Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels, savas valstsvizītes ietvaros,  uzrunājot Latvijas Saeimu 2005.gada 8.decembra sēdē

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godājamie Saeimas deputāti! Dārgie draugi! Labrīt visiem!
Man ir ļoti liels prieks par iespēju šodien tikties ar jums, lai paustu savu viedokli par Latvijas un Igaunijas sadarbību.
Vakar sākušās valstsvizītes gaitā es pieredzēju siltu un sirsnīgu viesmīlību un atzīstu, ka pie jums Latvijā ir labi. Pēc daudzajām interesantajām domu apmaiņām esmu secinājis, ka mums ir milzums iespēju kopīgam darbam.
Mans sveiciens jums, Latvijas tautas pārstāvjiem, nav paredzēts, lai aptvertu visus Igaunijas un Latvijas tautas vienojošos apstākļus. Vēlos atgādināt tikai dažas neizdzēšamas patiesības, kas uz mūžiem vieno igauņu un latviešu vēsturi un vienlaikus rosina raudzīties nākotnē.
Igaunijas un Latvijas valstiskā patstāvība tika izcīnīta kopīgā cīņā. Latvija pateicās daudzajiem cīnītājiem par tās brīvību ar latviešu tautas eposa varoņa vārdā nodēvētu ordeni. Mani vienmēr ir aizkustinājis tas, ka puse no ārzemniekiem, kuriem šis ordenis, Lāčplēša ordenis, tika piešķirts, bija igauņi. Cīņas par Latviju, kā vēsta uzraksts uz ordeņa, vienlaikus bija arī ieguldījums Igaunijas neatkarības sasniegšanā.
Tikpat pašsaprotami mēs stāvējām plecu pie pleca deviņdesmitajos gados, atjaunojot valstisko neatkarību. Un tagad arī tā jau ir mūsu kopīgās jaunās vēstures nodaļa.
Patstāvība darbojas tautas labā tikai tad, ja tai tiek piešķirts cilvēku vajadzībām un centieniem atbilstošs saturs. Katrā dzīves jomā valstij jāmeklē risinājumi, kas atbilst tautas interesēm un vienlaikus ir nozīmīgi arī starptautiskā kontekstā. Demokrātiskās valstīs tas ir likumdevēja, parlamenta, visnopietnākais uzdevums, darba svarīgākā daļa, – radīt tiesiskumu, kas iemiesotu tautas vērtības un ideālus un bagātinātu iespējas sadarbībai ar citām tautām.
Arī integrācijas process Eiropā, kas aizvien padziļinās, uzliek parlamentiem arvien lielākus uzdevumus. Nopietni jādomā, kā ar globalizāciju un starptautiskās sadarbības neizbēgamību samērot savas tautas tiesības lemt patstāvīgi.
Par laimi, mūsu parlamentiem ir skaidri apzināta un vēsturiski pārbaudīta sadarbības pieredze. Apzinoties, ka mazās tautas veido lielāko pasaules tautu daļu, bet to balss aizskan tālāk tikai kopīgi, arī Baltijas reģionā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība noris veiksmīgi. Nupat Tallinā notikušajā Baltijas asamblejā man bija tas prieks pārliecināties, ka mūsu parlamenti nopietni domā, ko darīt visas Eiropas mērogā, ko – Baltijas jūras reģionā un kur meklējami risinājumi Baltijas valstu kopdarbam.
Ceru, ka Igaunijas un Latvijas parlamentu deputātiem nākotnē pietiks laika, lai kopīgi apspriestu, ko apstākļos, kad arvien svarīgāka kļūst Eiropas atvērtība un reģionālā sadarbība, paveikt vēsturiskā Livonijas reģiona iekšējo sakaru nostiprināšanā.
Ticu, ka ekonomiskās dzīves realitāte drīz vien rādīs tās pārmaiņas, ko abām valstīm dos Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas reģionu savstarpējā integrācija. Tomēr būtu nepieciešams arī valstu atbalsts, lai infrastruktūras un sociālie jautājumi netraucētu attīstībai. Jau pašlaik ir priekšnoteikumi, lai domātu par pakalpojumiem, kas būtu pieejami abu valstu robežas pusēs dzīvojošajiem cilvēkiem.
Dārgie draugi! Jaunā gadu tūkstoša sākumā Igaunija un Latvija, viena otru atbalstot un mācoties no vēstures, mērķtiecīgi darbojas, lai sasniegtu savus ideālus. Igaunija ar lielām simpātijām ir dzīvojusi līdzi Latvijas sasniegumiem un izpratusi arī tās grūtības. Lai gan mēs to ne vienmēr protam izrādīt, iekšēji esam patiesi lepni par Latvijas stabilitāti.
Ar šo sajūtu sirdī novēlu Latvijas parlamentam rosmi un veiksmi, aizstāvot savas tautas intereses. Pateicos par uzmanību! (Aplausi.)