Lai sekmētu savas lauksaimniecības konkurētspēju

Zemkopības ministrijā izstrādāts pozīcijas dokuments sarunām ar Eiropas Savienību

Vakar, 31. oktobrī, zemkopības ministrs Atis Slakteris informēja par Zemkopības ministrijas izstrādāto pozīcijas dokumentu sarunām ar Eiropas Savienību (ES). Šis nozīmīgais dokuments tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju, lauksaimniecības nozaru asociācijām, kā arī ar dažādām zemnieku organizācijām. A.Slakteris uzsvēra, ka pozīcijas dokumentā noteikto saistību izpildei būs nepieciešami ievērojami finansu resursi gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan arī no privātā sektora. Ir veikti aprēķini par to, ka mūsu valsts lauksaimniecības pielāgošana ES prasībām varētu izmaksāt aptuveni 580 miljonus latu. Liela daļa no tiem būs nepieciešami lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes nozarei. Ministrs atzīmēja, ka valdībai ir jādomā un jālemj par to, kā piesaistīt papildu līdzekļus šim mērķim. A.Slakteris pauda pārliecību, ka Eiropas Savienībai kā Latvijas valsts prioritātei ir jābūt iekļautai arī valsts budžetā.

Zemkopības ministrijas sagatavotais sarunu pozīcijas dokuments atspoguļo Latvijas gatavību pildīt ES likumdošanu lauksaimniecības sektorā. Turklāt Latvijai ir jāveic nepieciešamie pārkārtojumi pirmsiestāšanās periodā un jādefinē valsts intereses, lai saņemtu ES lauksaimniecības atbalsta maksājumus. Lai šie mērķi tiktu īstenoti, Zemkopības ministrija piekops mērķtiecīgu un stingru politiku. Tādējādi ir jāsekmē lauksaimniecības konkurētspēja, kā arī saimniecību un pārstrādes uzņēmumu atbilstība ES prasībām.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks informēja par lauksaimniecības pozīcijas dokumenta struktūru. Tas aptver četras apakšsadaļas:

1. Vispārējie jautājumi, horizontālie pasākumi. Šeit raksturota Latvijas gatavība uzņemties saistības kopš iestāšanās brīža ES veikt nepieciešamos lauksaimniecības atbalsta un tirgus uzraudzības pasākumus.

2. Kopējā tirgus organizācija. Šajā sadaļā raksturota Latvijas gatavība administrēt nozaru tirgus regulēšanu atbilstoši ES kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumiem. Latvija pieprasa ražošanas kvotas piena, liellopu un teļa gaļas, aitu un kazas gaļas, cukura, graudaugu, medus un kartupeļu cietes sektoros, kā arī nepieciešamās atkāpes likumdošanā, lai nodrošinātu Latvijas ražotāju interešu aizstāvību lauksaimniecības nozarēs.

3. Strukturālā politika, lauku attīstība un mežsaimniecība. Šeit raksturota Latvijas gatavība administrēt atbalsta pasākumus, sākot ar iestāšanās brīdi ES. Uz šo apakšsadaļu attiecas tādi pasākumi kā iniciatīvas programma "Leader", mazāk labvēlīgu apvidu noteikšana, investīciju atbalsts lauksaimniecības uzņēmumiem, atbalsts jaunajiem zemniekiem, profesionālā apmācība, agrās pensionēšanās shēma, agrovides pasākumi, investīciju atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga modernizācijai, mežsaimniecības pasākumi, kā arī mazvērtīgo lauku apmežošanas pasākumi.

4. Veterinārā un fitosanitārā kontrole. Te noteikta Latvijas gatavība uzņemties saistības ar iestāšanās brīdi ES veterinārajā un augu aizsardzības sektorā. Latvija pieprasa vairākus pārejas periodus, lai sagatavotu pārstrādes uzņēmumus atbilstoši ES prasībām, kā arī laiku nozaru restrukturizācijai, uzņēmumu skaita optimizācijai un tehniskai modernizācijai, jaunu uzņēmumu celtniecībai. Augu aizsardzības sektorā Latvija pieprasa vairākas likumdošanas atkāpes, piemēram, izvirzīt stingrākas prasības pret nezāļu piemaisījumiem sēklas materiālā un noteikt aizsargzonas statusu attiecībā uz vairākām augu slimībām, kuras nav novērotas Latvijā.

Vakar Zemkopības ministrijas izstrādāto pozīcijas dokumentu iestāšanās sarunām ar ES izskatīja Ministru kabinetā. Pēc tā apstiprināšanas valdībā tas tiks publiskots un būs pieejams plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

A.Slakteris informēja, ka, tiekoties ar ES komisāri budžeta un finansu jautājumos Mikaelu Šreijeri, pārrunāti jautājumi par pašreizējās ES finansu palīdzības — "Phare", ISPA, "Sapard" programmu līdzekļu izmantošanu, kā arī par praktisko darba organizāciju, kas saistīta ar maksājumu aģentūras izveidošanu.

M.Šreijere tikšanās laikā informējusi, ka 25. oktobrī Briselē parakstīts Latvijas Lauku attīstības plāns. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai tuvākajā nākotnē tiktu noslēgts finansu līgums starp Latviju un ES. ES augstā amatpersona paudusi pārliecību, ka Latvija nezaudēs tos līdzekļus, kurus šajā gadā nesaņems "Sapard" programmas ietvaros. Tos varēs saņemt nākamgad.

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta speciālisti sadarbībā ar aģentūru "EOS Reklāma" sagatavojuši normatīvo aktu krājumu, kas nosaka pašreiz spēkā esošās prasības gaļai un gaļas produktiem, zivīm un zivju produktiem, pienam un piena produktiem pārtikas apritē. Krājumā apkopoti dažādi likumi, Ministru kabineta noteikumi, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts veterinārā dienesta, kā arī citu institūciju rīkojumi, instrukcijas, nolikumi, metodiskie norādījumi un standarti, kas attiecināmi uz pārtikas apriti. Šie normatīvie akti sistematizēti trijos atsevišķos katalogos. Tie paredzēti visplašākajai auditorijai: gan pārtikas produktu ražotājiem, pārstrādātājiem, transportētājiem, inspektoriem, kas veic valsts uzraudzību un kontroli pārtikas apritē, veterinārārstiem un citiem interesentiem. Izdevumā apkopotas uzņēmumu higiēnas un paškontroles prasības, obligātā nekaitīguma prasības, arī produkcijas kvalitātes, marķēšanas prasības un produkcijas importēšanas un eksportēšanas kārtība. Katalogi veidoti kā abonentizdevumi, nodrošinot juridisku spēku zaudējušo normatīvo aktu nomaiņu un krājuma papildināšanu ar jauniem dokumentiem.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"