Latvijas–Igaunijas biznesa forumā Igaunijas prezidenta valstsvizītes laikā Latvijā 7.–9.decembrī

2005.gada 7.decembrī Hansabankas namā Rīgā:

Prezidenta kungs! Blūmas kundze [Hansabankas valdes priekšsēdētāja – Red.]! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!
Tere tulemast! Es ļoti priecājos, ka varu uzrunāt šo ievērojamo Latvijas – Igaunijas biznesa pārstāvju auditoriju šeit, Hansabankas ēkā, kas ir viena no lielākajām ārvalstu, arī Igaunijas, investīciju devējām Latvijā.
Es Latvijas vārdā sirsnīgi sveicu mūsu igauņu draugus un vēlos izmantot šo izdevību, lai izteiktu pateicību Latvijas Tirdzniecības palātai par paveikto lielo darbu, lai šī biznesa pārstāvju apaļā galda apspriede kļūtu par realitāti. Es patiesi ceru, ka šis forums palīdzēs nostiprināt jau esošās partnerattiecības starp mūsu uzņēmējiem, kā arī sekmēs jaunu attiecību izveidošanu.
Latvija un Igaunija kā tuvi kaimiņi ar līdzīgu vēsturi un kopīgiem mērķiem ir vienotas Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienībā un NATO aliansē. Igaunija ir valsts, ar kuru Latvijai ir tradicionāli izveidojusies visaktīvākā politiskā sadarbība. To atspoguļo tirdzniecības attiecību nozīmes palielināšanās, kā arī mūsu valstu savstarpējo investīciju plūsmas pieaugums. Šajā arvien pieaugošās globalizācijas laikmetā Latvijas un Igaunijas uzņēmēji ir sapratuši, ka, strādājot kopā, var palielināt savu konkurētspēju un ekonomisko potenciālu.
Pēdējo divu gadu laikā ikgadējais tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm ir pieaudzis par vairāk nekā 35 procentiem. Pašreiz Igaunija ir Latvijas ceturtā lielākā tirdzniecības partnere. Jāatzīmē, ka pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas tirdzniecība ar ES jaunajām dalībvalstīm – sevišķi ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu – ir palielinājusies vairāk nekā tās tirdzniecība ar ES-15 dalībvalstīm. Tas liecina par to, ka mūsu uzņēmēji aktīvi darbojas, lai izpētītu priekšrocības, ko dod paplašinātās ES kopīgais tirgus, un es nešaubos, ka vēl nav izmantotas visas iespējas tālākam tirdzniecības plūsmas pieaugumam starp Latviju un Igauniju.
Pašreiz Igaunija ir ceturtā lielākā ārvalstu investore Latvijā. Igaunijas uzņēmumu lielās investīcijas kopā ar 1100 uzņēmumiem, kur ir ieguldīts igauņu kapitāls, liecina par to, ka investīciju un biznesa vide Latvijā piedāvā priekšrocības, ko meklē igauņu un citi ārvalstu uzņēmumi.
Vietās, kur ir mazs tirgus, ir sarežģīti nodarboties ar biznesu un izdarīt investīcijas. Latvijas uzņēmējiem ir sarežģīti darboties Igaunijas tirgū un investēt Igaunijā, jo viņiem ir jākonkurē ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem. Neskatoties uz to, vairāki Latvijas zīmoli ir labi zināmi Igaunijā to kvalitātes un sevišķo īpašību dēļ. Igaunijas tirgos ir saglabājies pieprasījums pēc tiem, un es priecājos, ka Latvijas uzņēmēji, kas sniedz pakalpojumus tādos sektoros kā banku pakalpojumi un drošība, arī ir atraduši nišu Igaunijā.
Latvija un Igaunija ir ieinteresētas, lai Baltijas jūras reģions kļūtu par visdinamiskāko reģionu Eiropā un pat pasaulē, un tāpēc ir ļoti svarīgi īstenot vairākus kopīgus projektus, tai skaitā Via Baltica ceļu tīklu, Rail Baltica transporta sistēmas, Baltijas elektroenerģijas loka izveidošanu un reģionālo gāzes vadu tīklu tālāku attīstību. Šo projektu īstenošana ieliks stingru pamatu tālākai savstarpējai sadarbībai biznesā. Ļoti svarīga nozīme ir arī vietējo pašvaldību sadarbībai ES iniciatīvu un programmu īstenošanā.
