Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Baltijas Krievu institūta rektora apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likumu Ministru kabinets apstiprināja fizikas doktoru Arkādiju Vocišu par Baltijas Krievu institūta rektoru.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, 2005.gada 4.oktobrī Baltijas Krievu institūta Satversmes sapulcē par Baltijas Krievu institūta rektoru tika ievēlēts fizikas doktors Arkādijs Vocišs, kurš strādāja par Baltijas Krievu institūta studiju programmu prorektoru.

Pieņemti “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās 2006.gadā”.

Noteikumi nosaka sākuma termiņu 2006.gadā reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas sāk 2006.gada 10.jūlijā.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.298 “Eiroatlantisko lietu padomes nolikums””.

Grozījums nosaka, ka padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Informācijas analīzes dienesta vadītājs. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var pieaicināt arī citas amatpersonas un ekspertus.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, ņemot vērā Eiroatlantisko lietu padomē (ELP) izskatāmo jautājumu raksturu un to, ka Informācijas analīzes dienesta uzdevums ir informēt valsts varas un pārvaldes institūciju atbildīgās amatpersonas par valsts drošības apdraudējumiem un izstrādāt valsts apdraudējuma analīzi un ieteikumus Nacionālās drošības padomei par valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm, būtu nepieciešams piešķirt šīs Informācijas analīzes dienesta vadītājam padomdevēja tiesības ELP.

Pieņemti “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 2.marta rīkojumā Nr.130 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu””.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, veicot grozījumu Ministru kabineta rīkojumā “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”, ir paredzēts atbalstīt Kalpaka pieminekļa laukuma izveidi ar līdzfinansējumu 129 826 lati.

Lai neļautu aizmirstībai pulkveža Oskara Kalpaka nopelnus Latvijas valsts izveidošanā, lai Oskara Kalpaka vārds kļūtu par karavīra pašaizliedzības simbolu un sabiedrībā, jaunatnē un Latvijas bruņotajos spēkos vairotu patriotisma garu, ir nepieciešama plašāka pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas iemūžināšana.

Kalpaka pieminekļa fonds jau 2003.gadā vienojās ar Rīgas pilsētas domi par to, ka Oskara Kalpaka piemineklis atradīsies Esplanādē. Pieminekļa atrašanās vieta ir saskaņota ar Rīgas Vēsturiskā centra padomi un Rīgas domes pieminekļu padomi.

Oskara Kalpaka pieminekļa būvniecību plānots realizēt no brīvprātīgo ziedotāju līdzekļiem, taču, lai uzsāktu pieminekļa būvniecību, ir nepieciešams izveidot pieminekļa laukumu, kas kalpotu kā Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju norises vieta.

Sadarbība šī projekta realizācijā tika sākta jau pagājušajā gadā, kad Aizsardzības ministrija atbalstīja siltumtrases pārbūvi ar Ls 112 000, kas bija pirmais solis pieminekļa laukuma izveidei. Pašreiz siltumtrases pārbūve ir pabeigta, taču, ņemot vērā pieaugošās materiālu un citas izmaksas, faktiski projekta realizācijā ir nepieciešami papildus 94 819 lati. Bez tam jau tagad tiek sākti sagatavošanas darbi laukuma izbūvei, jo pieminekli plānots atklāt nākamgad. Kopējās laukuma izbūves izmaksas pašreiz tiek plānotas aptuveni 176 tūkstoši latu, ko Aizsardzības ministrija ir gatava atbalstīt ar līdzfinansējumu. Daļu no šī finansējuma Aizsardzības ministrija ir gatava piešķirt 2005.gadā, bet pārējo tiek plānots piešķirt nākamgad. Kalpaka pieminekļa fonds ir sācis pārrunas ar Rīgas domi par piedalīšanos projektā ar līdzfinansējumu 74 808 lati, kas ir nepieciešami papildus siltumtrases pārbūvei, un ir saņemts Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas komitejas sēdes protokola izraksts ar konceptuālu atbalstu šim projektam.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”.

Kā norāda Ekonomikas ministrija, spēkā esošā Valsts statistikas likuma (likums) redakcija ietver sevī normas, kuras nav saskaņotas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un Komerclikuma prasībām. Lai novērstu šīs pretrunas, ir sagatavoti grozījumi Valsts statistikas likumā.

Likumprojekta mērķis ir novērst likumā esošās nepilnības. Projekts paredz: grozīt valsts statistikas definīciju, nosakot, ka valsts statistika ir tā, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts vai pašvaldības iestāde valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros, kā arī Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepieciešams, lai neprofesionāli savākta statistika netiktu uzskatīta par valsts statistiku.

Likumprojekts paredz grozīt “respondenta” definīciju, jo esošā definīcija neaptver visu to subjektu loku, no kuriem tiek vākta vai nākotnē tiks vākta statistiskā informācija. Likumprojekts nosaka, ka respondents ir – fiziska persona, juridiska persona, komersants vai pub­liska persona, kura pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai kādas citas valsts vai pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma sagatavo un iesniedz individuālos statistiskos datus.

Likums papildināts ar deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt nacionālās klasifikācijas, kuras pašlaik tiek apstiprinātas ar ministriju un iestāžu rīkojumiem.

No likuma paredzēts svītrot vārdus par vietējām statistikas nodaļām, jo no 2005.gada 1.janvāra šādu nodaļu vairs nav, kā arī noteikt, ka valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros apkopotā kopsavilkuma informācija ir pieejama bez maksas.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai. Pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanai valsts mērķdotāciju piešķir līdz 10 000 latiem.

Valsts mērķdotāciju apvienošanās projekta sagatavošanai attiecīgajai pašvaldībai piešķir un izmaksā, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu.

Lai saņemtu valsts mērķdotāciju apvienošanās projekta sagatavošanai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iesniedzami šādi dokumenti: pašvaldību grupas pieteikums apvienošanās projekta sagatavošanai; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 8.pantu; apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāme un priekšlikumi par projekta izpildes termiņu, kas nevar būt garāks par sešiem mēnešiem no mērķdotācijas piešķiršanas brīža.

Ja Administratīvi teritoriālās reformas padome (padome) atzīst, ka pašvaldību grupas pieteikums atbilst Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim, ministrija divu nedēļu laikā pēc padomes atzinuma saņemšanas sagatavo ministra rīkojuma projektu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu apvienošanās projekta sagatavošanai saskaņā ar valsts pamatbudžeta programmas “Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei” finansēšanas plānu.

Ja valsts budžetā apvienošanās projekta sagatavošanai paredzētie finanšu līdzekļi ir izlietoti, iesniegtos dokumentus izvērtē padome, bet ministrs rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu paraksta pēc attiecīgā finansējuma piešķiršanas budžeta programmā.

Ja par apvienošanās projektu pašvaldību grupai mērķdotācija jau bijusi piešķirta agrāk, šajos noteikumos noteikto valsts mērķdotāciju pašvaldībai nepiešķir.

Pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu, ministrija divu nedēļu laikā pārskaita attiecīgās pašvaldības budžetā 40% no noteiktās valsts mērķdotācijas summas. Atlikušos 60% no noteiktās mērķdotācijas summas pārskaita pēc tam, kad ministrijā iesniegts izstrādātais apvienošanās projekts un attiecīgo projektā ietverto pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apvienošanos. Ministrija divas reizes gadā informē Ministru kabinetu par pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai piešķirto valsts mērķdotāciju izlietojumu. Mērķdotāciju saņēmējs reizi divos mēnešos iesniedz ministrijā pārskatu par projekta izstrādes gaitu un grafiku, kā arī mērķdotācijas izlietojumu.

Pieņemts rīkojums “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdzekļus pārskaitīšanai pašvaldībām.

Piešķirti:1424 lati Liepājas rajona Bārtas pagasta padomei vētras seku likvidēšanai pašvaldības ēkām “Ievas”, “Viesuļi”, ēkas “Viesuļi” malkas šķūnim, “Stallis” Nr.2, Nr.3, Nr.4, Nr.6, Nr.7 Liepājas rajona Bārtas pagastā.

15 000 latu Saldus rajona Lutriņu pagasta padomei jauna apkures katla iegādei un uzstādīšanai Lutriņu pamatskolā.

33 986 lati Dobeles pilsētas domei Dobeles 2.vidusskolas avārijas stāvoklī esošās apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas remontam.

99 457 lati Alūksnes rajona padomei Trapenes pagasta bērnudārza ēkas renovācijai, pielāgojot to pansionāta vajadzībām.

15 507 lati Saldus rajona Novadnieku pagasta padomei Sātiņu pamatskolas avārijas stāvoklī esošās malkas apkures sistēmas nomaiņai uz centrālapkures sistēmu.

49 484 lati Jēkabpils pilsētas domei Jēkabpils vakara vidusskolas ēkas avārijas stāvoklī Jēkabpilī, Meža ielā 9, logu nomaiņai.

15 000 latu Talsu pilsētas domei siltumtrases, kura nodrošina siltumu Talsu slimnīcas bērnu nodaļai un Talsu sieviešu un bērnu krīzes centram, remontam.

12 108 lati Gulbenes rajona Rankas pagasta padomei 2005.gada 11.septembra stiprā vēja radīto seku novēršanai pirmsskolas izglītības iestādē “Ābelīte”.

29 088 lati Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei gājēju tilta pār Ķekaviņas upi remontam.

9450 lati Liepājas rajona Aizputes pilsētas domei Aizputes sporta halles tehniskā projekta izstrādei.

35 444 lati Liepājas rajona Dunalkas pagasta padomei A.Spāģa Dunalkas pamatskolas virtuves renovācijai.

10 000 latu Gulbenes rajona Beļavas pagasta padomei 2005.gada 25. – 26. augusta vētras postījumu K.Valdemāra pamatskolai novēršanai.

14 983 lati Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei lietus ūdens kanalizācijas ierīkošanai bērnudārzā “Zvaigznīte”.

16 000 latu Limbažu pilsētas domei Limbažu kultūras nama Limbažos, Rīgas ielā 9, grīdas un logu remontam.

18 230 lati Ventspils rajona Piltenes pilsētai katlumājas jaunā katla palaišanai.

24 409 lati Liepājas rajona padomei 2005.gada 18.oktobra ugunsgrēkā nodegušās sporta zāles Aizputē, Saules ielā 9, palīgtelpu remontam.

29 988 lati Rēzeknes pilsētas domei Rēzeknes 3.vidusskolas logu nomaiņai.

Finanšu ministrijai uzdots piešķirt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai no pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” finansējumu 51 145 latus dotācijas pārskaitīšanai Latvijas Pašvaldību savienībai pārstāvniecības Briselē atbalstam.

Finanšu ministrijai uzdots piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai no pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdzekļus 12 000 latu pārskaitīšanai Murjāņu sporta ģimnāzijai siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai un rekreācijas telpu remontam.

Pieņemts rīkojums “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Cirks” materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai”.

Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Kultūras ministrijai 16 000 latu, lai pārskaitītu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Cirks” materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai: 15 000 latu nestacionārajam siltummezglam; 1000 latu avārijas ģeneratoram.

Kā norāda Kultūras ministrija, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Cirks” (Rīgas Cirks) ēka ir valsts kultūras piemineklis, taču jau desmit gadus ieilgušais tiesvedības process par īpašumtiesību atzīšanu uz Rīgas Cirka ēkām un zemi zem tām liedz piesaistīt papildu finanšu līdzekļus, kurus varētu ieguldīt Rīgas Cirka ēkas saglabāšanā. Rīgas Cirks savas darbības nodrošināšanai finanšu līdzekļus gūst tikai no biļešu realizācijas, jo valsts budžeta līdzekļi Rīgas Cirkam kaut daļējai darbības nodrošināšanai netiek piešķirti.

Finanšu līdzekļi ir nepieciešami cirka materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, jo nolietotie pamatlīdzekļi un novecojušās tehnoloģiskās iekārtas, kas neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, rada draudus radošajam un saimnieciskajam darbam, kā arī apdraud Rīgas Cirka apmeklētājus, kuri galvenokārt ir bērni.

Kultūras ministrija atbalsta līdzekļu piešķiršanu 16 000 latu šādām izdevumu pozīcijām: nestacionārā siltummezgla iegādei – 15 000 latus, avārijas ģeneratora iegādes daļējai segšanai – 1000 latus.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs