Par situāciju veselības aprūpes finansēšanā

Vakar, 31. oktobrī, Labklājības ministrijā notika preses konference par situāciju un problēmām veselības aprūpes finansēšanā

Labklājības ministrs

Andrejs Požarnovs:

—Labklājības ministrija jau gada sākumā informēja valdību par to, ka gadījumā, ja reiz būs problēmas ar finansējumu, proti, budžeta grozījumos netiks atbalstītas visas nepieciešamās pozīcijas, tad gada beigās radīsies problēmas ar medicīniskās palīdzības sniegšanu. Plašsaziņas līdzekļos jau ir izskanējušas ziņas par to, ka tā patiešām ir. Bet es vēlos precizēt vienu jautājumu: patlaban plaši tiek diskutēts par to, kam un cik daudz naudas šajā situācijā dos Labklājības ministrija. Tomēr Labklājības ministrija ir atbildīga par izdevumu daļu, par to, lai piešķirtie līdzekļi tiktu racionāli sadalīti. Ieņēmumu daļa ir Finansu ministrijas, valdības un Saeimas kompetence, jo tur nosaka prioritātes līdzekļu piešķiršanā un izlemj, kurus priekšlikumus finansiāli atbalstīt.

Gada sākumā slimnīcām tika sadalīti līdzekļi, gan nosakot kvotas — cik daudz naudas pienākas katrai slimnīcai, gan arī nosakot naudas izlietojuma apjomu katram mēnesim. Tika noslēgti līgumi starp slimokasēm un slimnīcām par naudas piešķiršanu nepieciešamajā apjomā. Slimokases ir apliecinājušas, ka tās līgumsaistības pildījušas. Tādējādi problēmu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā līdz gada beigām nebūs.

Ārstniecības iestāžu pieeja līdzekļu izmantojumam ir divēja. Viena daļa ārstniecības iestāžu izveido rindas uz plānveida palīdzību, bet neatliekamo palīdzību sniedz pilnā apjomā.

Otra daļa slimnīcu neievēro līguma nosacījumus, iztērē visus piešķirtos līdzekļus jau gada sākumā, bet gada beigās paziņo, ka ārstniecības iestāde tiks slēgta, ja tai netiks piešķirti papildu līdzekļi.

Diemžēl Labklājības ministrija var manipulēt tikai ar tās ietvaros piešķirto naudas summu. Tādēļ nebūtu pareizi kādas slimnīcas darbu finansēt uz citu slimnīcu rēķina. Daudzas Rīgas slimnīcas ir apliecinājušas, ka ir iespējams ar piešķirtajiem līdzekļiem sniegt medicīnisko palīdzību nepieciešamā apjomā līdz gada beigām, jo piešķirtās kvotas nav pārtērētas. Arī Rīgas 1. slimnīcai ir neizpildītā kvota uz Rīgu, tā ka palīdzība tiks sniegta, bet pārējos jautājumus mēs risināsim. Nepatīkami ir tas, ka Rīgas 1. slimnīca nerisina radušās finansu problēmas tieši ar slimokasi un Labklājības ministriju, bet sniedz satraucošus un biedējošus paziņojumus presei, tracinot sabiedrību. Varu apliecināt, ka neatliekamā palīdzība tiks sniegta līdz gada beigām nepieciešamā apjomā.

Veselības aprūpes budžetu veido divas daļas: valsts budžeta dotāciju daļa un 28,4% no ienākumu nodokļa. Pēc Finansu ministrijas datiem, ienākumu nodoklis tiek pārpildīts par 102%, bet līdz mums nonāk ziņas, ka tas netiek izpildīts. Tātad pa ceļam kaut kur pazūd līdzekļi, pēc mūsu aprēķiniem starpība starp piešķirto un piešķiramo summu ir viens miljons simt tūkstoši latu. Ja šo iztrūkstošo daļu izdotos saņemt, tad viegli varētu atrisināt gada beigu finansu problēmu. Ir iesniegti nepieciešamie budžeta grozījumi šī gada budžetā, lai mēs varētu šo naudu izmantot.

Atbilstoši finansēšanas noteikumiem 1% no veselības aprūpes līdzekļiem tiek ieskaitīts aģentūras rezerves fondā. Vajadzības gadījumā šos līdzekļus izlieto. 294 tūkstoši latu no rezerves fonda ir sadalīti pa slimokasēm, lai tās varētu palielināt kvotas, kas ļaus ārstniecības iestādēm saīsināt rindas un turpināt darbu. Tas, kā slimokases slēgs līgumus un sadalīs šos līdzekļus, ir viņu kompetences jautājums.

Valdībā tika skatīti šā gada budžeta grozījumi un atbalstītas vairākas pozīcijas. Pirmkārt, veselības aprūpes budžetā tiks ieskaitīta pagājušajā gadā nesamaksātā ienākumu nodokļa daļa — 1,2 miljoni latu. Tas bija ierēķināts jau gada sākumā. Otrkārt, valdība atbalsta prasību veselības aprūpei piešķirt papildus 398 tūkstošus latu. Kad budžeta grozījumi būs apstiprināti Saeimā, tad nauda šīm pozīcijām tiks izmaksāta. Šī summa paredzēta difterijas apkarošanai, 81 tūkstotis latu paredzēts sirds operāciju veikšanai, sirds operāciju veikšanai bērniem ieplānoti 34 tūkstoši latu, hemodialīzes un hroniskas nieru nepietiekamības ārstēšanai — 89 tūkstoši latu, insulīna preparātu iegādei — 38 tūkstoši latu un neatliekamajai palīdzībai — 118 tūkstoši latu. Šīs ir tās pozīcijas, kurās ārstniecības iestādes bija veidojušas rindas un kurās ir visakūtākā situācija.

Lai neizveidotos tāda situācija kā pagājušajā gadā, kad pēdējā nedēļā tika ieskaitīts ienākuma nodoklis un tad sākās debates par tā atbilsmi finansējumam, TB/LNNK frakcija ierosināja, ka ienākumu nodokļa daļa veselības aprūpes budžetā nedrīkst būt mazāka par 74 miljoniem latu. Tā būtu garantija, ka arī no pēdējā mēnesī un nedēļā saņemtā ienākumu nodokļa atbilstoša summa nonāktu veselības aprūpes budžetā. TB/LNNK rosināja papildus piešķirt 400 tūkstošus latu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, 150 tūkstošus ņemot no valsts rezerves fonda, bet 250 tūkstošus novirzot no valsts administrācijas skolas celtniecības medicīnas vajadzībām. Tomēr valdība šos priekšlikumus nav apstiprinājusi.

Labklājības ministrija ir iesniegusi rosinājumu dzēst to ārstniecības iestāžu kredītapmaksu, kuras iegādājušās medicīnas aparatūru, ņemot kredītu no valsts budžeta. Mēs sekosim, lai šo priekšlikumu iekļautu nākamā gada budžeta aprēķinos.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore