Kad Latvijas lauki jaunā attīstības lokā

27. oktobrī Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pilī, Fundamentālās bibliotēkas lasītavā, notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļas kopsēde "Latvijas lauku attīstības jaunā paradigma". Šajā gadījumā termina "paradigma" skaidrojumu varēja uztvert gan kā modeli, paraugu, gan arī uzskatīt to par atzītu problēmu kompleksa risinājuma veidu kādā noteiktā laika periodā, konkrēti — pašlaik.

Ar LLU Fundamentālās bibliotēkas jauno lasītavu klātesošos iepazīstināja bibliotēkas direktore Ilona Dobelniece. Dibināta 1939.gadā, tā ir lielākā lauksaimniecības un saskarnozaru informācijas krātuve ar interneta pieeju, elektronisko katalogu, dažādām datu bāzēm. Plašā lasītava ar gaumīgo iekārtojumu, jaunizbūvēto balkonu ar atsevišķām lasītāju darba vietām un mājīgo atpūtas stūrīti vedina uz domām par atbilstību nākamā gadsimta zinību krātuvei.

Klausītāju vidū bija LZA, LLMZA, LLU pārstāvji, jaunie zinātnieki un studenti.

Par tēmu "Jaunā Eiropas lauku attīstības politika un Latvija" kopīgi ar LLU docenti Maigu Krūzmētru veidoto referātu nolasīja profesore LLMZA prezidente Baiba Rivža ( skat. 7.lpp. ).

Ar sabiedrības attīstību mēs šodien saprotam pāreju uz jaunu domāšanas veidu, jaunu modeli. Tieši te līdzās tradicionāli uztvertajiem un pieprasītajiem ieguldījumiem infrastruktūrā nāk klāt t. s. cilvēka kapitāls un izglītība, arī mūža izglītība kā viens no svarīgākajiem faktoriem lauku attīstībā. Pašlaik Latvijai ir būtiski četri momenti: pilsētas un lauku līdzsvarošana, lauku daudzveidošana, lauku attīstības programma un izvērsta zinātniskās pētniecības darbība.

Par lauku ilgtspējīgo attīstību, Zemkopības ministrijas (ZM) pieejām tai, par Eiropas Savienības (ES) pieredzes izmantošanu kā šīs stratēģiskās pieejas veicinātāju runāja Aivars Lapiņš, ZM Lauku attīstības departamenta direktors, ziņojumā "Lauku attīstības jaunās paradigmas izpausmes Latvijā".

Bagātīgā faktu materiālā dalījās LLU profesors Pēteris Rivža referātā "Informāciju un telekomunikāciju tehnoloģiju nozīme lauku attīstībā". Pavisam drīz — 2002. gadā — būs pilnīgi izzudusi kādreizējā starpība starp ASV un ES interneta lietotājiem skaita ziņā un Eiropā būs radīta informācijas sabiedrība. Latvijā? Ir iecerēta Latvijas pašvaldību pieslēgšanās internetam līdz 2003. gadam. Kas jādara, lai tā notiktu? Maksimāli jāsamazina jebkāds telekomunikāciju monopols, jāattīsta izglītības sistēma. Lauku skolās jābūt pieslēgumam un programmētāju klasēm. Jāpalielina studējošo skaits šajās specialitātēs. Bet tikpat būtiska ir pārkvalifikācija. Jaunums laukos — teledarba vietas, tās var izveidot nelielas firmas par samērā nelieliem līdzekļiem. Bet pagaidām minimālais informācijas nodrošinājums varētu būt skolas, pagastmājas un bibliotēkas pieslēgums.

Strupceļš vai krustceles? — tā jautāja filozofs, LZA korespondētājloceklis Vilnis Zariņš, uzsverot, ka visu atzītais, biedējošais pārmaiņu laikmets ir "pārmaiņu laikmets starp diviem pārmaiņu laikmetiem". Attīstoties cilvēka informācijas iespējām, rodas jautājums par lauku funkcijām, lai būtu aprite, lai cilvēks, šī daudzfunkcionālā būtne, būtu piesaistīts laukiem.

Debatēs piedalījās praktiķi: M. Ārbergs, Talsu rajona padomes priekšsēdētājs, un J. Bozovičs, Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs, kā arī jaunie zinātnieki ar savos pētījumos iegūtajām atziņām: A. Šļava, A. Krūms, I. Vilka, LLU doktoranti, un D. Kaužēna, LU doktorante.

Ilga Tālberga, LZA zinātniskā sekretāre, — "Latvijas Vēstnesim"