Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā
Izdarīt Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 1999, 10.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 2., 14.nr.; 2005, 2., 14.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:
“6. pants. Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu “apdrošināšana” vai vārdu “apdrošinātājs” jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tā tiesībām sniegt apdrošināšanas un apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus.”
2. Izslēgt 11.panta 3.1daļas 5.punktā un 11.1panta ceturtās daļas 8.punktā vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā”.
3. Izslēgt 20.panta pirmajā daļā un 21.panta pirmajā daļā vārdus “(sabiedrības kontrolieri)”.
4. Izslēgt 22.panta pirmajā daļā vārdus “padomes priekšsēdētāju un”.
5. Izslēgt 34. un 35.pantā vārdus “finansiālā stāvokļa uzlabošanas”.
6. 42.panta otrajā daļā:
izslēgt 3.punktā vārdus “un šādas prasības neizriet no prasībām pret personām, kuras saistītas ar apdrošinātāju”;
izslēgt 4.punktā vārdus “un šī kredītiestāde nav persona, kas saistīta ar apdrošinātāju”;
izslēgt 5.punktā vārdus “ja tos emitējusi persona, kas saistīta ar apdrošinātāju, kā arī”;
papildināt 5.punktu pēc vārdiem “kāda starptautiskā reitinga aģentūra ir piešķīrusi” ar vārdu “tiem”;
izslēgt 6.punktā vārdus “un tos nav emitējusi persona, kas saistīta ar apdrošinātāju”;
izslēgt 7.punktā vārdus “un šādi aizdevumi nav izsniegti personām, kuras saistītas ar apdrošinātāju”;
izslēgt 8.punkta pirmo teikumu.
7. Izteikt 42.1panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Tirgum piesaistītajos dzīvības apdrošināšanas līgumos atklāj informāciju, kura nepieciešama, lai apdrošinājuma ņēmējs izprastu šāda pakalpojuma būtību un apzinātos ar to saistītos riskus, un uz tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu tehnisko rezervju segumu neattiecas:
1) šā likuma 42.panta otrās daļas 4.punktā noteiktais aizliegums attiecināt uz tehnisko rezervju segumu aktīvus, kuri noguldīti kredītiestādē, kas nav saņēmusi licenci Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai OECD dalībvalstī;
2) šā likuma 42.panta otrās daļas 5.punktā noteiktais aizliegums attiecināt uz tehnisko rezervju segumu aktīvus, kuri nav reģistrēti Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai OECD dalībvalstī;
3) šā likuma 42.panta otrās daļas 5., 6. un 8.punktā noteiktais aizliegums attiecināt uz tehnisko rezervju segumu aktīvus, kuri nav iekļauti Latvijas Republikas, citas dalībvalsts vai OECD dalībvalsts regulētajā tirgū;
4) šā likuma 42.panta otrās daļas 7.punktā noteiktais aizliegums attiecināt uz tehnisko rezervju segumu ar hipotēku nodrošinātus aizdevumus, kas nav izsniegti pret Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai OECD dalībvalstī reģistrētu nekustamā īpašuma ķīlu;
5) šā likuma 43.panta noteikumi.”
8. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) ne vairāk kā 15 procentus kopā no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz aktīviem personās, kas saistītas ar apdrošinātāju.”
9. Izteikt 60.panta ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) pārapdrošinātājam vai nedalībvalsts apdrošinātājam, kuram starptautiskās reitinga aģentūras devušas vērtējumu investīciju kategorijā un kura spējas pildīt savas saistības neviena starptautiskā reitinga aģentūra nav apšaubījusi;”.
10. Izslēgt 109.panta pirmajā daļā skaitļus “77., 80.,”.
11. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:
“12) Padomes 1984.gada 10.decembra direktīvas 84/641/EEK, ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tūristiem, Padomes 1973.gada 24.jūlija Pirmo direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, izņemot dzīvības apdrošināšanu;
13) Padomes 1990.gada 8.novembra direktīvas 90/618/EEK, ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atbildības apdrošināšanu, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana;
14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 7.novembra direktīvas 2000/64/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK un 93/22/EEK par informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm;
15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.marta direktīvas 2002/13/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 73/239/EEK par nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumu obligāto maksātspējas normu.”
Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 24.novembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2005.gada 13.decembrī