Budžeta programmā "Lauksaimniecība" ar kopējo izdevumu apjomu 5 927,1 tūkst. latu apvienotas vairākas lauksaimniecības nozares attīstībai un integrācijai Eiropas Savienībā būtiskas apakšprogrammas:

- 02.01.00 "Pasākumi augsnes auglības ielabošanai" - 1305,5 tūkst. latu;

- 02.03.00 "Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti" - 4275,0 tūkst. latu;

- 02.04.00 "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra" - 34,4 tūkst. latu;

- 02.06.00 "Pārējie lauksaimniecības pasākumi, konkursi, izstādes" - 55,0 tūkst. latu;

- 02.07.00 "Pasākumi integrācijai Eiropas Savienībā" - 142,1 tūkst. latu;

- 02.08.00 "Daļēja kompensācija bijušajiem īpašniekiem par valsts vajadzībām atsavināto zemi" - 3,0 tūkst. latu (2001. gadā plānota daļēja kompensācijas atmaksa bijušajiem īpašniekiem par atsavināto zemi, lai nodrošinātu LLU darbību);

- 02.09.00 "Ilgtermiņa kredītu dzēšana" (2001. gadā paredzēts dzēst privatizējamo lauksaimniecības uzņēmumu ilgtermiņa kredītus Saldus un Dobeles rajonu paju sabiedrībām) - 2,0 tūkst. latu;

- 02.11.00 "Lauksaimniecības zinātnes materiālās bāzes attīstība" - 110,0 tūkst. latu.

Būtiskas izmaiņas ir 02.01.00, 02.03.00 un 02.07.00 apakšprogrammās.

Apakšprogrammas "Pasākumi augsnes auglības ielabošana" mērķis ir zemes kā galvenā lauksaimniecības ražošanas pamatlīdzekļa racionālas izmantošanas un ražotspējas saglabāšana, nodrošinot meliorēto sistēmu ekspluatāciju un saglabāšanu kā vienu no svarīgākajiem zemes auglības faktoriem, lai spētu integrēties Eiropas koptirgū un konkurēt ar citām valstīm lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksu jomā.

Apakšprogrammas uzdevumi ir:

- saglabāt auglīgākās meliorētās lauksaimniecības zemes, nodrošināt to ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecībā un augsnes auglības saglabāšanu tālākā perspektīvā,

- nodrošināt meliorācijas sistēmu, būvju saglabāšanu un rekonstrukciju,

- valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu darbības nodrošināšana (valsts ūdensnoteku kopšana, remonts un koplietošanas ūdensnoteku remonts, nosusināšanas režīma nodrošinājums polderētās platībās);

- meliorācijas kadastra informācijas uzturēšana, aktualizācija, informācijas pieejamības modernizācija;

- meliorācijas kopdarbības apvienību veidošanās veicināšana, lai risinātu meliorācijas koplietošanas sistēmu un būvju ekspluatāciju un uzturēšanu.

Apakšprogrammu administrējošo budžeta finansēto institūciju galvenās funkcijas:

- meliorācijas sistēmu ekspluatācijas, saglabāšanas un hidromelioratīvās būvniecības kontrole un valsts uzraudzība;

- valsts meliorācijas sistēmu, hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju ekspluatācijas organizēšana;

- meliorācijas sistēmu projektēšanas un būvniecības noteikumu ievērošanas kontrole;

- meliorācijas kadastra uzturēšana;

- melioratīvās hidrometrijas darbu izpilde;

- vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu nodošana zemes īpašniekiem.

Paredzamie uzlabojumi:

- meliorācijas kadastra iekļaušanu vienotā informācijas sistēmā, veicot datu bāzes datorizāciju;

- informācijas par meliorētām zemēm, meliorācijas sistēmām un būvēm aktualizācijas nodrošināšana;

- informācijas apmaiņas nodrošinājums ar nekustāmā īpašuma valsts kadastru.

Paredzamo uzlabojumu sagaidāmie rezultāti:

- datorizējot datu bāzi, samazināsies šo datu uzturētāju un apkalpotāju skaits;

- šo datorizēto datu bāzi varēs izmantot par pamatu arī citiem reģistriem piem. lauku reģistram, kas nepieciešams lai veiktu kontroli par ha maksājumiem.

Izdevumi

Samazinājums:

100 tūkst. latu  - sakarā ar Zemkopības ministrijas izdevumu samazināšanu Valsts investīciju programmai, projektam "Zemju meliorācija valsts koplietošanas objektos" samazināts finansējums.

Palielinājums:

21,0 tūkst. latu  - pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 1. augusta sēdes protokols Nr. 34) piešķirti līdzekļi minimālās algas paaugstināšanai.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumi:

- 10,5 tūkst. latu  - saistīts ar palīgražošanas sašaurināšanu augu šķirņu salīdzināšanas stacijās, līdz ar to samazinās ieņēmumi no lauksaimniecības produkcijas realizācijas.

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 373,7 tūkst. latu  - noslēdzas uzsāktie PHARE projekti LE9701.04.00 "Atbalsts fitosanitārajam dienestam", LE9804.01.01 "Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai" (samazinās izdevumi kapitālieguldījumiem par 148,8 tūkst. latu), un daļa projekta LE9804.01.02 "Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai (Twinning)".

Izdevumi

Samazinājums:

- 18,2 tūkst. latu samazināti kapitālie izdevumi, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 18. jūlija sēdes protokols Nr. 32);

- 16,8 tūkst. latu samazināti izdevumi sakarā ar paredzēto darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samazināšanu no 2001. gada 1. janvāra par 1%, atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Palielinājums:

- 294,0 tūkst. latu  - Lauku atbalsta dienestam (LAD) 2001. gadā palielināts finansējums kā SAPARD ieviešanas un maksājumu aģentūrai, lai nodrošinātu tā sekmīgu darbību veicot ES piešķirto līdzekļu administrēšanu, iesniegto projektu izskatīšanu un kontroli, kā arī līdzekļu pārskaitīšanu un izsniegto līdzekļu uzskaiti par katru ES atbalsta saņēmēju un izpildītu Eiropas Savienības prasības dienesta akreditācijai, no kuriem:

- 250,0 tūkst. latu piešķirts finansējums papildus 30 štata darbinieku darbības nodrošināšanai (atalgojumiem, darba vietu aprīkošanai, ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu nodrošināšanai);

- 44,0 tūkst. latu Lauku atbalsta dienesta uzturēšanai papildus plānoti līdzekļi, pārstrukturējot izdevumus citām Zemkopības ministrijas valsts budžeta programmām.

- 229,0 tūkst. latu  - Valsts investīciju programmas ietvaros, pārstrukturējot investīciju izdevumus, projektam "Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām" paredzēts papildus finansējums, jo SAPARD programmas saņemšanai kā obligāts nosacījums ir informācijas plūsmas nodrošināšana un datu bāzes izveide elektroniskā veidā;

- 45,7 tūkst. latu  - Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta un Valsts augu aizsardzības dienestam laboratorijas iekāru iegādei, lai varētu nodrošināt laboratorisko izmeklējumu veikšanu atbilstoši ES direktīvās paredzētajām prasībām;

- 16,6 tūkst. latu  - reorganizējot Zemkopības ministrijas pakļautībā bijušos rajonu lauksaimniecības departamentus 2000. gada 2.cetruksnī, daļa funkciju, kas saistītas ar ciltsdarba kontroli tika nodotas Ciltsdarba valsts inspekcijai ar budžeta finansējumu nepilnam gadam. Papildus finansējums ir plānots ciltsdarba funkcijas nodrošināšanai pilnam budžeta gadam;

- 10,7 tūkst. latu  - pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 1. augusta sēdes protokols Nr. 34) piešķirti līdzekļi minimālās algas paaugstināšanai.

Programmas galvenie mērķi:

- Latvijas likumdošanas harmonizācija atbilstoši ES prasībām;

- ES normatīvo dokumentu un harmonizēto Latvijas normatīvo dokumentu tulkošana.

ES lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības likumdošanas kopums jeb acquis ir 4148 normatīvie dokumenti. Zemkopības ministrijas kompetencē ir 50% no visa ES likumdošanas kopuma, turklāt acquis nav statisks dokumentu kopums - tas tiek nepārtraukti atjaunots un pilnveidots. Pašlaik Zemkopības ministrija ir harmonizējusi 5,4% no visa lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības acquis .

Pamatojoties uz Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES:

- 2000. gadā tiks harmonizēti 180 ES normatīvie akti;

- 2001. gadā plānots harmonizēt 102 ES normatīvos aktus.

Resursi

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 154,3 tūkst. latu noslēdzas uzsāktie PHARE projekti LE9904.01 "Integrācija ES, likumdošanas saskaņošana", LE9701.01.01 "Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai", LE9702.01.05 "Tehniskā palīdzība reģionālajai attīstībai" un LE98.05.03.06. "Lauku attīstības plāna iepriekšējs izvērtējums".

Palielinājums:

- 142,1 tūkst. latu  - papildus finansējums Eiropas Savienības likumdošanas harmonizēšanai, no kuriem 59,8 tūkst. latu piešķirta papildus dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un 82,3 tūkst. latu plānoti pārstrukturējot izdevumus un samazinot budžeta finansējumu citām Zemkopības ministrijas valsts budžeta programmām.

Programmas darbības mērķi:

- pasargāt valsts teritoriju no augu, dzīvnieku un cilvēku lipīgo slimību izplatības;

- nepieļaut neatbilstošas kvalitātes kontrolējamo kravu importu valstī;

- kontrolēt pārbaudāmo tranzītkravu plūsmu, lai samazinātu nelegāli ievesto preču daudzumu valstī, samazinot cilvēku, dzīvnieku un augu saslimšanas iespējas.

Galvenie uzdevumi mērķu sasniegšanai:

- veterināro un fitosanitāro kontroles punktu izveide atbilstoši ES prasībām;

- fiziskās pārbaudes vietu - laboratoriju izveidošana kontroles punktos;

- ievesto kravu nekaitīguma kritēriju uzraudzības programmas īstenošana, nosūtot paraugus laboratoriskai izmeklēšanai;

- vienotā datu pārraides tīkla izveide un uzturēšana.

Programmas izpildi raksturo rezultatīvais rādītājs - pārbaudīto kravu skaits, kuru nosaka importa, eksporta un tranzīta kravu plūsma valstī. 2001. gadā tiek ieviests kvalitatīvs rādītājs - rīcības ar LR prasībām neatbilstošām kravām.

Resursi

Samazinājums:

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem:

- 204,8 tūkst. latu  - budžeta programmas izdevumu finansēšanai, dotācija no vispārējiem ieņēmumiem aizstāta ar ieņēmumiem no sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Dotācija pārstrukturizēta galvenokārt ZM prioritāro valsts budžeta programmu 02.03. "Kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienesti" un 02.07. "Pasākumi integrācijai Eiropas Savienībā" neatliekamo izdevumu segšanai 2001. gadā.

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 55,8 tūkst. latu noslēdzies PHARE projekts LE9804.01.01 "Tehniskā palīdzība reģionālajai attīstībai"

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 430 tūkst. latu  - plānots ieņēmumu palielinājums par veiktajām kravu veterinārajām, fitosanitārajām un sanitāri higiēniskajām kontrolēm un prognozētajiem pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem.

Izdevumi

Palielinājums:

430 tūkst. latu  - Mainoties ieņēmumu struktūrai, vienlaicīgi palielinās izdevumi. 2001. gadā plānots uzsākt nekaitīguma kritēriju uzraudzības programmas īstenošanu. Attiecīgi izmeklējumi nepieciešami, lai uzraudzītu valstī importētās produkcijas atbilstību nekaitīguma kritērijiem un nodrošinātu patērētāju aizsardzību. Papildus izdevumi ietver paraugu noņemšanas, transportēšanas un laboratorisko izmeklējumu izmaksas, kā arī pieaugot veikto kravu veterinārajām, fitosanitārajām un sanitāri higiēniskajām kontrolēm, palielinās izdevumi saistīti ar minētajām kontrolēm.

kopā

Programmas 04.00.00 "Veterinārmedicīna" izpildes nodrošināšana ir pamatnosacījums, lai valstī veterinārmedicīnas nozares pārvaldīšanas funkcijas tiktu realizētas, atbilstoši Latvijas Republikas kā asociētās valsts ES integrācijas uzdevumiem, jo veterinārmedicīnas nozare ir viena no ES lauksaimniecības sektora prioritātēm un starptautiskajām saistībām. No šīs programmas izpildes lielā mērā ir atkarīga Latvijas spēja nodrošināt starptautiski noteikto prasību ievērošanu veterinārmedicīnas kompetences sfērās, t.sk. dzīvnieku veselības uzraudzībā, dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanā un apritē iekšējā tirgū, eksporta produkcijas kontrolē un atbilstošas kvalitātes un nekaitīguma prasību ievērošanā.

Valsts veterinārā dienesta darbības pamatuzdevumi:

- Latvijas Republikas lauksaimniecības un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas un pārstrādes rūpniecības sociāli ekonomiskās efektivitātes un konkurētspējas nodrošināšana, t.sk. eksporta-importa aktivitātēs.

- Patērētāju veselības un dzīvības aizsardzība, nodrošinot:

- nekaitīgas un drošas pārtikas apriti iekšējā tirgū;

- apkarojot dzīvnieku, kā arī dzīvnieku un cilvēku kopīgās infekcijas slimības.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumi:

1 411,7 tūkst. latu  - no kuriem:

- aptuveni par 405,0 tūkst. latu, jo pamatojoties uz "Pārtikas aprites uzraudzības likumu", kā arī uz 1998. gada 21. aprīļa MK noteikumiem Nr. 143 "Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei mazjaudas kautuvēs", 1998. gada 14. aprīļa MK noteikumiem Nr. 130 "Higiēnas prasības pārtikas apritē" un 1998. gada 31. augusta MK noteikumiem Nr. 329 "Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs", uz laiku var tikt apturēta prasībām neatbilstošu uzraudzības objektu darbība līdz neatbilstību novēršanai vai arī aizliegts turpināt darbību prasību neizpildes gadījumā, līdz ar to samazinās ieņēmumi no maksas pakalpojumiem par veterinārajām pārbaudēm;

- 463,0 tūkst. latu apjomā par veterināro ekspertīzi, jo Latvijas iekšējā tirgū pārtikas apritē iesaistās aizvien vairāk ārzemju un Latvijas uzņēmumu, kuri ir iekļauti Eiropas Savienības uzņēmumu sarakstā (atzīti Eiropas Savienībā), tas ir uzņēmumu produkcija tikai daļēji tiek pakļauta Valsts veterinārās uzraudzības pārtikas kontroles laboratoriskajiem izmeklējumiem, veterinārajai ekspertīzei;

- Laboratoriskie izmeklējumi samazināsies aptuveni par 408,7 tūkst. latu, jo:

- valstī darbojas laboratorijas brīva tirgus apstākļos un līdz ar to ir liela konkurence laboratorisko izmeklējumu jomā;

- neviens no normatīviem dokumentiem nenorāda, ka laboratoriskie mēģinājumi obligāti būtu jāveic VVD laboratorijās. Līdz ar to, uzņēmējs var izvēlēties ikvienu laboratoriju, kas ir akreditējusies attiecīgajā izmeklējumu sfērā laboratorisko izmeklējumu veikšanai un pēc VVD laboratorijām, kas veic pakalpojumus par dempinga cenām mazinās pieprasījums;

- uzņēmumi ierīko savas paškontroles laboratorijas un paraugus vairs nav jāizmeklē veterinārās laboratorijās.

- ieņēmumi samazināsies par 70-80% (aptuveni 120,0 tūkst. latu) ievešanas atļaujām no 2000. gadā budžetā apstiprinātā plāna, jo 1999. gada 11. maija MK noteikumu Nr. 174 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa" 27.punkts un 1998. gada 25. augusta MK noteikumu Nr. 320 "Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti" 26 punkts paredz, ka VVD atļaujas izsniegs par samaksu līdz 2000. gada 31. decembrim.

- ieņēmumi no sertifikātiem var samazināties par aptuveni 10% (15,0 tūkst. latu), jo jau šobrīd vairāki eksportētājuzņēmumi apturējuši uz laiku darbību, jo nav saražotās produkcijas noieta tirgū.

Plānotais maksas pakalpojumu ieņēmumu samazinājums proporcionāli aizstāts ar dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, lai mazinātu Valsts veterinārā dienesta atkarību no ražotāju skaita (uzraudzības objektiem) un izpildītu "Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību" 7.1.6. punktā noteikto.

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 1 182,7 tūkst. latu  - noslēdzas uzsāktie PHARE projekti LE9804.01.01 "Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai", LE9904.02.05 "Pārtikas kontroles sistēmas modernizācija" un lielākā daļa projekta LE98.04.01.02. "Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai (Twinning)".

Palielinājums:

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem:

- 1 516,2 tūkst. latu  - lai nodrošinātu Valsts veterinārā dienesta darbību un, lai Latvijā, kā Eiropas Savienības kandidātvalstī, veterinārmedicīnas nozares pārvaldīšanas pašreiz veicamās funkcijas tiktu realizētas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, piešķirta papildus dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Valsts veterinārā dienesta finansēšanai no budžeta dotācijas.

Izdevumi

Samazinājums:

- 9,0 tūkst. latu  - samazināti kapitālie izdevumi (MK 2000. gada 18. jūlija sēdes protokols Nr. 32), kā arī darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksa par 1%.

- 75,0 tūkst. latu  - sakarā ar Zemkopības ministrijas izdevumu samazināšanu Valsts investīciju programmai, projekts "Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošana" 2001. gadā no valsts budžeta dotācijas tiks finansēts mazākā apjomā.

Palielinājums:

17,9 tūkst. latu  - pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 1. augusta sēdes protokols Nr. 34) piešķirti līdzekļi minimālās algas paaugstināšanai.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumi:

- 31,2 tūkst. latu  - ņemot vērā kopējo nozvejas kvotu samazinājumu Baltijas jūrā vidēji par 10-15%, Zivju fonda ieņēmumu daļā krasi samazināsies maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu Baltijas jūras reģionā, līdz ar to, proporcionāli samazināsies atskaitījumi Valsts zivsaimniecības pārvaldei;

- 4,0 tūkst. latu  - samazinās apakšprogrammā "Centrālais aparāts" maksas pakalpojumu ieņēmums, jo tiek pārtraukts zemes nomas līgums ar SIA "I Garāža".

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 7,4 tūkst. latu  - noslēdzas PHARE projekts LE99-0049.00 "PHARE kuģu uzskaites datu bāzes uzlabošana".

Palielinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 798,0 tūkst. latu  - iekļauts PHARE 2000. gada projekts "PHARE atbalsts Zivsaimniecības pārvaldei". Projekta mērķis kopējās zivsaimniecības politikai atbilstošas Latvijas zivsaimniecības administrācijas izveidošana.

Izdevumi

Samazinājums:

7,8 tūkst. latu  - samazināti izdevumi sakarā ar paredzēto darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samazināšanu no 2001. gada 1. janvāra par 1%, atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Palielinājums:

62,9 tūkst. latu  - papildus finansējums Valsts Zivsaimniecības pārvaldei PHARE projekta līdzfinansēšanai un administrēšanai, tai skaitā, 57 tūkst. latu Valsts investīciju programmas projektam "Zivsaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES".

kopā

Programmas "Izglītība" mērķis ir nodrošināt personai iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu, radošu, kulturālu personību, nodrošināt izglītības garantijas un tās pēctecību.

Zemkopības ministrija kā galvenos uzdevumus izglītībā uzskata:

- vispārējās un profesionālās izglītības reformu,

- augstākās izglītības un zinātnes integrāciju.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības programmu realizāciju, ir nepieciešams izveidot atbilstošu materiāli tehnisko bāzi un nodrošināt mācību apstākļus atbilstoši pastāvošajām darba drošības prasībām, sanitāri higiēnisko un ugunsdrošības normu prasībām.

Prioritāte programmas "Izglītība" ietvaros ir apakšprogramma "Vispārējā un profesionālā izglītība", kurā turpinās uzsāktā reforma.

No 1998. gada uzsāktās reformas ietvaros ir izveidoti 8 izglītības un eksaminācijas centri, 2 BO SIA (jaukts kapitāls), 4 BO valsts SIA, Saukas arodvidusskola nodota Jēkabpils rajona padomes īpašumā un Mālpils tehnikums nodots Rīgas rajona padomes īpašumā. Visu šo pārveidojumu rezultātā palielinājusies atsevišķu izglītības iestāžu patstāvība un budžeta līdzekļu ekonomiskāka izlietošana.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumi:

- 48,8 tūkst. latu  - lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi izglītības iestāžu mācību saimniecībās samazinās atbilstoši reālajam pieprasījumam. Ieņēmumu apjoma samazināšanos ietekmē arī iepirkumu cenu lejupslīde;

- 896,0 tūkst. latu  - samazinās maksas pakalpojumi un citu pašu ieņēmumi apakšprogrammai 07.01.00. "Vispārējā un profesionālā izglītība", sakarā ar 4 izglītības iestāžu izveidošanu par bezpeļņas organizācijām valsts SIA, kā arī Saukas arodvidusskolas un Mālpils tehnikuma reorganizāciju un nodošanu pašvaldību īpašumā. Mainoties iestāžu juridiskajam statusam, no valsts budžeta tiek izslēgti BO VSIA gūtie pašu ieņēmumi.

Izdevumi

Samazinājums:

- 87,7 tūkst. latu samazināti izdevumi sakarā ar paredzēto darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samazināšanu no 2001. gada 1. janvāra par 1%, atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

- 11,3 tūkst. latu  - samazināti kapitālie izdevumi, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 18. jūlija sēdes protokols Nr. 32);

- 246,0 tūkst. latu samazināts finansējums Valsts investīciju programmā iekļautajiem profesionālās un augstākās izglītības iestāžu investīciju projektiem.

Palielinājums:

- 517,2 tūkst. latu papildus piešķirts finansējums pedagogu darba samaksas reformas īstenošanai;

- 252,1 tūkst. latu pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 1. augusta sēdes protokols Nr. 34) piešķirti līdzekļi minimālās algas paaugstināšanai.

Valsts budžeta programmas "Valsts nozīmes datu pārraides tīkla izdevumi" darbības mērķis un uzdevums ir izveidot Latvijā lauksaimniecības un ar to saistīto nozaru informācijas sistēmas atbilstoši ES prasībām:

- Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu, kas nepieciešama SAPARD līdzekļu administrēšanai un nākotnē ES atbalsta lauksaimniecībai, laukiem un pārtikas produktu ražošanai administrēšanai;

- Veterinārā dienesta informācijas sistēmu, kas saistīta ar ES prasībām par dzīvnieku veselības un citu jautājumu kontroli;

- dzīvnieku reģistru;

- mežsaimniecības informācijas sistēmu;

- citas informācijas sistēmas;

- nodrošināt efektīvu Sanitārās robežinspekcijas darbu, kas izpaužas ātrā un efektīvā sanitārās robežkontroles datu elektroniskā pārraidē, kas ļauj izsekot robežas šķērsojošo kravu kustībai.

Izdevumi

Palielinājums:

194,7 tūkst. latu  - papildus nepieciešamais finansējums Zemkopības ministrijai, tās pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm VNDPT 50 jaunu pieslēgumu punktu ierīkošanai un ekspluatācijas izdevumu segšanai, kā arī sakarā ar Zemkopības ministrijas pakļautībā bijušo rajonu lauksaimniecības departamentu reorganizāciju, Lauku atbalsta dienestam 20 esošo pieslēgumu punktu pārvietošanai.

Programma paredzēti maksājumi 242,5 tūkst. latu apjomā sekojošās starptautiskajās organizācijās:

- 158,7 tūkst. latu Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO);

- 55,0 tūkst. latu parādu saistību atmaksai Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO);

- 1,2 tūkst. latu Starptautiskajā arāju organizācijā;

- 8,2 tūkst. latu Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijā (EPPO);

- 1,8 tūkst. latu Starptautiskajā sēklu kontroles asociācijā (ISTA);

- 1,7 tūkst. latu Starptautiskajā graudu zin.un tehn. Organizācija (ICC);

- 5,6 tūkst. latu Starptautiskajā epizootiju birojā (OIE);

- 2,0 tūkst. latu Organizācijā ekonomiskai sadarbībai un attīstībai (OECD);

- 2,0 tūkst. latu Starptautiskajā ģenētisko resursu saglabāšanas organizācijā;

- 4,0 tūkst. latu Starptautiskajā augu šķirņu aizsardzības organizācijā (UPOV);

- 2,3 tūkst. latu Starptautiskajā cukura organizācijā (ISO).

Resursi

Samazinājums:

445,2 tūkst. latu  - no Zemkopības ministrijas budžeta izslēgta programma 13.00.00 "Gaujas nacionālais parks" un iekļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetā, jo 1999. gada 16. decembrī tika pieņemts "Gaujas nacionālā parka likums", kurš stājās spēkā ar 2000. gada 1. janvāri un paredz, ka Gaujas nacionālais parks ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto koncepciju "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija", Valsts Meža dienests realizē meža politikas valsts pārvaldes uzraudzības un atbalsta funkcijas. Dienests veic likuma "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu", "Medību likuma'' un "Aizsargjoslu likuma" un citu normatīvo aktu, ciktāl tas attiecas uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ievērošanas uzraudzību visos Latvijas Republikas teritorijā esošajos mežos. Dienests savas kompetences ietvaros veic šādus uzdevumus:

- veic normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību;

- veic meža normatīvo aktu darbības novērtēšanu, sniedz priekšlikumus normatīvo aktu darbības efektivitātes palielināšanai;

- nosaka meža un medību resursu izmantošanas limitus un uzrauga to izpildi;

- veic meža sēklu avotu sertifikāciju, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes un kvalitātes uzraudzību;

- veic meža patoloģiskā stāvokļa un meža monitoringu;

- veic meža inventarizācijas datu kvalitātes pārbaudi;

- uztur Meža resursu valsts reģistru;

- organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku dzēšanu;

- pārvalda zinātniskās izpētes mežus ilglaicīgo zinātnisko pētījumu veikšanai mežsaimniecībā;

- sniedz informāciju un konsultē meža īpašniekus mežsaimniecības jautājumos;

- veic starptautisko sadarbību.

Programmā "Valsts meža dienests" plānots finansējums VMD centrālā aparāta un 26 virsmežniecību darbības nodrošināšanai.

Resursi

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 248,0 tūkst. latu  - noslēdzas PHARE projekts LE9701.01.04 "Mežsaimniecības nozares attīstība".

Izdevumi

Samazinājums:

- 20,9 tūkst. latu  - samazināti kapitālie izdevumi, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 18. jūlija sēdes protokols Nr. 32);

- 43,7 tūkst. latu samazināti izdevumi sakarā ar paredzēto darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samazināšanu no 2001. gada 1. janvāra par 1%, atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Palielinājums:

- 30,0 tūkst. latu  -papildus finansējums Valsts investīciju programmas projektam "Mežu resursu reģistra "Mežu fonds" datu bāzes izveidei" 2001. gadā, saskaņā ar Mežu likumā noteiktajiem uzdevumiem un termiņiem mežu resursu reģistra izveidošanai;

- 61,0 tūkst. latu  - pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 1. augusta sēdes protokols Nr. 34) piešķirti līdzekļi minimālās algas paaugstināšanai.

15.00.00. Latvijas līdzdalības un atbalsta nodrošinājums

Programmas mērķis ir izveidot jauktu Latvijas un ārvalstu investoru (Metsāliitto Grupa no Somijas un Sųdra Grupa no Zviedrijas) akciju sabiedrību "Baltic Pulp" ("Baltijas celuloze") un veikt tiešos sagatavošanas un izpētes darbus jaunas celulozes rūpnīcas būvei Latvijā ar jaudu 600 000 t balinātas preču celulozes gadā.

Atbilstoši Akcionāru līgumam, ko izskatīja un apstiprināja Ministru kabinets 2000.g. 29. februārī (prot. Nr. 10 16.§) un 2000.g. 7. martā (prot. Nr. 11 40.§), programmas darbības laiks ir 3 gadi (2 gadi un 9 mēneši) līdz 2002. gada 31. decembrim un to finansēt līdzīgās daļās apņēmušies Latvijas Republika un abi minētie investori.

Latvijas pusei:

- jāiemaksā 33% no statūtu kapitāla subordinētā aizdevuma veidā 230000 USD 2,5 gadu laikā un noteiktais rezerves kapitāls 150000 USD (2001. gadā - 36,5 tūkst. latu)

- jāiegādājas zeme tiešajai rūpnīcas izvietošanai (2001. gadā 306,6 tūkst. latu).

Bez tam atbilstoši Ministru kabineta 2000.g. 25. janvāra protokolam Nr. 5, 31.§, punktam 1.3 tiks izveidota darba grupa sarunām ar investoru. Šai darba grupai nepieciešama neliela Tehniskā vienība, kas gatavotu materiālus MK darba grupai un veicinātu pieņemto lēmumu realizāciju, kā arī uzturētu pastāvīgu kontaktu ar A/S "Baltic Pulp".

97% (361,4 tūkst. latu) no programmas izdevumiem tiek finansēti no Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" fiksētajiem maksājumiem valsts pamatbudžetā, bet 12,4 tūkst. latu rasti pārstrukturējot Zemkopības ministrijas valsts budžetu programmu izdevumus.

Izdevumi

Samazinājums:

37,0 tūkst. latu  - programmas 05.00.00 "Zivsaimniecība un zvejniecība" Valsts investīciju programmā samazināts finansējums zivju audzētavu attīstībai paredzētajiem investīciju projektiem, vienlaicīgi zivju audzētavu attīstībai paredzēts lielāks finansējums no speciālā budžeta programmas "Zivju fonds".

Palielinājums

12,2 tūkst. latu  - pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu (MK 2000. gada 1. augusta sēdes protokols Nr. 34) piešķirti līdzekļi minimālās algas paaugstināšanai programmās 08.00.00 "Kultūra" un 05.00.00 "Zivsaimniecība un zvejniecība".

Speciālais budžets

01.00.00. Zivju fonds tūkst. latu

Zivju fonda mērķis un uzdevums ir nodrošināt papildu finansu līdzekļus zivju resursu izpētei, atražošanai un aizsardzībai.

Pamatojoties uz Zvejniecības likumu (pieņemts 1995. gada 12. aprīlī), Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 388 "Zivju fonda nolikums" un Ministru kabineta 1996. gada 16. janvāra noteikumiem Nr. 21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kartību", tika izveidots speciāls budžets - Zivju fonds.

Fonda turētājs ir Valsts zivsaimniecības pārvalde. Fonda pārvaldītājs ir Fonda padome. Zivju fondu administrē, tehniski apkalpo un veic finansu plūsmas kontroli Valsts zivsaimniecības pārvalde, šo darbību apvienojot ar pārvaldes pamatfunkciju veikšanu.

Zivju fonds pēc savas būtības nav tikai papildus finansu līdzekļu uzkrājējs, bet organizatoriski tehnisku pasākumu komplekss, kas uztur saikni ar vairāk nekā 500 pagastu un pilsētu pašvaldībām zivju resursu pārzināšanā, ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomā, nomnieku un nozvejas uzskaitē, zivju resursu aizsardzības materiāli tehniskā nodrošināšanā, kā arī ārvalstu finansiālās un tehniskās palīdzības piesaistīšanā, t.sk. saskaņā ar ES un Latvijas Republikas nolīgumu par sadarbību zivsaimniecības jomā.

Zivju fonda ieņēmumus veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

- Maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu 300,0 tūkst. latu

- Naudas sodi par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem 65,0 tūkst. latu

- Maksa par makšķerēšanas kartēm, maksa par ūdenstilpju nomu 135,0 tūkst. latu

Izdevumi

Zivju fonda līdzekļus plānots izlietot zivju resursu atražošanai un pavairošanai, zinātnieciskās pētniecības programmu finansēšanai zivsaimniecībā, reģionālajai zivsaimniecības attīstībai, zivju aizsardzībai un starptautiskajai sadarbībai.

17 Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrija izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes iestādēm īsteno vienotu valsts politiku transporta, sakaru un informātikas jomā, kā arī koordinē šo nozaru darbību. Transporta nozares attīstības ekonomiskā politika un tās īstenošanas nepieciešamie pasākumi kompleksi tiek veidoti, balstoties uz "Transporta attīstības nacionālo programmu (1996.-2010.g.), kas tiek aktualizēta, detalizēta un precizēta katru gadu. Informātikas attīstības programma tiek īstenota saskaņā ar valdībā akceptēto nacionālo programmu "Informātika". Ministru kabinets ar Satiksmes ministrijas starpniecību realizē likumos noteiktos uzdevumus transporta, sakaru un informātikas jomā.

696,5

Resursi

Samazinājums:

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem:

- Kopumā dotācija tika samazināta par 4 081,5 tūkst. latu , ņemot vērā vienreizējo pasākumu finansēšanu, valdības lēmumus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un finansēšanas avotu izmaiņas saistībā ar Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programmu , kas tiek finansēta no speciālā budžeta - Valsts autoceļu fonda.

Palielinājums:

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem:

- Satiksmes ministrijas ieņēmumi no maksas pakalpojumiem palielināsies par 58,7 tūkst. latu , jo ministrijas sakaru sistēmas darbības specifika nedod iespēju veikt diferencētus norēķinus tieši ar SIA "Lattelekom" par atsevišķiem abonentu numuriem, kuri atrodas ministrijas telpās, bet ministrija nav to lietotāja.. Tiek paredzēts iekasēt līdzekļus no šo tālruņu lietotājiem, kā arī par ministrijas telpu nomu.

Ārvalstu finansu palīdzība:

- Ārvalstu finansu palīdzības apjoms, salīdzinot ar 2000. gada koriģēto plānu palielinās par 4 185,2 tūkst. latu atbilstoši projektiem, kuri 2001. gadā tiks turpināti un iesākti no jauna. Šie līdzekļi tiks saņemti galvenokārt ES PHARE programmas, ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda un citu fondu ietvaros.

No ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, nepiesaistot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, tiks finansēti šādi projekti:

- 881,6 tūkst. latu - LE9810.01.02/01 Latvijas dzelzceļa metināšanas ceha modernizācija Rīgā;

- 20,8 tūkst. latu - LE9810.01.03/01 Tehniskā palīdzība Latvijas dzelzceļam Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora atjaunošanai;

- 26,9 tūkst. latu - LE 9908.01/0001 VIA Baltika: Daugavas šķērsojuma Rīgā - datu apkopošana;

- 79,5 tūkst. latu - LE 9908.02/0002 VIA Baltika: Daugavas šķērsojuma Rīgā - satiksmes analīze;

- 65,9 tūkst. latu - LE9908.05/0005 Austrumu-Rietumu koridora atjaunošana: Rēzeknes II pieņemšanas parka būvniecība;

- 1 879,2 tūkst. latu - TRr04 Dzelzceļa stacijas Rēzekne II pieņemšanas parka būvniecība (ISPA);

- 2 320,0 tūkst. latu - TRr12-01 Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora rekonstrukcija (modernizācija) pārmiju pārvadu nomaiņa (ISPA);

- 360,0 tūkst. latu - TR12-02 Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora vilcienu kustības vadības automātisko sistēmu modernizācija (ISPA tehniskā palīdzība);

- 360,0 tūkst. latu - TR12-03 Austrumu-Rietumu dzelzceļu koridora ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācija (ISPA tehniskā palīdzība).

Izdevumi

Samazinājums:

Investīcijas:

- 750,0 tūkst. latu  - 2000. gadā tiks pabeigts Valsts investīciju programmas projekts TRm12 Latvijas autoceļu projekts;

- 390,0 tūkst. latu  - EV63 Pašvaldību vienotās informatīvās sistēmas projekta īstenošana 2001. gadā tiek nodota Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam;

- 725,0 tūkst. latu  - investīciju projekta TRj17 Jūras administrācijas Meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru sistēmas izveidošana tiks turpināts mazākajā apjomā. 2001. gadā šim projektam ir paredzēti līdzekļi 275,0 tūkst. latu.

Vienreizēji izdevumi:

- 360,0 tūkst. latu  - samazināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 13.00. programmai "Latvijas Jūras administrācijai - valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai" sakarā ar vienreizējā pasākuma - Hidrogrāfijas mērījumu kuģa iegādi 2000. gadā;

- 0,3 tūkst. latu  - samazināti izdevumi mēbeļu iegādei;

- 8,8 tūkst. latu  - samazināti izdevumi kapitālieguldījumiem, kas bija paredzēti automašīnas iegādei.

Citas izmaiņas:

- 4 457,0 tūkst. latu  - netiek piešķirta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programmai, kuras īstenošana tiks finansēta no speciālā budžeta - Valsts autoceļu fonda;

- 5,4 tūkst. latu - saskaņā ar likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredzēto par 1% tika samazinātas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

- Minimālās darba algas palielinājums ir nodrošināts ministrijas programmu ietvaros 1,4 tūkst. latu apmērā.

Iemaksas starptautiskajās organizācijās 2001. gadā tiks veiktas iepriekšējā gada līmenī - 75,6 tūkst. latu:

- 31,5 tūkst. latu - Starptautiskajā telekomunikāciju organizācijā;

- 17,1 tūkst. latu - Vispasaules pasta savienībā;

- 3,7 tūkst. latu - Eiropas telekomunikāciju standartizācijas institūtā;

- 16,5 tūkst. latu - Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā;

- 2,6 tūkst. latu - Eiropas transporta ministru konferencē;

- 0,7 tūkst. latu - Eiropas pasta un telekomunikāciju konferencē;

- 1,2 tūkst. latu - Eiropas pasta savienībā;

- 2,3 tūkst. latu - Sakaru reģionālajā padomē.

Palielinājums:

Investīcijas:

- 130,0 tūkst. latu  - Valsts investīciju programmai projekta TRt14 - Baltijas valstu datu pārraides tīkla izveide turpināsies lielākā apjomā. 2001. gadā šim projektam paredzēti līdzekļi 230,0 tūkst. latu.

- 4,690 tūkst. latu - TRm04 - Uzlabojumi VIA Baltika maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā (ISPA) īstenošanai.

Minētā projekta finansēšanas avoti ir:

- 2 440 tūkst. latu - dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

- 2 250 tūkst. latu - ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda līdzekļi.

Funkciju paplašināšanās:

- 45,0 tūkst. latu  - papildu līdzekļi no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem paredzēti jaunai programmai 14.00 "ES un starptautiskā finansējuma koordinācija", lai nodrošinātu kapacitāti un gatavību ES Strukturālās politikas pirmsietāšanās instrumenta (ISPA) fonda, PHARE programmas līdzekļu izmantošanai. Līdzekļi ir nepieciešami Eiropas Komisijā jau akceptēto projektu sekmīgai ieviešanai un jaunu projektu sagatavošanai, piesaistot augsti kvalificētu ekspertu pakalpojumus.

pamatbudžeta

Satiksmes ministrijas valsts speciālajā budžetā ir iekļautas šādas programmas:

- 02.00.00 Valsts autoceļu fonds;

- 03.00.00 Ostu attīstības fonds;

- 04.00.00 Lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstībai.

pamatbudžeta

Ieņēmumi

Atbilstoši likumam "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 50% no šī nodokļa tiek ieskaitīti valsts speciālajā budžetā - Valsts autoceļu fondā. Ņemot vērā akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu prognozes 2000. gadā, Valsts autoceļu fondā tiks ieskaitīts 43 850 tūkst. latu. 2001. gadā, salīdzinot ar nodokļa izpildes prognozi, fondā ir paredzēts akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu palielinājums par 5 217 tūkst. latu, bet transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumi palielināsies par 500,0 tūkst. latu.

2001. gadam prognozētais ieņēmumu apjoms Valsts autoceļu fondā kopumā no akcīzes nodokļa naftas produktiem un transportlīdzekļu ikgadējās nodevas, salīdzinot ar 2000. gadā plānoto, samazināsies par 4 433,0 tūkst. latu.

Izdevumi

Pasākumu turpināšana:

- Fonda izdevumi plānoti 69 029,5 tūkst. latu . Segums - Valsts autoceļu fondā iezīmētie ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 1 612,5 tūkst. latu un valsts pamatbudžeta aizdevums 10 000 tūkst. latu Valsts investīciju programmas projektiem.

Valsts autoceļu fonda līdzekļus tiek plānots izmantot šādi:

- 22 568,4 tūkst. latu valsts autoceļu tīkla uzturēšanai, izpētei, aizņēmumu pamatsummu un procentu atmaksai u.c. pasākumiem atbilstoši valsts autoceļu fonda izlietošanas kārtībai. Šo līdzekļu ietvaros tiek paredzēta ārvalstu finansu palīdzība 142,5 tūkst. latu divu projektu pabeigšanai:

- LE9809.01.02/02 Tehniskā palīdzība Latvijas Autoceļu direkcijai (PHARE98);

- LE9908.03/0003 VIA Baltika autoceļa uzlabojumi ceļa posmā Rīga - Ainaži (LSIF99).

- 14 333,7 tūkst. latu  -- pašvaldību autoceļu (ielu) remonta un uzturēšanas finansēšanai;

- 5 888,0 tūkst. latu  - pasažieru regulāro pārvadājumu ar autobusiem dotēšanai;

- 3 700,0 tūkst. latu  - atskaitījumi no ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem Dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu;

- 10 310,4 tūkst. latu  - valsts autoceļu kapitālajam remontam. Šo līdzekļu ietvaros tiek paredzēts pabeigt divus projektus, kuriem tiek piesaistīta arī ārvalstu finansu palīdzība 1 470,0 tūkst. latu apmērā:

- LE9809.01.01 VIA Baltika turpinājums - Ceļu satiksmes drošības uzlabošana Bauskā: 600,0 tūkst. latu - īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi; 930,0 tūkst. latu - ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi (PHARE 98).

- LE9906.01 VIA Baltika autoceļa rekonstrukcija posmā Iecava-Bauska. 2 520,0 tūkst. latu - īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi; 540,0 tūkst. latu - ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi (PHARE 99).

- 10 000 tūkst. latu  - valsts pamatbudžeta aizņēmums ir paredzēts Valsts investīciju programmā iekļauto projektu finansēšanai:

- 4 200 tūkst. latu - TRm04 Uzlabojumi VIA Baltika maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā (ISPA);

- 5 800 tūkst. latu - TRm34 - Latvijas Lauku autoceļu sakārtošanas programma.

- 2 229 tūkst. latu  - autoceļu nozares pārvaldīšanai. Līdzekļu apjoms ir palielināts salīdzinot ar 2000. gadu par 29 tūkst. latu, jo tiks veikta jaunu projektu pieteikumu sagatavošana, ekonomiski - tehniskā izpēte, izdevumu - ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtēšana, projektu pārraudzība, konkursu organizēšana, lai piesaistītu ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās instrumenta (ISPA) fonda, PHARE programmas līdzekļus.

Ieņēmumi

Saskaņā ar Likumu par ostām 3% no visām ostu maksām tiks ieskaitīti Ostu attīstības fondā ar mērķi nodrošināt valsts intereses ostu attīstībā. Sakarā ar kravu apgrozījuma palielināšanos ostās 2001. gadā prognozētie ieņēmumi no ostu maksām ir par 200,0 tūkst. latu lielāki nekā 2000. gadā.

Izdevumi

Pasākumu turpināšana:

- Paredzēts, ka Ostu attīstības fonda līdzekļus izmantos ostu kopējo projektu realizācijai, valsts īpašuma uzturēšanai mazajās ostās, ostu popularizēšanai un reklāmai, Latvijas lielo un mazo ostu attīstībai un rekonstrukcijai, maksājumiem starptautiskajās jūrniecības un zvejniecības organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvija u.c. pasākumiem saskaņā ar Ostu attīstības fonda nolikumu. Lēmumus par konkrētu pasākumu un projektu finansēšanu pieņem Latvijas ostu padome .

Ieņēmumi

Saskaņā ar 1999. gada 2. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 28 "Noteikumi par pasažieru izlidošanas nodevu" katrs pasažieris, kas no lidostas "Rīga" izlido uz ārvalstīm maksā izlidošanas nodevas likmi septiņi lati. Ieņēmumus no šīs nodevas ieskaita Satiksmes ministrijas speciālajā budžetā. 2001. gadā to apjoms prognozēts iepriekšējā gada līmenī - 2 000,0 tūkst. latu .

Izdevumi

Pasākumu turpināšana:

- Programmas ietvaros tika pārstrukturēti izdevumi - izlidošanas nodevas ieņēmumus 1 000,0 tūkst. latu apjomā izmantos 1998. gadā iesāktajam Valsts investīciju programmas projektam lidostas "Rīga" pasažieru termināla paplašināšanai un 1 000,0 tūkst. latu apjomā tiks piešķirta mērķdotācija lidostai "Rīga" finansiālo saistību, kas saistīti ar minēto investīciju projektu, nodrošināšanai.

18 Labklājības ministrija

Labklājības ministrijas galvenie darbības mērķi:

- Iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana, iespējamo resursu robežās novēršot un mazinot nabadzību, īpašu uzmanību pievēršot reproduktīvai veselībai un ģimenēm ar bērniem.

- Veselības aprūpes sistēmas un tās finansēšanas sakārtošana un optimizēšana, īpašu uzmanību pievēršot preventīvajiem pasākumiem.

- Aktīvās nodarbinātības politikas attīstība un jaunu pieeju ieviešana.

- Sociālo reformu turpināšana.

- Sociālā riska prevencija un sociālā riska grupu integrācijas veicināšana sabiedrībā.

- Likumdošanas tuvināšana ES prasībām.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 3,3 tūkst. latu , netiks iekasēta īres maksa, jo ministrijas ēka tiek nodota īpašumā BOVAS "Valsts veselības apdrošināšanas aģentūrai".

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 6,4 tūkst. latu  - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājums par 1%.

Palielinājums:

12,8 tūkst. latu par maksājumiem un kredītiem, sakarā ar Pasaules bankas investīciju projekta "Labklājības sistēmas reformas" 2001. gadā salīdzinoši ar 2000. gadu plānoto izpildes palielinājumu.

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 473,0 tūkst. latu :

- 75,4 tūkst. latu apakšprogrammā "Profesionālā izglītība'' - medicīnas skolu ieņēmumi no telpu un kopmītņu nomas;

- 375,6 tūkst. latu apakšprogrammā "Augstākā izglītība" telpu nomas, kā arī plānots ieņēmumu palielinājums no maksas par mācībām, sakarā ar maksas studentu skaita pieaugumu. Plānots palielināt gada vidējo nosacīto maksas studentu skaitu par 95 vienībām (plānots 710 vienības). gada vidējais nosacītais studējošo skaits no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem plānots palielināt par 103 vienībām(2000. gada plāns 1382 vienības).

- 22,0 tūkst. latu apakšprogrammā "Papildizglītība" - Medicīnas profesionālās izglītības centra un Sabiedrības veselības veicināšanas skolas ieņēmumi no telpu nomas, maksas kursiem.

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 27,8 tūkst. latu :

- 25,6 tūkst. latu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājums par 1%;

- 2,2 tūkst. latu kapitālo izdevumu samazinājums.

Palielinājums:

301,7 tūkst. latu , tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

- 246,6 tūkst. latu  - pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformas īstenošana;

- 55,1 tūkst. latu  - izdevumi minimālās darba algas palielināšanai no 2001. gada 1. jūlija;

- 473,0 tūkst. latu palielinājums uzturēšanas izdevumiem, sakarā ar pašu ieņēmumu palielināšanos.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 11,9 tūkst. latu  - Rēzeknes asinsdonoru centrs samazinās maksas pakalpojumu apjomu, jo samazinās pieprasījums analīžu veikšanai.

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 32,2 tūkst. latu  - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājums par 1%;

- 2,2 tūkst. latu  - kapitālo izdevumu samazinājums;

- 746,0 tūkst. latu  - pabeigti investīciju projekti, līdz ar to samazinājums investīciju projektiem apakšprogrammā "Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam".

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 892,1 tūkst. latu  - izdevumi minimālās darba algas palielināšanai no 2001. gada 1. jūlija.

Strukturālas izmaiņas:

- 664,8 tūkst. latu , jo šīs programmas apakšprogrammā" Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam" paredzēts centralizēto vakcīnu iegādi nodot BOVAS Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai.

Citas izmaiņas:

62,0 tūkst. latu  - investīciju palielinājums apakšprogrammā "Katastrofu medicīnas programma":

- 2000. gadā pabeigts projekts 61,0 tūkst. latu - WE09-14 "Katastrofu medicīnas centra operatīvā medicīniskā dienesta izveidošana;

- 2001. gadā jaunie projekti:

- 100,0 tūkst. latu - WE09-81 "Vienotas mobilo sakaru sistēmas izveide neatliekamās medicīnas palīdzības dienestiem";

- 13,0 tūkst. latu - WE09-61 "Valsts asinsdonoru centra asins ilgstošas glabāšanas nodaļas pārveidošana";

- 10,0 tūkst. latu - WE 09-29 "Rēzeknes asinsdonoru centra asins un asins komponentu uzglabāšanas un kvalitātes standartu pilnveidošana".

Programmā "Veselības aprūpe" vislielākais līdzekļu apjoms ir apakšprogrammā "Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam".

kopā

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 20,4 tūkst. latu  - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājums par 1%;

- 746,0 tūkst. latu investīciju projekti:

- 2000. gadā pabeigtie projekti:

- 140,0 tūkst. latu - WE09-32 "AML Bērnu klīniskā slimnīcas Onkohematoloģijas centra izveidošana";

- 120,0 tūkst. latu - WE09-38 "Valsts tuberkulozes un plaušu slimību centra tehnoloģiskā nodrošinājuma modernizācija";

- 80,0 tūkst. latu - WE09-52 "Kaulu smadzeņu un perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas programma";

- 103,0 tūkst. latu - WE09-41 "Asinsvadu ķirurģijas attīstība Latvijā";

- 100,0 tūkst. latu - WE09-54 "Vizuālās diagnostikas aparatūras iegāde (2. kārta)";

- 184,0 tūkst. latu - WE09-03 "Hroniskas nieru mazspējas slimnieku ārstēšana ar hemodialīzi" pabeigts projekta viens posms;

 - pārejošais projekts:

- 100,0 tūkst. latu - WE09-53 "Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra klīnikas enerģijas taupības projekts";

 - 2001. gadā jaunie projekti:

- 36,0 tūkst. latu - WE09-91 "Bērnu acu slimību diagnostikas, vājredzības korekcijas un rehabilitācijas attīstības projekts";

- 45,0 tūkst. latu - WE09-66 "Ambulatori psihiatriskās aprūpes attīstības projekts".

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 853,3 tūkst. latu  - izdevumi minimālās darba algas palielināšanai veselības aprūpes iestādēm.

Strukturālās izmaiņas:

- 664,8 tūkst. latu  - centralizēto vakcīnu iegāde tiek nodota BOVAS "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras" pārziņā.

Programmas mērķis ir nodrošināt valsts atbalstu:

- personām, kuras kopj bērnu, kuri nav sasnieguši 1,5 gadu vecumu, un ir pakļautas sociālajai apdrošināšanai pensiju un bezdarba gadījumā;

- pensiju izmaksu apgādnieka zaudējuma gadījumā;

- speciālo valsts pensiju izmaksu Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātiem.

Izdevumi

Palielinājums:

279,0 tūkst. latu  - izdevumi valsts iemaksām sociālajai apdrošināšanai tajā skaitā:

- 260,4 tūkst. latu - iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanai par personām, kuras kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam sakarā ar kontingenta pieaugumu par 3000 personām;

- 1,3 tūkst. latu - speciālo valsts pensiju izmaksām, atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām" normām - sakarā ar kontingenta pieaugumu par vienu personu;

- 17,3 tūkst. latu - valsts dotācijas pieaugums apgādnieka zaudējuma gadījumā saistīts ar plānotā kontingenta palielinājumu par 87 personām.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- maksas pakalpojumi 12,4 tūkst. latu , jo Sociālās palīdzības fonds vairs neplānos ieņēmumus no izsoles (konkursa) dalības maksas sakarā ar 2000. gada 23. marta grozījumiem 1996. gada 24. oktobra likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", kā arī netiek paredzēts pildīt funkciju - būvdarbu tehniskā uzraudzība, sakarā ar 2000. gada 30. maija grozījumiem MK 1996. gada 4. jūnija noteikumos Nr. 196 "Sociālās palīdzības fonda nolikums" netiek plānots maksas pakalpojuma veids - maksa par darbiem saistītiem ar nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 72,4 tūkst. latu apakšprogrammā "Aprūpe iestādēs". Ieņēmumi veidojas no sociālās aprūpes iestāžu palīgsaimniecībām un iestāžu iemītnieku pensijām.

Izdevumi

Samazinājums:

Vienreizējie izdevumi:

98,0 tūkst. latu :

- 58,0 tūkst. latu pasākumam - Redzes un dzirdes invalīdu rehabilitācija;

- 40,0 tūkst. latu Latvijas Neredzīgo biedrībai pasākumiem.

Citas izmaiņas:

- 48,5 tūkst. latu  - izdevumu samazinājums valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksām par 1%;

- 32,3 tūkst. latu kapitālo izdevumu samazinājums;

- investīciju projektiem 847,0 tūkst. latu samazinājums;

- 316,0 tūkst. latu apakšprogrammā "Sociālā un profesionālā rehabilitācija":

- 2000. gadā pabeigti projekti:

- 87,0 tūkst. latu WE16-40 "Dzirdes protezēšanas infrastruktūras izveide Latvijā".

 - 2001. gada pārejošs projekts:

- 229,0 tūkst. latu plānoti izdevumi-WE 16-31 "Invalīdu profesionālās rehabilitācijas centra attīstība", 2001. gadā šim projektam plānoti līdzekļi 55,0 tūkst. latu.

- 561,0 tūkst. latu apakšprogrammā "Aprūpe iestādēs" projektiem sociālās aprūpes iestādēs:

 - 2000. gadā pabeigti projekti:

- 157,0 tūkst. latu - WE 16-02 "Specializētais sociālās aprūpes centrs "Iecava" galvenā dzīvojamā korpusa piebūve ar katlu māju, bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām un inženiertehniskajiem tīkliem'';

- 120,0 tūkst. latu - WE 16-01 "Specializētais bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs "Baldone", jumta rekonstrukcija ar mansarda izbūvi";

- 108,0 tūkst. latu - WE 16-09 "Specializētais sociālās aprūpes centrs "Allaži", saimnieciskā sektora izbūve";

- 34,0 tūkst. latu - WE 16-13 "Psihoneiroloģiskais pansionāts "Ķīši", katlu mājas un siltumtīklu rekonstrukcija";

- 112,0 tūkst. latu - WE 16-21" Specializētais valsts sociālās aprūpes centrs "Iļģi", katlu mājas rekonstrukcija".

 - 2001. gadā jauni projekti:

- 30,0 tūkst. latu - WE 16-47 "Bērnu bāreņu aprūpes centrs "Liepāja" bērnu un bērnu invalīdu rehabilitācijas sociālās aprūpes uzlabošanas pasākumi".

- apakšprogrammā "Sociālās palīdzības administrēšana":

- 2001. gada pārejošais projekts:

- 30,0 tūkst. latu samazinājums investīciju projektam WE 20-01 "Sociālās palīdzības iestāžu informatīvās sistēmas izveide". 2001. gadā šim projektam plānoti līdzekļi 30,0 tūkst. latu.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 305,5 tūkst. latu  - izdevumi minimālās darba algas palielināšanai no 2001. gada 1. jūlija;

- 42,8 tūkst. latu pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformas īstenošanai, apakšprogrammās "Sociālā un profesionālā rehabilitācija" un "Aprūpe iestādēs".

- 1 701,6 tūkst. latu  - valsts sociālajiem pabalstiem. Apakšprogrammā "Materiālais atbalsts naudas un mantisko pabalstu veidā" ņemot vērā plānotā kontingenta pieaugumu t.sk.:

- valsts sociālajiem pabalstiem ģimenēm ar bērniem - 704,4 tūkst. latu, kontingenta palielinājums par 8230 personām;

- pabalstiem un atlīdzībai par aizbildņa pienākumu pildīšanu - 618,0 tūkst. latu kontingenta palielinājums par 2210 personām;

- valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem - 246,0 tūkst. latu, kontingenta palielinājums par 600 personām;

- ČAES sociālais pabalstam - 14,2 tūkst. latu, kontingenta palielinājums par 95 personām;

- kaitējuma atlīdzībai - 72,0 tūkst. latu, kontingenta palielinājums par 200 personām;

- transporta izdevumu kompensācija invalīdiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības - 39,2 tūkst. latu, kontingenta palielinājums par 700 personām;

- apbedīšanas pabalstiem 7,8 tūkst. latu, izmaksāto apbedīšanas pabalstu skaita palielinājums par 10.

- 60,0 tūkst. latu palielinājums uzturēšanas izdevumiem, sakarā ar pašu ieņēmumu palielināšanos.

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 7,3 tūkst. latu  - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājums par 1%;

- 3,0 tūkst. latu kapitālajiem izdevumiem.

Ārvalstu finansu palīdzība:

463,0 tūkst. latu :

 - 2000. gadā pabeigts projekts:

- 124,0 tūkst. latu PHARE 99 projekts "Likumdošanas saskaņošana integrācijai Eiropas savienībā".

- 2001. gadā ejošais projekts:

- 339,0 tūkst. latu - izlīdzināšanas fonda CA 99 projekts "Darba vides sakārtošana privātajos un privatizētajos uzņēmumos". 2001. gadā šim projektam plānoti līdzekļi 466,0 tūkst. latu.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 217,2 tūkst. latu  - izdevumi minimālas darba algas palielināšanai no 2001. gada 1. jūlija.

Citas izmaiņas:

Investīciju projektiem - 166,0 tūkst. latu :

- apakšprogrammā "Nodarbinātības valsts dienesta uzturēšana un aktīvo nodarbinātības pasākumu attīstība":

- 120,0 tūkst. latu - izdevumi palielinās 2001. gadā, salīdzinoši ar 2000. gadu projektam WE01 "Nodarbinātības valsts dienesta datorizācija". 2001. gadā šim projektam plānoti līdzekļi 180,0tūkst. latu;

- 30,0 tūkst. latu - jaunajam projektam WE 25 "Profesionālās orientācijas un konsultēšanas attīstība".

- apakšprogrammā "Darba aizsardzības un darba likumdošanas aktu piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība":

- izdevumi palielinās 2001. gadā projektam 16,0 tūkst. latu - WE 15 "Valsts darba inspekcijas informatīvā sistēma". 2001. gadā šim projektam tiek plānoti līdzekļi 56,0 tūkst. latu.

Ārvalstu finansu palīdzība:

810,0 tūkst. latu :

- apakšprogrammā "Darba aizsardzības un darba likumdošanas aktu piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība":

- jauns projekts 810,0 tūkst. latu - PHARE 99 projekts "Atbalsts turpmākajai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darba drošības un veselības jomā"

Izdevumi

Palielinājums:

0,4 tūkst. latu plānots novirzīt Starptautiskajai Darba inspekcijas asociācijai. Bez tam, izdevumi plānoti dalībmaksas apmaksai Vispasaules veselības organizācijai 350,0 tūkst. latu apmērā, Starptautiskajai darba organizācijai - 160,0 tūkst. latu un Starptautiskajai Sarkanā krusta komitejai un Sarkanā krusta Pusmēness biedrībai 4,0 tūkst. latu apmērā.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 7,5 tūkst. latu  - Tiesu medicīnas ekspertīzes centra ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, sakarā ar veikto ķīmijas - toksikoloģijas laboratorijas izmeklējumu apjoma pieaugumu.

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

5,3 tūkst. latu , tajā skaitā:

- 4,0 tūkst. latu  - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājums par 1%;

- 1,3 tūkst. latu kapitālajam izdevumiem.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 6,6 tūkst. latu  - izdevumi minimālās darba algas palielināšanai no 2001. gada 1. jūlija.

- 7,5 tūkst. latu palielinājums kārtējiem izdevumiem, sakarā ar pašu ieņēmumu palielinājumu.

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 291,7 tūkst. latu , ko, galvenokārt, veido Nacionālā vides veselības centra, kā arī Jelgavas un Ventspils vides veselības centru ieņēmumi no analīžu un mikrobioloģijas laboratorijas izmeklējumiem.

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 27,9 tūkst. latu  - valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu samazinājums par 1%;

- 39,6 tūkst. latu kapitālo izdevumu samazinājums.

Strukturālas izmaiņas:

- 664,8 tūkst. latu  - apakšprogrammā "Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība" samazinājums, sakarā ar centralizēto vakcīnu iegādes nodošanu BOVAS Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras pārziņā. Līdzekļi plānoti ar palielinājumu apakšprogrammā "Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam".

Ārvalstu finansu palīdzība:

Ārvalstu finansu palīdzības projektiem - 451,4 tūkst. latu apjomā apakšprogrammās:

- "Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība":

- 217,0 tūkst. latu - PHARE 99 projektam "Pārtikas kontroles modernizācija un kapacitātes attīstība nacionālajā un reģionālajā līmenī";

- "Valsts sanitārā uzraudzība":

- 104,8 tūkst. latu - PHARE 99 projektam "Pārtikas kontroles modernizācija un kapacitātes attīstība nacionālajā līmenī";

- "Pārtikas nekaitīguma nodrošināšana":

- 129,5 tūkst. latu - PHARE 99 projektam "Pārtikas kontroles modernizācija un kapacitātes attīstība nacionālajā un reģionālajā līmenī".

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

- 53,4 tūkst. latu  - izdevumi minimālas darba algas palielināšanai no 2001. gada 1. jūlija;

- apakšprogrammā "Valsts sanitārā uzraudzība" jauns investīciju projekts:

- 50,0 tūkst. latu - WE26-01 "Valsts sanitārās inspekcijas kontroles un uzraudzības darba efektivitātes paaugstināšana"

- 291,7 tūkst. latu palielinājums kārtējiem izdevumiem, sakarā ar pašu ieņēmumu palielinājumu.

Pārējās programmas (06.00.00; 11.00.00; 12.00.00):

Kultūra; Labklājības sistēmas reforma;

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 4,4 tūkst. latu ieņēmumi no izstāžu rīkošanas programmā "Kultūra".

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 8,4 tūkst. latu , programmā "Kultūra",

- izdevumu samazinājums valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām par 1% jeb 1,6 tūkst. latu un

- kapitālajiem izdevumiem 6,8 tūkst. latu .

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

'- 188,4 tūkst. latu investīciju programmai "Labklājības sistēmas reforma", Labklājības ministrijas Informācijas tehnoloģijas projekta ieviešanai trīs etapos;

- 123,9 tūkst. latu Pasaules bankas "Labklājības sistēmas reforma" projektam;

- 7,8 tūkst. latu programmai "Kultūra" izdevumi minimālās darba algas palielinājumam no 2001. gada 1. jūlija.

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta uzdevums ir garantēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu valsts noteiktajā apjomā.

Latvijā turpinās veselības aprūpes finansējuma konsolidācija vienā finansu plūsmā. Gandrīz visu primārās un sekundārās veselības aprūpes pasākumu finansējums ir nodots slimokasu rīcībā. Slimokasēm pakāpeniski tiek nodoti arī veselības aprūpes centralizētie pasākumi. Lai nepasliktinātu līdz šim centralizēti finansēto pasākumu pieejamību un kvalitāti, finansējuma nodošana sākot no 2001. gada tiks veikta pakāpeniski.

Vienas plūsmas finansējuma sistēmā iekļautais finansu līdzekļu apjoms no Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļiem tiek novirzīts uz slimokasēm, lai apmaksātu slimokases dalībniekiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un administrēšanas izdevumus. 2001. gadā tiek paredzēts palielināt slimokasēm novirzāmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu līdz 85%, bet bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra" samazināt līdz 15%.

Lai garantētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu valsts noteiktajā apmērā, valsts speciālā veselības aprūpes budžeta ieņēmumus 138 023,2 tūkst. latu apmērā veido:

- īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 134 747,7 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmētās daļas 28,4% apmērā - 80619,2 tūkst. latu, kas ir par 6466,8 tūkst. latu vairāk salīdzinot ar 2000. gadu,

- valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 54128,5 tūkst. latu, kas ir par 751,6 tūkst. latu lielāka salīdzinot ar 2000. gadu,

- maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 3 209,8 tūkst. latu apmērā, kas ir par 752,5 tūkst. latu mazāk salīdzinot ar 2000. gadu sakarā ar to, ka ārstniecības iestādes pakāpeniski tiek pārveidotas par bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmējsabiedrībām,

- ārvalstu finansu palīdzība 65,7 tūkst. latu apmērā.

Ieņēmumi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumi:

- 935,2 tūkst. latu apmērā programmā 07.00.00 "Maksas pakalpojumi", tajā skaitā:

- 101,8 tūkst. latu apmērā sakarā ar to, ka tiek saņemti mazākā apjomā līdzekļi no Krievijas Federācijas par Latvijā dzīvojošo militāro personu veselības aprūpes nodrošināšanu,

- 833,4 tūkst. latu apmērā sakarā ar valsts ārstniecības iestāžu juridiskā statusa maiņu.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumi:

- 182,7 tūkst. latu apmērā  - sakarā ar to, ka tiks iekasēta maksa no pacientiem par iegādātās rentgena diagnostikas aparatūras pielietojumu.

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 65,7 tūkst. latu apmērā sakarā ar plānotajiem līdzekļiem projektam "Latvijas narkotiku kontroles un narkotiku profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana saskaņā ar ES ieteikumiem" programmā 10.00.00. "Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība".

Speciālā veselības aprūpes budžeta izdevumi ir plānoti 141 125,3 tūkst. latu apmērā, kas ir par 5 444,7 tūkst. latu vairāk salīdzinot ar 2000. gadu.

Speciālais veselības aprūpes budžets 2001. gadā tiek veidots no 8 programmām, ņemot vērā, kurš veic finansējuma sadali - vai reģionālās slimokases, vai Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra, kā arī izdalīta atsevišķa programma ārvalstu finansēto projektu īstenošanai.

kopā

Programmā plānotais līdzekļu apmērs 117 343,9 tūkst. latu apmērā tiks sadalīts ar reģionālo slimokasu starpniecību veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā Labklājības ministrijas apstiprināto koeficientu sistēmu, atbilstoši slimokasu dalībnieku skaitam, vecumam, dzimumam un citiem kritērijiem, kā arī saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ar reģionālajām slimokasēm.

Plānotais līdzekļu apjoms, salīdzinot ar 2000. gadu, palielināts par 13 791,0 tūkst. latu, kas saistīts ar to, ka 2001. gadā paredzēts palielināt slimokasēm novirzāmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu līdz 85% no kopējā veselības aprūpei plānotā līdzekļu apjoma, līdz ar to novirzot līdzekļus no programmas 02.00.00 "Centralizētie pasākumi" uz programmu 01.00.00 "Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa".

Apakšprogrammā plānotais līdzekļu apjoms 11 544,3 tūkst. latu apmērā paredzēts, lai nodrošinātu medikamentu apmaksu atbilstoši 1997. gada 18. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 102 "Par atvieglojumiem ārstniecisko līdzekļu iegādei pacientu ambulatorajai ārstēšanai" un tiek sadalīts ar reģionālo slimokasu starpniecību.

Izdevumi

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 3 150,0 tūkst. latu apmērā zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ieviešanas nodrošināšanai, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 428 "Ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" prasībām.

Strukturālas izmaiņas:

- 1 171,7 tūkst. latu apmērā sakarā ar to, ka no apakšprogrammas 02.01.00 "Medikamentu iegāde" tiek pārņemti pasākumi "Insulīna preparāti pieaugušajiem un bērniem" un "Glikometri un stripi".

Apakšprogrammā plānotais līdzekļu apjoms 105 799,6 tūkst. latu apmērā paredzēts valsts garantētā veselības aprūpes pakalpojumu minimuma nodrošināšanai, kas, salīdzinot ar 2000. gadu, ir palielināts par 9469,3 tūkst. latu.

Izdevumi

Palielinājums:

Vienreizējie izdevumi:

- 1 503,2 tūkst. latu apmērā sakarā ar minimālās algas palielinājumu no 2001. gada 1. jūlija.

Strukturālas izmaiņas:

- 5 845,4 tūkst. latu apmērā sakarā ar to, ka no programmas 02.00.00 "Centralizētie pasākumi" uz šo programmu novirzīti sekojoši pasākumi: infekciju un parazītisko slimību diagnostikas nodrošināšana, specializētās ambulatorās (un stacionārās) veselības aprūpes nodrošināšana infekcijas slimību slimniekiem, vakcinācijas paraugkabineta uzturēšana, AIDS un HIV ambulatorā un stacionārā ārstēšana, tuberkulozes bakterioloģiskā diagnostika, stomijas invalīdu rehabilitācija, audzēju markeru noteikšana onkoloģiskiem slimniekiem, automātiskie ķirurģijas šuvēju materiāli, bezmaksas medikamenti (Surfaktants un Pentaglobīns), grūtnieču bioķīmiskais skrīnings, multiplā skleroze u.c.

Citas izmaiņas:

- 2 120,5 tūkst. latu apmērā iedalīti līdzekļi pakalpojumu cenas pieaugumam, kā arī saskaņā ar 2000. gada 22. februāra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 13 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" Černobiļas AES avārijas seku likvidatoriem zobārstniecības palīdzības nodrošināšanai ar 50% atlaidi un bezmaksas zobu protezēšanai.

Programmā plānots līdzekļu apjoms 14 106,3 tūkst. latu, kurš tiek sadalīts ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras starpniecību. Izdevumu apjoms plānots 16 306,3 tūkst. latu apmērā, kas pārsniedz ieņēmumus par 2200 tūkst. latu. Šie līdzekļi plānoti kā aizņēmums no valsts pamatbudžeta investīciju projekta "Vizuālās diagnostikas iekārtu iegāde Latvijā" realizēšanas turpināšanai.

Šīs programmas vienā no apakšprogrammām 02.02.00 "Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksa" tiek plānota dotācija no valsts pamatbudžeta atsevišķu pārejošu investīciju projektu realizēšanai.

Finansējuma apjoms 2001. gadā tiek samazināts sakarā ar atsevišķu pakalpojumu un līdz ar to pakalpojumu apmaksu nodošanu slimokasēm, kas saistīts ar pakāpenisku pāreju uz vienas plūsmas finansēšanas sistēmu.

Apakšprogrammā plānotais finansējums paredzēts novirzīt medikamentu centralizētai iegādei ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras starpniecību, ņemot vērā ārstēto slimnieku skaitu atbilstoši ārstēšanas shēmai, medikamentu cenām un ārstēšanas medikamentu grupām.

Izdevumi

Samazinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 1 183,3 tūkst. latu apmērā sakarā ar pasākumu "Insulīna preparāti pieaugušajiem un bērniem" un "Glikometri un stripi" novirzīšanu uz programmas 01.00.00 "Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa" apakšprogrammu 01.01.00 "Medikamentu apmaksa".

Apakšprogrammā plānotie līdzekļi paredzēti ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras starpniecību novirzīt īpaši svarīgu pasākumu finansēšanai, kas saistīti ar specializētu ārstnieciskās stacionārās palīdzības sniegšanu terciārā līmeņa veselības aprūpē, kā arī apdegumu ārstēšanā, mātes un bērna veselības aprūpē, infekcijas, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību ārstēšanā un izplatības ierobežošanā, onkoloģijā un hematoloģijā, alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas diagnostikā un ārstēšanā.

Apakšprogrammā plānots arī aizņēmums no valsts pamatbudžeta 2 200,0 tūkst. latu apmērā investīciju projekta "Vizuālās diagnostikas iekārtu iegādei Latvijā" realizēšanas turpināšanai.

Izdevumi

Samazinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 4 569,9 tūkst. latu apmērā sakarā ar atsevišķu pakalpojumu un pakalpojumu apmaksu novirzīšana uz slimokasēm, kas saistīts ar pakāpenisku pāreju uz vienas plūsmas finansu sistēmu, kura sākās jau ar 1998. gadu.

Investīcijas:

2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, tiek plānots samazinājums 827,0 tūkst. latu apmērā projektiem, kuru finansējums ir dotācija no pamatbudžeta, tajā skaitā:

- 2000. gadā pabeigtie projekti:

- projekts "BKS Onkohematoloģijas centra izveidošana" - 140,0 tūkst. latu,

- projekts "Valsts tuberkulozes un plaušu slimību centra tehnoloģiskā nodrošinājuma modernizācija" - 120,0 tūkst. latu,

- projekts WE09-03 "Hroniskas nieru mazspējas slimnieku ārstēšana ar hemodialīzi attīstība" (viens posms) - 184,0 tūkst. latu,

- projekts "Kaulu smadzeņu un perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas programma hematoloģijas slimniekiem" - 80,0 tūkst. latu,

- projekts "Asinsvadu ķirurģijas attīstība Latvijā" - 103,0 tūkst. latu,

- 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, plānots samazinājums projektam "Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra klīnikas enerģijas taupības projekts" 100 tūkst. latu apmērā (2001. gada kopējās projekta izmaksas plānotas 50,0 tūkst. latu apmērā),

- 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, netiek plānota dotācija no pamatbudžeta projektam "Vizuālās diagnostikas iekārtu iegāde Latvijā" 100,0 tūkst. latu apmērā.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 182,7 tūkst. latu apmērā saistībā ar ieņēmumu palielināšanos sakarā ar to, ka tiek iekasēta maksa no pacientiem par iegādātās rentgena diagnostikas aparatūras pielietojumu.

Investīcijas:

81,0 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- jaunie projekti:

- WE09-66 "Ambulatori psihiatriskās aprūpes attīstības projekts" - 45 tūkst. latu,

- WE09-91 "Bērnu acu slimību diagnostikas, vājredzības korekcijas un rehabilitācijas attīstības projekts" - 36 tūkst. latu,

- Projekti, kuri turpinās 2001. gadā tādā apjomā kā plānots 2000. gadā - 285,0 tūkst. latu apmērā:

- "Invazīvās kardioloģijas attīstība" - 150 tūkst. latu,

- "Mammogrāfijas skrīninga programma" - 100 tūkst. latu,

- "Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra klīnikas enerģijas taupības projekts" - 50 tūkst. latu,

- "Bērnu kardioloģisko pacientu agrīnā diagnostika un ārstēšana Latvijā" - 35 tūkst. latu.

Programma veidota no 4 apakšprogrammām, tajā skaitā 2001. gadā programma papildināta ar jaunu apakšprogrammu 05.04.00 "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras un tās filiāļu uzturēšanas izdevumi".

Izdevumi

Samazinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 603,8 tūkst. latu apmērā apakšprogrammā 05.01.00 "Administrēšanas izdevumi slimokasēs".

Palielinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 695,3 tūkst. latu apmērā sakarā ar jaunas apakšprogrammas 05.04.00 "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras izdevumi" izveidi. 2000. gadā BOVAS "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra" un tās filiāļu uzturēšanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi tika plānoti apakšprogrammā 05.01.00 "Administrēšanas izdevumi slimokasēs".

Regulārie pasākumi:

- 29,0 tūkst. latu apmērā apakšprogrammā 05.02.00 "Uzraudzības kontroles un veselības informācijas izdevumi".

Jauni pasākumi:

- 24,5 tūkst. latu apmērā apakšprogrammā 05.03.00 "Reģistru uzturēšanas izdevumi" jauna reģistra ieviešanai.

Apakšprogrammā iekļauti 6 slimokasu uzturēšanas izdevumi, kas īsteno veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu, atbilstoši 1999. gada 12. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 13 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi".

Izdevumi

Samazinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 603,8 tūkst. latu apmērā sakarā ar jaunas apakšprogrammas 05.04.00 "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras un tās filiāļu uzturēšanas izdevumi" izveidi.

05.02.00. Uzraudzības kontroles un veselības informācijas izdevumi tūkst. latu

Apakšprogrammā plānotais finansējums paredzēts Medicīnas aprūpes un darbspējas kvalitātes kontroles inspekcijas un Veselības statistikas, informācijas un medicīnas tehnoloģijas centra izdevumiem.

Izdevumi

Palielinājums:

Funkciju paplašināšanās:

- 29,0 tūkst. latu apmērā plānoti medicīniskās aprūpes ārējai kontrolei, tās efektīvai un operatīvai nodrošināšanai.

Apakšprogrammā paredzēts finansējums dažādu reģistru lietvedību un informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

Izdevumi

Palielinājums:

Jauni pasākumi:

- 24,5 tūkst. latu apmērā sakarā ar jauna reģistra ieviešanu Valsts ģimenes plānošanas centrā.

05.04.00. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras

Apakšprogramma izveidota, lai atspoguļotu BOVAS "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras" un tās filiāļu - Kurzemes slimokases un Ziemeļlatgales slimokases uzturēšanai nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus.

2001. gadā rezerves fonds paredzēts 0,5% apmērā no kopējiem ieņēmumiem. Atbilstoši 1999. gada 12. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 13 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi", rezerves fonda līdzekļus var izmantot saskaņā ar labklājības ministra apstiprināto kārtību izdevumiem, kas saistīti ar neplānotu pacientu skaita maiņu, starptautisko līgumu izpildi un pasākumiem, kas saistīti ar valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu un sabiedrības informēšanu.

Programmā ietilpst:

- 800,0 tūkst. latu apmērā valsts ārstniecības iestādes "AML Stomatoloģijas institūts" ieņēmumi no maksas zobārstniecības medicīnas pakalpojumiem, maksa par studijām AML Stomatoloģijas fakultātē un rezidentūras,

- 733,9 tūkst. latu apmērā līdzekļu apjoms, kas tiek novirzīts Krievijas Federācijas militāro pensionāru veselības aprūpes nodrošināšanai, ņemot vērā Krievijas Federācijas militāro pensionāru skaitu un protokolā starp Krievijas Federācijas vēstniecību un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras noteikto normatīvu uz vienu personu Ls 49.

Izdevumi

Samazinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 935,2 tūkst. latu apmērā sakarā ar institūciju juridiskā statusa maiņu, reorganizējot valsts budžeta ārstniecības iestādes par bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmējsabiedrībām. Ir notikusi sekojošu ārstniecības iestāžu juridiskā statusa maiņa: BOVSIA "Patoloģijas centrs", BOVSIA "Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centrs", BOVSIA "Sporta medicīnas centrs".

Programmas ietvaros tiek nodrošināta investīciju projekta "Veselības aprūpes reforma" realizācija atbilstoši 1998. gada 25. novembrī noslēgtajam Aizdevuma līgumam Nr. 4408 starp Latvijas valdību un Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku "Par Veselības reformas projekta ieviešanu" un maksājumu par aizņēmumiem un kredītiem par Pasaules bankas kredīta izmantošanu segšana.

Plānotais investīciju apjoms 2001. gadā ir 1555,0 tūkst. latu, tajā skaitā:

- Pasaules bankas kredīts 902,1 tūkst. latu,

- speciālā budžeta (pašu) līdzekļi - 652,9 tūkst. latu.

Plānotais apjoms maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem - 99,1 tūkst. latu.

Izdevumi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 1 649,5 tūkst. latu apmērā sakarā ar to, ka investīciju projekta "Veselības aprūpes reforma" realizācija notiek atbilstoši projekta realizācijas grafikam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 235 "Noteikumi par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanu ārstniecības iestādēs", programma nodrošina rezidentu (ārstu) pēcdiploma apmācību. Tie paredz segt izdevumus valsts pasūtījuma apmērā rezidentu apmācībai apmācīttiesīgajās iestādēs un medicīnas augstskolu klīnikās.

Izdevumi

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 179,4 tūkst. latu apmērā sakarā ar to, ka rezidentu skaits no 374 rezidentiem 2000. gadā pieaugs līdz 444 rezidentiem 2001. gadā, jo jau trešo gadu turpināsies rezidentu uzņemšana, bet nav bijis neviens izlaidums, jo mācību laiks ir no 3-5 gadiem, atkarībā no specialitātes.

Izveidota jauna programma "Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība", kurā tiek plānota projekta "Latvijas narkotiku kontroles un narkotiku profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana saskaņā ar ES ieteikumiem" īstenošana. Projekts tiks finansēts no ārvalstu finansu palīdzības 65,7 tūkst. latu apmērā un speciālā budžeta līdzekļiem 6,5 tūkst. latu apmērā.

Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Programmas mērķa sasniegšana tiek nodrošināta no četriem speciālajiem budžetiem: Valsts pensiju budžeta, Nodarbinātības budžeta, Darba negadījumu budžeta un Invaliditātes, maternitātes un slimības budžeta. Atsevišķā apakšprogrammā izdalīti sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rīkotāja - bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" izdevumi.

Kopējā programma "Sociālā apdrošināšana" veidota kā konsolidēts budžets, izslēdzot speciālo budžetu iekšējos pārskaitījumus.

Atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", no 2001. gada 1. janvāra obligātās sociālās apdrošināšanas likme ir 35 procenti, no kuriem 26 procentus maksā darba devējs un 9 procentus - darba ņēmējs. Ar 2001. gada 1. jūliju spēkā stājas likums "Valsts fondēto pensiju likums", kas nosaka otrā pensiju sistēmas līmeņa darbības principus, dalībnieku loku, shēmas administrēšanas, līdzekļu veidošanas, pārvaldīšanas un ieguldīšanas principus. Iemaksas fondēto pensiju shēmā ir daļa no iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai. Iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā no 2010. gada 1. janvāra noteikta 10 procentu apmērā no iemaksu objekta, kas noteikts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Līdz 2010. gada 1. janvārim iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā tiek apstiprināta gadskārtējā valsts budžeta likumā un 2001. gadā to plānots noteikt 2 procentu apmērā no iemaksu objekta, kas noteikts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā 2001. gadā plānotas 5 900,0 tūkst. latu apmērā. Fondēto pensiju shēmas līdzekļi tiek nošķirti no vispārējā valsts budžeta un netiek plānoti kā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta daļa.

Likumprojektos "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", piesaiste minimālajai darba algai atsevišķos gadījumos ir aizstāta ar piesaisti sociālā nodrošinājuma pabalstam, atsevišķos gadījumos - ar piesaisti vidējai apdrošināšanas iemaksu algai valstī, likumprojektu pārejas noteikumos paredzot, ka laika periodā, kamēr sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus un nav veikta valsts pamatbudžeta aizdevuma summu pilnīga atmaksa, piesaiste minimālajai darba algai tiek aizstāta ar konstantiem lielumiem.

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu tiek sadalītas pa speciālajiem budžetiem proporcionāli katra budžeta ieņēmumu īpatsvaram:

- valsts pensiju speciālais budžets - 77,16%;

- nodarbinātības speciālais budžets - 6,11%;

- darba negadījumu speciālais budžets - 0,26%;

- invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets - 16,47%.

Citi īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi pa speciālajiem budžetiem tiek sadalīti analogi, izņemot gadījumus, kad ieņēmumu veidam ir noteikts konkrēts speciālais budžets, kurā tas tiek ieskaitīts.

Ieņēmumi

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

500,0 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- regresa prasības - 25 tūkst. latu . Ieņēmumu samazinājums no regresa prasībām plānots, ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences un procesus.

- dividendes no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām - 25,0 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums plānots, balstoties uz 1999. gada faktisko ieņēmumu un uzņēmējsabiedrību attīstības tendenču analīzi.

- kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi - 450,0 tūkst. latu . Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši Privatizācijas aģentūras prognozēm.

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

22 525,8 tūkst. latu , tajā skaitā:

- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 21 904,9 tūkst. latu ;

- brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai - 100,0 tūkst. latu apmērā;

- valsts iemaksas sociālajai apdrošināšanai - 498,5 tūkst. latu . Valsts iemaksu sociālajai apdrošināšanai pieaugums skaidrojams ar to personu kontingenta pieaugumu, kuru pensiju un bezdarba apdrošināšanai jāveic iemaksas no valsts pamatbudžeta. 2001. gadā plānots, ka iemaksas personu, kas kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam apdrošināšanai tiks veiktas no Labklājības ministrijas pamatbudžeta, savukārt, obligātā militārā dienesta karavīru (neatkarīgi no to dienesta pildīšanas vietas) un personu, kura laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstīs, apdrošināšanai - no Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta.

- iemaksas darba atļauju izsniegšanai (ārvalstniekiem un bezvalstniekiem) - 2,4 tūkst. latu ;

- valsts budžeta dotācija Labklājības sistēmas reformas īstenošanai - 20,0 tūkst. latu . Valsts budžeta dotācijas Labklājības sistēmas reformas nodrošināšanai palielinājums skaidrojams ar to, ka 2001. gadā plānota Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Informācijas tehnoloģiju servisa centra tālāka attīstība un pilnveidošana, kā arī informāciju tehnoloģijas sistēmas ieviešana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras teritoriālajās filiālēs.

Izdevumi

Samazinājums:

Regulārie izdevumi:

- 3 321,1 tūkst. latu apmērā. Izdevumu samazinājums, galvenokārt, saistīts ar plānoto izdevumu samazinājumu bezdarbnieku pabalstu izmaksām, invaliditātes pensiju, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu izmaksām. Minētais samazinājums plānots, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm.

Investīcijas:

Investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošana 2001. gadā plānota 3 425,0 tūkst. latu apmērā. Salīdzinot ar 2000. gada budžetā plānoto (4 937,9 tūkst. latu, tajā skaitā valsts pamatbudžeta dotācija - 280,0 tūkst. latu, Pasaules bankas kredīta līdzekļi 3 951,0 tūkst. latu, speciālā budžeta līdzekļi - 706,9 tūkst. latu), tiek plānots samazinājums 1 512,9 tūkst. latu apmērā. Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka 2000. gadā investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanas apjoms tiek prognozēts tikai 3 051,3 tūkst. latu apmērā, 2001. gadā plānotais investīciju projekta apjoms pārsniedz 2000. gadā prognozēto projekta īstenošanas apjomu par 373,7 tūkst. latu.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

- 18 723,6 tūkst. latu apmērā. Izdevumu pieaugums, galvenokārt, saistīts ar izdevumu pieaugumu vecuma pensiju nodrošināšanai.

Funkciju paplašināšanās:

- fondēto pensiju shēmas administrēšana, atbilstoši likumam "Valsts fondēto pensiju likums" - 287,4 tūkst. latu .

Jauni pasākumi:

528,3 tūkst. latu , tajā skaitā:

- Investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanai saņemtā Pasaules bankas kredīta atmaksa 10,8 tūkst. latu;

- Pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksa, atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" - 500,0 tūkst. latu;

- Nodarbinātības speciālā budžeta procentu maksājumi par plānoto aizņēmumu no valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai - 17,5 tūkst. latu.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālais deficīts plānots 28 148,5 tūkst. latu apmērā. Aizņēmums no valsts pamatbudžeta plānots 28 211,8 tūkst. latu apmērā, ņemot vērā to, ka Darba negadījumu speciālajā budžetā plānots naudas līdzekļu atlikums 63,3 tūkst. latu apmērā.

04.01.00. Valsts pensiju speciālais budžets

Valsts pensiju speciālā budžeta uzdevums ir nodrošināt no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas, vecuma un apdrošināšanas stāža atkarīgu pensiju izmaksu vecuma un apgādnieka zaudējuma gadījumā, kā arī iepriekšējos gados piešķirto pensiju izmaksu, to indeksāciju, kā arī apbedīšanas pabalsta izmaksu pensionāra nāves gadījumā.

Kopš 1996. gada Latvijā tiek īstenota pensiju sistēmas reforma, kuras mērķis ir izveidot sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai atbilstošu pensiju sistēmu un veicināt katra strādājošā ieinteresētību un atbildību par savu materiālo nodrošinājumu vecumdienās. Pensiju sistēmas reforma balstās uz 1995. gadā akceptēto "Pensiju sistēmas reformas koncepciju", kas paredz Latvijā veidot triju līmeņu pensiju sistēmu:

- pirmais pensiju sistēmas līmenis ietver paaudžu solidaritātes shēmu - pensionāriem pensijas tiek izmaksātas no iemaksām, ko veic pašlaik strādājošie. Lai paaudžu solidaritātes shēma varētu sekmīgi darboties, strādājošo veiktajām iemaksām jābūt pietiekamām pensiju izmaksām esošajiem pensionāriem. Latvijā jau ilgāku laiku pieaug vecu cilvēku īpatsvars. Lai nebūtu jāpalielina iemaksu apjoms darba devējiem un strādājošiem, paralēli tiek ieviests arī otrais un trešais pensiju sistēmas modelis.

- otrais pensiju sistēmas līmenis ietver valsts fondēto pensiju shēmu - valsts organizētu iemaksu veikšanas, iemaksāto līdzekļu administrēšanas un pensiju izmaksas pasākumu kopumu, kas nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dod iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu, daļu no iemaksām vecuma pensijām ieguldot vērtspapīros, nekustāmā īpašumā un citos aktīvos. Valsts fondētā pensija ir valsts vecuma pensijas daļa, kuru veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls.

- trešais pensiju sistēmas līmenis ietver privātos pensiju fondus - papildu pirmajam un otrajam pensiju sistēmas līmenim, persona individuāli vai ar darba devēja starpniecību var daļu savu ienākumu brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem.

Šobrīd Latvijā darbojas pirmais pensiju sistēmas līmenis, kura darbību regulē likums "Par valsts pensijām" un privātie pensiju fondi, kuru darbību regulē likums "Par privātajiem pensiju fondiem". Ar 2001. gada 1. jūliju darbību uzsāks valsts fondēto pensiju shēma.

No valsts pensiju speciālā budžeta 2001. gadā plānots nodrošināt:

- vecuma pensiju izmaksas vidēji mēnesī 517,7 tūkst. personām, vidēji 60,81 latu mēnesī;

- pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā izmaksas vidēji mēnesī 29,2 tūkst. personām, vidēji 49,30 latu mēnesī;

- izdienas pensiju izmaksas vidēji mēnesī 9,4 tūkst. personām, vidēji 87,14 latu mēnesī;

- 2,3 tūkst. apbedīšanas pabalstu izmaksas vidēji mēnesī, vidēji 121,0 latu apmērā.

