Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2005. gada 7. decembrī
Saeimas Prezidijs nolemj:
Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2005.gada 7.decembrī pulksten 17.00:
1. Deputātu A.Klementjeva, A.Bartaševiča, I.Ribakova, A.Vidavska un V.Orlova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (Jautājumu reģistra nr.80)
“Par Latvijas valdības enerģētikas politiku”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
2. Deputātu J.Urbanoviča, A.Bartaševiča, V.Orlova, V.Agešina un I.Ribakova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (Jautājumu reģistra nr.81)
“Par līdzekļu piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
(Atbildes dok.nr.5080)
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2005.gada 5.decembrī
Pielikums
Par Latvijas valdības enerģētikas politiku
God. A.K.Kariņa kungs!
Latvijas Televīzijas 10.novembra raidījumā “Valsts pirmās personas” Jūs izteicāt vairākas visai oriģinālas domas par Latvijas valdības enerģētikas politiku, kuras, mūsuprāt, prasa turpmākus precizējumus.
Jūs apgalvojāt, ka Krievijas gāzes kompānijas “Gazprom” izteikums par gāzes piegādes cenas pieaugumu Latvijai no 2006.gada sākuma par aptuveni 30% esot nevis ekonomiski, bet politiski motivēts, jo neņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemo pirktspēju, kura esot aptuveni puse no Eiropas vidējā līmeņa.
1. Kādi, Jūsuprāt, ir Krievijas kompānijas “Gazprom” politiskie motīvi, nosakot dabasgāzes piegādes cenu Latvijai?
2. Par kādu cenu, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm (piemēram, Vāciju) un citām Austrumeiropas valstīm (piemēram, Poliju) Krievijas gāzes kompānijas piegādā dabasgāzi Latvijai, un vai, Jūsuprāt, šo cenu Latvijai salīdzinājumā ar citām valstīm var uzskatīt par politiski motivētu, tas ir, nesamērīgu un diskriminējošu?
3. Kam pamatā pieder dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvē (cik procentu “Gazprom”, cik procentu “Latvijas gāzei”), un vai Jūsu izteikumus par šo krājumu izmantošanu Latvijas vajadzībām par “veco” cenu nevar iztulkot kā zināmu mājienu par gāzes ekspropriāciju no “Gazprom”? Vai šādi Jūsu izteikumi nevarētu nodarīt kaitējumu labām partnerattiecībām ar Krievijas gāzes monopolistu?
4. Vai dabasgāzes cenu Latvijas iedzīvotājiem nevarētu mazināt arī ar citiem– Latvijai pieejamiem līdzekļiem, piemēram, gāzes abonentmaksas samazināšanu, atvieglotiem infrastruktūras izmantošanas nosacījumiem “Latvijas gāzei” (nekustamā īpašuma (īpaši zemes) noma un privatizācija) un citiem?
5. Kāda ir elektroenerģijas cena, Latvijai pērkot to no tuvējām kaimiņvalstīm– Igaunijas, Lietuvas un Krievijas –, un kādas būs šīs cenas, ja tiks īstenots Jūsu piedāvājums pirkt elektroenerģiju no Somijas, Zviedrijas vai Polijas? Kur Jūs saskatāt izdevīgumu Latvijai, krasi mainot sadarbības partnerus elektroenerģijas tirgū, un vai šādai rīcībai ir izveidoti nepieciešamie elektrotīkli, un cik varētu maksāt to izbūve?
6. Vai Jums neliekas, ka, ņemot vērā Jūsu nozīmīgo ekonomikas ministra posteni, Jums nevajadzētu būt nedaudz apdomīgākam savos publiskajos izteikumos, lai neradītu lieku ažiotāžu Latvijas un Latvijas kaimiņvalstu enerģētikas tirgos?
LR 8.Saeimas deputāti:
A.Klementjevs, A.Bartaševičs,
I.Ribakovs, A.Vidavskis, V.Orlovs
2005.gada 14.novembrī
Par līdzekļu piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam
God. O.Spurdziņa kungs!
Š.g. 16.novembrī Jūs, pildot Ministru prezidenta pienākumus, ar rīkojumu Nr.732 piešķīrāt no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam 284 000 latu šādiem mērķiem:
1. 100 000 latu kapitālajiem izdevumiem par mēbeļu un datoru iegādi 14 jaunu darba vietu izveidošanai un sekretariāta darbspējas paaugstināšanai.
2. 144 000 latu investīcijām, no tiem:
2.1. 100 000 latu– integrētas valsts informācijas sistēmas pirmā posma izveides paātrināšanai;
2.2. 30 000 latu– vienota valsts portāla attīstībai;
2.3. 14 000 latu– vienotas Ministru kabineta dokumentu vadības sistēmas izveidei un attīstībai.
3. 40 000 latu kārtējiem izdevumiem, lai nodrošinātu funkciju izpildi, kas saistītas ar veicamo darbu un uzdevumu apjoma pieaugumu, no tiem:
3.1. 20 000 latu– kancelejas preču un inventāra iegādei;
3.2. 20 000 latu– valsts informācijas projektu ekspertīzei.
Ņemot vērā, ka valsts pamatbudžeta apakšprogramma “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kā likums paredzēta vienreizējiem maksājumiem, kas saistīti ar stihiskām nelaimēm (ūdensplūdi, sausums, vētras) vai vienreizēju palīdzību ugunsgrēku vai citu nelaimju gadījumos, šis papildu finansējums ministra sekretariātam 1,5 mēnešus pirms budžeta gada noslēguma izraisa vairākus jautājumus, īpaši ņemot vērā, ka, jau grozot 2005.gada valsts budžetu š.g. augustā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam tā “darbaspējas paaugstināšanai” papildus tika piešķirti 187 tūkstoši latu.
Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Kāda neparedzēta vajadzība spieda Ministru kabinetu 2005.gada beigās būtiski– vairāk par 15%– palielināt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (turpmāk– sekretariāta) budžetu (kopējais 2005.gada budžets, kā zināms, bija 1,86 miljoni latu)?
2. Vai Finanšu ministrijā līdz tam bija izskatīti un apmierināti visi pieteikumi par palīdzību dažādu nelaimju gadījumos, ja valsts pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” izveidojās “ekonomija”, kuru varēja izlietot valsts ierēdņu aparāta vajadzībām?
3. No rīkojuma Nr.732 teksta redzams, ka 14 jaunu darbavietu izveidei (mēbeles, datori) tiks tērēti 100 tūkstoši latu, tas ir, 7,14 tūkstoši latu vienai darbavietai. Pēc kādiem normatīviem vadoties, noteikta šī summa un vai tā atbilst citās ministrijās esošajai praksei, ņemot vērā, ka papildu mēbeļu un datoru iegādei sekretariātam jau 2005.gada augustā papildus tika atvēlēti 90 tūkstoši latu?
4. Kādā veidā līdz gada beigām par 100 tūkstošiem latu plānots “paātrināt integrētas valsts informācijas sistēmas pirmā posma izveidi”?
5. Kāda bija nepieciešamība līdz gada beigām sekretariāta vajadzībām papildus iegādāties kancelejas preces un inventāru, tas ir, preces par 500 latiem uz katru sekretariātā strādājošo? Kādi normatīvi nosaka šo kancelejas preču apjomu?
6. 2005.gada laikā papildus 20 tūkstoši latu “Valsts informācijas projektu ekspertīzei” sekretariātam tiek piešķirti jau atkārtoti. Kas veic šīs ekspertīzes un kā notikusi pretendentu atlase?
7. Kas pēc 2005.gada valsts budžeta grozījumiem sekretariāta vajadzībām veicis “E-pārvaldes attīstībai nepieciešamos pētījumus par esošo situāciju” 50 tūkstošu latu apmērā un kā notikusi pretendentu atlase?
8. Vai pirms papildu līdzekļu piešķiršanas Finanšu ministrija ir saņēmusi neatkarīgu atzinumu par šo līdzekļu izmantošanas nepieciešamību un lietderību sekretariātam 2005.gada beigās? Kāds ir šis atzinums?
9. Vai papildu finanšu līdzekļu izlietošanas mērķtiecība un lietderība sekretariātā nebūtu Valsts kontroles pārbaudes vērta?
LR 8.Saeimas deputāti:
J.Urbanovičs, A.Bartaševičs,
V.Orlovs, V.Agešins, I.Ribakovs
2005.gada 22.novembrī