Tomēr jauna Ziemeļeiropas gāzes vada celtniecība Baltijas jūrā ir ļoti sensitīva problēma ne tikai Baltijas valstīm, bet visai Eiropai, un tāpēc ir nepieciešanas tālākas diskusijas par to ES ietvaros, sevišķi attiecībā uz vides aizsardzības jautājumiem.
Dāmas un kungi! Nostiprinoties mūsu valstu politiskajām un ekonomiskajām attiecībām, var novērot arī cilvēku savstarpējo kontaktu pastiprināšanos. Es ar prieku varu atzīmēt, ka arvien vairāk un vairāk Latvijai studentu izvēlas studēt Igaunijas universitātēs un ar katru gadu pieaug igauņu studentu skaits Latvijā. Turklāt Igauniju ir apmeklējuši daudz tūristu no Latvijas, bet Latviju – daudz tūristu no Igaunijas. Pagājušajā gadā vairāk nekā viena ceturtdaļa (27 procenti) no tūristiem, kas apmeklēja Latviju, bija no Igaunijas, un es ceru, ka šī tendence turpināsies. Šodienas biznesa forums ir skaidrs apliecinājums tam, ka abas puses ir ļoti ieinteresētas turpināt sadarbību.
Kopš Latvijas un Igaunijas iestāšanās Eiropas Savienībā pirms apmēram pusotra gada mēs esam pieredzējuši ievērojamas pārmaiņas. Pēc iestāšanās ES ir samazinājušās aizdevumu procentu likmes, palielinājušies ārējās tirdzniecības apjomi un pieaugusi kapitāla ieplūde gan iekšējo, gan ārējo tiešo investīciju veidā. Tā rezultātā paātrinās mūsu ekonomiskās izaugsmes tempi. Latvijā un Igaunijā pašreiz ir vieni no visaugstākajiem izaugsmes tempiem visā Eiropas Savienībā. Es ar sevišķu prieku varu atzīmēt, ka kopš 2000.gada Latvijas vidējais ikgadējais ekonomiskās izaugsmes rādītājs ir pārsniedzis 7 procentus. Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 8,5 procentiem, un ir sagaidāms, ka šogad tas sasniegs rekordlielu skaitli – 10 procentus.
Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme kopā ar nepārtrauktu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ļoti svarīgi priekšnoteikumi mūsu tālākai attīstībai. Nav noslēpums, ka labklājības līmenis mūsu abās valstīs ir vēl daudz zemāks par to, kāds ir vidēji ES valstīs. Latvijas iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir 43 procenti no ES vidējā, bet Igaunijas – 50 procenti. Ņemot vērā lielās atšķirības starp mūsu ienākumiem un daudz pārtikušāko ES valstu ienākumiem, mums nav pieņemama ES finansējuma samazināšana mūsu valstīm, jo tas ir ļoti nepieciešams strukturālo reformu turpināšanai un tālākai attīstībai.
Viens no mūsu straujās ekonomiskās izaugsmes negatīvajiem blakusefektiem ir augstā inflācija. Latvijai un Igaunijai kā divām valstīm ar visstraujāk augošo ekonomiku ES ir arī visaugstākie inflācijas pieauguma tempi Eiropas Savienībā. Inflācijas straujo paaugstināšanos ir veicinājis naftas cenu pieaugums, augstais pieprasījums iekšējā tirgū un citi faktori. Es esmu pārliecināta, ka, īstenojot atbilstošus pasākumus, Latvijā inflācijas pieauguma tempi pakāpeniski samazināsies līdz Māstrihtas kritērija noteiktajam līmenim, lai varētu pievienoties eirozonai, ko Latvija plāno darīt 2008.gadā.
Dāmas un kungi! Mēs varam priecāties par to, cik lielā mērā ir pastiprinājušies kontakti un sadarbība starp mūsu valstīm kopš neatkarības atgūšanas. Politiskās un ekonomiskās attiecības starp Latviju un Igauniju ir stipras un dinamiskas, un es domāju, ka mēs varam būt optimistiski un sagaidīt, ka turpmākajos gados mūsu attiecības kļūs vēl ciešākas.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas