Uzruna valsts vakariņās par godu Igaunijas Republikas prezidentam Arnoldam Rītelam un Ingrīdai Rītelai

Rīgā 2005.gada 7.decembrī:

Augsti godātais prezidenta kungs!
Cienītā Ingrīda Rītelas kundze!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Laiku laikos Latvijas un Igaunijas tautām ir bijuši līdzīgi likteņi un ciešas attiecības. Tās visnotaļ var dēvēt par labām kaimiņu attiecībām, kad ikdienā ziņkāre un veselīga skaudība dzen palūkoties pāri kaimiņa žogam, vēloties uzzināt, kas tur notiek, bet pārbaudījumu brīžos abus vieno savstarpēja sapratne un atbalsts. Šī mūsu kaimiņu būšana jūtama jau kopš pašiem sākumiem, kopš tiem tālajiem laikiem, kad abas tautas sāka meklēt savu zemi un savu pastāvēšanu. Mūsu saknes mitoloģijā rāda fascinējošas līdzības un paralēles, kā arī tikpat saistošas un interesantas atšķirības. Mītiskais igauņu Lielais ozols, kas vieno zemes un zemzemes jeb laicīgo un pārlaicīgo pasauli, sasaucas ar latviešu saules mītā pazīstamo Pērkona ozolu. Tāpat latviešiem zināmā Garā pupa, pa kuru var tikt līdz pat debesīm, atgādina igauņu folklorā izteikti saskatāmos šamanisma elementus. Rīga igauņu tautasdziesmās minēta pat biežāk nekā Tallina vai Pērnava. No igauņu folkloras zinām, ka Rīga bijusi labākā vieta, kur braukt iegādāties naudas pūķi. Savukārt latviešu jāņudziesmu refrēns līgo, līgo labi pazīstams igauņiem. Arī Dienvidigaunijā dzirdētais sakāmvārds “No katras pirts sliekšņa ceļš ved uz Rīgu” apliecina tikai mūsu seno tuvību un kopību.
Gan latvietis, gan igaunis laiku laikos kopā palicis arī vēstures negaisa brīžos, kad mūsu zemēm pāri brāzušās kara vētras. Pagājušajā gadā mēs kopā atzīmējām Cēsu kauju 85.gadadienu, atceroties igauņu un latviešu puišu varonību cīņā par Latvijas brīvību. Ielūkojoties vēsturē, varam teikt, ka visu mūsu nedienu un laimes brīži ir bijuši kopīgi. Esam vienlaicīgi radījuši savas valstis, esam vienlaicīgi zaudējuši savu valstiskumu un esam vienlaicīgi to atkal atkarojuši. Tūkstošiem mūsu tautu mātes un tēvi, meitas un dēli tika izsūtīti, tūkstošiem igauņu un latviešu ļaužu mērīja bīstamo ceļu pāri Baltijas jūrai, izdzīvojot bēgļu un trimdinieku likteni. Karš šķēla mūsu tautas, nereti liekot cīnīties tēvam pret dēlu, brālim pret brāli. Dzīvojot okupētas valsts dzīvi, visus šos garos piecdesmit gadus gan Latvijas, gan Igaunijas daudzi rakstnieki, mākslinieki, radošie prāti zemtekstos un mājienos mums lika domāt par brīvību, nepakļauties svešajai varai un cerēt. Laika griežiem griežot savu ratu un mums visiem esot stipriem un kopā, cerības izdevās piepildīt.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Man vienmēr ir patiess prieks un pagodinājums viesoties Igaunijā. Spilgtā atmiņā vēl ir mana vizīte 2002.gada augustā Sāremā un man izrādītā jūsu lielā sirsnība un viesmīlība.
Jūs labi atceraties šos “dziesmotās revolūcijas” laikus, barikāžu ugunskuru dūmus, drosmīgu un cerīgu ļaužu sejas un dziesmas. Tā bija tāda kopības sajūta, ko nav iespējams aprakstīt un nav iespējams aizmirst. Mēs nekarojām ar ieročiem, mēs karojām ar dziesmām. Iespējams, arī tāpēc uzvarējām. Igaunis savā tautasdziesmā dzied tā: “Tur, kur balsi es palaižu,/ gāžas meži brakšķēdami.”
Mūsu valstis ir daudz paveikušas, īstenojot savas prioritātes. Domājot par mūsu nākotni, jāuzsver nepieciešamība veicināt ekonomikas augšupeju, mazināt bezdarbu un izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības, vienlaikus rūpējoties par drošu un ekoloģiski tīru dzīves telpu. Šajā sakarā ir svarīgi veicināt mūsu universitāšu un pētniecisko institūtu sadarbību ar citiem Eiropas un pasaules izglītības, zinātnes un inovāciju centriem.
Centienos sasniegt šos mērķus mēs nedrīkstam aizmirst Eiropas Savienības veidošanās pamatprincipus – solidaritāti, taisnīgumu, plurālismu, nediskrimināciju un dzimumu līdztiesību. Tikai tad, kad paplašinātajā Eiropā mums izdosies panākt patiesu kopības un solidaritātes sajūtu, mēs būsim spējīgi īstenot visai Eiropas Savienības attīstībai nozīmīgus uzdevumus, tādus kā Lisabonas stratēģija, finanšu perspektīva, Eiropas kaimiņu politika, ārējās robežas kontrole. Tikai vienota Eiropa spēs palielināt Eiropas Savienības ietekmi starptautiskajā politikā, īstenot ambīcijas pasaules ekonomikā un veicināt Eiropas globālo konkurētspēju.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Mūsu valstis var lepoties ar sasniegto. Tikai mazliet vairāk nekā desmit gadi bija nepieciešami, lai tās no jaunām demokrātijām kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā ir unikāla pieredze, par kuru interesējas arvien jaunas valstis un reģioni, kuri izvēlējušies iet pa līdzīgu ceļu. Šīm valstīm būtu noderīga ne tikai mūsu Eiropas integrācijas pieredze, bet arī padoms, kā veidot sadarbību ar kaimiņiem, jo Eiropas Savienības politiskās dimensijas attīstības veicināšanā Eiropas kaimiņu politikas attīstībai ir liela nozīme.
Baltijas valstis ir izaugušas. To kopējie projekti aizsardzības jomā, kas 90.gados tika īstenoti ar plašu rietumvalstu atbalstu, finansēm, vadību un apgādi, šobrīd tiek realizēti ar mūsu pašu – Baltijas valstu – resursiem, savā ziņā “baltiskoti”. Tas ir liels sasniegums. Šie projekti palīdzējuši stiprināt Baltijas reģionālo sadarbību, Baltijas valstu integrāciju NATO un kļuvuši par labu reģionālās sadarbības piemēru citām valstīm.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Vēsturiski izveidojies tā, ka Latvijā vienmēr starp daudzām citām tautām dzīvojuši arī igauņi, bet Igaunijā – latvieši. Lielākā igauņu kopiena Rīgā izveidojās 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, toties Tērbatas universitātē studēja latviešu gaišākie prāti. Arī pašlaik Rīgā aktīvi darbojas Igauņu biedrība, mums ir igauņu skola un koris, bet Tallinā latviešu valodu un tradīcijas dzīvas uztur Latviešu biedrība. Šīs biedrības ir kā gaišs tilts no vienas tautas uz otru, un labs tilts mūsu turpmākai sadarbībai ir šī Igaunijas Republikas prezidenta vizīte, jo, tikai tiekoties un pārrunājot mūsu valstu tālāko virzību, iespējams ceļš uz priekšu katram atsevišķi un visiem kopā.
Austatud härra president, (Augsti godātais prezidenta kungs),
Enda ja oma abikaasa nimel, Läti rahva nimel lubage mul tõsta klaas Eesti Vabariigi auks ja eduks! Terviseks!
(Savā un mana dzīvesbiedra vārdā, Latvijas tautas vārdā atļaujiet man pacelt glāzi Igaunijas Republikas godam un veiksmei! Uz veselību!)