes patēriņš augstspiediena sadales tīklos [tūkst.n.m³];

Q_{tehn vz sp} - prognozējamais tehnoloģiskais dabasgāzes patēriņš vidējā un zemspiediena sadales tīklos [tūkst.n.m³];

Q_{zud a sp} — prognozējamie dabasgāzes zudumi augstspiediena sadales tīklos [tūkst.n.m³];

Q_{zud vz sp} — prognozējamie dabasgāzes zudumi vidējā un zemspiediena sadales tīklos [tūkst.n.m³].

42. Personāla un sociālās izmaksās (I_pers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un normatīvajiem aktiem par obligāto sociālo apdrošināšanu.

43. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (I_rem) un darbu izmaksas, kuri nepieciešami pakalpojuma sniedzēja grāmatvedības bilancē esošo un nomāto sadales aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Remonta nepieciešamību nosaka pakalpojuma sniedzēja pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu dabasgāzes sadales pakalpojuma sniegšanu. Šajā pozīcijā neuzskaita kapitalizētas remontu izmaksas.

44. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (I_saim) ir ar pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sadales pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citos izmaksu pozīcijās.

4. Pakalpojumu sniedzēja izmaksu attiecināšana

45. Izmaksas dažādās sadales sistēmas spiediena pakāpēs ir atšķirīgas. Izmaksas pakalpojumu sniedzējs sadala pa spiediena pakāpēm ņemot vērā pakalpojumu sniegšanā iesaistītos aktīvus un norāda sadalījuma algoritmu.

I_SSO = I _{a sp} + I _vzsp

46. Ja ir grūtības atsevišķu izmaksu lielumu iegūšanai, var pielietojot sekojošu algoritmu un koeficientu K_sar, kas ņem vērā aktīvu attiecināšanas ietekmi, ekspluatācijas sarežģītību, kā arī augstajā un vidējā/zemajā spiedienā sadalītos apjomus:

I _{a sp} — sadales pakalpojuma izmaksas augstspiediena sadales tīklos [Ls];

L_{sad a sp} — augstspiediena sadales sistēmas cauruļvadu garums [km];

L_{sad kop} — kopējais sadales sistēmas cauruļvadu garums [km]

47. Koeficienta K_sar aptuvenās vērtības augstspiediena sadales sistēmai ir no 0.80-1.00.

48. Izmaksas vidējā/zemā spiediena pakāpei (I_VZ), ieskaitot pievadus un pagalmu gāzes vadus aprēķina pēc šādas formulas:

I_VZ = I_SSO — I_{a sp}

49. Pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram priekšlikumus par koeficenta (K_sar) vērtībām, tos pamatojot. Regulators, izvērtē projektu un nosaka piemērojamo koeficentu vērtības tarifa pārskata ciklam

5. Sadales pakalpojuma vidējo bāzes tarifu aprēķins

50. Sadales pakalpojuma vidējo bāzes tarifus aprēķina pēc formulas:

                                            I _SSO
T_{SSO b} = _{-----------------------------------------------–––––––––––------------------} ,
                            Q_{SSOnod liet a sp} + Q_{SSO nod liet vz sp}

kur

T_{SSO b}— pakalpojuma sniedzēja vidējais bāzes tarifs [Ls/tūkst.n.m³].

51. pakalpojumu tarifus aprēķina katrai no sekojošām spiediena pakāpēm:

51.1. augstspiediena sadales sistēmai;

51.2. vidējā un zemā spiediena sadales sistēma, ieskaitot iekšpagalmu vadus un pievadus.

5.1. Sadales pakalpojuma vidējo bāzes tarifu pa spiediena pakāpēm aprēķins

52. Bāzes tarifs katrā pieslēguma spiediena grupā tiek noteikts, attiecinot šīs pieslēguma spiediena grupas sadales pakalpojuma izmaksas pret šajā pieslēguma spiediena grupā realizēto gāzes apjomu.

53. Augstspiediena sadales sistēmas vidējais bāzes tarifs par 1000 m³ augstspiediena sadales sistēmā pārvadīto dabasgāzi aprēķina pēc formulas:

                                        I _{a sp}
T_{a sp b} = _{-------------------------------------------–––––––--------------------------},
                                Q_{SSOnod liet a sp} + Q_{SSO p vz sp}

kur

T _{a sp b} — sadales pakalpojuma vidējais bāzes tarifs lietotājiem, kuri pieslēgti augstspiediena sadales sistēmai [Ls/tūkst.n.m³].

54. Lai dabasgāzi piegādātu vidējā un zemā spiediena sadales sistēmas lietotājiem, ir nepieciešams to pārvadīt caur visiem sadales tīklu elementiem — gan augstspiediena, gan vidējā un zemā spiediena sadales sistēmām.

55. Vidējā un zemā spiediena sadales sistēmas vidējais bāzes tarifs par 1000 n.m³ augstspiediena sadales sistēmā pārvadīto dabasgāzi aprēķina pēc šādas formulas:

                                            I _vz
T _{vz sp b} = _{---------------------------------------} + T _{a sp b}
                                Q_{SSOnod liet vz sp}

T _{vz sp b} —sadales pakalpojuma vidējais bāzes tarifs lietotājiem, kuri pieslēgti vidējā un zemā spiediena sadales sistēmai [Ls/tūkst.n.m³].

5.2. Diferencēto sadales pakalpojuma tarifu pa spiediena pakāpēm aprēķins

56. Diferencētos pakalpojuma tarifus pa spiediena pakāpēm aprēķina, piemērojot katras spiediena pakāpes vidējam bāzes tarifam diferences koeficientu, kas atkarīgs no lietotāja dabasgāzes patēriņa apjoma:

T_{dif realiz a sp} = T_{a sp b} x K_{dif sad a sp}

T_{dif realiz vz sp} = T _{vz sp b} x K_{dif sad vz sp}

T_{dif realiz a sp} — pakalpojuma diferencētais tarifs lietotājiem, kuri pieslēgti augstspiediena sadales sistēmai [Ls/tūkst.n.m³];

K_{dif sad a sp} — tarifu diferences koeficients augstspiediena sadales sistēmai;

T_{dif realiz vz sp} — pakalpojuma diferencētais tarifs lietotājiem, kuri pieslēgti vidējā un zemā spiediena sadales sistēmai [Ls/tūkst.n.m³];

K_{dif sad vz sp} — tarifu diferences koeficients vidējā un zemā spiediena sadales sistēmai.

57. Diferencētos tarifus lietotājiem nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:

57.1. lietotājus iedala patēriņa apjomagrupās atkarībā no kopējā katrā spiediena pakāpē realizētā gāzes apjoma gadā:

līdz 0,5 tūkst. n.m³;

no 0,5 līdz 25 tūkst. n.m³;

no 25 līdz 126 tūkst. n.m³ ;

no 126 līdz 1260 tūkst. n.m³ ;

no 1260 līdz 12600 tūkst. n.m³ ;

no 12 600 līdz 20 000 tūkst. n.m³ ;

no 20 000 līdz 100 000 tūkst. n.m³ ;

virs 100 000 tūkst. n.m³;

57.2. katrai patēriņa apjoma grupai piemēro diferences koeficientu;

57.3. diferences koeficienta aptuvenās vērtības patēriņa grupām patēriņa apjoma pieauguma virzienā:
56.3.1. augstspiediena sadales sistēmai: 4, 3, 2.5, 1.7, 1.2, 1, 0.95, 0.9;
56.3.2.vidējā un zemā spiediena sadales sistēmai: 1.75, 1.6, 1.3, 1.2, 1, 0.95, 0.9, 0.8;

57.4. diferences koeficientu galējās vērtības nedrīkst atšķirties no minētajām aptuvenajām vairāk kā par +/- 10%;

57.5. prognozētie ieņēmumi no visām patēriņa apjoma grupām vienā pieslēguma spiediena grupā, piemērojot diferencētos tarifus, nedrīkst pārsniegt bāzes tarifam atbilstošus ieņēmumus šajā pieslēguma spiediena grupā.

58. Pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram priekšlikumus par diferences koeficentu vērtībām, tos pamatojot. Regulators izvērtē projektu un nosaka piemērojamās koeficentu vērtības tarifa pārskata ciklam.

6. Tarifu griestu noteikšana tarifa pārskata ciklam

6.1. Tarifu griestu piemērošana

59. Bāzes gadā tarifu griestu vērtība [Ls/tūkst.n.m³] ir vienāda ar bāzes tarifu vērtību. Pārskata cikla nākošajiem gadiem tarifu griestu vērtību [Ls/tūkst.n.m³] katram gadam nosaka vienlaikus ar bāzes tarifu apstiprināšanu. Tarifu griestu vērtību aprēķina regulators, novērtējot iespējamās pakalpojumu sniedzēja darbības efektivitātes izmaiņas un patēriņa cenu izmaiņu ietekmi.

60. Tarifu griestu vērtību tarifu pārskata cikla gadiem aprēķina saskaņā ar formulu:

TGV_t+1 = TGV_t * (100% + ∆TGV)

TGV_t+2 = TGV_t+1 * (100% + ∆TGV)

∆TGV = PCI_prog – X + Z ,

kur

∆TGV_t — tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla pirmajā vai bāzes gadā;

∆TGV_t+1 — tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla otrajā gadā;

∆TGV_t+2 — tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla trešajā gadā;

∆TGV — tarifu griestu vērtības izmaiņas kārtējam tarifu pārskata cikla gadam [% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu];

PCI_prog — patēriņa cenu izmaiņu prognoze [%], vidēji tarifu pārskata cikla katram gadam;

X — efektivitātes izmaiņu faktors [%];

Z — neparedzēto izmaiņu faktors [%].

61. Pirms lēmuma pieņemšanas par tarifu apstiprināšanu regulators iepazīstina pakalpojuma sniedzēju ar aprēķināto tarifu griestu vērtību un uzklausa tā vērtējumu par iespējām sasniegt noteiktās efektivitātes izmaiņas.

6.2. Efektivitātes izmaiņu faktora noteikšana

62. Efektivitātes izmaiņu faktora noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības:

62.1. summārā produktivitātes faktora izmaiņu aprēķināšana, pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja darbības rādītājiem iepriekšējos gados (vēsturiskās produktivitātes metode);

62.2. efektivitātes izmaiņu faktora noteikšana, pamatojoties uz salīdzinošo vērtēšanu, analīzi un prognozi.

63. Efektivitātes izmaiņu faktors nodrošina to, ka pakalpojuma sniedzējs nodod lietotājam daļu no ieguvuma, kas rodas no darbības efektivitātes uzlabošanas. Darbības efektivitātes uzlabošanas pamatā ir vienības izmaksu samazināšanās pie augošiem pakalpojumu apjomiem, kā arī tehnoloģiski pakalpojumu sniegšanas uzlabojumi (zudumu un tehnoloģiskā patēriņa samazināšana).

64. Summārā produktivitātes faktora izmaiņas aprēķina, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja darbības rādītājiem, pēc formulas:

∆ SPF= Q/Y–100%,

kur

∆SPF — summārā produktivitātes faktora pieaugums vai samazinājums [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu];

Q — sadales pakalpojuma kopējās vērtības pieauguma temps [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu];

Y — sadales pakalpojuma kopējo izmaksu vērtības pieauguma temps [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu].

65. Lai precīzāk raksturotu efektivitātes izmaiņas un novērstu nejaušas šā rādītāja svārstības, summārā produktivitātes faktora izmaiņas aprēķina pirms kārtējā tarifu pārskata cikla sākuma pēc iespējas garākam laika posmam (vismaz 3 gadiem), izvērtējot to dinamiku un aprēķinot izmaiņu vidējo vērtību attiecīgajā laika posmā.

66. Līdz ar summārā produktivitātes faktora aprēķināšanu regulators veic pakalpojuma sniedzēja salīdzinošo vērtēšanu (benchmarking):

66.1. efektivitātes izmaiņas izvērtē saistībā ar atbilstošajiem nozares un tautsaimniecības rādītājiem;

66.2. salīdzina pakalpojumu sniedzēja efektivitātes izmaiņu rādītājus ar atbilstoša profila un līdzīgos apstākļos strādājošu komersantu efektivitātes rādītājiem.

67. Pamatojoties uz salīdzinošo vērtēšanu, kā arī ievērojot papildu apsvērumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniedzēja darbības vidi (strukturālas izmaiņas nozarē u.c.), un prognozi attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja nozares un tautsaimniecības attīstību, regulators var koriģēt (palielināt vai samazināt) aprēķināto summāro produktivitātes faktoru un uz veikto aprēķinu, analīzes un prognozes pamata noteikt tarifu griestu formulā iekļaujamā efektivitātes izmaiņu faktora vērtību.

6.3. Neparedzēto izmaiņu faktora pielietošana

68. Neparedzēto izmaiņu faktora vērtība parasti ir nulle. Ja regulators saņem pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu un attiecīgus aprēķinus, kas atspoguļo nepieciešamību noteikt neparedzēto izmaiņu faktora vērtību lielāku par nulli, regulators izvērtē pieprasījuma pamatotību. Ja pieprasījums ir pamatots, regulators apstiprina neparedzēto izmaiņu faktora vērtību.

7. Tarifu noteikšanas procedūra

7.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

69. Tarifu projektu pakalpojuma sniedzējs izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz sadales pakalpojumu kopumu un bāzes tarifu.

70. Sadales pakalpojuma tarifu projekts sastāv no divām daļām:

70.1. sadales pakalpojuma tarifu projekta pirmo daļu veido aprēķins par bāzes tarifu un tā pamatojošās izmaksas. Bāzes tarifs tiek aprēķināts, pamatojoties uz bāzes gadam prognozētajām izmaksām sadalījumā pa šajā metodikā apskatītajām izmaksu pozīcijām. Vienlaikus ar bāzes gadam prognozētajām izmaksām pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām;

70.2. sadales pakalpojuma tarifu projektu otro daļu veido diferencētie tarifi. Diferencētos sadales pakalpojuma tarifus pakalpojuma sniedzējs aprēķina tā, lai diferencētajiem tarifa prognozētie ieņēmumu kopsumma nepārsniedz bāzes tarifiem prognozētos ieņēmumus.

71. Vienlaikus ar tarifu projektu pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt sadales pakalpojuma tarifus saskaņā ar šo metodiku.

72. Pakalpojuma sniedzējs ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms kārtējā tarifu pārskata cikla sākuma iesniedz regulatoram tarifa projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

7.2. Tarifu projekta izvērtēšana

73. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajos termiņos.

74. Regulators apstiprina vai noraida sadales pakalpojuma bāzes tarifu, izvērtējot to pamatojošās izmaksas. Reizē ar bāzes tarifa noteikšanu regulators nosaka tarifa griestus katram tarifa pārskata cikla gadam.

75. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

76. Regulatora noteiktie pakalpojuma tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

77. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieteikumu jauniem pakalpojuma tarifiem.

78. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1¹. daļai, pakalpojuma sniedzējs pats nosaka sadales pakalpojuma tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

78.1. Pēc regulatora bāzes tarifa apstiprināšanas pirms pirmā tarifu pārskata cikla gada pakalpojuma sniedzējs publicē tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tie stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

78.2. Ja pakalpojuma sniedzējs tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem sadales pakalpojuma tarifiem, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jauno sadales pakalpojuma tarifu spēkā stāšanās brīža publicē sadales pakalpojuma tarifus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un informē regulatoru par jauniem sadales pakalpojuma tarifiem.
Vienlaikus pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem sadales pakalpojuma tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno sadales pakalpojuma tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno sadales pakalpojuma tarifu nepieciešamību.

78.3. Regulators 21 dienas laikā pēc sadales pakalpojuma tarifu saņemšanas izvērtē:

78.3.1. iesniegto sadales pakalpojuma tarifu atbilstību šai metodikai;

78.3.2. iesniegto sadales pakalpojuma tarifu ekonomisko pamatojumu.

78.4. Ja regulators 21 dienas laikā pēc sadales pakalpojuma tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto sadales pakalpojuma tarifu neatbilstību 78.3.punktā minētajam, tad sadales pakalpojuma tarifi stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktā laikā.

78.5. Ja regulators 21 dienas laikā pēc sadales pakalpojuma tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto sadales pakalpojuma tarifu neatbilstību 78.3.punktā minētajam, tad sadales pakalpojuma tarifi nestājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā laikā. Regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pakalpojuma sniedzējam lēmumu par sadales pakalpojuma tarifu neatbilstību 78.3.punktā minētajam, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc sadales pakalpojuma tarifu spēkā stāšanos.

79. Pakalpojuma sniedzējs ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms kārtējā tarifa pārskata cikla sākuma iesniedz regulatoram tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

80. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var ierosināt piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru, iesniedzot regulatoram motivētu pieprasījumu un aprēķinus par jaunas tarifu griestu vērtības noteikšanu, kā arī saskaņā ar šo griestu vērtību aprēķinātus bāzes tarifus. Neparedzēto izmaiņu faktoru var piemērot tad, ja neparedzēto izmaiņu radītā ietekme uz izmaksām pārsniedz 5%.

81. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt sadales pakalpojumu tarifa pārskatīšanu, tajā skaitā, piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru. Pēc motivēta ierosinājuma nosūtīšanas sadales pakalpojuma sniedzējam un apstākļu izvērtēšanas, regulators var noteikt jaunas tarifu griestu vērtības, kā arī saskaņā ar šo griestu vērtību jaunus sadales pakalpojuma tarifus.

8. Pārejas noteikumi

82. Pirmajam tarifu pārskata ciklam, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim, ir noteikts pārejas periods.

83. Pārejas perioda laikā:

83.1. tarifu aprēķinos izmantojamais no augstspiediena sadales sistēmas realizētais dabasgāzes apjoms ir vienāds ar nulli;

83.2. pakalpojumu sniedzējs nosaka tādas diferences koeficentu vērtības, kuras nodrošina tirdzniecības gala tarifu diferenci starp patēriņa apjoma grupām no 0.5 – 25 tūkst.n.m³ un virs 100 000 tūkst.n.m³ tarifu pārskata cikla pirmajā gadā — 1.3 un trešajā gadā —1.5;

83.3. pārejas perioda laikā nepiemēro šīs metodikas 57.3. un 57.4. punktus;

83.4. pārejas perioda tarifa pārskata cikla katram gadam regulators nosaka sadales pakalpojuma tarifu griestus un apstiprina sadales pakalpojuma tarifus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis