Par veiksmīgāko Komerclikuma iedzīvināšanas modeli

Esam patiesi gandarīti, ka beidzot ir izdevies ierosināt to, ko Uzņēmumu reģistrs (UR) ir centies panākt, — diskusiju par likuma projektu, pirms tas pieņemts. Šādas diskusijas, mūsuprāt, rada labvēlīgu augsni projekta augstākai kvalitātei, un tas ir svarīgi visiem — gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā.

Komerclikums (KL) nešaubīgi sekmē visai būtisku uzņēmējdarbības vides reformu. Par šo reformu ir iestājusies Latvijas valdība, uzņemoties KL pieņemšanu kā starptautisku saistību, un parlaments, šā gada aprīlī pieņemot pašu likumu. Arī mēs esam saskatījuši KL vairākus strīdīgus un, iespējams, citādi regulējamus jautājumus, taču tas lai paliek uz citu reizi, jo šābrīža lielākā aktualitāte ir tieši KL ieviešanas modelis un pašu KL likumdevējs jau pieņēmis.

Kā gandrīz jebkura reforma, arī šī nav iedomājama bez resursu patēriņa, tāpēc būtiskākais šodienas uzdevums ir radīt tādu pārejas modeli, kurš būtu maksimāli efektīvs, kvalitatīvs un lēts gan valsts, gan privātajam sektoram.

Kāda ir galvenā KL ietekme attiecībā uz uzņēmējiem? Pirmkārt, daudzas uzņēmējdarbības formas likums vairs neparedz. Otrkārt, tām uzņēmējsabiedrībām, kuras KL paredz, darbības noteikumi ir mainījušies. Nav lielu diskusiju par to, ka KL neparedzētās uzņēmējdarbības formas kādā pārskatāmā laika periodā ir jāpārveido. Šobrīd valdībā izskatāmajā projektā par KL spēkā stāšanās kārtību (turpmāk — Projekts) šiem jautājumiem ir noteikti trīs gadi. Protams, var diskutēt, vai tas ir pietiekami. Salīdzinājumam – pirms diviem gadiem valdība akceptēja to, ka pietiek ar diviem gadiem. Arī Igaunijā, kur šī reforma jau beidzās pirms trim gadiem, tika noteikts divu gadu termiņš. Turklāt, ņemot vērā to, ka atbilstoši Projektam pārreģistrācija nav jāveic zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī daudziem individuālajiem uzņēmumiem, pārveidojamo skaits salīdzinoši nebūs liels. Būtiskāks ir jautājums par tām uzņēmējsabiedrībām, kuras KL paredz. Lielāko apjomu skaita ziņā veido sabiedrības ar ierobežotu atbildību (ap 53000). Kādi ir pārejas posma galvenie iespējamie varianti attiecībā uz tām? Pirmkārt, jārēķinās, ka esošo sabiedrību statūti un pārvaldes institūcijas neatbildīs KL prasībām, jo to statūti un pārvaldes institūcijas ir izveidotas atbilstoši pašlaik spēkā esošo likumu noteikumiem, bet KL noteikumi ir atšķirīgi. Otrkārt, skaidrs, ka šāda neatbilstība nedrīkst būt bezgalīga.

Attiecībā uz pastāvošajām sabiedrībām teorētiski ir iespējami divi galvenie modeļi, no kuriem jāizvēlas atbilstošākais:

1) uz esošajām uzņēmējsabiedrībām ar nākamā gada 1.janvāri attiecināt KL noteikumus un esošos likumus uzreiz atzīt par spēku zaudējušiem vai

2) noteikt, ka "vecās" uzņēmējsabiedrības noteiktu pārejas posma laiku darbojas atbilstoši "vecajiem" likumiem un saviem statūtiem.

Mūsuprāt, nebūtu pareizi izvēlēties pirmo modeli, nosakot, ka jau ar nākamā gada 1.janvāri esošās uzņēmējsabiedrības darbojas pēc KL. Kāpēc? Pirmkārt, izveidosies situācija, ka statūti būs pretrunā ar likuma noteikumiem (un šādā gadījumā jāpiemēro likums), tādējādi piemērot statūtus kļūs apgrūtinoši un radīsies dažādi strīdi. Otrkārt, ir pamats domāt, ka uzņēmēji vēl nepietiekami labi ir iepazinuši KL, lai pēc diviem mēnešiem pilnvērtīgi varētu pēc tā vadīties. Treškārt, arī sabiedrības pārvaldes institūcijas vairumā gadījumu neatbildīs KL prasībām, tāpēc apstrīdēšanai varētu tikt pakļauti to lēmumi. Ceturtkārt, būs smagi juridiski sarežģījumi ar t.s. paraksttiesībām, kur KL sniedz radikāli citu regulējumu, kā arī daudziem citiem jautājumiem, kuros esošā likuma un Komerclikuma noteikumi kardināli atšķiras.

Lai nerastos iepriekš minētie sarežģījumi, uzskatām par atbilstošāku esošajai situācijai piemērot otru iespējamo variantu, kas ietverts arī jau minētajā Projektā. Atbilstoši projektam esošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības un līgumsabiedrības noteiktu pārejas posma laiku (divus gadus) var darboties atbilstoši "vecajiem" likumiem un saviem statūtiem. Tad, kad pati uzņēmējsabiedrība šā termiņa ietvaros ir pietiekami izstudējusi KL prasības un mainījusi savus statūtus un pārvaldes institūcijas atbilstoši KL noteikumiem, tā tāpat kā līdz šim iesniedz pieteikumu UR, un vienlaikus ar statūtu grozījumu reģistrāciju UR šo sabiedrību iereģistrē komercreģistrā (KR). Turklāt atbilstoši projektam pārejas posmā pieteikumam nav nepieciešams notariālais apliecinājums. Šī arī ir tā sauktā pārreģistrācija. Vai tā ir pārlieku smaga un apgrūtinoša uzņēmējiem? To izlems valdība.

Nobeigumā jāatzīmē, ka ir vienkārši maz laika, lai izšķirtos par vienu no modeļiem un rastu atbilstošāko pārejas posma risinājumu, jo 1.janvāris nav aiz kalniem. Ja līdz šā gada beigām pārejas likums netiks pieņemts, tiešām izveidosies haoss, tāpēc patiesi ceram, ka līdz 1.janvārim konstruktīvā gaisotnē par visiem šaubu momentiem tiks izdiskutēts un jautājums atrisināts.

Jānis Endziņš, Komerclikuma  spēkā stāšanās likumprojekta darba grupas vadītājs