Par Tautsaimniecības padomes sēdi

Vakar, 31. oktobrī, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes (TP) sēde par Latvijas tautsaimniecību un valūtas kursa svārstībām

Sēdē padomes locekļi turpināja apspriest valūtas kursu svārstību ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Atgādināšu, ka iepriekšējā sēdē TP secināja, ka nav nepieciešams mainīt Latvijas Bankas monetārās politikas pamatnostādnes, jo uzņēmēji ir ieinteresēti ilgstošā valūtas un cenu stabilitātē, kas ir Latvijas Bankas monetārās politikas galvenie uzdevumi. Tāpēc arī tika nolemts, ka līdz nākamajai Tautsaimniecības padomes sēdei, šā gada 31. oktobrim, ir padziļināti jāizpēta situācija Latvijas tautsaimniecībā sakarā ar eiro zemo kursu un jāizanalizē nākotnes perspektīvas, izveidojot darba grupu, kurā piedalīsies nozaru ekspertu padomju vadītāji, Ekonomikas ministrijas un citu valsts institūciju pārstāvji. Turklāt, tā kā šo problēmu nevar risināt ar monetārās politikas maiņu, darba grupai bija jāizvērtē citi mehānismi, kā valsts varētu iesaistīties šīs problēmas risināšanā.

Sēdē darba grupa iepazīstināja TP ar saviem secinājumiem, kas radušies, pēc vienādas metodikas novērtējot, kā ir mainījusies ekonomiskā struktūra trīs dažādu grupu uzņēmumos (1. grupa — apgroz. līdz 1 milj. Ls, 2. grupa — apgroz. no 1—5 milj. Ls, 3. grupa — virs 5 milj. Ls) eiro zemā kursa ietekmē, lai iespējamās sekas būtu labāk prognozējamas ( skat. 3.lpp. ).

Iepazīstoties ar darba grupas izstrādātajiem secinājumiem un priekšlikumiem, kā valsts varētu iesaistīties šo problēmu risināšanā ( skat. 3.lpp. ) TP nolēma, ka ir sīkāk jāargumentē darba grupas priekšlikums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanas nepieciešamību.

Tāpat arī jāizstrādā mehānisms, kā varētu notikt pamatfondu pārvērtēšana, lai faktiskie amortizācijas atskaitījumi atbilstu tirgus situācijai un būtu pietiekami pamatfondu uzturēšanai un attīstībai.

Šim nolūkam EM tiks izveidota darba grupa, kurā darbosies arī TP un nozaru ekspertu padomju locekļi. Iepriekšminētie uzdevumi darba grupai būs jāveic mēneša laikā.

Ņemot vērā, ka sevišķi grūtā situācijā nonākuši kokapstrādes uzņēmumi, TP iesaka to atbalstam realizēt šādus pasākumus: 2001. gadā nepaaugstināt fiksētos maksājumus budžetā VAS "Latvijas valsts meži", bet atstāt tos 2000. gada līmenī, lai iesaldētu koksnes resursu cenas, kompensēt mežizstrādātājiem un meža apsaimniekotājiem akcīzes nodokli degvielai, kura izlietota mežsaimnieciskos darbos, nemainīt kuģu fraktēšanas noteikumus Rīgas ostās, kā arī līdz maģistrālo apvedceļu izbūvei piekļūšanai Rīgas ostām atstāt spēkā smago automašīnu plūsmas caur Rīgu. TP lūdz Ekonomikas ministriju vērsties atbildīgajās institūcijās, lai panāktu šo priekšlikumu realizēšanu.

Tāpat tika nolemts, ka jāizstrādā kompleksa koksnes resursu izmantošanas programma, jo Latvijas kokapstrādātājiem nav kur likt rūpnieciskās atliekas, un tie ievērojami mazāk iegūst līdzekļus no atlieku realizācijas salīdzinājumā ar kokapstrādi kaimiņvalstīs, kur šāda pārstrāde atrisināta. Tā piemēram, Zviedrijā zāģētavā iegūst 14,5% ieņēmumu no blakus produktu realizācijas, bet Latvijā — tikai 2%.

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis sēdē pauda pārliecību, ka eiro kursa krišanās ir bijis kā katalizators, kas izgaismo kokapstrādes nozares un visas tautsaimniecības "vecās" problēmas, kuru risināšanai iepriekš nav bijusi pievērsta nepieciešamā uzmanība. Tāpēc šobrīd saspringtā režīmā nākas strādāt gan Ekonomikas ministrijai, gan uzņēmēju pārstāvjiem.

Kaspars Paupe, Ekonomikas ministrijas  preses sekretārs

Darba grupas secinājumi

1. Latvijas tautsaimniecības finansiālo rādītāju analīze rāda, ka finansiālo darbību raksturojošie koeficienti vairums gadījumos ir ļoti zemi un neatbilst noteiktajiem normatīviem. Tā likviditātes koeficients pie normatīva 2 visām uzņēmuma grupām ir zemāks. Pašu kapitāla līdzdalības rādītāja un maksātspējas koeficients tikai 3.grupas uzņēmumiem ir normas robežās (attiecīgi virs 50 un zem 0,5). Realizācijas rentabilitāte un amortizācijas īpatsvars pašizmaksā ir ļoti zems, kas liecina, ka uzņēmumiem nav līdzekļu pamatfondu uzturēšanai, nemaz nerunājot par attīstību. Un jo mazāki ir uzņēmumi, jo šie rādītāji ir sliktāki. Amortizācijas ļoti zemais līmenis nepamatoti palielina peļņas daļu, līdz ar to peļņas rādītāji ir izkropļoti un virza uzņēmumus citā veidā neparādīt patiesos peļņas rādītājus.

Šādi neapmierinoši finansiālie rādītāji ir šķērslis Latvijas komercbankām veikt to normālu kreditēšanu, kā arī apgrūtina tirdzniecību ar ārzemju firmām, jo uzņēmumi tiek vērtēti negatīvi un pieskaitīti ļoti augstai riska zonai.

2. Līdzīga situācija ir arī apstrādes rūpniecībā. Tur šie rādītāji ir pat nedaudz sliktāki nekā visā tautsaimniecībā. Taču, kā izriet no tautsaimniecības un apstrādes rūpniecības finansiālo rādītāju apkopojuma, kaut nedaudz novērojama to pozitīvā dinamika.

3. Arī kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares finansiālie rādītāji neatbilst normatīviem, it sevišķi pirmās un otrās grupas uzņēmumiem. Vēl jo vairāk visām kokapstrādes uzņēmumu grupām novērojama negatīva un strauja rādītāju pasliktināšanās dinamika. Tas saistīts ar eiro kursa krišanos pēdējos divos gados, jo šai nozarē galvenais produktu noieta tirgus ir Eiropas Monetārās savienības valstis un citas Eiropas valstis (kopā 89% no visa eksporta). Turklāt eksports no ražošanas veido 80%. Dolāru zonā tiek eksportēti tikai 8%, kaut arī ieņēmumi dolāros ir 18–21%. Šie 10–15% ASV dolāru ieņēmumu nav pieskaitāmi pie dolāru zonas, jo tie nāk no Eiropas valstīm, kurās nacionālā valūta ir piesaistīta eiro un līdz ar to kopējā dolāru masa samazinās.

Pretstatā eksportam importā dominē norēķini ASV dolāros, sevišķi otrās un trešās grupas kokapstrādes uzņēmumiem. Tas skaidrojams ar to, ka liela daļa no importa veido NVS valstis, kurās netiek ņemtas vērā valūtas svārstības.

Analizējot ilgtermiņa kredītus, var secināt, ka trešās grupas kokapstrādes uzņēmumi tos noformējuši eiro, un tas pozitīvi ietekmē uzņēmuma rādītājus. Savukārt pirmās un otrās grupas uzņēmumu kredītu saistības ir latos un ASV dolāros, kas pasliktina šo grupu finansiālos rādītājus.

Darba grupas priekšlikumi

1. Visiem uzņēmumiem dot tiesības piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 75% apmērā no kopējās attīstībā ieguldītās investīciju summas.

Tas sekmēs investīciju piesaisti rūpniecībā un veicinās to attīstību.

2. Izdot Ministru kabineta noteikumus par pamatfondu pārvērtēšanu, lai faktiskie amortizācijas atskaitījumi atbilstu tirgus situācijai un būtu pietiekami pamatfondu uzturēšanai un attīstībai.

Pašreiz pamatlīdzekļu vērtība neatbilst to tirgus vērtībai, jo privatizācijas un inflācijas rezultātā pamatlīdzekļu vērtība ir zināmā mērā izkropļota, līdz ar to amortizācijas atskaitījumi nenodrošina pamatlīdzekļu uzturēšanu un uzņēmuma attīstību (rūpniecības attīstība ir iesaldēta). Savedot kārtībā pamatlīdzekļus, uzņēmumi varētu pāriet uz daudz legālāku biznesu, neslēpjot peļņu, bet objektīvi aprēķinot un izlietojot to.

3. Ņemot vērā, ka sevišķi grūtā situācijā nonākuši kokapstrādes uzņēmumi, to atbalstam realizēt šādus pasākumus:

3.1. Visiem uzņēmumiem, kuri veic jaunu katlumāju celtniecību vai rekonstruē vecās katlumājas, kurās kurtuves tiks piemērotas uz vietējā kurināmā sadedzināšanu (kūdras, koksnes atliekas, zari, mizas utt.), dot tiesības piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 100% apmērā no šo ieguldījumu kopējās summas.

Latvijā nav rūpnieciskā kompleksa, kam pārdot nekvalitatīvo koksni un rūpnieciskā ražošanā veidojošos koksnes atlikumus. Līdz ar to Latvijas kokapstrādātājiem nav kur likt šīs rūpnieciskās atliekas un tie ievērojami mazāk iegūst līdzekļus no atlieku realizācijas salīdzinājumā ar kokapstrādi kaimiņvalstīs, kur šāda pārstrāde atrisināta. Tā, piemēram, Zviedrijā zāģētavā iegūst 14,5% ieņēmumu no blakus produktu realizācijas, bet Latvijā — tikai 2%.

3.2. Uz 2001. gadu nepaaugstināt fiksētos maksājumus budžetā VAS "Latvijas valsts meži", bet atstāt tos 2000. gada līmenī, lai iesaldētu koksnes resursu cenas.

Fiksētais maksājums: 2000. gadā 7,700 tūkst. Ls;

2001. gadā 8,136 tūkst. Ls jeb pieaugums 436 tūkst. Ls.

3.3. Kompensēt mežizstrādātājiem un meža apsaimniekotājiem akcīzes nodokli degvielai, kura izlietota mežsaimnieciskos darbos.

Iemaksātā akcīze 1999. gadā ir ap 3,6 miljoniem latu.

3.4. Nemainīt kuģu fraktēšanas noteikumus Rīgas ostās.

3.5. Līdz maģistrālo apvedceļu izbūvei piekļūšanai Rīgas ostām atstāt spēkā smago automašīnu plūsmas caur Rīgu.

Ekonomikas ministrijas preses dienesta informācija