1991.gada 21.augusta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Visus uztvērējus un raidītājus lūdzu tomēr klusināt, jo mums ir jāstrādā, jāveic savs darbs. Ikdienišķais darbs šajā zālē. Turpinām plenārsēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt jautājumu, man jums ir jāsaka, tas ir, jūs jāinformē, par oficiālo informāciju, ko saņēmis mūsu Preses centrs no TASS. Es lasu, kā šeit ir:

*/Maskava, 21.augusts, TASS. Visi valsts ārkārtas stāvokļa komitejas locekļi nezināmā nolūkā aizbraukuši uz lidostu “Vnukova”. Par to tikko šodien notiekošajā KPFSR Augstākās padomes sesijā ziņojis Boriss Jeļcins. Krievijas prezidents ierosinājis viņus lidostā nobloķēt./

Lūdzu, turpināsim darbu! Nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 22.decembra likumā “Par Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetu””.

Deputāte Zeile, lūdzu, tribīnē!

V.Zeile: Cienītie deputāti! Latvijas Republikas valdība ir iesniegusi Augstākajai padomei likumprojektu “Par grozījumiem 1991.gada valsts budžetā”. Valdības administrācijas 1991.gada 21.augusta dokumenta numurs ir 10, 15/124. Apvienotā budžeta komisija šo likumprojektu izskatīja šodien savā komisijas sēdē, vienbalsīgi to akceptēja un iesniedza izskatīšanai Augstākās padomes plenārsēdē. Deputātiem tas ir izsniegts ar Nr.55 izskatīšanai plenārsēdē. Atļaujiet jums ziņot par šā likumprojekta saturu.

1991.gada valsts budžeta ieņēmumu izpilde līdz 1.augustam dod pamatu prognozēt budžeta ieņēmumu daļas palielinājumu par 207 miljoniem rubļu. Tajā skaitā peļņas nodokli palielināt par 127,2 miljoniem rubļu un par 80 miljoniem rubļu palielināt ienākumus no preču atlikumu pārcenošanas. Tas ir atspoguļots tātad likumprojekta 1.pantā. Lai varētu nodrošināt nepieciešamo izdevumu daļas finansēšanu paredzētajā apmērā, bez šiem ieņēmumiem vēl tiek samazināts arī budžeta ieņēmumu daļas pārsniegums pār izdevumiem par 42,6 miljoniem rubļu. Tas faktiski, ja jūs atceraties, vēl ir atlikums no 1990.gada valsts budžeta izpildes pozitīvā saldo.

Budžeta izdevumu daļa. Budžeta izdevumu daļu līdz ar to ir iespējams palielināt kopsummā par 249,9 miljoniem rubļu. Un tas ir atspoguļots budžeta likumprojekta 2.pantā.

Kas ir svarīgākās izmaksas pēc šā projekta? Realizējot Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par agrārreformas nodrošinājumu un uz šā pamata pieņemto attiecīgo Ministru padomes lēmumu, ir paredzēts palielināt Lauksaimniecības ministrijas izdevumus par 200 miljoniem rubļu. Ko darīsim ar šiem 200 miljoniem rubļu? Tie ir paredzēti, lai varētu dzēst līdz 1983.gadam izsniegtos bankas kredītus, kā arī kredītus, kuri ir izsniegti savā laikā kolhoziem un sovhoziem, kuri cēla individuālās dzīvojamās mājas saviem darbiniekiem. Šo kredītu ir paredzēts dzēst daļēji, apmēram par 50 procentiem.

Nākamās lielākās izmaksas ir paredzētas Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijai– par 8,6 miljoniem rubļu. Tie ir paredzēti, lai nosegtu sadārdzinājumu par medikamentiem. Savā laikā mēs pacēlām cenas medikamentiem. Vēl arī par 1,6 miljoniem rubļu ir “Farmācijai” šo pašu zaudējumu segšanai, kas rodas cenu starpības rezultātā.

Un trešais lielais izdevumu postenis ir saistīts ar sekojošo: šajā situācijā valdība ir atradusi par iespējamu reaģēt uz cenu sadārdzinājumu un nākt, kā saka, ar priekšlikumu palielināt visiem sociālajā un pārvaldes sfērā strādājošajiem darba algu par 70 rubļiem un palielināt arī stipendijas. Šajā sakarībā ir paredzēts 41,3 miljonus rubļu izmaksāt republikāniskās pakļautības iestādēm un organizācijām, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem šajās iestādēs un organizācijās.

Tie ir trīs svarīgākie šādi izdevumu posteņi. Pie šā likumprojekta klāt ir pielikums, un šis pielikums, kā jūs redzat, ir ļoti garš. Tajā atspoguļojas praktiski visi līdz šim esošie mūsu finansu turētāji. Bet šeit tātad ir iestrādātas konkrēti papildu izmaksas pie šiem minētajiem darba algas paaugstinājumiem, par pensiju paaugstinājumiem un stipendiju paaugstinājumiem.

Es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo budžeta grozījumu un to akceptēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu jautājumus. Lūdzu, deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons: Man ir jautājums varbūt tāpēc, ka es neesmu paguvis izskatīt šo pielikumu, tā teikt, cauri. Sakiet, vai no šīm summām kāda kripata varētu atkrist arī reabilitēto cilvēku kompensāciju izmaksām?

V.Zeile: Es domāju tā: šeit ir runa par darba algas paaugstināšanu. Kompensācijas izmaksas, kādā apjomā tika noteiktas, tādā apjomā tās arī tika izmaksātas– 80 miljoni rubļu, tas jau ir atvēlēts šim nolūkam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sekretariāts, lūdzu! Runātgribētāju nav. Varam balsot? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 105, 106, 107. Paldies. Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem 1991.gada valsts budžetā” pirmajā lasījumā. Rezultāts: 91– par, pret– 2, atturas– 6. Paldies. Lūdzu, kolēģe Zeile!

V.Zeile: Cienītie deputāti, ja kādam ir kādi rakstiski vai cita veida priekšlikumi, Budžeta komisija tos uzklausīs. Pēc zināma laika mēs lūdzam mūsu jautājumu izskatīt arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaščerinskis, lūdzu!

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Pēc huntas rīkojuma ir saņemta telegramma, ar kuru uzdots pārstāvēt pārskaitījumu Savienības budžetā. Lai tomēr, kā saka, kāda pārpratuma vai kāda pārliekas centības dēļ tas netiktu izdarīts, man ir priekšlikums jūsu redakcijā iesniegto likumu par budžeta izmaiņām papildināt ar vienu pantu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi iesniegumi? Es saprotu, tā kā šis deputāta Zaščerinska priekšlikums ir pavairots un izsniegts jums, vai deputāte Zeile šajā sakarā nekomentētu šo atsevišķo situāciju? Varbūt ir arī kādi ierosinājumi?

V.Zeile: Es lūdzu dot iespēju Budžeta komisijai 10–15 minūtes konsultēties. Pēc tam nāksim ar saviem priekšlikumiem. Un tūlīt varētu sākt skatīt otro jautājumu– par sociālās apdrošināšanas budžetu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kanceleja mūs informē, ka par sociālo budžetu teksts krievu valodā vēl top. Un tāpēc ierosinājums ir tomēr varbūt izskatīt tādā secībā, kādā ir nobalsots, tas ir, par grozījumiem un papildinājumiem Kriminālkodeksā. Nav iebildumu? Ziņotājs mums ir Aivars Endziņš.

Kolēģi, es jūs lūgšu vēlreiz… un lūgšu priekšsēdētāja vietnieku Andreju Krastiņu vadīt sēdi. Šoreiz, vadoties pēc cita apsvēruma, proti, viņš visu laiku ir vadījis šo grozījumu, kas saistās ar visām lietām juridiskajā praksē no krimināl… un tālāk izskatīšanu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atklāti sakot, es pašreiz uzurpēju tribīni, jo darba grupas vadītājs Niedre patlaban ir ceļā. Lai mums nebūtu jākavējas, tad atļaujiet man varbūt jūs informēt par tiem grozījumiem, kādi tiek iesniegti tagad izskatīšanai plenārsēdē. Šie labojumi daļēji jau tika skatīti, atcerieties, jau plenārsēdē, kad bija dažas konceptuāla rakstura iebildes. Tagad darba grupa ir pārstrādājusi šo projektu. Tas tiek jums iesniegts.

Šeit ir runa tātad par Kriminālkodeksa 1.nodaļas 1.sadaļu– par noziegumiem pret republiku, proti, ar tādu nosaukumu iekļaut šos pantus. Es varbūt nerunāšu pašreiz par būtību, jo pagājušajā reizē Niedre jūs jau informēja sīkāk. Es varbūt vienkārši vērsīšu jūsu uzmanību uz to, kādi labojumi būtu jāizdara šajā tekstā, kas jums patlaban ir izsniegts.

Tātad 59.pantā: “darbība, kas vērsta uz valsts varas gāšanu”. Tekstā, kas jums izsniegts, ir tāds priekšlikums: priekšpēdējā rindiņā svītrot vārdiņu “vai” un “drošībai un aizsardzības” vietā likt “drošībai vai aizsardzības spējām”. Tātad– lai atdalītu suverenitāti, proti, darbības, kas vērstas pret suverenitāti vai drošību, vai aizsardzību.

Ir precizējums arī 60.pantā– par spiegošanu. Šeit es nerunāšu tīri par valodu kā tādu, kas būtu vajadzīga. Šā panta 3.daļā, kur teksts ir par ziņu nodošanu, ierakstīt šādu precizējumu: “par citu ziņu, izņemot, šā panta 1.daļā minētās…”, lai precizētu un tālāk jau būtu kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, es ļoti atvainojos, bet jāorganizē darbs, jo Niedres kungs ir. Varbūt jūs pabeigtu, lai nevajadzētu mainīt oratoru. Niedres kungs, klausīdamies uzmanīgi jūsu ziņojumu, pēc tam varētu papildināt.

A.Endziņš: Un 61.panta teksta dispozīcijā jums ierakstīts šādi (es necitēšu visu, šeit ir runa par ievēlēto, iecelto amatpersonu, ko izdarījusi Augstākā padome): “sakarā ar viņa valsts vai sabiedrisko darbību”. Acīmredzot šī “sabiedriskā darbība”– tās ir vēl iepriekšējās likumdošanas sekas, kad daudz ko risināja partija. Tātad partija un valsts šeit bija saplūdusi kopā. Priekšlikums ir atstāt tikai: “viņa valsts darbība”, svītrot “sabiedrisko darbību”. Runa ir par amatpersonu. 62.pantā acīmredzot vienkāršs redakcionāla rakstura precizējums dispozīcijā par uzbrukumu, kas saistīts ar dzīvības vai veselības apdraudējumu ārvalsts vai tās valsts vadītājam– svītrot “valsts”. Tāds precizējums.

Un vēl redakcionāla rakstura labojums 65.¹ pantā. Tas būtu ierosinājums, tie nav konceptuāla rakstura, izņemot varbūt šeit ir runa par “sabiedrisko”.

Un vēl gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, kad pagājušajā reizē apsprieda šos labojumus plenārsēdē, tad arī tika izteikti iebildumi par šādu papildsankciju– mantas konfiskāciju. Tātad varbūt šeit projektā, kas jums ir izsniegts, ir minēta sankcija– brīvības atņemšana, kurai seko mantas konfiskācija. Vai būtu lietderīgi to saglabāt? Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam Endziņa kungam? Nav. Varbūt tad Niedres kungs… Šapovālovs vēlas tieši Endziņa kungam jautāt.

P.Šapovālovs: */Man ir jautājumi gandrīz par visiem pantiem. Nu ņemsim, piemēram, 60.pantu– “Spiegošana”. Kā jūs vērtējat šo: “tādu ziņu, kas satur valsts noslēpumu, nodošanā, tāpat nozagšanā vai savākšanā ar mērķi tās nodot ārvalstij, ārzemju organizācijai vai tās aģentūrai”. Man tūlīt jautājums: vai mums ir valsts un kara noslēpumu saraksts, vai tas ir publicēts?

Un otrais jautājums “…izmantošanas pret Latvijas Republikas interesēm”. Ja Endziņa kungs ārzemju korespondentam nodos kādu informāciju, kas tad noteiks, vai tā ir Latvijas Republikas interesēs vai pret tām? Kas var noteikt, kā informācija tiks izmantota? Pieņemsim, kādam korespondentam ir pateikts, cik daudz karaspēka ir dislocēts Latvijā. Kas būs tālāk? Ja nu pēkšņi Apvienoto Nāciju Organizācija atsūta vēl papildu karaspēku, tas ir, informācija tiks izmantota Latvijas Republikas labā? Vai par sliktu? Kas to noteiks?/

A.Endziņš: Cienījamais Šapovālova kungs! Man liekas, ka jums kā juristam vajadzētu būt skaidram, ka jebkurā gadījumā, ja kaut kas tamlīdzīgs likumā ir paredzēts, to visu izvērtē jau izmeklēšanas orgāni un galu galā rezumē tiesa, tā jau ir tiesas kompetence. Šajā gadījumā, lai to visu precizētu.

P.Šapovālovs: */Nē, es jums absolūti nepiekrītu. Tieši juristiem un izmeklētājiem stingri jāpilda tas, ko mēs šeit rakstām. Viņiem nav tiesību tulkot likumus. Likumus tulko tikai likumdevēji. Bet jūs piedāvājat katram izmeklētājam pašam secināt, kā viņš izprot jēdzienu./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet Šapovālova kungam ir iespēja pierakstīties debatēs.

P.Šapovālovs: */Vainīgs. Otrais jautājums. Par 61.pantu: “apdraudējums tautas deputāta dzīvībai vai veselībai” un tā tālāk. Pirmās rindkopas beigās rakstīts: “vai amatpersonām sakarā ar viņu valstisko vai sabiedrisko darbību Latvijas Republikas interesēs”. Bet, ja vienkārši kādas sabiedriskas organizācijas, pieņemsim, Tautas frontes vai kāda žēlsirdības fonda, interesēs šis deputāts pildīs savu sabiedrisko pienākumu? Vai tad šis pants viņa labā nedarbosies? Ja?/

A.Endziņš: Šapovālova kungs! Vajadzēja klausīties, ko es teicu. Es jau norādīju, ka te ir iezagusies neprecizitāte, ka šis jēdziens “obšestvennaja”– sabiedriskā darbība– šeit ir svītrojams. Tāds bija mans priekšlikums.

P.Šapovālovs: */Jā, bet tālāk teikts: “Latvijas Republikas interesēs”. Bet, ja, pieņemsim, strādā kāda sabiedriska vai neitrāla organizācija?/

A.Endziņš: Es jums teicu, ka šeit runa ir tikai par valsts amatpersonām un par viņu valsts darbību, nevis par viņu sabiedrisko darbību.

P.Šapovālovs: */Labi. Par 62.pantu. “Uzbrukums, kas saistīts ar Latvijas Republikā oficiāli iebraukušu ārzemju valsts vadītāju”. Bet diplomātiskajā pasaulē ir jēdziens arī par neoficiālu ierašanos no ārvalsts. Pie mums ASV prezidents it kā gatavojās ierasties neoficiāli, bet tā arī neatbrauca. Ja viņš būtu ieradies neoficiāli un viņam tiktu uzbrukts, vai tad šis pants uz viņu neattiektos?/

A.Endziņš: Šādā kontekstā ir domāts oficiālais, proti, ja šī persona ir ieradusies ar diplomātisko pasi, uz viņu attiecas šī diplomātiskā imunitāte. Šajā gadījumā nav svarīgi, vai valsts vadītājs ierodas oficiālā vizītē vai ierodas neoficiālā vizītē. Viņš ierodas kā oficiāla amatpersona, tikai, lūk, šī viņa darbība jau ir citāda.

P.Šapovālovs: */Nē, es saprotu, oficiāli. Bet, man liekas, var ierasties arī neoficiāli./

A.Endziņš: Šis ir diskutējams jautājums…

P.Šapovālovs: */Vispār– skaidrs. Paldies. Vispār man būtu daudz šādu jautājumu par katru pantu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir vēl kādi jautājumi tieši Endziņa kungam? Pēc tam papildu ziņojumu varbūt sniegs Niedres kungs.

Lūdzu, deputāts Matvejevs.

K.Matvejevs: */Endziņa kungs! Man ir tāds ļoti konkrēts jautājums gandrīz kāzusa līmenī. 65.¹ pants. “Republikas teritoriālā nedalāmība”. Lai būtu skaidrs, es izteikšu dažas šaubas sakarā ar to, ka ar mūsu kaimiņiem ne visi teritoriālie jautājumi ir noregulēti, ka tie šādā nenoregulētā stāvoklī var palikt gadiem ilgi. Sakarā ar to jautājums: vai uz 65.¹ panta pamata var tikt ierosināta krimināllieta, ja Latvijas teritorijā atrodas Krievijas pilsonis, Pitalovas iedzīvotājs, kas sava Pitalovas rajona teritorijā sistemātiski runā par to, ka negrib, lai šis rajons iekļautos Latvijas sastāvā?/

A.Endziņš: Ja viņš ar šādiem aicinājumiem griežas Pitalovas rajonā, tad jāņem vērā, ka Pitalovas rajonā pašreiz darbojas Krievijas Federācijas likumdošana un Latvijas Republikas likumdošana uz to nevar attiekties.

K.Matvejevs: */Tas ir, jūs domājat, ka šeit nav darbību, kas vērstas pret Latvijas interesēm? Vai es sapratu pareizi? Nav tādu darbību? Tādu nav?/

A.Endziņš: Es atkārtoju, ja jūs ar kaut kādiem tamlīdzīgiem aicinājumiem griezīsities kaut kur Pitalovas teritorijā vai Armēnijā, vai kaut kur citur, tad tā ir cita valsts.

K.Matvejevs: */Pateicos jums. Tā ir cita valsts. Paldies./

Priekšsēdētājs: Tā, cik es saprotu, Endziņa kungam jautājumu vairs nav. Vai Niedres kungs vēlas papildināt kaut kādā veidā Endziņa kunga ziņojumu? Lūdzu.

A.Niedre, Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Vispirms man ļoti jāatvainojas, ka es ierados tikai tad, kad Endziņa kungs lielāko daļu jau bija ziņojis. Pārējo es noklausījos ārpusē. Apstākļi mums šobrīd ir tādi, ka es ceru, jūs man to piedosit.

Kas attiecas uz pašu projektu, tad es pilnībā pievienojos tam, ko sacīja iepriekšējais runātājs. Un būtībā gribētu vērst jūsu uzmanību, ja nerunā par redakcionāliem labojumiem, tikai uz vienu apstākli, konkrēti, 61.¹ pantā, ņemot vērā, ka Augstākās padomes sēdē tika izteikti attiecīgi iebildumi… Mēs vēlreiz norādījām, lai nebūtu nekādu pārpratumu par atbildību, kas iestājas tad, ja aicinājums grozīt valsts iekārtu ir izteikts, domājot, ka šī ir vardarbīga grozīšana. Ja jūs atceraties, par šo jautājumu mums bija diezgan lielas pārrunas.

Kas attiecas uz pārējo, es domāju, ka pamatā Endziņa kungs visu jau pateica. Vēl varētu apstāties pie detaļām, tad arī 59.pantā ir tāds pats precizējums kā 65.¹ pantā– ja agrāk bija runa par citām darbībām, kas kaitēja Latvijas Republikas suverenitātei, tagad ir ierakstīts, kā jūs redzat, par citu vardarbīgu nodarījumu. Un, respektīvi, arī šeit precizējot šo jēdzienu tikai uz vardarbīgām darbībām.

Kas attiecas uz pārējo pantu uzbūvi, es varētu sacīt, ka strīda jautājums bija par to, kāpēc bija runa par valsts vai kolektīvās mantas iznīcināšanu. Tagad projektā tiek ierosināts runāt par visa veida mantu, ja tā tiek iznīcināta, izdarot diversiju.

Kas attiecas uz pantiem par deputātu kandidātiem, kā jūs redzat, šobrīd projektā tādu pantu, sākot no 65.2. līdz 65.5.pantam, vispār vairs nav. Šobrīd darba grupa uzskatīja par iespējamu tos vairs neierosināt, lai šajā ziņā mums nebūtu nepieciešams debatēt par jautājumiem, par kuriem atbildība krimināllikumā ir noteikta.

Vienīgi varētu vēl papildināt deputāta Endziņa atbildi uz cienījamā deputāta iepriekš uzdoto jautājumu. Es gribētu sacīt, ka tādos gadījumos, kad ir runa par spiegošanu, ir jāpierāda, lai būtu nozieguma sastāvs. Projektā, ko mēs šeit iesakām, rakstīts, ka personai, kuru sauc pie kriminālatbildības, ir tiešs nodoms izdarīt šādas darbības par labu ārvalstu izlūkdienestam, šādai izlūkdienesta organizācijai. Kā šeit norādīts, viņš ar savu rīcību vēlas kaitēt Latvijas Republikas interesēm. Kādā veidā šis kaitējums izpaužas, tas jau ir fakta jautājums, tas ir konkrētajā lietā noskaidrojams un tiesas sēdē izšķirams.

Lūk, principā tas bija viss, ko es gribēju papildus sacīt. Varbūt ir kādi jautājumi sakarā ar to vai arī rodas kādi citi jautājumi?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, kādi jautājumi ir Niedres kungam? Pirmais bija deputāts Silārs. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Mani interesē, kādēļ tomēr arī šajā projektā, izdarot labojumus Kriminālkodeksa pantos, jūs neesat izslēguši Krjučkova, Johansona vadīto institūtu no mūsu Kriminālprocesa kodeksa?

A.Niedre: Jā, es varu vēlreiz paskaidrot to pašu, ko es jau iepriekšējā reizē paskaidroju. Varu tikai nožēlot, ka man tas neizdevās pietiekami pārliecinoši. Lietas būtība ir tajā ziņā, ka mēs skaram tikai konkrētus noziegumu sastāvus. Un šajā daļā mēs tos dienestus, ko jūs šeit minējāt, izslēdzām. Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz labojumiem, kas tiek izdarīti Kriminālprocesa kodeksā, konkrēti, pašreiz jums iesniegtā projekta 5.lappusē lasām, ka 127.panta 3.daļā tiek ierosināts izslēgt skaitļus, sākot no 59 līdz 65, 67, 68. Tas, salīdzinot ar Kriminālprocesa kodeksu, mums ļauj pārliecināties, ka sakarā ar to šie sastāvi ir izslēgti no jūsu minēto dienestu jurisdikcijas. Pārējā daļā mēs šajā projektā minētos jautājumus neskaram.

I.Silārs: Man šajā sakarībā ir nākamais jautājums: kad tādā gadījumā jūs esat paredzējis iesniegt Augstākajai padomei likumprojektu, kurš pieliks punktu šīs noziedzīgās organizācijas klātbūtnei kriminālprocesā Latvijas Republikā?

A.Niedre: Es vienīgi varētu atbildēt, ka tas jautājums attiecas uz citu darba grupu. Mūsu funkcijās nav pilnvaras izstrādāt priekšlikumus šajā ziņā. Cik es zinu, tad attiecīgu likumu Augstākā padome jau pieņēma. Tas nav stājies spēkā. Šis jautājums kaut kādā mērā arī tur tiek risināts, jūs jau laikam to labāk zināt. Un acīmredzot šai grupai ir jājautā, kad būs tas nākamais projekts.

Es gribētu vēlreiz sacīt, ka mēs nodarbojamies ar materiālo likumu Kriminālkodeksu. Iesniedzot savus priekšlikumus Kriminālkodeksā, mēs attiecīgi ierosinām arī vērsties pie, lūk, šī otrā kodeksa. Tas ir viss. Tās ir mūsu funkcijas, mēs tālāk, kā saka, šajā ziņā uz priekšu neejam. Taču principā es esmu gatavs arī piedalīties tajā darbā, kas tuvinātu šo brīdi, ko jūs šeit minējāt. Tātad tas nav šā projekta uzdevums.

I.Silārs: Tātad jūs vienkārši esat noraidījis manis izteiktos priekšlikumus tajā reizē, kad mēs noraidījām pirmajā lasījumā? Paldies.

A.Niedre: Jā, tā varētu pat sacīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Man ir ļoti liels lūgums izkliedēt manas šaubas par 64.pantu. Tas saucas “Kaitniecība”: “Darbība vai bezdarbība ar nolūku graut rūpniecību, transportu, lauksaimniecību, naudas sistēmu, tirdzniecību vai citu tautas saimniecības nozari, tāpat iestāžu un organizāciju darbība ar mērķi vājināt Latvijas Republiku, ja šī darbība veikta, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes, pretdarbojoties normālam darbam, tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem ar mantas konfiskāciju.” Šaubas man ir tādā sakarībā. Vakar Augstākā padome pieņēma lēmumu šodien pulksten sešos aicināt uz streiku. Šis aicinājums acīmredzot dažviet ir izsau­cis atbalsi. Vai tā ir kaitniecība, kas vājina Latvijas Republiku, virzīta uz rūpniecības graušanu, izmantojot uzņēmumus un organizācijas, vai nav? Vai arī man šajā gadījumā nav taisnība?/

A.Niedre: */Es domāju, ka jums pilnīga taisnība nav. Man liekas, šajā konkrētajā gadījumā tas netiek darīts ar mērķi vājināt Latvijas Republiku. Bet kas vispār attiecas uz šo pantu, tad par to bija runa arī tajā sēdē, kur pirmo reizi tika apspriests šis jautājums. Principā tiek saglabāta dispozīcija, kas eksistēja līdz šim tikai tādēļ, lai mūsu republikas Augstākā padome mūsu interesēs aizsargātu Latvijas Republiku. Tādā veidā, ja jūs gribat tieši uzzināt, tad tas, protams, ir jautājums, kas jāizskata katrā konkrētajā gadījumā. Es personīgi uzskatu, ka diezin vai būs tāds rezultāts, par kādu jūs runājat./

V.Kostins: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Cienījamais Niedres kungs! Es jūs palūgtu komentēt piedāvātā 62.panta redakciju sakarā ar deputāta Šapovālova diezgan nopietno jautājumu. Šeit 62.pantā ir paredzēts, ka pēc šā panta atbildība iestājas tikai tādā gadījumā, ja šī persona– ārvalsts vai valdības pārstāvis– ir oficiāli ieradusies Latvijas Republikā. Šapovālova jautājums satur diezgan lielu realitāti. Es gribētu, lai jūs komentētu. Vai jūs domājat, ka tas, ja šī persona ir oficiāli ieradusies… vai tas dod pamatu tieši šo nodarījumu kvalificēt tā kā šajā nodaļā, kā 62.pantu, vai citā gadījumā iestāsies parastā atbildība? Un vai tas ir pietiekami pārdomāts, jo sekas, man liekas, var būt vienādas. Es jūs lūgtu komentēt.

A.Niedre: Jā, es saprotu. Manā uztverē uz šo jautājumu pilnā mērā atbildēja jau deputāts Endziņš, norādot, ka šajā gadījumā ir runa tikai par oficiāli aicinātām personām un par viņu oficiālām vizītēm. Mēs darba grupā, varētu sacīt, papildus izstrādājot šīs normas projektu, ņēmām par pamatu republikas intereses. Uzskatot, ja reiz kāda persona tiek oficiāli republikas vārdā aicināta vai arī oficiāli ierodas republikā kā oficiāls pārstāvis, tad republikai arī vajag paaugstināt aizsardzību un tā ir jānodrošina. Pārējos gadījumos, jūs jau zināt (es vēl varētu tikai piezīmēt, par to mēs runājām arī jau iepriekšējā reizē), ka neviens no šiem pantiem neparedz atbildību par pašiem smagākajiem dzīvības apdraudējumiem. Tad iestājas atbildība visos gadījumos. Taču arī šeit pat niecīgs apdraudējums pelna, lai sauktu pie atbildības pēc šā panta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi Niedres kungam? Lūdzu, deputāts Matvejevs.

K.Matvejevs: */Cienījamais Niedres kungs! Mans jautājums nav, lai kritizētu likumprojektu, kuru jūs piedāvājat. Vai jūs nesaskatāt zināmu, vismaz formāli loģisku, pretrunu starp šodien pieņemtā konstitucionālā likuma 3.pantu, kurā teikts, ka Latvijas Republikas teritorijā darbojas tikai, uzsveru– tikai tās likumi un lēmumi, un to, ka mēs šodien pieņemam papildinājumus Latvijas PSR Kriminālkodeksam?/

A.Niedre: */Vispirms man jāsaka, ka es pilnīgi neesmu lietas kursā par tā dokumenta saturu, kas šodien šeit tika pieņemts. Bet man liekas, ka te īpašu pretrunu nav. Jo pērn 4.maijā, pieņemot Deklarāciju par neatkarību, mūsu Augstākā padome nolēma, ka mūsu republikas teritorijā darbojas visi tie likumi, kas nav pretrunā ar mūsu republikas interesēm. Es domāju, ka tas, kas šodien pieņemts, šo principu attīsta tālāk, bet nav pretrunā ar to. Nu, iespējams, es ne sevišķi… Jūs apspriedāt, bet es biju ceļā un nedzirdēju./

K.Matvejevs: */Es sapratu jūsu atbildi, jūsu viedokli./

A.Niedre: */Bet man liekas, ka sakarā ar to pretrunas nerodas. Mēs šeit, mūsu republikas teritorijā, atzīstam, ka, piemēram, mums turpina darboties un neviens nedomā atcelt Latvijas PSR Kriminālkodeksa 85.pantu par zādzībām. Un neviens te nesaskatīs pretrunu. Tas, ka mēs pieņemam šo likumu un ienesam papildinājumus jūsu nosauk­tajā kodeksā, arī nerada pretrunas. Zināmā mērā šis jautājums jau tika izvirzīts iepriekšējā reizē, ja jūs atceraties, viens no deputātiem šo jautājumu izvirzīja. Taču to var uzskatīt par vēlēšanos ātrāk pieņemt Latvijas Republikas Kriminālkodeksu. Es domāju, ka šo darbu vajag pasteidzināt. Taču tas ir ļoti nopietns darbs. Jūs zināt, ka…/

K.Matvejevs: */Es saprotu, ka tas ir tīri politisks šķērsgriezums. Bet man liekas, ka tādā redakcijā, kādā mēs šodien pieņēmām konstitucionālo likumu, ar formulējumu “tikai” pretruna tomēr paliek. Ja būtu agrākais formulējums “kas nav pretrunā ar”, tad būtu cita lieta. Bet šeit, kā man liekas, zināma kolīzija ir./

A.Niedre: */Tas jāizlemj deputātiem, jo mēs iesniedzām savu priekšlikumu, ievērojot…/ Jā, es saprotu, jūsu piezīme man vispirms sev jāpārtulko krieviski, lai varētu dot atbildi. Taču vai man vajadzētu atkārtot arī latviešu valodā? Es domāju, ka pretrunu nav, bet tas ir jāizšķir deputātiem.

Priekšsēdētājs: Vai mēs nevarētu, izdarot arī šīs izmaiņas Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā, pieņemt, piemēram, atsevišķi kā ievaddaļu jeb preambulu, jeb 1.pantu šajā likumā par izmaiņām, ka līdz Latvijas krimināl- un kriminālprocesa likumdošanas izstrādāšanai, pieņemšanai Latvijas Republikā tiek lietots Latvijas PSR Kriminālkodekss un Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss ar grozījumiem un papildinājumiem? Turpmāk minētie likumdošanas akti tiks saukti par Latvijas Kriminālkodeksu, par Latvijas Kriminālprocesa kodeksu. Vai tas neatrisinātu šo sāpīgo problēmu, lai gan diezgan populistiski?

A.Niedre: Jā, ja tāda nepieciešamība ir… Pēc būtības es šeit nekādas pretrunas nesaredzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad es varbūt mēģināšu…

A.Niedre: It sevišķi, ja tas tiek iesniegts no deputātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi Niedres kungam? Nav. Paldies, Niedres kungs, par ziņojumu. Sekretariātam lūdzu ziņas par to, kas ir pierakstījies debatēs. Deputāti nav pierakstījušies debatēs.

Es tagad aicinātu deputātus reģistrēties. Tas ir pirmais lasījums, tā ka, protams, visi, kas vēlas, var ierasties zālē un balsot. Mums būs jānobalso par to, ka tas būtu jāpieņem kā steidzams. Lūdzu reģistrācijas režīmu un reģistrēsimies. Rezultāts: 92 deputāti reģistrējušies.

Godātie kolēģi, bija ierosinājums pieņemt šo likumu kā steidzamu, bet par to mums tad ir jānobalso. Tātad pirmais balsojums par to, vai mēs pieņemam šo likumu kā steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim. Rezultāts: par– 66, pret– 13, atturas– 8. Tātad mēs pieņemam šo likumu kā steidzamu šajā formā.

Nākamais balsojums tātad par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam. Rezultāts: par– 70, pret– 9, atturas– 7. Tātad likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Komisijai tas būtu jāgatavo otrajam lasījumam.

Godājamie kolēģi! Sekretariātā ienāca tāda ziņa, ka ir atjaunojusies Latvijas radiotranslācijas tīkla pirmās programmas darbība. Esot ļoti daudzi zvani, ka vajadzētu nolasīt mūsu konstitucionālo likumu… laikam “Sodružestvo” daudzi neklausās. Kādas ir deputātu domas, vai mums tas ir vajadzīgs pirms… vajag, ja? Tātad es atļaušos nolasīt šo mūsu konstitucionālo likumu. Pēc tam vārds būs Zeiles kundzei.

Tātad lasu Latvijas Republikas konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”:

“Apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā,

Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1. Noteikt, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras starptautiski tiesisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme.

2. Atzīt par spēku zaudējušu 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 5.punktu, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai de facto.

3. Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi.

4. Konstitucionālais likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs: Anatolijs Gorbunovs.

Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs: Imants Daudišs.

Rīgā 1991.gada 21.augustā.”

Un vienlaikus šis teksts laikam ir jānolasa arī krievu valodā. (Likuma teksts tiek nolasīts arī krievu valodā. – Red.)

Godājamie kolēģi, tagad, lūdzu, turpināsim darbu. Vārds Zeiles kundzei ziņojumam par likumprojektu otrajam lasījumam.

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija izskatīja deputāta Zaščerinska iesniegto priekšlikumu par papildinājumiem likumprojektam un vienbalsīgi to pieņēma ar šādām izmaiņām: svītrot šajā priekšlikumā teikuma pēdējo daļu– “un Latvijas Republikas valdības lēmumi”, pamatojoties uz to, ka bankas ir suverēnas un tās pakļaujas tikai Augstākās padomes likumiem un lēmumiem. Līdz ar to likumprojekts tiek papildināts ar šo priekšlikumu, kas ir 6.punkts. Likumprojekta 6.punkts pārvēršas par 7.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Otrais lasījums tiek apspriests pa pantiem, tā kā šis likumprojekts nesatur daudz pantu, ir tikai pielikumi. Lūdzu, godājamie kolēģi deputāti, kam ir kas piebilstams par kādu no šiem pantiem? Es domāju, ka mums šodien nav jānosauc pantu numuri, bet vai konkrēti ir kas iebilstams? Ar papildinājumu… Nav. Paldies. Paldies Zeiles kundzei, es lūdzu sekretariātu zvanīt, lai var ierasties… Lūdzu, ieslēgsim reģistrāciju, lai var reģistrēties, jo mums ir notikušas nelielas izmaiņas. Lūdzu reģistrēties godājamos deputātus. Kamēr jūs reģistrējaties, Bojāra kungs klausās radio un paziņo, ka karaspēks atstāj Maskavu. Lūdzu rezultātu: 95 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu, godājamie kolēģi, balsosim otrajā lasījumā par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 22.decembra likumā “Par Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetu””. Rezultāts: 83– par, 2– pret, 6– atturas. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, vai saskaņā ar mūsu darba kārtību ziņotāji par sociālo budžetu ir gatavi? Ir izdalīts deputātiem? Abās valodās ir izdalīts? Lūdzu, jums vārds ziņojumam.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Jums izskatīšanai ir izdalīts Latvijas Republikas Ministru padomes izskatītais un akceptētais Latvijas Republikas 1991.gada valsts sociālās apdrošināšanas budžets. Dažādu diskusiju rezultātā, kas notika pirms šā budžeta apstiprināšanas, budžetā tika pieņemts darba algas fonds, no kura aprēķina sociālo nodokli– 7,7 miljardu rubļu apmērā. Tas ir samērā reāls rādītājs, kurš šā gada laikā kopumā varētu tikt izpildīts. Šā gada pirmajā pusgadā darba samaksas fonds tautas saimniecībā sasniedza 3,5 miljardus rubļu. Ja otrajā pusgadā tiks nodrošināts 20 procentu pieaugums, ko var dot tikko pieņemtais lēmums par darba samaksas paaugstināšanu, tad ir samērā reāli, ka šāds darba algas fonda rādītājs tiek sasniegts. Pirmā pusgada sociālās apdrošināšanas budžeta izpildes rezultāti parāda iespēju, ka ar šiem rādītājiem reāli ir iespējams sabalansēt sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas.

Speciāli pie atsevišķiem posteņiem pakavēties negribu. Es atbildēšu uz deputātu jautājumiem, ja tādi būs. Vienu iespējamu jautājumu mēģināšu atbildēt uzreiz, proti, pabalstu un pensiju izmaksas rādītājos ir paredzēti līdzekļi šo pensiju un pabalstu apmēru indeksācijai. Šo pensiju izmaksai plānoto summu nodrošina valdības vakar pieņemtais lēmums par minimālā pensijas apmēra palielināšanu nestrādājošajiem pensionāriem līdz 230 rubļiem, sākot no 1.septembra. Arī indeksācijai ir paredzēta zināma līdzekļu rezerve, pastāvot noteiktam inflācijas līmenim, kurš būtu saistīts, lai sasniegtu šo 7,7 miljardu rubļu darba algas fondu tautas saimniecībā, lai izmaksātu attiecīgi pabalstus ģimenēm ar bērniem, pārejošas darba nespējas pabalstus un citus sociālās apdrošināšanas izdevumus. Par šo visu es varu atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi Platā kungam? Jautājumu nav. Ir jautājums? Lūdzu, Černaja kungs.

R.Černajs: Lūdzu, vai netiek skatīts jautājums par to pabalstu indeksāciju, kas tiek izmaksāti saskaņā ar darbaspēju zaudēšanu? Proti, strādājošais ir zaudējis darbaspējas, viņam maksā apmēram 60 procentus no algas, kura, teiksim, ir noteikta pirms diviem gadiem. Tā pašlaik ir ļoti niecīga summa.

J.Platais: Tātad ar lēmumu Nr.95 šādu pabalstu indeksācija ir paredzēta, diemžēl… faktiski nevis pabalstu, bet kompensācijas indeksācija tiek paredzēta. Vienīgi par indeksācijas bāzi tiek pieņemts šā gada aprīļa mēnesis. Tādēļ inflācija, kas notikusi no šīs kompensācijas piešķiršanas brīža līdz aprīļa sākumam, praktiski netiek segta. Šeit ir vajadzīgi papildu risinājumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Man ministra vietnieka kungam ir tāds jautājums: vai normalizējas darbs tajā iestādē, kura pārrēķina šos pabalstus, pensijas un citus sociālos maksājumus? Vai tur patiešām arī tagad tika izskatīti budžeta grozījumi, vai ir paredzēti papildu līdzekļi, lai normalizētu darbu šajās iestādēs?

J.Platais: Tātad zināms finansējums ir paredzēts mūsu skaitļošanas centram, lai nodrošinātu šādas izmaksas savlaicīgi. Joprojām mums paliek problēma, ka daudzi strādājošie pensionāri vēl savlaicīgi nesaņem pensijas jaunā apmērā. Pagaidām vēl daudzi no viņiem pensijas saņem vecajos apmēros, jo mēs nespējam izsūtīt. Pasts bieži vien nespēj nodrošināt pietiekami ātru dokumentu piegādi darbavietās. Tātad šī situācija pamazām normalizējas, un tuvākajā laikā jautājums tiks atrisināts.

G.Grūbe: Es vienīgi lūgtu Platā kungu patiešām vērst visas ministrijas uzmanību uz to, ka šis darbs patiešām ir jāpasteidzina. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl ir jautājumi Platā kungam? Jautājumu nav. Paldies ziņotājam. Jautājums sekretariātam: vai ir kādi deputāti pieteikušies debatēs? Deputāti nav pieteikušies debatēs, tāpēc sekretariātu lūdzu zvanīt. Lūdzu reģistrēties. Es domāju, ka Krastiņa kungs var runāt arī reģistrācijas laikā, pārējie, lūdzu, reģistrējieties!

I.Krastiņš: Man, godīgi sakot, ir jautājums juristiem. Redziet, šis iesniegtais dokuments saucas– lēmums. Jautājums man ir tāds: vai budžetu mēs varam apstiprināt ar Augstākās padomes lēmumu? Jo līdz šim visi budžeta apstiprinājumi ir bijuši kā likumi. Es diemžēl nevaru pats sev atbildēt uz to, vai tam ir pietiekams spēks, ja mēs pieņemam lēmumu?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu reģistrācijas rezultātus: 89…90. Uz jautājumu laikam jālūdz atbildēt Endziņa kungam.

A.Endziņš: Ir taisnība, šeit vārda “lēmums” vietā jāraksta “likums”. Tā ir tehniska kļūda.

Priekšsēdētājs: Tātad tehniska kļūda: nevis “lēmums”, bet “likums”. Pirmais lasījums, dabiski. Tātad 90 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu, Krastiņa kungs, vēlreiz pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Tādā gadījumā man būtu lūgums nobalsot par šo likumu kā par steidzamu.

Priekšsēdētājs: Par budžetu ir divās… tā kā tas te nemaina…Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Platais: Ja drīkst, tad es sniegšu mazu paskaidrojumu. Tātad šis nav likums, bet tiek piedāvāts pieņemt lēmumu. Pieņemt ar lēmumu, kas tiek darīts parasti vienā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Bet budžets mums tiek grozīts, mainīts, apstiprināts tikai likumā. Es domāju: ja Platā kungs domā par to, ka tas varētu kavēt realizāciju, tad viņš varētu neuztraukties. Man ir tādas aizdomas, ka šo likumu mēs pieņemsim tikpat ātri, ja nebūs iebildumu, kā vienu otru lēmumu.

J.Platais: Nē, vienīgais tā, ka patlaban nav absolūti nekādas reglamentācijas par sociālās apdrošināšanas budžetu, izņemot to, ka Latvijas Republikas likumā par sociālo nodokļu spēkā stāšanās kārtību ir noteikts: “Ministru padomei iesniegt Augstākajai padomei apstiprināšanai budžetu par sociālo apdrošināšanu”, nav noteikta forma, kā to apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Tas ir budžets. Es neredzu, kāpēc Sociālās nodrošināšanas ministrijai būtu jāprotestē pret likumu. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Viss, kas saistās ar budžetu, vai tas tiek iesniegts apstiprināšanai kā projekts,– tas viss tiek darīts tikai ar likumu. Tikai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Es atvainojos, tas nav Latvijas Republikas valsts budžets, tas ir tikai vienas sociālās sfēras iekšējais sadalījums. Arī iestādēm eksis­tē savi budžeti, un šis ir it kā faktiski ministrijas iekšējais sadalījums. Tas budžets ir stipri nosacīts jēdziens.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Mēs saņēmām mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja oficiālu skaidrojumu. Es domāju, ar to mums ir jāapmierinās. Tātad reģistrējušies mēs bijām. Lūdzu deputātus neatstāt zāli, vismaz tos, kas vēlas piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 86– par, pret nav, atturas– 2. Tātad akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu, kādi būtu papildinājumi, komisijas ierosinājumi par otro lasījumu? Vai mēs to varētu tūlīt izdarīt? Paldies.

Lūdzu, tādā gadījumā balsošanas režīmu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā un galīgi. Godājamie deputāti, kas nav reģistrējušies, jāceļ roka! Rezultāts: 84– par, pret nav, atturas– 2. Likums pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi, vai ir vēl kādi ierosinājumi par jautājumiem, kas būtu izskatāmi šodienas plenārsēdē? Jautājumu nav.

Tādā gadījumā godājamie kolēģi, lūdzu, kādi būtu deputātu ierosinājumi par turpmāko darbu šodien Augstākajā padomē?

Lūdzu, varbūt Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka mums pašreiz ir vajadzīgs pārtraukums. Pulksten 16.30 frakcijas sēde, lūdzu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi paziņojumi par turpmāko?

Tātad pēc 20 minūtēm– Latvijas Tautas frontes frakcijas sēde. Plenārsēdē darbu atsāksim, ja nebūs citu ierosinājumu, rīt pulksten 10.00.

...Es atvainojos, Bērza kungs! Visi piecēlušies stāvēja, es vienkārši nesapratu, ka jūs kaut ko vēlaties teikt pie mikrofona.

(Sēdes beigas)