Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra sēdē

Pieņemti “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2005./2006.mācību gadā”.

Noteikumi nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku 2005./2006.mācību gadā vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Noteikti valsts pārbaudes darbi 3.klases izglītojamajiem: ieskaite ar kombinētu mācību saturu notiek 2006.gada 9., 10. un 11.maijā; ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās notiek 2006.gada 17.maijā.

Noteikti valsts pārbaudes darbi 6.klases izglītojamajiem: ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās notiek 2006.gada 9.maijā; ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs notiek 2006.gada 11.maijā; ieskaite mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības program­mās notiek 2006.gada 11.maijā; ieskaite matemātikā notiek 2006.gada 16.maijā.

Noteikti valsts pārbaudes darbi 9.klases izglītojamiem: ieskaites notiek: vienā svešvalodā (kombinēti) pēc izglītojamā izvēles – 2006.gada 30.maijā pirmā daļa (rakstos) un 2006.gada 30. vai 31.maijā – otrā daļa (mutvārdos); sportā (kombinēti) teorētiskā daļa – 2006.gada 17.maijā, ieskaites prasmju daļa un fizisko īpašību tests – no 2006.gada 10.janvāra līdz 19.maijam; dabaszinībās (rakstos) – 2006.gada 2.jūnijā. Eksāmeni notiek: latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (kombinēti) pirmā daļa (rakstos) – 2006.gada 23.maijā, otrā daļa (mutvārdos) – 2006.gada 23. vai 24., vai 25.maijā; latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti; centralizēti) pirmā daļa (rakstos) – 2006.gada 23.maijā, otrā daļa (mutvārdos) – 2006.gada 23. vai 24., vai 25.maijā. Vēsturē (rakstos) – 2006.gada 5.jūnijā; matemātikā (rakstos) – 2006.gada 7.jūnijā; mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās (rakstos) – 2006.gada 9.jūnijā. Eksāmeni izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenus noteiktajos laikos, notiek: latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (kombi­nēti) – 2006.gada 10.jūlijā; latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti; centralizēti) – 2006.gada 11.jūlijā; mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās (rakstos) – 2006.gada 12.jūlijā; matemātikā (rakstos) – 2006.gada 13.jūlijā; vēsturē (rakstos) – 2006.gada 14.jūlijā.

Izglītojamie, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ nekārto eksāmenus noteiktajos laikos, eksāmenus var kārtot nākamajā mācību gadā.

Noteikti valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi: ieskaites notiek: sportā (kombinēti) teorētiskā daļa – 2006.gada 15.maijā, prasmju daļa un fizisko īpašību tests – no 2006.gada 10.janvāra līdz 19.maijam; lietišķajā informātikā (rakstos) – 2006.gada 18.maijā; matemātikā (rakstos) – 2006.gada 22.maijā.

Obligātie centralizētie eksāmeni notiek: latviešu valodā un literatūrā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (rakstos) – 2006.gada 29.maijā; latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti) pirmā daļa (rakstos) – 2006.gada 29.maijā, otrā daļa (mutvārdos) – 2006.gada 29. vai 30., vai 31.maijā. Pirmajā svešvalodā (kombinēti): pirmā eksāmena daļa (rakstos): angļu valodā – 2006.gada 24.maijā; franču valodā – 2006.gada 6.jūnijā; vācu valodā – 2006.gada 5.jūnijā; krievu valodā – 2006.gada 12.jūnijā. Otrā eksāmena daļa (mutvārdos): angļu valodā – 2006.gada 24. vai 25., vai 26.maijā; franču valodā – 2006.gada 6.jūnijā; vācu valodā – 2006.gada 5. vai 6.jūnijā; krievu valodā – 2006.gada 12. vai 13.jūnijā.

Eksāmens izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divi eksāmeni izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos: centralizētie eksāmeni notiek: ķīmijā (rakstos) – 2006.gada 1.jūnijā; matemātikā (rakstos) – 2006.gada 2.jūnijā; bioloģijā (rakstos) – 2006.gada 7.jūnijā; vēsturē (rakstos) – 2006.gada 8.jūnijā; fizikā (rakstos) – 2006.gada 9.jūnijā.

 Eksāmeni notiek: ģeogrāfijā (rakstos) – 2006.gada 26.maijā; mazākumtautību valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (rakstos) – 2006.gada 13.jūnijā; biznesa ekonomiskajos pamatos (rakstos) – 2006.gada 14.jūnijā; dabaszinībās (rakstos) – 2006.gada 15.jūnijā; kultūras vēsturē (rakstos) – 2006.gada 16.jūnijā.

 Eksāmeni (mutvārdos, rakstos vai kombinēti) mācību priekšmetos, kuru apjoms nav mazāks par 105 stundām un kas ir noteikti Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” un izglītības iestādes licencētā izglītības programmā, bet nav norādīti šajos noteikumos, – izglītības iestādes noteiktajā laikā no 2006.gada 26.maija līdz 2006.gada 16.jūnijam.

Eksāmeni izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenus noteiktajos laikos, notiek: svešvalodā (kombinēti) – 2006.gada 19.jūnijā; latviešu valodā un literatūrā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (rakstos) – 2006.gada 20.jūnijā; latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti) – 2006.gada 20.jūnijā; matemātikā (rakstos) – 2006.gada 21.jūnijā; ķīmijā (rakstos) – 2006.gada 26.jūnijā; vēsturē (rakstos) – 2006.gada 27.jūnijā; bioloģijā (rakstos) – 2006.gada 28.jūnijā; fizikā (rakstos) – 2006.gada 29.jūnijā; dabaszinībās (rakstos) – 2006.gada 29.jūnijā; ģeogrāfijā (rakstos) – 2006.gada 30.jūnijā; kultūras vēsturē (rakstos) – 2006.gada 3.jūlijā; biznesa ekonomiskajos pamatos (rakstos) – 2006.gada 4.jūlijā; mazākumtautību valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (rakstos) – 2006.gada 5.jūlijā.

Izglītojamie, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ nekārto eksāmenus noteiktajos laikos, tos var kārtot nākamajā mācību gadā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par grozījumu projektu likumam “Par biržām”

Lai atbilstoši citiem likumdošanas aktiem precizētu likumu “Par biržām”, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu šajā likumā. Valdība likumprojektu akceptēja 13.decembra sēdē.

Grozījumi redakcionāli precizēs likumu, saskaņojot tajā lietoto terminoloģiju ar Komerclikumu, jo likumā “Par biržām” ir izmantota terminoloģija, kas neatbilst Komerclikumā lietotajai. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumi paredz, ka ar 2006.gada 19.maiju spēku zaudēs vairāki likumi, to vidū likums “Par uzņēmējdarbību” un likums “Par akciju sabiedrībām”, uz kuriem likumā “Par biržām” ir izdarītas atsauces. Grozījumi likumā paredz šos nosaukumus aizstāt ar norādēm uz Komerclikumu.

Tāpat likumprojekts paredz veikt vairākus tehniskus un redakcionālus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos – Krimināllikumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Ar grozījumiem no likuma “Par biržām” tiks izslēgta likuma 16.panta otrā daļa, kura regulē iesniegumu izskatīšanu par piedalīšanos biržas akciju izsolē un kura paredzēja, ka fondu biržas statūti nosaka minimālo akciju skaitu, kas jāiegādājas tās biedriem. Šī norma no likuma tiks izslēgta, jo fondu biržu darbību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums.

Par nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanu

Vakar, 13.decembrī, valdība pieņēmusi Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu, kā arī par šo dokumentu aizpildīšanas kārtību.

Deklarāciju un pārskatu paraugi līdz šim bija apstiprināti ar MK 1999.gada 28.decembra noteikumiem Nr.438 “Noteikumi par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu”, savukārt dokumentu aizpildīšanas kārtību reglamentēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskie norādījumi “Par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtību ēkām un būvēm”.

Jaunie MK “Noteikumi par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu un to aizpildīšanas kārtību” tika izstrādāti, jo VID metodiskie norādījumi atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ar 2006.gada 1.janvāri vairs nebūs saistoši nodokļa maksātājiem. Arī izstrādājot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, tajā tika iekļauts precizējums, kas deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt deklarācijas un pārskata paraugus papildina ar uzdevumu apstiprināt arī deklarācijas un pārskata aizpildīšanas kārtību.

MK “Noteikumi par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu un to aizpildīšanas kārtību” apstiprina ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu aizpildīšanas kārtību, kā arī nosaka paraugus deklarācijām un pārskatiem. Noteikumus papildina pielikumi ar paraugiem:

– deklarācijai “Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarācija”, kas iesniedzama pašvaldībā pēc ēku un būvju atrašanās vietas;

– kopsavilkuma deklarācijai “Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa kopsavilkuma deklarācija”, kas iesniedzama VID teritoriālajā iestādē;

– pārskatam “Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskats”, kas iesniedzams pašvaldībā pēc ēku un būvju atrašanās vietas;

– kopsavilkuma pārskatam “Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa kopsavilkuma pārskats, kas iesniedzams VID teritoriālajā iestādē.

MK noteikumi stāsies spēkā 2006.gada 1.janvārī. Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.438.

Par akcīzes nodokļa atlaides piemērošanu mazo alus darītavu produkcijai

Ministru kabinets (MK) vakar akceptējis Finanšu ministrijas izstrādātos MK noteikumus par kārtību, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa atlaide šādas darītavas ražotajam alum. Normu, kas mazo alus darītavu saražotajam alum paredz piemērot akcīzes nodokļa atlaides, nosaka pavasarī pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”.

Grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kuriem tika noteiktas akcīzes nodokļa atlaides patstāvīgajās mazajās alus darītavās saražotajam alum, Saeima pieņēma 2005.gada 14.aprīlī. Savukārt MK noteikumi “Kārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu ražotajam alum” regulēs likuma normu piemērošanu.

Akcīzes nodokļa samazināto likmi varēs piemērot tikai tādam alum, kas saražots patstāvīgās mazās alus darītavas statusu saņēmušā ražotnē, un atbilstoši MK noteikumiem iesniegums par statusa piešķiršanu būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.

Noteikumi paredz kārtību, kādā alus darītavām Latvijā tiks piešķirts sertifikāts, kas apstiprinās šādu statusu, kā arī noteiks virkni prasību attiecībā uz sertifikāta apriti. Tāpat noteikumi reglamentē kārtību, kādā samazinātā akcīzes nodokļa likme tiks piemērota citu valstu patstāvīgajās mazajās alus darītavās ražotajam alum.

MK noteikumi stāsies spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par kārtību, kādā tiesa izskatīs sūdzības par iekļaušanu to personu sarakstā, kurām liegta iebraukšana Latvijā

Ministru kabinets (MK) vakar akceptēja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem tiks noteikta kārtība, kādā tiesa izskatīs sūdzības par liegumu iebraukt Latvijā.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Satversmes tiesa 2004.gada 6.decembrī pasludināja spriedumu, atceļot Imigrācijas likuma normu, kas paredzēja, ka iekšlietu ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām liegta iebraukšana Latvijas Republikā, nav pārsūdzams. Ievērojot Satversmes tiesas nolemto, Saeima 2005.gada 16.jūnijā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot, ka minētais iekšlietu ministra lēmums ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senātā.

Ņemot vērā, ka Augstākās tiesas Senāts ir kasācijas instances tiesa, procesuālie tiesību akti nenosaka kārtību, kādā Augstākās tiesas (AT) Senātam izskatīt šādas kategorijas lietas.

Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi likumā paredz, ka AT Senātam pieteikums par šāda iekšlietu ministra lēmuma atcelšanu jāizskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums pieņemts un ierosināta lieta. Tiesa lietu izskatīs koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā.

Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai būs nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietu izskatīs tiesneši, kam ir speciāla atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šāds nosacījums tiks attiecināts arī uz tiesas sēdes sekretāru.

Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai būs nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē notiks divās daļās. Pirmajā daļā procesa dalībnieki sniegs savus paskaidrojumus un īstenos citas administratīvā procesa dalībnieka tiesības, neskarot valsts noslēpumu saturošo informāciju. Otrajā daļā, piedaloties procesa dalībniekiem, kam ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, tiesa pārbaudīs valsts noslēpumu saturošo informāciju. Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošie dokumenti netiks pievienoti, taču tiesas sēdes protokolā tiks izdarīta atzīme par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza attiecīgo dokumentu pārbaudi.

Visas citas procesuālās darbības lietas izskatīšanas laikā tiesai būs jāveic saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām.

Par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Eirojusta pārstāvim

Ministru kabinets vakar apstiprināja noteikumus par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Eiropas prokuroru organizācijas Eirojusta pārstāvim un viņa palīgam.

Saskaņā ar noteikumiem laikā, kad Eirojusta pārstāvis pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam papildu prokurora darba samaksai un Prokuratūras likumā noteiktajām garantijām ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī, pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī. Tāpat pārstāvim ir tiesības saņemt pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju, ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistīto izdevumu kompensāciju, bērna skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju, ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensāciju, kā arī to izdevumu kompensāciju, kas saistīti ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai.

Savukārt Eirojusta pārstāvja palīgam savu funkciju pildīšanas laikā ir tiesības saņemt Eirojusta pārstāvim noteikto algas pabalstu par dienestu ārvalstī, pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai, ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensāciju un kompensāciju par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai.

Saskaņā ar noteikumiem algas pabalstu par dienestu ārvalstī, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī nosaka, reizinot pabalsta apmēru ar dzīves dārdzības koeficientu Nīderlandē – 1,05. Algas pabalsta apmērs Eirojusta pārstāvim ir 20 685 lati gadā, un tas ir noteikts, reizinot 19 700 latu ar minēto dzīves dārdzības koeficientu. Pabalsta apmērs par laulātā uzturēšanos ārvalstī ir 7245 lati gadā, tas noteikts, reizinot 6900 latu ar dzīves dārdzības koeficientu. Noteikumos iekļautas arī precīzas citu iespējamo kompensāciju summas un to aprēķināšanas kārtība.

Noteikumi paredz, ka ik gadu līdz 31.decembrim Ministru kabinetam jāpārskata pabalstu un kompensāciju apmērs un dzīves dārdzības koeficients.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu ministrijās

Līdz šā gada beigām visām ministrijām ir jāsakārto Eiropas Savienības (ES) direktīvu pārņemšana, pieņemot atbilstošus Ministru kabineta (MK) vai Saeimas ārējos tiesību aktus, jo pašlaik daudzas direktīvas ir pārņemtas ar iestāžu izdotiem ārējiem normatīviem aktiem, kuri no 2006.gada 1.janvāra vairs nebūs spēkā.

Vakar MK izskatīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otro daļu valsts pārvaldes iestāžu izdotie ārējie normatīvie akti spēku zaudēs 2006.gada 1.janvārī. Lai nerastos situācija, ka direktīvas, kas bijušas pārņemtas ar valsts pārvaldes iestāžu izdotiem ārējiem normatīvajiem aktiem, līdz ar 2006.gada 1.janvāri būtu uzskatāmas par nepārņemtām, laikā jāveic pasākumi, proti, jāizdod atbilstoši MK vai Saeimas ārējie tiesību akti, lai tādējādi nodrošinātu attiecīgo ES direktīvu pārņemšanu arī pēc 2006.gada 1.janvāra. Pretējā gadījumā Latvijai pēc 2006.gada 1.janvāra būs liels nepārņemto ES direktīvu skaits un netiks izpildītas saistības pret ES.

Jaunpieņemtie ārējie normatīvie akti Eiropas Komisijai paziņojami, izmantojot Valsts izpildes pasākumu paziņošanas sistēmu, tāpat kā jebkuri ES direktīvu valsts izpildes pasākumi līdz šim. Valsts izpildes pasākuma paziņojuma komentāra laukā norādāma informācija par to valsts pārvaldes iestādes izdoto ārējo normatīvo aktu, kura vietā stājas jaunpieņemtais normatīvais akts.

Ziņojumā arī norādīts, ka TM iepriekš lūdza informāciju visām nozaru ministrijām par to kompetencē esošo valsts pārvaldes iestāžu izdotajiem ārējiem tiesību aktiem. Taču vienīgi Vides ministrija identificēja savā kompetencē esošus valsts pārvaldes iestāžu izdotus normatīvos aktus. Pārējās nozaru ministrijas sniedza informāciju, ka to kompetencē nav tādu valsts pārvaldes iestāžu izdotu ārēju normatīvo aktu, kas pārņem ES direktīvas. Atbildi nesniedza Satiksmes ministrija, bet Ekonomikas ministrija informēja, ka tā papildus pieprasa informāciju no padotības iestādēm.

Iepazīstoties ar TM sagatavoto informāciju, MK nolēma, ka Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai jāizvērtē savā kompetencē esošo ES direktīvu pārņemšana, identificējot gadījumus, kad direktīvas pārņemtas ar valsts pārvaldes iestāžu izdotiem ārējiem normatīviem aktiem. Abām ministrijām jāveic nepieciešamie pasākumi, lai līdz šā gada 31.decembrim nodrošinātu attiecīgo direktīvu pārņemšanu ar atbilstošiem Saeimas vai MK izdotiem ārējiem normatīviem aktiem.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par izlietotā iepakojuma reģistrēšanas un ziņojuma sniegšanas kārtību

Vakar Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts MK noteikumu projekts “Noteikumi par izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā, visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālajiem apjomiem (īpatsvariem) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu”.

MK noteikumu projekts noteic iepakojuma veidus un materiālus, kuriem var piemērot izņēmumus attiecībā uz smago metālu saturu, termiņus, kādos var piemērot attiecīgos izņēmumus, kā arī visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņus.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz noteikt arī kalendārajā gadā izlietotā iepakojuma apjomu, kuru sasniedzot iepakotājam un iepakojuma apsaimniekotājam ir pienākums reģistrēties Vides ministrijā vai tās pilnvarotajā institūcijā, organizēt izlietotā iepakojuma dalīto vākšanu un reģenerāciju, kā arī sniegt ziņojumu par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem. Tāpat projekts regulē kārtību, kādā iesniedzams ziņojums par saražotā, uz citām valstīm izvestā vai no citām valstīm ievestā iepakojuma apjomu un veidiem un izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem, kā arī ziņojuma veidlapas paraugu.

Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu

Vakar, 13.decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts MK noteikumu projekts “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu”. Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka bīstamo ķīmisko vielu sarakstu, kas satur bīstamo ķīmisko vielu un to grupu aprakstus, kā arī atsevišķu ķīmisko produktu ierakstus, par kuriem Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās piemērot vienotu klasifikāciju un marķējumu. Noteikumu projekts noteic, ka bīstamo ķīmisko vielu saraksts elektroniski būs pieejams Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas mājaslapā.

Paredzēts, ka šis noteikumu projekts aizstās pašlaik spēkā esošo bīstamo ķīmisko vielu sarakstu, kas ir apstiprināts ar vides ministra 2005.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.167 “Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa