Valsts prezidente:

— vizītē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē

Vakar, 31.oktobrī, Londonā: tiekoties sarunā — Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs

Foto: epa/A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 31. oktobrī, Londonā tikās ar Londonas lordmēru un uzņēmējiem. Sarunas laikā apspriestas investīciju piesaistes iespējas Latvijai, kā arī abu valstu uzņēmēju sadarbības paplašināšana. Minot nozares, kas nākotnē būtu perspektīvas investīciju ieplūšanai Latvijā, prezidente uzsvēra tūrisma industriju, informācijas tehnoloģiju un finansu jomu.

Pārrunājot tūrisma attīstības iespējas, tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt transporta un infrastruktūras jomu, spriests arī par prāmju un aviolīniju satiksmes paplašināšanu ar Latviju. Pēc prezidentes sacītā, Latvijā būtu jāattīsta arī atpūtas iespējas vidusmēra tūristiem, kuri ceļo uz Latviju, tātad arī šāda tipa viesnīcu tīkla un citu pakalpojumu attīstība. Prezidente arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt "Via Baltica" ceļu, kas dotu tūristiem efektīvākas iespējas apmeklēt Baltijas jūras valstis un arī radītu iespējas ekonomiskai izaugsmei.

Runājot par finansu nozari, tika apspriesta Latvijas Bankas un Lielbritānijas Bankas veiksmīgā sadarbība, it īpaši bankas ierēdņu apmācībā. Atzīmēta arī Rīgas un Londonas biržas sadarbība, kas ir pastiprināta pagājušajā gadā, noslēdzot sadarbības līgumu starp abām pusēm. Uzņēmēji atzīmēja, ka Londona ir pasaulē atzīts finansu un kuģniecības pakalpojumu centrs, kas ļautu arī Latvijai sadarbībā ar Lielbritāniju izmantot šīs iespējas. Uzņēmēji interesējās par privatizācijas gaitu Latvijā un ieteica paplašināt privatizācijas procesu kapitāltirgus elementiem, lai panāktu tādu apjomu, kas ieinteresētu starptautiskos investorus. Uzņēmēji pauda atbalstu Latvijai tās virzībā uz Eiropas Savienību un NATO, atzīmējot, ka Latvijas iestāšanās šajās organizācijās nozīmētu vēl plašākas iespējas abu pušu sadarbībai.

Sarunā ar prezidenti piedalījās pārstāvji no "London Stock Exchange", "Bank of England", EBRD, "Lazard Capital Market", "Rolls Royce Power Ventures" "Crown Agents", "International Finance Corporation", "Trade & Industries Select Committee", "British Invisibles", "Corporation of London".

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Londonā, Karalisko bruņoto spēku institūtā, teica runu "Latvijas integrācija eiroatlantiskajās struktūrās: kāpēc, kad un kā" un atbildēja uz klausītāju jautājumiem. Auditorijā prezidentes runu klausījās vairāku Lielbritānijas universitāšu pārstāvji, kā arī ārvalstu vēstnieki Lielbritānijā.

Uzrunājot šo auditoriju, Valsts prezidente uzsvēra diskusiju, kas pašlaik norit par NATO paplašināšanās jautājumiem, kā arī īpaši akcentēja kandidātvalstu savstarpēji aktīvo dialogu un sadarbību NATO paplašināšanās procesā. Kā apliecinājumu viņa minēja Viļņas deklarāciju, kā arī neseno NATO kandidātvalstu aizsardzības ministru tikšanos Sofijā un nākamgad maijā gaidāmās NATO kandidātvalstu ārlietu ministru sarunas Rīgā.

V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka tikai dalībvalstu viedoklis ir būtiski svarīgs NATO paplašināšanās procesā, pieņemot lēmumus attiecībā uz kandidātvalstīm. Kandidātvalstis ir jāvērtē tikai pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā to individuālos sasniegumus.

Prezidente arī akcentēja ciešo militāro sadarbību starp Baltijas valstīm, tika minēti kopīgie militārās izglītības projekti, arī iesaistīšanās miera uzturēšanas vienībās Eiropā un Kosovā. Valsts prezidente minēja diskusiju sabiedrībā, kāda pašlaik risinās par iesaisti Eiropas Savienībā un NATO, un atzīmēja, ka atbalsts NATO ir ļoti būtisks Latvijas sabiedrībā un atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus. Viņa uzsvēra, ka NATO paplašināšanās procesā nākotnes mērķis ir nevis dalībvalstu skaits, bet gan šīs organizācijas darbības kvalitāte.

Vakar, 31. oktobrī, tiekoties ar Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru Londonā, galvenokārt pārrunāti Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās jautājumi. Abas puses apspriedās par Lielbritānijas atbalstu Latvijas virzībai uz NATO. Runājot par jaunās Eiropas veidošanas perspektīvām, T.Blērs pauda viedokli, ka Latvijai ir būtiski uzturēt aktīvu dialogu un kontaktus ar tā saukto Eiropas Savienības trijnieku — Franciju, Zviedriju, Beļģiju, šobrīd un turpmāk prezidējošām valstīm Eiropas Savienībā. Vaira Vīķe–Freiberga ielūdza T.Blēru apmeklēt Latviju.

Dauningstrītā 10 prezidente tikās arī ar Lielbritānijas Eiropas lietu ministru Ārlietu ministrijā Kītu Vazu ( Keith Vaz ). K.Vazs atbalstīja mazo valstu viedokli, ka katrai jaunai dalībvalstij Eiropas Savienībā nepieciešams savs komisārs, kas aizstāvētu tās viedokli organizācijā. Abas puses apspriedās par Eiropas Savienības iekšējām reformām. K.Vazs interesējās par Latvijas gatavību iekļauties Eiropas Savienībā un NATO. Valsts prezidente minēja 2003.gada 1.janvāri kā datumu, kad valsts būs gatava iestājai abās organizācijās. Pārrunājot Eiropas Savienības jautājumus, K.Vazs informēja, ka katrā Lielbritānijas ministrijā ir Eiropas lietu ministrs, kas nodarbojas ar Eiropas lietu koordināciju atbilstošajā jomā.

Pārrunājot NATO paplašināšanās un NATO un Eiropas drošības jautājumus, tika apspriests Latvijas iespējamais ieguldījums topošajā Eiropas kopīgajā ātrās reaģēšanas vienībā, kas tiks izveidota krīžu novēršanai. V.Vīķe–Freiberga tāpat atzīmēja ciešo sadarbību starp Baltijas valstīm militārajā jomā, īstenojot gan izglītības, gan citus projektus. Tika pārrunāta K.Vaza gaidāmā vizīte Latvijā nākamajā nedēļā.

Valsts prezidentei bija arī īsa tikšanās ar Lielbritānijas transporta ministru.

Vēl V.Vīķe–Freiberga apmeklēja Teita galeriju, kur tikās ar Lielbritānijas kultūras ministru Maiklu Hovartu.

Valsts prezidenta preses dienests