Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2005. gada 14. decembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2005.gada 14.decembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu A.Klementjeva, A.Bartaševiča, V.Orlova, I.Ribakova, A.Vidavska un V.Agešina jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (Jautājumu reģistra nr.83)

“Par iztikas minimumu valstī”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu A.Golubova, I.Solovjova, O.Deņisova, S.Fjodorova un M.Bekasova jautājums iekšlietu ministram Dz.Jaundžeikaram (Jautājumu reģistra nr.84)

“Par Eiropas Savienības pasu ieviešanu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Sokolovska, A.Aleksejeva, V.Buzajeva, J.Plinera un A.Tolmačova jautājums aizsardzības ministram E.Repšem (Jautājumu reģistra nr.85)

“Par karakuģu iegādi Jūras spēku vajadzībām”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 12.decembrī

Pielikums

Par iztikas minimumu valstī

God. A.Kalvīša kungs!

Pēdējās nedēļās vairāki jūsu vadītās valdības ministri publiski izteikušies par iztikas minimuma aprēķināšanu un nozīmi valstī, kā arī par garantēto minimālo ienākumu un tā sociālo funkciju, kas liecina, ka valdībai nav vienotas izpratnes par šo rādītāju sociālo pielietojumu.

Tā labklājības ministre D.Staķes kundze TV pārraidē “100. pants” apgalvoja, ka iztikas minimumu it kā aprēķinot no visu iedzīvotāju “vidējiem izdevumiem – no 50 latiem līdz pat 50 tūkstošiem latu” un ka reālais iztikas minimums esot apmēram 2/3 statistiski aprēķinātajiem 109 latiem.

Līdzīgu neizpratni D.Staķes kundze demonstrēja par MK noteikto garantēto minimālo ienākumu (šobrīd – 21 lats) apgalvojot, ka šī summa esot vienīgi pašvaldības piemaksa pie cilvēka pamatienākumiem, nevis valsts garantētā summa, lai cilvēks varētu izdzīvot.

Savukārt ekonomikas ministrs A.K.Kariņa kungs, kura pārziņā ir iztikas minimuma aprēķināšana, vēl līdz šim laikam nav ticis skaidrībā, vai iztikas minimuma pamatā esošais patēriņa grozs būtu likvidējams vai vienīgi pārskatāms. (“Neatkarīgā”. 29.11.2005.)

Atzīstot, ka Latvijai kā Eiropas Savienības nabadzīgākajai dalībvalstij ir aktuāli statistikas rādītāji, kas raksturo dzīves dārdzību un iedzīvotāju pirktspēju, mēs uzskatām, ka vēl 1991.gadā izstrādātā metodoloģija patēriņa groza aprēķināšanai ir novecojusi un pilnveidojama. Iespējams, ka atsevišķu preču nosaukumi no šī groza būtu izslēdzami, bet citas preces – iekļaujamas grozā no jauna. Būtisko pakalpojumu cenu līmeņa atšķirību dēļ iztikas minimums dažādos reģionos varētu būt dažāds.

Arī Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis (2006.gadā būs 24 lati), mūsuprāt, neatspoguļo reālo izdzīvošanas minimumu, jo daudzviet ar šo summu nav iespējams segt pat komunālos maksājumus, tādēļ arī šī statistikas rādītāja aprēķināšanas metodika, mūsuprāt, būtu pilnveidojama. Lai šī sociālā pabalsta apmēra pieauguma finanšu slogs negultos vienīgi uz pašvaldību pleciem, būtu nepieciešama attiecīga valsts pamatbudžeta dotācija vai valsts kopbudžeta pārdale par labu pašvaldībām.

Šajā sakarā lūdzam jūs, Ministru prezidenta kungs, atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai jums nešķiet, ka, ņemot vērā jūsu vadītās valdības ministru pretrunīgos un nereti visai nekompetentos izteikumus par valstī noteikto iztikas minimumu un garantēto minimālo ienākumu, to nozīmi un aprēķināšanas metodiku, Ministru kabinetam vajadzētu izskatīt šos jautājumus un formulēt vienotu pozīciju?

2. Ņemot vērā, ka patēriņa groza aprēķināšanas metodika, kas ir pamatā iztikas minimuma noteikšanai, ir pieņemta vēl 1991.gadā (MP 1991.gada 8.aprīļa lēmums Nr.95), vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu šo metodiku pārskatīt?

3. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākums nenodrošina šī pabalsta saņēmējiem minimālos līdzekļus izdzīvošanai, vai jūs neuzskatāt, ka šī summa (2006.gadā būs 24 lati) būtu palielināma? Tā kā šis pabalsts tiek maksāts no pašvaldību budžetiem, tad trūkstošos līdzekļus pašvaldības varbūt varētu iegūt, pārdalot valsts kopbudžetu par labu pašvaldībām vai arī varētu izmantot šiem mērķiem valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ikgadējo pārpalikumu?

Ar cieņu,

LR 8.Saeimas deputāti: A.Klementjevs, A.Bartaševičs,
V.Orlovs, I.Ribakovs, A.Vidavskis, V.Agešins.

2005.gada 7.decembrī

Par Eiropas Savienības pasu ieviešanu

God.Dz.Jaundžeikara kungs!

Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikto politiku dalībvalstīm jau tuvākajos gados būs jānodrošina biometrijas datu – sejas digitālā attēla un pirkstu nospiedumu – iekļaušana jaunā parauga personu apliecinošajos dokumentos, ceļošanas dokumentos, vīzās un uzturēšanās atļaujās. Lai nodrošinātu atbilstošo Eiropas Savienības regulu prasību izpildi, jau sākot ar 2006.gada otro pusi, Latvijā nepieciešams uzsākt jauno pasu ar pases turētāja sejas digitālo attēlu izsniegšanu, bet līdz ar 2008.gada beigām pasēs jāsāk iekļaut informācija arī par pases turētāja pirkstu nospiedumiem.

LSP frakcijas deputāti ir norūpējušies par šo uzdevumu izpildes iespēju un vēlētos zināt, kā ministrijas attiecīgie dienesti un struktūras uz vietām ir sagatavojušies šo uzdevumu veikšanai, kādā stadijā ir pasu veidlapu izgatavošana, kāds šā jautājuma finansējums paredzēts 2006.gada budžetā, vai pilnībā ir atrisināti visi juridiskie jautājumi, kādi papildu finanšu un materiālie resursi ir nepieciešami, kā arī normatīvo dokumentu izmaiņas.

Ar cieņu,

LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, I.Solovjovs,
 O.Deņisovs, S.Fjodorovs, M.Bekasovs

2005.gada 8.decembrī

Par karakuģu iegādi Jūras spēku vajadzībām

2005.gada 24.augustā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki noslēdza līgumu par piecu Nīderlandes jūras spēku kuģu iegādi. Tie ir ALKMAAR klases mīnu meklētāji par 57 miljoniem eiro jeb 40,06 miljoniem latu. Pirmais kuģis Latvijā sagaidāms 2006.gada beigās.

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūras spēkiem ir ilgtermiņa attīstības koncepcija, kurā paredzēts, kādi kuģi ir nepieciešami?

2. Kāpēc Jūras spēku vajadzībām iegādājas vēl piecus mīnu meklētājus, nevis patruļkuģus ar lielāku ātrumu, kuri var veiksmīgāk piedalīties nemilitārās operācijās (piemēram, cilvēku glābšanā)?

3. Kāpēc ir nolemts iegādāties tieši Nīderlandes kuģus?

4. Kāda ir 24.augustā noslēgtā līguma laušanas procedūra un sankcijas par to?

Ar cieņu,

8.Saeimas deputāti: J.Sokolovskis, A.Aleksejevs, V.Buzajevs, J.Pliners, A.Tolmačovs

2005.gada 8.decembrī