Par Komerclikuma pakāpenisku piemērošanu

Uzņēmumu reģistrs (UR) uzskata, ka pašreiz no publiski apspriestajiem Komerclikuma (KL) ieviešanas pārejas modeļiem atbilstošāks būtu tas, kas paredzēts Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojektā. Tas nozīmē, ka jau tagad UR reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām tiek noteikts pārejas posms, piemērojoties KL prasībām, tādējādi ļaujot šīm uzņēmējsabiedrībām pārejas posmā darboties atbilstoši "vecajiem" likumiem un statūtiem.

KL ieviešana visbūtiskāk skars tās uzņēmējsabiedrības, kas jau ir reģistrētas, un šeit iespējami tikai divi pārejas modeļi:

1) uz pastāvošajām uzņēmējsabiedrībām, sākot ar 2001. gada 1.janvāri, attiecināt KL noteikumus un esošos likumus uzreiz atzīt par spēku zaudējušiem;

2) esošajām sabiedrībām noteikt pārejas posmu, kurā tās darbojas atbilstoši "vecajiem" likumiem un statūtiem.

UR uzskata, ka nav pareizi no 2001.gada 1.janvāra uz esošajām uzņēmējsabiedrībām attiecināt uzreiz visas KL prasības galvenokārt tāpēc, ka uzņēmēji nav pietiekami labi iepazinušies ar KL, lai pēc diviem mēnešiem varētu pilnvērtīgi vadīties pēc tā.

Pašreiz valdībā izskatāmajā likumprojektā par KL spēkā stāšanās kārtību ir paredzēts pārejas posms. Atbilstoši likumprojektam esošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības un līgumsabiedrības noteiktu pārejas posma laiku (divus gadus) var darboties atbilstoši "vecajiem" likumiem un saviem statūtiem. Tad, kad pati uzņēmējsabiedrība šā termiņa ietvaros ir pietiekami izstudējusi KL prasības un mainījusi savus statūtus un pārvaldes institūcijas atbilstoši KL noteikumiem, tāpat kā līdz šim tā iesniedz pieteikumu UR, un vienlaikus ar statūtu grozījumu reģistrāciju UR šo sabiedrību iereģistrē komercreģistrā (KR). Turklāt atbilstoši projektam pārejas posmā pieteikumam nav nepieciešams notariālais apliecinājums. Šī arī ir tā sauktā pārreģistrācija.

Valdības kompetencē ir arī lemt par to, vai par pārreģistrāciju uzņēmējiem būs jāmaksā valsts nodeva. UR uzskata, ka uzņēmēji no nodevas būtu atbrīvojami, jo KL ieviešana ir Latvijas valdības un parlamenta iniciatīva, sakārtojot komerctiesību jomu un piemērojoties Eiropas Savienības prasībām. Tādā gadījumā finanses jāpiešķir no valsts budžeta. Lai segtu pārreģistrācijas administratīvos izdevumus un investētu UR sistēmu pārbūvē, kā arī pieņemtu papildu darbiniekus KL ieviešanai, nepieciešami 1,2 miljoni latu. Aprēķini liecina, ka UR darba slodze pieaugs par 169 procentiem. Valsts nodevas, kas tiek maksātas UR, tiek ieskaitītas valsts, nevis UR kontos.

UR uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš arī sabiedrības informēšanai, rīkojot informatīvās kampaņas, lai skaidrotu KL un tā spēkā stāšanās kārtību. Protams, arī šim mērķim piešķirami līdzekļi. Pašreiz UR no savas puses reģionos rīko bez maksas seminārus, kas guvuši lielu atsaucību uzņēmēju vidū.

Komerclikuma spēkā stāšanās kārtība valdībai jāpieņem pēc iespējas drīzāk, jo Saeima noteikusi, ka 2001.gada 1.janvārī spēkā stāsies KL. Valdība KL spēkā stāšanās kārtības likumprojektu plānojusi izskatīt pirmdien, 30.oktobrī, koalīcijas padomes sēdē.