Ieņēmumi

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

356,8 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- dividendes no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām - 25,0 tūkst. latu.

- kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi - 331,8 tūkst. latu.

Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši Privatizācijas aģentūras prognozēm un sadalīti pa speciālajiem budžetiem, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā.

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

26 330,2 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- valsts pensiju valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 25 257,5 tūkst. latu . Ieņēmumu palielinājums plānots gan saistībā ar sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu prognozes kopējo pieaugumu, gan saistībā ar pensiju speciālā budžeta īpatsvara kopējā finansējumā pieaugumu no 75,11% 2000. gadā līdz 77,16% 2001. gadā.

- brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai - 90,0 tūkst. latu .

- valsts iemaksas pensiju apdrošināšanai - 504,8 tūkst. latu . Ieņēmumu palielinājums plānots sakarā ar kontingenta pieaugumu. 2001. gada no valsts pamatbudžeta plānots veikt iemaksas par 26,0 tūkst. personu, kas kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam, 3,6 tūkst. obligātā militārā dienesta karavīru un 0,1 tūkst. personu, kuru laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstīs, apdrošināšanai.

- pamatbudžeta dotācija apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksai - 17,3 tūkst. latu .

- pamatbudžeta dotācija deputātu pensiju izmaksai - 1,3 tūkst. latu .

- speciālo budžetu iemaksas pensiju apdrošināšanai - 459,3 tūkst. latu . Ieņēmumu palielinājums plānots, ņemot vērā to, ka iemaksu apjoms atkarīgs no kontingenta izmaiņām, pabalstu apmēriem, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Izdevumi

Samazinājums:

Regulārie izdevumi:

196,4 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- izdienas pensiju izmaksām saskaņā ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)" - 126,5 tūkst. latu. Izdevumu samazinājums saistīts ar kontingenta, kuriem pensijas tiek izmaksātas pēc minētā nolikuma, samazinājumu.

- budžeta administrēšanas izdevumu pārskaitījums uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālo budžetu - 69,9 tūkst. latu. Izdevumu samazinājums saistīts ar to, ka pārskaitījumi uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai, sākot ar 2001. gadu, netiek plānoti ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikti kā tiešie atskaitījumi no katra speciālā budžeta.

Palielinājums:

Vienreizējie izdevumi:

- 2 000,0 tūkst. latu  - pārskaitījums uz Nodarbinātības speciālo budžetu. 2001. gadā plānots atmaksāt 1999. gadā no Nodarbinātības speciālā budžeta saņemto aizdevumu.

Regulārie izdevumi:

17 789,7 tūkst. latu , tajā skaitā:

- maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem - 258,2 tūkst. latu . Izdevumu pieaugums maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izskaidrojams ar to, ka 2001. gadā būs jāveic procentu maksājumi gan par 1999.-2000. gadu finansiālā deficīta segšanai saņemto aizdevumu no valsts pamatbudžeta, gan maksājumi par 2001. gada finansiālā deficīta segšanai plānoto aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

- vecuma pensiju izmaksām - 16 828,8 tūkst. latu . 2000. gada budžetā nav iestrādāti likuma "Par valsts pensijām" novembra grozījumi (pensiju izmaksas strādājošiem pensionāriem divu sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā jeb 60 latu apmērā, izdevumi jaunpiešķirtajām vecuma pensijām u.c.), kuri palielina budžeta izmaksas vecuma pensiju nodrošināšanai 2000. gadā par 10 650,0 tūkst. latu. Izdevumu pieaugums vecuma pensijām 2001. gadā, salīdzinot ar precizēto 2000. gada izdevumu prognozi vecuma pensiju izmaksām, sastāda 6178,8 tūkst. latu. Minēto pieaugumu pamatā veido izmaksu pieaugums saistībā ar pensiju indeksāciju nodrošināšanu, t.i., 2000. gada indeksācijas nodrošināšana (ņemot vērā to, ka 2000. gada oktobra indeksācijai izdevumu periods bija 3 mēneši, bet 2001. gadā - 12 mēneši) - 4544,2 tūkst. latu un 2001. gada 1. oktobra indeksācijas nodrošināšana, piemērojot indeksu 1,0381 - 3452,9 tūkst. latu. Vienlaicīgi, saistībā ar likumā "Par valsts pensijām" iestrādāto pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanos, tiek prognozēta vecuma pensiju saņēmēju kontingenta samazināšanās.

- pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā izmaksām - 382,3 tūkst. latu . Izdevumu pieaugums prognozēts sakarā ar pensiju vidējā apmēra mēnesī pieaugumu 2,17 latu apmērā, galvenokārt, indeksācijas rezultātā. Vienlaicīgi, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm, gada vidējais saņēmēju skaits 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, plānots ar samazinājumu - 0,5 tūkst. personas vidēji mēnesī.

- izdienas pensiju izmaksām - 180,1 tūkst. latu . Izdevumu pieaugums prognozēts sakarā ar pensiju vidējā apmēra pieaugumu 1,28 latu apmērā, galvenokārt, indeksācijas rezultātā. Vienlaicīgi, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm, gada vidējais saņēmēju skaits 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, plānots ar samazinājumu - 0,1 tūkst. personas vidēji mēnesī.

- deputātu speciālo pensiju izmaksām - 1,3 tūkst. latu . Izdevumu pieaugums prognozēts sakarā ar gada vidējo saņēmēju skaita pieaugumu.

- pensiju pēc speciāliem lēmumiem izmaksām - 87,6 tūkst. latu . Izdevumu pieaugums prognozēts sakarā ar pensiju vidējā apmēra pieaugumu, galvenokārt, pensiju indeksācijas rezultātā.

- apbedīšanas pabalstu izmaksām - 51,4 tūkst. latu . Izdevumu pieaugums prognozēts sakarā ar apbedīšanas pabalsta vidējā apmēra plānoto pieaugumu 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, 1,87 latu apmērā. Apbedīšanas pabalsta pieaugumu ietekmē pensiju vidējā apmēra plānotais pieaugums.

Strukturālas izmaiņas:

- 926,8 tūkst. latu apmērā sakarā ar pārskaitījumu uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai, jo, sākot ar 2001. gadu, pārskaitījums netiek plānots ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikts kā tiešais atskaitījums no katra speciālā budžeta, atbilstoši katra budžeta īpatsvaram.

Jauni pasākumi:

- atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 385,8 tūkst. latu apmērā pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksai, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

Pensiju speciālajā budžetā fiskālais deficīts tiek plānots 16 517,3 tūkst. latu apmērā, kuram kā seguma avots plānots aizņēmums no valsts pamatbudžeta. Salīdzinot ar 2000. gada plānu, plānots aizņēmuma no valsts pamatbudžeta samazinājums 5 067,4 tūkst. latu apmērā.

04.02.00. Nodarbinātības speciālais budžets

Nodarbinātības speciālā budžeta uzdevums ir nodrošināt bezdarbnieku pabalstu izmaksu, atkarībā no apdrošinātās personas pēdējo sešu mēnešu apdrošināšanas iemaksu algas, apdrošināšanas stāža un bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilguma, apbedīšanas pabalsta izmaksu bezdarbnieka nāves gadījumā, kā arī bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju un apmācību, stipendiju izmaksu minēto mācību laikā, Darba meklētāju klubu finansējumu, iemaksu veikšanu valsts pensiju speciālajā budžetā bezdarbnieku pensiju apdrošināšanai.

No Nodarbinātības speciālā budžeta 2001. gadā plānots nodrošināt:

- bezdarbnieku pabalstu izmaksu vidēji mēnesī 39,0 tūkst. personu, vidēji 50,64 latu apmērā;

- 0,1 tūkst. apbedīšanas pabalstu izmaksu vidēji mēnesī, vidēji 100 latu apmērā;

- bezdarbnieku stipendiju izmaksu vidēji 2,7 tūkst. personu mēnesī, vidēji 25 latu apmērā;

- iesaistīt bezdarbniekus Darba meklētāju klubu pasākumos, bezdarbnieku apmācībā un pārkvalifikācijā, kā arī nodrošināt Profesionālās karjeras izvēles centra pakalpojumus.

Ieņēmumi

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

2 823,4 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- nodarbinātības valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 1 567,1 tūkst. latu . Ieņēmumu samazinājums plānots sakarā ar Nodarbinātības speciālā budžeta īpatsvara samazinājumu kopējā finansējuma apjomā no 6,80% 2000. gadā līdz 6,11% 2001. gadā.

- Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta iemaksas Nodarbinātības speciālajā budžetā - 98,8 tūkst. latu . Minēto iemaksu apjoms ir atkarīgs no slimības pabalstu saņēmēju skaita, pabalstu apmēru un iemaksu likmes bezdarba apdrošināšanai izmaiņām. 2001. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas bezdarba apdrošināšanai par 8,7 tūkst. slimības pabalstu saņēmēju.

- savstarpējie speciālo budžetu pārskaitījumi - 1 100,0 tūkst. latu . Ieņēmumu samazinājums plānots sakarā ar to, ka 2000. gadā tika plānota 1999. gadā veiktā aizdevuma Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajam budžetam atmaksa 3100,0 tūkst. latu apmērā, savukārt, 2001. gadā tiek plānota 1999. gadā veiktā aizdevuma 2 000,0 tūkst. latu apmērā Pensiju speciālajam budžetam atmaksa.

- kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi - 32,6 tūkst. latu . Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši Privatizācijas aģentūras prognozēm un sadalīti pa speciālajiem budžetiem, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram.

- valsts iemaksas bezdarba apdrošināšanai - 24,9 tūkst. latu sakarā ar plānoto iemaksas likmes samazinājumu.

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

9,4 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- iemaksas darba atļauju izsniegšanai (ārzemniekiem un bezvalstniekiem) - 2,4 tūkst. latu ;

- darba negadījumu speciālā budžeta iemaksas nodarbinātības speciālajā budžetā - 7,0 tūkst. latu . 2001. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas bezdarba apdrošināšanai par 0,1 tūkst. slimības pabalstu saņēmēju.

Izdevumi

Samazinājums:

Regulārie izdevumi:

1 961,8 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- bezdarbnieku pabalstu izmaksām - 1 157,0 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums plānots sakarā plānoto bezdarbnieku skaita samazinājumu. Pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm, bezdarbnieku skaits plānots par 9,3 tūkst. mazāks nekā 2000. gada budžetā. Vienlaicīgi, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktisko izpildi un plānoto vidējās iemaksas algas pieaugumu 2001. gadā, plānots pabalsta apmēra mēnesī pieaugums vidēji 7,76 latu apmērā.

- bezdarbnieku stipendiju izmaksām - 500,0 tūkst. latu apmērā. Izdevumu samazinājums plānots, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktisko izpildi.

- nodarbinātības speciālā budžeta iemaksas pensiju apdrošināšanai - 231,4 tūkst. latu . 2001. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas 39,0 tūkst. bezdarbnieku pabalstu saņēmēju pensiju apdrošināšanai. Iemaksu samazinājums saistīts ar bezdarbnieku skaita plānoto samazinājumu.

- budžeta administrēšanas izdevumu pārskaitījums uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālo budžetu - 73,4 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums saistīts ar to, ka pārskaitījumi uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai, sākot ar 2001. gadu, netiek plānoti ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikti kā tiešie atskaitījumi no katra speciālā budžeta.

Palielinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 73,4 tūkst. latu apmērā pārskaitījums uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai sākot ar 2001. gadu netiek plānots ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikts kā tiešais atskaitījums no katra speciālā budžeta, atbilstoši katra budžeta īpatsvaram.

Jauni pasākumi:

72,0 tūkst. latu apmērā , tajā skaitā:

- pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksai - 30,5 tūkst. latu . Pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksa plānota atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", atbilstoši katra budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā.

- apbedīšanas pabalsta izmaksai - 24,0 tūkst. latu apmērā . Apbedīšanas pabalsta izmaksa plānota, atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". 2001. gadā vidēji mēnesī plānots izmaksāt 0,02 tūkst. apbedīšanas pabalstus, vidēji 100 latu apmērā.

- maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem - 17,5 tūkst. latu apmērā. Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem plānoti sakarā ar plānoto finansiālo deficītu Nodarbinātības speciālajā budžetā.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

Nodarbinātības speciālajā budžetā fiskālais deficīts tiek plānots 650,9 tūkst. latu apmērā, kuram kā seguma avots plānots aizņēmums no valsts pamatbudžeta.

04.03.00. Darba negadījumu speciālais budžets

Darba negadījumu speciālā budžeta uzdevums ir nodrošināt ienākumu kompensāciju, iestājoties nelaimes gadījumam darbā vai arodslimībai: slimības pabalstu, atlīdzības par darbspēju zaudējumu, apbedīšanas pabalsta, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, atlīdzību par ārstēšanu, aprūpi, medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju, protezēšanu u.c., vienreizējo pabalstu izmaksu. No Darba negadījuma speciālā budžeta tiek veiktas arī iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un nodarbinātības speciālajos budžetos.

No Darba negadījumu speciālā budžeta 2001. gadā plānots nodrošināt:

- 6,2 tūkst. slimības dienu apmaksu vidēji mēnesī, vidēji dienā 4,03 latu apmērā;

- atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu vidēji mēnesī 0,8 tūkst. personām, vidēji mēnesī uz vienu saņēmēju 56,13 latu apmērā;

- atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksu vidēji mēnesī 0,02 tūkst. personu, vidēji uz vienu saņēmēju mēnesī 100,25 lata apmērā;

- 0,002 tūkst. apbedīšanas pabalsta izmaksas vidēji mēnesī, vidēji 150 latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu

atlikumu izmaiņas palielinājums (-)

Ieņēmumi

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

0,9 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi - 0,9 tūkst. latu . Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši Privatizācijas aģentūras prognozēm un sadalīti pa speciālajiem budžetiem, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram.

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

266,6 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- darba negadījumu valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 261,6 tūkst. latu . Ieņēmumu palielinājums plānots saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes kopējo pieaugumu;

- regresa prasības - 5,0 tūkst. latu .

Izdevumi

Samazinājums:

Regulārie izdevumi:

198,0 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- dotācijai pārējām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem - 47,5 tūkst. latu . Dotācija organizācijām un iestādēm paredzēta darba negadījumos cietušo personu ārstēšanai, medicīniskajai rehabilitācijai, profesionālajai rehabilitācijai u.c. Izdevumu samazinājums plānots, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm.

- pārējiem pabalstiem un kompensācijām - 150,5 tūkst. latu . Pārējie pabalsti un kompensācijas paredzēti ceļa izdevumu ārstniecības iestāžu apmeklēšanai kompensācijai - vidēji mēnesī 0,04 tūkst. personu un citu pabalstu izmaksām - vidēji mēnesī 0,05 tūkst. personu. Izdevumu samazinājums plānots, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm.

Palielinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 3,1 tūkst. latu apmērā pārskaitījums uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai, jo, sākot ar 2001. gadu pārskaitījums netiek plānots ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikts kā tiešais atskaitījums no katra speciālā budžeta, atbilstoši katra budžeta īpatsvaram.

Regulārie izdevumi:

254,2 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- slimības pabalstiem - 40,3 tūkst. latu . Izdevumu palielinājums plānots sakarā ar plānoto apmaksāto slimības dienu skaita vidēji mēnesī pieaugumu 0,5 tūkst. apmērā, kā arī pabalsta apmēra pieaugumu vidēji dienā - 0,21 lata apmērā. Pabalsta vidējā apmēra palielināšanās ir saistīta ar plānoto vidējās iemaksu algas pieaugumu.

- atlīdzībai par darbspēju zaudējumu - 143,0 tūkst. latu . Izdevumu palielinājums plānots, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm - atlīdzības saņēmēju skaita palielināšanos. Atlīdzības saņēmēju skaits vidēji mēnesī 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, plānots ar pieaugumu - 0,3 tūkst. personas.

- atlīdzībai par apgādnieka zaudējumu - 4,9 tūkst. latu . Izdevumu palielinājums plānots sakarā ar plānoto atlīdzības uz vienu saņēmēju mēnesī palielinājumu 0,66 latu apmērā. Atlīdzības vidējā apmēra palielināšanas ir saistīta ar vidējās iemaksu algas pieaugumu.

- apbedīšanas pabalstiem - 0,6 tūkst. latu .

- darba negadījumu speciālā budžeta iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā - 63,0 tūkst. latu . Iemaksas pensiju speciālajā budžetā vidēji mēnesī plānots veikt par 0,1 tūkst. slimības pabalstu saņēmējiem un 0,8 tūkst. atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējiem.

- budžeta administrēšanas izdevumiem (pārskaitījums uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālo budžetu) - 2,4 tūkst. latu .

Jauni pasākumi:

8,3 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksai - 1,3 tūkst. latu . Pārmaksāto sociālo apdrošināšanas iemaksu atmaksa plānota atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā

- iemaksas Nodarbinātības speciālajā budžeta 7,0 tūkst. latu apmērā, atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas nosaka, ka no darba negadījuma speciālā budžeta tiek veiktas iemaksas par personām, kuras saņem slimības pabalstu, ja šo personu slimības cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

04.04.00. Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais budžets

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta uzdevums ir nodrošināt ienākumu kompensāciju slimības, maternitātes, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma gadījumā: slimības pabalsta izmaksu, invaliditātes pensiju izmaksu un indeksāciju, apbedīšanas pabalsta, maternitātes pabalsta izmaksu, kā arī iemaksas valsts pensiju budžetā un nodarbinātības budžetā.

No Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 2001. gadā plānots nodrošināt:

- invaliditātes pensiju izmaksu vidēji mēnesī 86,4 tūkst. personu, vidēji 57,09 latu apmērā;

- maternitātes pabalstu izmaksu par 98,0 tūkst. dienām vidēji mēnesī, vidēji dienā 5,04 latu apmērā;

- slimības pabalstu izmaksu par 191,4 tūkst. slimības dienām vidēji mēnesī, vidēji dienā 4,03 latu apmērā;

- 0,15 tūkst. apbedīšanas pabalstu izmaksu vidēji mēnesī, vidēji 302,25 latu apmērā.

- tūkst. latu

Ieņēmumi

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

2 161,8 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- Invaliditātes, maternitātes un slimības valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 2 047,2 tūkst. latu . Ieņēmumu samazinājums plānots sakarā ar Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta īpatsvara samazinājumu kopējā finansējuma apjomā no 17,87% 2000. gadā līdz 16,47% 2001. gadā.

- kapitalizācijas rezultātā atgūtie līdzekļi - 84,6 tūkst. latu . Kopējie ieņēmumi no kapitalizācijas plānoti atbilstoši Privatizācijas aģentūras prognozēm un sadalīti pa speciālajiem budžetiem, atbilstoši katra speciālā budžeta īpatsvaram.

- regresa prasības - 30,0 tūkst. latu . Ieņēmumu samazinājums plānots, ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences.

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

10,0 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- brīvprātīgās iemaksas - 10,0 tūkst. latu . Atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", pašnodarbinātā laulātais, kurš nav sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var brīvprātīgi pievienoties invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

Izdevumi

Samazinājums:

Vienreizējie izdevumi:

- 2000. gadā tika plānota aizdevuma atmaksa Nodarbinātības speciālajam budžetam 3 100,0 tūkst. latu apmērā.

Regulārie izdevumi:

1 478,9 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- procentu maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem - 72,7 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums saistīts ar 2000. gada precizētajiem aprēķiniem par nepieciešamo līdzekļu apjomu minēto maksājumu veikšanai.

- invaliditātes pensijām - 829,3 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums plānots, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm. Invaliditātes pensiju saņēmēju skaits vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu 0,6 tūkst. personu, pensijas apmērs vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu - 1,08 lati. Vienlaicīgi 2001. gadā plānota invaliditātes pensiju indeksācija, piemērojot indeksu 1,0381.

- slimības pabalstiem - 244,0 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums plānots, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm. Apmaksāto slimības dienu skaits vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu 27,8 tūkst. dienu, vienlaicīgi prognozējot pabalsta apmēra vidēji dienā pieaugumu 0,21 lata apmērā.

- maternitātes pabalstiem - 73,0 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums plānots, pamatojoties uz 2000. gada 1. pusgada faktiskās izpildes tendencēm. Apmaksāto dienu skaits vidēji mēnesī plānots ar samazinājumu 7 tūkst. dienu, vienlaicīgi prognozējot pabalsta apmēra vidēji dienā pieaugumu 0,27 latu apmērā.

- iemaksas nodarbinātības speciālajā budžetā - 98,8 tūkst. latu . 2001. gadā vidēji mēnesī plānots veikt iemaksas 8,7 tūkst. slimības pabalstu saņēmējiem bezdarba apdrošināšanai.

- budžeta administrēšanas izdevumu pārskaitījums uz Valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu - 161,1 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums saistīts ar to, ka pārskaitījumi uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai, sākot ar 2001. gadu, netiek plānoti ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikti kā tiešie atskaitījumi no katra speciālā budžeta.

Palielinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 197,8 tūkst. latu apmērā pārskaitījums uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai, jo, sākot ar 2001. gadu, minēto pārskaitījumu netiek plānots veikt ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet gan kā tiešo atskaitījumu no katra speciālā budžeta, atbilstoši katra budžeta īpatsvaram.

Regulārie izdevumi:

780,2 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- apbedīšanas pabalstiem - 44,0 tūkst. latu . Izdevumu palielinājums plānots sakarā ar plānoto vidējā pabalsta apmēra palielināšanos. Apbedīšanas pabalsta apmēra pieaugums saistīts ar plānoto vidējās iemaksu algas pieaugumu. Saņēmēju skaits prognozēts bez izmaiņām.

- pensijām pēc speciāliem lēmumiem - 108,5 tūkst. latu . Izdevumu palielinājums plānots saistībā ar pensiju vidējā apmēra pieaugumu, galvenokārt, pensiju indeksācijas rezultātā.

- iemaksas pensiju apdrošināšanai - 627,7 tūkst. latu . Iemaksas pensiju apdrošināšanai plānots veikt par 71,4 tūkst. personu vidēji mēnesī. Iemaksu apjoma palielināšanās saistīta ar plānoto pabalsta vidējā apmēra palielināšanos.

Jauni pasākumi:

82,4 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā:

- pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksai - 82,4 tūkst. latu . Pārmaksāto sociālo apdrošināšanas iemaksu atmaksa plānota atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", atbilstoši budžeta īpatsvaram kopējā finansējumā.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta fiskālais deficīts plānots 8 778,6 tūkst. latu apmērā, kuram kā seguma avots plānots aizņēmums no valsts pamatbudžeta. Salīdzinot ar 2000. gadu, plānots aizņēmuma no valsts pamatbudžeta samazinājums 1 366,7 tūkst. latu apmērā.

04.05.00. BO VAS "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" speciālais budžets

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rīkotājs ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra". Aģentūras darbību finansē no speciālajiem budžetiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

Ieņēmumi

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

301,9 tūkst. latu , tajā skaitā:

- no speciālajiem budžetiem ieskaitītie līdzekļi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - 301,9 tūkst. latu . Samazinājums saistīts ar to, ka sākot ar 2001. gadu pārskaitījums uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai netiek plānots ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikts kā tiešais atskaitījums no katra speciālā budžeta, atbilstoši katra budžeta īpatsvaram.

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

20,0 tūkst. latu , tajā skaitā:

- valsts budžeta dotācija Labklājības sistēmas reformas īstenošanai - 20,0 tūkst. latu .

Izdevumi

Samazinājums:

2 834,7 tūkst. latu , tajā skaitā:

Strukturālas izmaiņas:

- 1 201,2 tūkst. latu apmērā pārskaitījums uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai, sākot ar 2001. gadu, netiek plānots ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikts kā tiešais atskaitījums no katra speciālā budžeta, atbilstoši katra budžeta īpatsvaram.

Regulārie izdevumi:

- maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem - 120,6 tūkst. latu . Izdevumu samazinājums saistīts ar 2000. gada precizētajiem aprēķiniem par nepieciešamo līdzekļu apjomu minēto maksājumu veikšanai.

Citi izdevumi:

- 706,9 tūkst. latu speciālā budžeta līdzekļi investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanai, kas 2000. gadā plānoti budžeta izdevumu klasifikācijas 3429. kodā "Dotācijas pārējām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem".

Investīcijas:

Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas 7100. kodā "Investīcijas, kuras tiek finansētas saskaņā ar valsts investīciju programmu (VIP)" investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošana 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gada plānu, plānota 806,0 tūkst. latu mazākā apmērā. Minētā projekta realizācijai 2001. gadā plānoti līdzekļi 3 425,0 tūkst. latu apmērā, tajā skaitā Pasaules bankas kredīta līdzekļi - 2 265,0 tūkst. latu valsts pamatbudžeta dotācija - 300,0 tūkst. latu, valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi 860,0 tūkst. latu apmērā. Investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanas mērķis ir izveidot uz klientu orientētu sociālās apdrošināšanas sistēmu, paaugstinot sistēmas efektivitāti.

Salīdzinot ar 2000. gadu, ir veiktas izmaiņas attiecībā uz investīciju projekta līdzekļu plānošanu ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā - speciālā budžeta līdzekļi 706,9 tūkst. latu investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanai 2000. gadā tika plānoti budžeta izdevumu klasifikācijas 3429. kodā "Dotācijas pārējām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem", savukārt 2001. gadā speciālā budžeta līdzekļi 860,0 tūkst. latu apmērā investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanai tiek plānoti budžeta izdevumu klasifikācijas 7100. kodā "Investīcijas, kuras tiek finansētas saskaņā ar valsts investīciju programmu (VIP)".

Palielinājums:

866,8 tūkst. latu , tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

- izdevumi pensiju un pabalstu izmaksas pakalpojumiem (tajā skaitā, piegādes mājās), atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras noslēgtajiem līgumiem ar piegādātājiem par pensiju un pabalstu izmaksu - 560,0 tūkst. latu ;

- minimālās darba algas paaugstināšana ar 2001. gada 1. jūliju - 8,6 tūkst. latu .

Funkciju paplašināšanās:

- valsts fondēto pensiju shēmas administrēšana - 287,4 tūkst. latu . No 2001. gada 1. jūlija, atbilstoši likumam "Valsts fondēto pensiju likums", Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veiks fondēto pensiju shēmas administrēšanas funkcijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumu fondēto pensiju administrēšanai maksimālais apmērs 2001. gadā tiek plānots 287,4 tūkst. latu apmērā. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi tiek plānoti kā finansiālais avots Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumu fondēto pensiju administrēšanai segšanai.

Jauni pasākumi:

- aizņēmuma atmaksa 10,8 tūkst. latu , kas plānota atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Pasaules banku.

Aizņēmums no valsts pamatbudžeta

Budžeta projektā izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem izveidojas 2 265,0 tūkst. latu apmērā, ņemot vērā to, ka izdevumi investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanai 2 265,0 tūkst. latu apmērā tiek finansēti no Pasaules bankas kredīta.

19 Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrijas un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevumi ir izstrādāt un īstenot valsts politiku tiesu sistēmas pilnveidošanā, veikt informatīvu datu bāzu reģistru aktualizāciju un pārraudzību ministrijas kompetencē esošajās jomās, veikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestāžu pārraudzību kriminālsodu izpildes jomā saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu, savas kompetences ietvaros izstrādāt likumu un citu normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas Savienības normām, kā arī Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, savas kompetence ietvaros nodrošināt Latvijai saistošu starptautisko līgumu izpildi u.c.

Tieslietu ministrijas viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem virzieniem ir likumdošanas sektora pilnveidošana, attīstība un kvalitātes uzlabošana, likumdošanas kopējās stratēģijas vadība un pārzināšana valstī, kā arī tiesību aktu projektu izstrāde savā sektorā, ko veido privātās un publiskās tiesības.

kopā

01.00.00. Centrālais aparāts

Ministrijas vadības galvenie uzdevumi un darbības mērķi ir koordinēt un organizēt Tieslietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju darbību, lai likumā noteiktajos ietvaros realizēt apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību, sistematizēt un kodificēt normatīvos aktus, legalizēt juridiskos dokumentus, iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm.

Ministrijas vadībai no 2000. gada ir jauna funkcija - veikt Ieslodzījumu vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestāžu pārraudzību kriminālsodu izpildes jomā saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu.

Resursi

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

- Par 423,4 tūkst. latu 2001. gadā plānots piesaistīt mazāk ārvalstu finansu palīdzības līdzekļus investīciju projektam "Latvijas Republikas tiesu vienotā informācijas apstrādes sistēma". Projekts sākās 1999. gada novembrī un ilgs līdz 2001. gada jūlijam. Ārvalstu finansu palīdzību 155 tūkst. latu apmērā plānots novirzīt Tiesu departamenta statistikas bāzes struktūras uzlabošanai, tiesnešu apmācībai Eiropas Savienības tiesībās, tiesību normu analīzē, piesaistot ārzemju nozaru ekspertus tiesību jomā.

Strukturālās izmaiņas:

- 27,7 tūkst. latu  - pārdalīti līdzekļi jaunizveidotai programmai 28.00.00. "Reliģiskās lietas".

Citas izmaiņas:

- 3,9 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Palielinājums:

Strukturālās izmaiņas:

- No Valsts zemes dienesta pārdalīti līdzekļi Tieslietu ministrijas Centrālajam aparātam 95,0 tūkst. latu , t.sk. 60,3 tūkst. latu atalgojumiem un 7,4 tūkst. latu kapitālajiem izdevumiem.

- 20,7 tūkst. latu pārdalīti līdzekļi no programmas 24.00.00. "Ieslodzījuma vietas" vadības līgumu piemaksām, revīzijas darbinieku un ģenerālinspektora biroja darbības nodrošināšanai, saskaņā ar Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas 28.07.1999. Vienošanās protokolu.

Citas izmaiņas:

- 1,9 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Investīcijas:

200 tūkst. latu  - palielinājums projektam MJ 10 "LR tiesu vienotā informācijas apstrādes sistēma" (2000. gadā - 300 tūkst. latu).

02.00.00. Uzņēmumu reģistra attīstība

Uzņēmuma reģistra galvenais uzdevums saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" ir veikt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to pārstāvniecību un filiāļu, masu informācijas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un to apvienību valsts reģistrāciju, vienotas valsts uzskaites nodrošināšanu un informācijas sniegšanu par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), to pārstāvniecībām un filiālēm, masu informācijas līdzekļiem, sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām.

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 5 tūkst. latu  - Uzņēmumu reģistram kļūstot par Eiropas Biznesa Reģistra dalībnieku LR UR plāno sniegt Eiropas Komercreģistriem maksas informāciju par Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Citas izmaiņas:

- 0,9 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Investīcijas:

100 tūkst. latu  - jauns projekts MJ27 "Uzņēmuma reģistra pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana VID informatizācijas projekta realizācijai".

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 2,8 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

- 12,9 tūkst. latu  - plānoto līdzekļu kapitālajiem izdevumiem samazinājums par 20%.

03.00.00. Valsts dzimtsaraksti

Dzimtsarakstu departamenta uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas Civillikuma un likuma "Par civilstāvokļa aktiem" izpildi. Viens no programmas uzdevumiem ir valsts nozīmes civilstāvokļa aktu reģistru un metriku grāmatu arhīva fonda saglabāšana (labošana, restaurēšana, sanitārā apkope).

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 0,2 tūkst. latu sakarā ar tautībierakstu maiņas nelielu palielināšanos uz doto brīdi, tiek prognozēts, ka 2001. gadā šis rādītājs varētu kopumā palielināties.

Citas izmaiņas:

- 0,3 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,4 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

04.00.00. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija

Programma realizē likumu "Par politiski represētās personas statusa neteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" un "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu".

Resursi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 1 tūkst. latu samazinājums saistīts ar to, ka samazināti izdevumi valsts nozīmes datu pārraides tīkla pieslēguma punkta izveidošanai.

- 0,04 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,08 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

05.00.00. Naturalizācija

Programmas mērķis ir risināt jautājumus, kas saistīti ar personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas un reģistrācijas kārtībā, lai veicinātu politiskās un sociālās vides sakārtošanu, sekmētu stingru virzību uz stipru valstiskumu tās ceļā uz Eiropas Savienību, vienlaikus rūpējoties, lai netiktu apdraudēta latviešu tautas nacionālā identitāte.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 2 tūkst. latu samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam pretendenti uz naturalizāciju intensīvāk pirka informatīvos materiālus. Šobrīd pretendentiem ir iespēja izmantot jau agrāk iegādātos materiālus (no paziņām, radiniekiem u.c.).

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 24,4 tūkst. latu samazinājums saistīts ar to, ka projekts LE9701.03 "Naturalizācijas procesa automatizācijas nodrošinājuma sistēmas izveidošana" tika pabeigts 2000. gadā, savukārt projektam LE9803.02 "Sabiedrības integrācija caur informētību un izglītošanu" tiks piesaistīts mazāk līdzekļu.

Citas izmaiņas:

- 3,4 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

- Paredzēts finansējuma palielinājums 25,6 tūkst. latu apmērā sakarā ar darba apjoma palielinājumu pēc likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" stāšanās spēkā (10.11.1999.).

- 1,8 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Investīcijas:

40 tūkst. latu  - palielinājums projektam MJ 17 "Naturalizācijas procesa nodrošinājuma automatizētās sistēmas izveidošana" (2000. gadā - 50 tūkst. latu).

06.00.00. Valsts arhīvu sistēma

Programmas mērķis ir veikt valsts arhīva fonda pārvaldīšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, ieviest sagatavošanas darbus, lai pievienotos Eiropas arhīvu informācijas tīklam izpildot Eiropas valstu arhīvu vadītāju tikšanās Bernē 1998. gadā rekomendācijas, realizēt Nacionālā arhīva fonda uzkrāšanas, saglabāšanas un pieejamības uzraudzību likuma "Par arhīviem" izpildē, kā arī piešķirtā finansējuma ietvaros nodrošināt valsts arhīva fonda sagatavošanu un oriģinālu aizsardzību, uzturēt arhīvu materiāli tehnisko bāzi.

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 70,9 tūkst. latu palielinājums, jo paredzēta dokumentu pieņemšana no privatizācijai nodotajām iestādēm "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības".

Citas izmaiņas:

- 21,0 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 12,3 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

08.00.00. Valsts valodas funkciju atjaunošana un saglabāšana

Programmas galvenais mērķis un uzdevums ir Valsts valodas likuma īstenošana, nodrošinot latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī palielināt tās ietekmi Latvijas kultūrvidē un sabiedrības integrācijā.

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 0,3 tūkst. latu palielinājums, jo prognozēti papildus ieņēmumi no izziņu par uzņēmumu, organizāciju nosaukumu atbilstību Valsts valodas likumam un no mācību un metodisko materiālu realizēšanas.

Citas izmaiņas:

- 0,4 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,5 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 4,8 tūkst. latu palielinājums ir izskaidrojams ar to, ka ir pārslēgti īres līgumi, pirms tam pakalpojuma sniedzējs bija rajonu (pilsētu) tiesas.

Strukturālās izmaiņas:

- 235,6 tūkst. latu  - pārdalīti līdzekļi no Valsts zemes dienesta, t.sk. 110,7 tūkst. latu atalgojumiem 51 štata vietai un 27,8 tūkst. latu - kapitālajiem izdevumiem.

Citas izmaiņas:

- 12 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Samazinājums:

Strukturālās izmaiņas:

- 93,2 tūkst. latu  - pārdalīti līdzekļi programmai 10.00.00. "Rajonu (pilsētu) tiesas" tiesnešu kvalifikācijas klasēm darba samaksas fondā, jo saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 120. pantu, tiesnešiem tiek noteiktas piemaksas par kvalifikāciju. 172,5 tūkst. latu - pārdalīti līdzekļi jaunizveidotai programmai 29.00.00. "Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata".

Citas izmaiņas:

- 14,5 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumiem:

- 49,4 tūkst. latu  - sakarā ar to, ka no 2000. gada Tieslietu ministrija ir PVN maksātāja, ir precizētas telpu nomas maksas tiesu ēkās. Daugavpils psihiatriskā slimnīca ir palikusi parādā Tieslietu ministrijai par nomātajām telpām tiesu ēkā un paredzams, ka to nomaksās 2001. gadā.

- 48 tūkst. latu  - saskaņā ar Tieslietu ministrijas pašu ieņēmumu struktūras precizēšanu atlīdzība par sprieduma izpildi ir maksas pakalpojums, no šiem līdzekļiem 31,2 tūkst. latu apmērā tiek novirzīti atalgojumiem un 8,7 tūkst. latu - kapitālajiem izdevumiem.

Strukturālās izmaiņas:

- 93,2 tūkst. latu  - pārdalīti līdzekļi no programmas 09.00.00. "Apgabaltiesas" tiesnešu kvalifikācijas klasēm darba samaksas fondā, jo saskaņā ar likuma 'Par tiesu varu" 120. pantu, tiesnešiem tiek noteiktas piemaksas par kvalifikāciju.

- 94,4 tūkst. latu  - pārdalīti līdzekļi no Valsts zemes dienesta, t.sk. 46,1 tūkst. latu atalgojumiem un 11,2 tūkst. latu - kapitālajiem izdevumiem.

Citas izmaiņas:

- 0,5 tūkst. latu  - Valsts nozīmes datu pārraides tīkla darbības nodrošināšanai, jo palielinājusies abonēšanas maksa.

- 39,2 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Investīcijas:

- 61 tūkst. latu  - palielinājums projektam MJ01-03 "Daugavpils pilsētas un rajona tiesu, Latgales apgabaltiesas pastāvīgās sesijas ēkas remonts" (2000. gadā - 200 tūkst. latu).

- 3 tūkst. latu  - palielinājums projektam MJ01-07 "Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas ēkas kapitālais remonts" (2000. gadā - 117 tūkst. latu).

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 21,7 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

- 16 tūkst. latu  - plānoto līdzekļu kapitālajiem izdevumiem samazinājums par 20%.

Resursi

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

- 9,6 tūkst. latu samazinājums, jo ārvalstu finansu palīdzības projekts LE9701.03 "Analītisko iekārtu piegāde tiesu ekspertīzes laboratorijai" beidzas 2000. gadā.

Citas izmaiņas:

- 1,5 tūkst. latu  - plānoto līdzekļu kapitālajiem izdevumiem samazinājums par 20%.

- 0,8 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,8 tūkst. latu  - Valsts nozīmes datu pārraides tīkla darbības nodrošināšanai, jo palielinājusies abonēšanas maksa.

- 1,2 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

12.00.00. Patentu tehniskā bibliotēka

Patentu tehniskās bibliotēkas galvenais uzdevums ir kvalitatīvas (t.i., precīzas, pilnīgas, savlaicīgas) patentu, tehniskās, tehnoloģiskās, vispārējās uzziņu informācijas apgāde tautsaimniecības kārtējo un perspektīvo uzdevumu veikšanai, kā arī valsts politikas rūpnieciskā īpašuma tiesiskajā aizsardzībā informatīvais atbalsts.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 3,5 tūkst. latu  - samazinās kopiju izgatavošanas skaits, jo samazinās bibliotēkas apmeklētāju skaits, kas izmanto tieši šo pakalpojumu. Tiek samazināta kopiju izgatavošanas cena sakarā ar tās pielīdzināšanu cenai, kura noteikta Rīgas pilsētas iestādēs un organizācijās, kā arī tiek samazināta Interneta izmantošanas maksa iepriekš minētā iemesla dēļ.

Citas izmaiņas:

- 10,7 tūkst. latu  - plānoto līdzekļu kapitālajiem izdevumiem samazinājums par 20%.

- 0,9 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,9 tūkst. latu  - Valsts nozīmes datu pārraides tīkla darbības nodrošināšanai, jo palielinājusies abonēšanas maksa.

- 2,8 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

15.00.00. Bēgļu lietu apelācijas padome

Bēgļu lietu apelācijas padome saskaņā ar Bēgļu lietu apelācijas padomes nolikumu nodrošina patvēruma meklētāju bēgļu tiesību aizsardzību minēto personu lietu izskatīšanā.

Resursi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 1 tūkst. latu  - samazināti izdevumi Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pieslēgumu punktiem.

- 0,2 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu")

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 1,8 tūkst. latu  - saistīts ar to, ka tiek plānots piesaistīt vairāk klientus veikt preču zīmju identitātes meklējumus, kā arī tiek plānots izgatavot vairāk kopiju un izrakstu no reģistra.

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 1,6 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

18.00.00. Zaudējumu atlīdzībai nepamatoti aizturētajām, arestētajām

Resursi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,09 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

- 0,05 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

19.00.00. Dotācija Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai tūkst. latu

Resursi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 15 tūkst. latu  - samazināti izdevumi kā vienreizējam pasākumam.

Resursi

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 274,2 tūkst. latu  - sakarā ar mazo konkurences spēju un zemo darbaspēka kvalifikācijas līmeni trūkst pieprasījums pasūtījumiem.

Strukturālās izmaiņas:

- 20,7 tūkst. latu  - līdzekļu pārdale programmai 01.00.00. "Centrālais aparāts" vadības līgumu piemaksām, revīzijas darbinieku un ģenerālinspektora biroja darbības nodrošināšanai, saskaņā ar Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas 28.07.1999. Vienošanās protokolu.

- 43,3 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

- 41,8 tūkst. latu  - plānoto līdzekļu kapitālajiem izdevumiem samazinājums par 20%.

Investīcijas:

- 57 tūkst. latu  - samazinājums projektam IA03-05 "Matīsa cietuma rekonstrukcija" (2000. gadā - 257 tūkst. latu).

- 100 tūkst. latu  - samazinājums projektam IA23 "Olaines cietuma pārveidošana tuberkulozes slimnīcā" (2000. gadā - 500 tūkst. latu).

- 175 tūkst. latu  - projekts IA03-01 "Liepājas cietuma rekonstrukcija" beidzas 2000. gadā.

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

- 4 tūkst. latu  - Pedagogu darba samaksas reforma.

- 136,4 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Investīcijas:

- 50 tūkst. latu  - palielinājums projektam IA02 "Rīgas Centrālcietuma rekonstrukcija" (2000. gadā - 500 tūkst. latu).

- 54 tūkst. latu  - palielinājums projektam IA03-03 "Jelgavas cietuma rekonstrukcija" (2000. gadā - 46 tūkst. latu).

25.00.00. Kriminoloģiskie pētījumi

Kriminoloģisko pētījuma centra galvenie darbības virzieni ir pētījumi kriminoloģijas jomā, t.i. zinātniski pētnieciskā darba veikšana noziedzības apkarošanā un izvērtēšanā valstī, priekšlikumu izstrāde noziedzības un citu pretsabiedrisku parādību novēršanai.

Resursi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,1 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,2 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Resursi

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

- 0,1 tūkst. latu  - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazinājums (Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

- 7,1 tūkst. latu  - dalības maksa Pretkorupcijas starpvalstu grupai (GRECO) un pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 1997. gada 21. novembra Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos darījumos.

27.00.00. Datu aizsardzība

Datu valsts inspekcijas uzdevums ir reģistrēt fizisko personu, juridisko personu apvienību un citu institūciju izveidotās personas datu apstrādes sistēmas un uzraudzīt, kā minētās personas ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likumu un citus normatīvos aktus, kas attiecas uz šī likuma izpildi.

Resursi

Palielinājums: Citas izmaiņas:

- 100,0 tūkst. latu  - Datu valsts inspekcijas izveidošanai un darbības nodrošināšanai (Ministru kabineta 04.07.2000. Sēdes protokols Nr. 30, 24§).

- 0,2 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

28.00.00. Reliģiskās lietas

Reliģisko lietu pārvaldes uzdevums ir sniegt palīdzību reliģiskajām organizācijām organizatorisko, juridisko un citu jautājumu risināšanā, kā arī reģistrēt organizācijas, novērot to darbības likumību, skatīt strīdus par reliģiskās pārliecības brīvības garantēšanas un apziņas brīvību, ievērojot citu valstu pieredzi šai jomā.

Resursi

Palielinājums:

Strukturālas izmaiņas:

- 27,7 tūkst. latu  - pārdalīti līdzekļi no programmas 01.00.00 "Centrālais aparāts", lai nodrošinātu Reliģisko lietu pārvaldes darbību.

Citas izmaiņas:

- 0,08 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

- 15 tūkst. latu  - būs ieviesta zemesgrāmatu izplatīšanas sistēma ar tiesiski spēkā esošu informāciju, uz šīs sistēmas pamata varēs sniegt informāciju lietotājiem par maksu.

Strukturālās izmaiņas:

- 172,5 tūkst. latu  - pārdalīti līdzekļi no programmas 09.00.00. "Apgabaltiesas", lai nodrošinātu Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas darbību.

Citas izmaiņas:

- 0,2 tūkst. latu  - minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 2001. gada jūlija.

21 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Mērķis:

- Izstrādāt un īstenot vienotu vides aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas, reģionālās attīstības plānošanas, valsts vietējas pārvaldes, tūrisma, hidrometeoroloģijas, būvniecības, mājokļa attīstības un zemes dzīļu izmantošanas politiku.

- Savas kompetences ietvaros izstrādāt normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Valdības deklarācijas pamatnostādnēm, Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas ieteikumiem, kā arī nodrošināt minēto prasību un ieteikumu ieviešanu.

Pamatbudžets

Strukturālas izmaiņas:

Izveidota jauna budžeta programma 16.00.00 "Vides aizsardzības informatīvais nodrošinājums" sakarā ar Latvijas vides aģentūras izveidošanu. Jaunizveidotai programmai nodotas apakšprogrammas 02.06.00 "Ķīmisko vielu uzraudzība" funkcijas, kuras realizēja struktūrvienība, kas nodarbojās ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistra izveidi un uzturēšanu, kas organiski iekļaujas Latvijas Vides datu centra vienotajā vides datu informatīvajā sistēmā, un funkcijas, kuru izpildi nodrošināja programma 03.00.00 "Vides aizsardzības informatīvais nodrošinājums". Līdz ar to ir likvidēta apakšprogramma 02.06.00 "Ķīmisko vielu uzraudzība" un programma 03.00.00 "Vides aizsardzības informatīvais nodrošinājums" ar apakšprogrammām 03.01.00 "Vides datu nodrošinājums" un 03.02.00 "Vides monitorings un kadastri".

Pilnveidojot darbu starptautiskā finansējuma koordinācijā, likvidētas programmas 13.00. "ES un starptautiskā finansējuma koordinācija" vietā izveidotas divas jaunas programmas: programma 14.00. "Eiropas Savienības un starptautiskā finansējuma koordinācija" ar trim apakšprogrammām - "Starptautisko investīciju, PHARE un ISPA fondu programmēšana", "Eiropas Savienības finansētie vides investīciju projekti", "Eiropas Savienības finansētie pašvaldību projekti" un programma 15.00. "Eiropas Savienības finansēto projektu tehniskā uzraudzība" ar apakšprogrammu "Pašvaldību projektu tehniskā uzraudzība".

Izveidotas jaunas apakšprogrammas programmas 02.00.00 "Vides politikas līdzekļu attīstība un ieviešana" ietvaros:

- 02.07.00 "Gaujas nacionālais parks" sakarā ar Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošās valsts iestādes "Gaujas nacionālais parks" pārņemšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā saskaņā ar likumu "Par Gaujas nacionālo parku";

- 02.08.00 "Radiācijas drošības centrs", lai nodrošinātu radiācijas drošības uzraudzības funkcijas izpildi valstī saskaņā ar likumu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību".

Izveidotas jaunas apakšprogrammas: programmas 12.00.00 "Radioaktīvo vielu un bīstamo atkritumu apsaimniekošana" ietvaros:

- 12.05.00 "Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana", apvienojot apakšprogrammu 12.01.00 "Valsts uzņēmums "Radons"" un 12.03.00 "Salaspils kodolreaktora uzturēšana";

- 12.06.00 "Bīstamo atkritumu apsaimniekošana", apvienojot apakšprogrammu 12.02.00 "Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izdevumi" un 12.04.00 "Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide".

Budžeta programma 06.00.00 "Tūrisma attīstība" sadalīta apakšprogrammās  - 06.01.00 "Tūrisma attīstības politikas izstrāde" un 06.02.00 "Dotācija Latvijas Tūrisma attīstības aģentūrai".

Izdevumi

Samazinājums:

Vienreizējie izdevumi:

- 99,8 tūkst. latu  - vienreizējie izdevumi remontdarbiem ministrijas ēkā Peldu ielā 25.

Regulārie izdevumi:

- 4,0 tūkst. latu  - sakarā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazināšanu.

Palielinājums:

Funkciju paplašināšanās:

- 2,0 tūkst. latu  - vienas štata vietas atalgojumam HES un hidrotehnisko būvju uzraudzības normu izstrādei sakarā ar funkcijas pārņemšanu no Valsts Būvinspekcijas;

- 9,2 tūkst. latu  - izdevumi papildus 3 štata vietu uzturēšanai (atalgojumi un citi kārtējie izdevumi) sakarā ar likuma "Par piesārņojumu" ieviešanu, nodrošinot ES direktīvas 96/61/EC prasības vides aizsardzības jomā saistībā ar dokumentu Pievienošanas partnerība (darbības nodrošināšanai līdzekļi pārdalīti no apakšprogrammas 02.01.00. "Vides politikas līdzekļu pilnveidošana").

Jauni pasākumi:

- 38,0 tūkst. latu  - jaunas kontraktēšanas vienības izveidošana Investīciju departamentā (7 štata vietas), sakarā ar ISPA investīciju projektu piešķirto līdzekļu investēšanu (izdevumi atalgojumiem un citiem kārtējiem izdevumiem).

Resursi

Palielinājums:

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumi:

424,5 tūkst. latu , tajā skaitā:

- 308,0 tūkst. latu  - apakšprogrammas 02.07. "Gaujas nacionālais parks" ieņēmumi no koksnes realizācijas sakarā ar Gaujas nacionālā parka pārņemšanu;

- 74,9 tūkst. latu  - apakšprogrammai 02.04. "Vides politikas realizācija reģionos" sakarā ar pieprasījuma pieaugumu pēc laboratorijas analīzēm;

- 29,5 tūkst. latu  - apakšprogrammai 02.05. "Dabas aizsardzība" ieņēmumiem no koksnes realizācijas, saskaņā ar Meža likumu nacionālajiem parkiem un dabas rezervātiem pārņemot valdījumā valsts meža teritorijas;

- 11,9 tūkst. latu  - apakšprogrammai 02.03. "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs" sakarā ar pieaugušo pieprasījumu pēc ietekmes uz vidi novērtējuma.

Izdevumi

Samazinājums:

Strukturālas izmaiņas

- 30,0 tūkst. latu  - sakarā ar apakšprogrammas 02.02.00. "Ķīmisko vielu uzraudzība" likvidāciju un tās funkcijas nodošanu programmai 16.00.00. "Vides aizsardzības informatīvais nodrošinājums", izveidojot Latvijas vides aģentūru.

Regulārie izdevumi:

- 10,0 tūkst. latu  - sakarā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazināšanu;

- 9,2 tūkst. latu  - sakarā ar likuma "Par piesārņojumu" ieviešanu, nododot finansējumu programmai 01.00.00. "Nozaru vadība";

- 9,2 tūkst. latu  - sakarā ar 20% izdevumu samazināšanu kapitālieguldījumiem apakšprogrammai 02.02.00. "Vides valsts inspekcija", kas bija paredzēti administratīvo telpu remontam, un apakšprogrammai 02.07.00. "Gaujas nacionālais parks" - Vanšu tilta pār Gauju remontdarbiem.

Palielinājums:

Investīcijas:

30,0 tūkst. latu  - jauna valsts investīciju projekta EV15-39 "Informācijas, vides izglītības centra un hidrogrāfijas muzeja izveide Šlīteres bākā" realizācijai apakšprogrammas 02.05.00. "Dabas aizsardzība" ietvaros.

Regulārie izdevumi:

- 75,2 tūkst. latu  - sakarā ar valsts īpaši aizsargājamo teritoriju - Gaujas, Ķemeru un Slīteres nacionālā parka un Teiču dabas rezervāta nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, saskaņā ar Meža likumu pārņemot valdījumā valsts meža teritorijas.

- 100,0 tūkst. latu  - Radiācijas drošības centra izveidošanai saskaņā ar likumu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (apakšprogramma 02.08.00 "Radiācijas un drošības centrs");

- 163,2 tūkst. latu  - apakšprogrammai 02.07.00 "Gaujas nacionālais parks" sakarā ar Gaujas nacionālā parka pārņemšanu ministrijas pārraudzībā;

- 14,4 tūkst. latu  - sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu.

Izdevumi

Samazinājums:

Investīcijas:

210,0 tūkst. latu  - plānots mazāks izdevumu apjoms hidrometeoroloģisko novērojuma tīkla modernizēšanas projektiem - saskaņā ar 2001. gadā projekta EV 59-01 "LR gaisa monitoringa tīkla modernizācija" realizācijas nobeigumu (2000. gadā - 188,0 tūkst. latu, 2001. gadā - 65,0 tūkst. latu) un projekta EV 59-02 "Automātisko meteoroloģisko staciju uzstādīšana" realizācijai plānotiem izdevumiem (2000. gadā - 181,0 tūkst. latu, 2001. gadā - 94,0 tūkst. latu).

Vienreizējie izdevumi:

- 8,0 tūkst. latu  - vienreizējie izdevumi - nekustamā īpašuma (zemes un ēkas) iegāde Hidrometeoroloģijas pārvaldei.

Regulārie izdevumi:

- 4,6 tūkst. latu  - sakarā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 1% samazināšanu.

Palielinājums:

Investīcijas:

136,0 tūkst. latu  - plānots lielāks izdevumu apjoms valsts investīciju projekta EV59-03 "Ūdens caurules un līmeņa hidroakustisko mērītāju uzstādīšana" realizācijai (2000. gadā - 94,0 tūkst. latu, 2001. gadā - 230,0 tūkst. latu).

Regulārie izdevumi:

- 14,6 tūkst. latu  - atalgojumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu.

Turpinājums - seko