Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 8. decembra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

L.Ozoliņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Neskatoties uz to, ka sēde bija ļoti īsa, tajā bija vairāki būtiski priekšlikumi un likumu grozījumi. Kā vienu no tiem gribētu minēt likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridisko augstskolu”. Vēsture nav gara– dibinot Rīgas Juridisko augstskolu, tajā piedalījās Sorosa fonds un to parakstīja arī mūsu toreizējais Ministru prezidents Valdis Birkavs. Pašreiz šī situācija beigusies ar krahu, un, lai glābtu esošo situāciju, Saeimai ļoti steidzami bija jāizskata likumprojekts, kurā atrunāts, ka Rīgas Juridiskā augstskola pāriet Latvijas Universitātes valdījumā. Vēl līdz šim ir sarežģīti īpašumu attiecību notikumu skaidrojumi, un, šķiet, būs arī pēc tam. Iespējams, ka izbēgsim no tā drūmā likteņa, kāds bija mūsu attiecībās ar Zviedriju sagrieztā kuģa lietā un vēl citās tiesu lietās, kur Latvija atkārtoti zaudēja. Ir cerības, ka šoreiz Latvija varbūt paliks pie neizšķirta rezultāta, lai gan pašreiz zaudējumi jau sākušies.

Viens no sēdes ļoti svarīgiem jautājumiem bija frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums grozīt Pilsonības likumu, par kuru šodienas laikrakstā “Latvijas Avīze” ir plaši komentāri. Vai sekosim Čehijas piemēram? Proti, Čehijā paredzēts cietumsods par komunisma noziegumu, tātad par okupācijas un 1968.gada Čehijas notikumu noliegšanu kā noziegumu paredzēts kriminālsods līdz pat trim gadiem. Un par izteikušies gan Jānis Šmits, gan Augusts Brigmanis, gan Andrejs Klementjevs. A.Klementjeva vienīgais arguments bija, ka nav notikusi tiesas prāva līdzīgi Nirnbergas tiesai par nacisma noziegumiem; ka nav izvērtēti komunisma noziegumi, lai gan komunisma noziegums visiem ir skaidrs, un šaubu šeit nav. Tomēr mūsu cienītie pilsoņi un “jaunpilsoņi” strikti aizstāv to, ka okupācijas sekas šeit nav būtiskas vai arī to vispār nav.

Tāpēc Zaļo un Zemnieku frakcija mēģināja atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosinātos Pilsonības likuma grozījumus. M.Grīnblata argumentācija bija pietiekami skaidra, tomēr jāuzsver, ka tieši E.Aldermanes vadībā notika pilsonības piešķīrēju– eksaminatoru– uzpirkšana, maksājot no 300 līdz pat 800 latiem par pilsonības iegūšanu. Tā kā tas ir absolūti nepieņemami, bija nepieciešams Pilsonības likumu pārskatīt un noteikt stingrākas normas. Likumu varēja labot un, kā daudzi droši vien domā, to varēja arī mīkstināt. Diemžēl balsojums bija tāds, ka tikai desmit balsis bija par tēvzemiešu priekšlikumu.

V.Agešins
(politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Vērtējot šodienas Saeimas sēdi, gribētos pateikt sekojošo.

Mums šķiet, ka Saeimā un valdībā jābūt pārstāvētiem tādiem politiskiem spēkiem un cilvēkiem, kuri būs spējīgi precīzi noteikt Latvijas turpmāko attīstības stratēģiju, bet galvenokārt būs spējīgi apvienot sabiedrību, kura sašķelta pēc sociālajām un nacionālajām pazīmēm. Šī apvienošanās balstīta uz saskaņas, sociālās solidaritātes un sabiedrības pārticības principu. Diemžēl šie pamatprincipi mūsu valstī netiek ievēroti. Mēs, politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” frakcija, vēlamies valdībā un Saeimā nepieļaut nacionālo radikālismu, kas, mūsuprāt, traucē latviešus un nelatviešus dzīvot mierā un saskaņā, mākslīgi provocējot sabiedrības šķelšanos pēc nacionālajām pazīmēm, līdz ar to novēršot Latvijas iedzīvotāju uzmanību no samilzušām, neatrisinātām sociālajām problēmām. Un mēs esam pārliecināti, ka saskaņa ir sabiedrības stabilitātes pamats un pārliecība par rītdienu, savukārt radikālisms– tas ir ceļš uz tumsu un neziņu. Tā kā valdība nav spējīga risināt sociāli ekonomiskas problēmas, “Saskaņas centrs” vēlas piedāvāt veselu virkni likumdošanas iniciatīvu.

Pirmām kārtām– sociālajā blokā. Mēs uzskatām, ka nepieciešama pensiju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī mazo pensiju paātrināta indeksācija līdz iztikas minimumam. Otrkārt– invaliditātes pensiju neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Treškārt– ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana līdz minimālās algas līmenim; iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes ieviešana; likuma pieņemšana par dzelzceļnieku, skolotāju un pasniedzēju izdienas pensijām; likumu par dzīvojamās telpas īri un valsts un pašvaldību dzīvokļu palīdzību izpildes nodrošināšanu ar valsts budžeta finansējumu; iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes samazināšana līdz piecpadsmit procentiem; valsts sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikumu izmantošana pensionāru vajadzībām; pārstrādātās Eiropas Sociālas hartas ratifikācija un līdzīgi pasākumi. Tuvākajā laikā “Saskaņas centra” frakcijas deputāti mēģinās iestrādāt šīs normas mūsu likumdošanā.

V.Šiliņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien sēdē, mūsuprāt, būtisks bija jautājums par demokrātiska principa ieviešanu biedrībām un nodibinājumiem, kuriem ir sabiedriskā labuma statuss, un kādā veidā tie saņem ziedojumus. Izskatot likumus valsts budžeta paketē, bijām balsojuši par nedemokrātisku formu likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Šodien pēc īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovska iesnieguma šis balsojums tika pārskatīts un vēlreiz lemts par tām organizācijām, kuras turpmāk saņems šo nodokli. Mēs lēmām arī par to, ka visas biedrības un nodibinājumi, kuri ir saņēmuši sabiedriskā labuma statusu, turpmāk varēs saņemt ziedojumu no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Līdz ar to tika izdarīti grozījumi abos šajos likumos, un turpmāk šī demokrātiskā situācija visu biedrību un nodibinājumu vidū tiks ieviesta. Likuma labojumi stājas spēkā jau ar to pieņemšanas laiku.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Gribu vēlreiz apliecināt, ka mēs iestājamies par cilvēku līdztiesību, labklājību, drošību.

Tomēr Latvijā katru gadu mirst par 12–13 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā dzimst. Mēs esam nabagākā valsts no tām 10 valstīm, kuras nesen iestājās Eiropas Savienībā. Inflācija aug, cenas arī. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā cenas augušas vismaz par 25 procentiem: apaviem un drēbēm– vairāk par 11 procentiem; pārtikai– apmēram par 33 procentiem un tā tālāk. Bet diemžēl ir partijas un deputāti, kuri rīkojas vai mēģina rīkoties pēc principa– Skaldi un valdi, lai tikai cilvēki nedomātu par to, kas nepieciešams katru dienu– tā ir ēšana, dzīvoklis, transports un tā joprojām. Tēvzemieši ilgus gadus bija valdībā, kurā bija gan premjeri un ministri, un tagad viņi liek uz galda tādus likumprojektus, kuri neatbilst starptautiskajiem dokumentiem, kuri šķeļ sabiedrību un var pat izraisīt starpnacionālu naidu. Paldies Saeimai, tomēr veselais saprāts vēl eksistē, ka tēvzemiešu priekšlikumi– grozījumi Pilsonības likumā– šodien tika noraidīti. Domāju, ka tauta savu vārdu pateica jau 1998.gadā, kad bija referendums. Pa šiem gadiem gandrīz 100000 iedzīvotāju ieguva pilsonību, viņi pilnvērtīgi var piedalīties Latvijas dzīvē, tajā skaitā arī politiskajā dzīvē. Ceru, ka šis ceļš ir neatgriezenisks. Mēs varam cienīt viens otru un sadzīvot blakus. Kultūras nekaro, un ceru, cilvēki arī nekaros.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien bija diezgan ražīga Saeimas darba diena, un, protams, ļoti ražīga ir arī visa Saeimas darba nedēļa.

Juridiskā komisija šonedēļ galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas Pirmās partijas iniciētos Latvijas Republikas Satversmes grozījumus, kuros paredz noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību– savienību starp vīrieti un sievieti. Laulība starp vīrieti un sievieti ir vienīgā iespējamā savienība, kas var nodrošināt valsts pastāvēšanu. Tieši Latvijas Republikas Satversme ir tas likums, kur mums jādefinē, kādas vērtības valsts aizsargā. Balsojums par šo likumprojektu paredzams nākamajā ceturtdienā.

Patlaban Sociālo un darba lietu komisija gatavo otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Komisija atbalstīja Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita ierosinājumu, ka reliģiskajām organizācijām būs tiesības nepieņemt darbā cilvēkus, kuru uzskati vai pārliecība nesaskan ar konkrētās reliģiskās organizācijas mācību. Par minēto priekšlikumu iestājās arī vairāku tradicionālo konfesiju pārstāvji, kuri bija ieradušies uz komisijas sēdi. Diemžēl komisijas deputāti Eiropas Komisijas saņemto aizrādījumu un seksuālo minoritāšu agresīvās pārliecības uzspiešanas ietekmē uzskatīja par nepieciešamu likumā atrunāt, ka turpmāk darba attiecībās īpaši aizsargājami darbinieki būs arī seksuālās orientācijas dēļ. Latvijas Pirmā partija to neatbalsta un uzskata, ka šī īpatnība pilnīgi iekļaujas likumā vārdos “un citi apstākļi”.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ko vada mūsu ministrs, ierosinājusi Labklājības ministrijai izstrādāt variantu arī par māmiņu algām, kas paredzētu nesamazināt bērnu kopšanas pabalstu strādājošajiem vecākiem un ļautu katrai ģimenei īpaši izšķirties par to, vai paralēli bērna kopšanai atvēlētajam laikam iet arī strādāt. Izstrādājot šo variantu, jābūt tādam rezultātam, lai nezustu pabalsta galvenā jēga. Pabalsts tika paredzēts tāpēc, ka pirmajā dzīves gadā mātes tuvums bērnam ir visvairāk nepieciešams, un naudas daudzums ne vienmēr to var atsvērt. Risinot šo jautājumu, pirmajā vietā ir jāliek bērna intereses. Ja māte nav gatava ziedot vienu gadu sava bērna audzināšanai, vai tas ir normāli? Mums ir vajadzīgi laimīgi bērni.

Šī gada 6.decembrī Latvijas Pirmās partijas frakcija Saeimas Prezidijā iesniedza arī grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Partija uzskata, ka nepieciešams izvirzīt stingrākas prasības azartspēļu organizētājiem, lai ierobežotu azartspēļu skaitu un pieejamību, tādējādi mazinot šīs nozares radītās nelabvēlīgās sekas sabiedrībā. Likumprojektu parakstīja arī atsevišķi frakcijas “Jaunais laiks” un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti. Ceram, ka arī pārējie kolēģi mūs šajā jautājumā atbalstīs.

M.Grīnblats
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Šodien apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza Saeimā visai apjomīgus grozījumus Pilsonības likumā. Uzskatām, ka apstākļi pilsonības pastiprināšanai ir vairāk nekā nobrieduši, proti, neesam startējuši tikai tāpēc, ka pirms dienas būtu izdomājuši šādus grozījumus. Jāsaka, mēs gaidījām valdības priekšlikumus, tomēr veltīgi. Un valdības attieksmē redzam, ka tā uzskata, ka latviešu valodas pozīcijas sabiedrībā veiksmīgi nostiprinās; pilsonības pretendenti valodu prot un lieto, kaut gan novērojumi diemžēl bieži vien ir pilnīgi pretēji. Mums ir dziļas šaubas par to, ka Naturalizācijas pārvaldē viss ir kārtībā un tās vadība izmeklē dažu tās darbinieku rīcību vienā vai otrā atsevišķā pilsētā. Mēs aicinām premjeru organizēt starpministriju darba grupu, kas izvērtētu arī Naturalizācijas pārvaldes vadības līdzšinējo darbību. Tiesu vara, kā mēs redzam, Latvijā uzskata, ka pilsonības pirkšana ir maznozīmīgs pārkāpums, par kuru tāds īsts sods nemaz nepienākas.

Lūk, tas ir tas fons, kura dēļ mēs vēlamies ķerties pie šā likuma grozīšanas, uzskatot, ka ir dažāda veida pretvalstiskas akcijas un aktivitātes, it sevišķi Latvijas valsts svētku dienās; okupācijas fakta sistemātiska noliegšana; bezgala daudz priekšlikumu, kur nepilsoņi nepamatoti tiek pielīdzināti pilsoņiem it kā uz tā pamata, kā teica deputāts J.Pliners, ka mēs visi kādreiz bijām vienādi– gan okupētie, gan okupējamie; otras valsts valodas, tajā skaitā arī mazliet grozītā formā prasības, kas ir pilnīgā pretrunā gan ar Satversmi, gan ar deputātu svinīgo solījumu no tribīnes, kā arī vairākas citas lietas mūs pārliecina, ka šādi grozījumi Pilsonības likumā ir vajadzīgi.

Atgādinām, ka pēdējā lielā diskusija par Pilsonības likumu bija 1998.gadā un pilsonības liberalizācijas piekritēji guva mazpārliecinošu uzvaru– ar 54 procentiem pret 45 procentiem. Pret mums tobrīd darbojās visas valdības valdošās partijas, Valsts prezidents un lielākie masu saziņas līdzekļi.

Uzskatām, ka tas, ka tik ļoti daudz centrisko partiju– gan Tautas partijas, gan “Latvijas ceļa”, gan Zemnieku savienības– vēlētāju toreiz balsoja par mūsu priekšlikumu, liecina, ka sabiedrības noskaņojums tomēr bija par labu tam, ka likums jāpadara stingrāks. Mēs vadāmies no tā, ka Latvijas Republika nav atdalījusies no Padomju Savienības, un līdz ar to mums jāveido arī atbilstošs likums. Šajā gadījumā nepilsoņi mums nav jāpielīdzina imigrantiem tādā izpratnē, kādā tas ir Rietumeiropas valstīs, bet jāvadās no savas vēsturiskās situācijas īpatnībām. Mūsu mērķis ir viens– stiprināt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, nostiprināt Satversmes 1. un 4.pantu, it īpaši latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tādējādi mums ir četri būtiski priekšlikumi.

Naturalizācijas apturēšana okupācijas laikā iebraukušajiem un viņu pēcnācējiem līdz brīdim, kad Krievija gribēs nopietni risināt deokupācijas jautājumus, un diemžēl tas tik drīz nebūs.

Otrām kārtām, pilsonības piešķiršanas stingras kvotas, kas garantēs tās augstāku kvalitāti, jo arī Rietumos redzams, ka vairāk par 0,1 procentu demokrātiskā valstī šo pilsonību nevar iegūt.

Stingrākas valsts valodas un lojalitātes prasības, izņēmuma kārtā pieļaut dubulto pilsonību atsevišķām Latvijas pilsoņu grupām, kas nonākušas ārzemēs, galvenokārt Rietumu demokrātiskajās valstīs.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeima nolēma nodot komisijām izskatīšanai likumprojektu “Par Konvencijas par bērnu tiesībām papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju”. Konvencijas 34.pants uzliek valstij par pienākumu aizsargāt bērnu pret visa veida seksuālu ekspluatāciju, tajā skaitā arī par bērna piespiešanu piekopt jebkādu nelikumīgu seksuālu darbību, bērna izmantošanu ekspluatācijas nolūkos prostitūcijā vai kādā citā nelikumīgā seksuālā praksē, bērna izmantošanu ekspluatācijas nolūkā pornogrāfijā vai pornogrāfijas materiālos.

Saeimā šodien trešajā galīgajā lasījumā pieņemts likums “Grozījumi Krimināllikumā”. Likuma 88.pants “Terorisms” pieņemts jaunā redakcijā– par šādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskās organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskās organizācijas interesēm... Saskaņā ar šādu dispozīciju minētajā pantā jebkurš izdarītais apzinātais kriminālpārkāpums varētu tikt kvalificēts kā terorisms.

Un trešais. Latvijas Sociālistiskā partija šodien nosūtīja iekšlietu ministram Dz.Jaundžeikaram jautājumus. Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikto politiku dalībvalstīm jau tuvākajos gados būs jānodrošina biometrijas datu– sejas digitālā attēla un paraksta nospieduma– iekļaušana jaunā parauga personu apliecinošos dokumentos, tas ir, ceļošanas dokumentos, vīzās un uzturēšanās atļaujās. Atbilstoši Eiropas Savienības regulu prasībām izpilde jānodrošina jau ar 2006.gada otro pusgadu. Latvijai nepieciešams uzsākt jaunu pasu un pases turētāju sejas digitālo attēlu iesniegšanu, bet līdz 2008.gada beigām pasēs jāsāk iekļaut informāciju arī par pases turētāja īkšķa nospiedumu. Diemžēl tādām darbībām ne šajā gadā, ne nākamajā valsts budžetā nav paredzēts neviens santīms. Jaunu pasu izgatavošanai vajag vismaz 7 miljonus latu un datu bāzes izgatavošanai vajag vēl papildus 2,8 miljonus latu. Proti, mēs gribam zināt no Dz.Jaundžeikara kunga, ko viņš dara šī jautājuma risināšanā.

V.Paegle
(Tautas partijas frakcija):

NATO Padomes lēmums rīkot valdību vadītāju sēdi Rīgā, manuprāt, aizēnojis visus citus šī brīža notikumus.

Tomēr jāpiezīmē dažas lietas. Vispirms tas, ka pie mums Saeimā šodien viesojās Igaunijas Republikas Valsts prezidents A.Rītels un uzsvēra to, ka, neskatoties uz mūsu uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO, Baltijas valstu vienotība joprojām ir ārkārtīgi būtiska.

Vēl jautājums, protams, par Pilsonības likuma atvēršanu. Tautas partija uzskata, ka šis nav īstais brīdis atvērt likumu, jo vaina, mūsuprāt, nav vis likumā, bet gan izpildes mehānismā.

Domāju, ka svarīgākais ir jautājums, cik apzinīgi un veiksmīgi mēs realizējam jaunu pilsoņu uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Un šeit varbūt ir tiešām institūciju mazspēja, kas prasa gan no deputātiem, gan no Saeimas uzraudzīt šā likuma ieviešanu dzīvē. Šis nav arī īstais jautājums priekšvēlēšanu kampaņas laikā, jo liedz mums skatīt šo jautājumu objektīvi.

Svarīgākais tomēr ir tas, ka NATO samits būs Rīgā, un tas ir mūsu valsts ārkārtīgi izcils ārpolitikas sasniegums. Šāds sarīkojums bijušajā PSRS telpā tiks rīkots pirmo reizi. Šeit ir ļoti daudz simbolisma. Tas zināmā mērā ir mūsu drošības un ārpolitikas brieduma apliecinājums. Latvija ir līdzvērtīga dalībniece demokrātisku valstu saimē. Mēs esam paraugs tām valstīm, kas šobrīd vēl tiecas pēc brīvības un demokrātijas. Visaptveroša drošība joprojām ir mūsu drošības stūrakmens, un NATO ir Latvijas balsts. Nākamais gads, es domāju, mums visiem būs ārkārtīgi izaicinošs– pierādīt, ka esam politiski atbildīgi, ka valstiski apsvērumi tomēr svarīgāki par savtīgiem politiskiem mērķiem. Nākamā gada laikā, pieņemot šo lēmumu, būsim pasaules uzmanības centrā. NATO samits ir svarīgs aicinājums– vēlēšanu gadā darboties nevis politiski, bet valstiski.

Saeimas preses dienests