Ministru kabineta noteikumi Nr.944

Rīgā 2005.gada 13.decembrī (prot. Nr.74 31.§)

Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Eirojusta pārstāvim un viņa palīgam

Izdoti saskaņā ar Prokuratūras likuma 58.⁴ panta sesto daļu

I.Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Eirojusta pārstāvim (turpmāk– pārstāvis) un viņa palīgam.

2.Uz pārstāvja palīgu saskaņā ar Prokuratūras likumu ir attiecināmi pārstāvim noteiktie pabalstu un kompensāciju apmēri un izmaksas kārtība proporcionāli pārstāvja palīga nostrādātajam laikam.

3.Algas pabalstu par dienestu ārvalstī (turpmāk – algas pabalsts), pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī nosaka, reizinot pabalsta apmēru ar dzīves dārdzības koeficientu Nīderlandē– 1,05.

4.Prokuratūras likumā noteiktos pabalstus prokuratūra pārskaita uz pārstāvja norādīto personīgo kontu kredītiestādē.

5.Kompensācijas prokuratūra pārskaita uz pārstāvja norādīto personīgo kontu kredītiestādē saskaņā ar izdevumu apmēru apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem, nepārsniedzot šajos noteikumos noteikto kompensāciju apmēru.

6.Ceļa un pārcelšanās izdevumu segšanai nepieciešamos naudas līdzekļus pārstāvis var saņemt avansā, ja Ģenerālprokuratūrā iesniegts avansa pieprasī­jums.

II.Algas pabalsts

7.Algas pabalsta apmērs ir 20685lati gadā, un tas ir noteikts, reizinot 19700latu ar šo noteikumu 3.punktā minēto dzīves dārdzības koeficientu.

8.Algas pabalstu nosaka, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad pārstāvis ieradies dienesta vietā ārpus Latvijas Republikas, lai veiktu dienesta pienā­kumus. Algas pabalstu pārstāvim neizmaksā, ja viņam piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas.

9.Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar 12.

III.Pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī

10.Pabalsta apmērs par laulātā uzturēšanos ārvalstī ir 7245lati gadā, un tas ir noteikts, reizinot 6900latu ar šo noteikumu 3.punktā minēto dzīves dārdzības koeficientu.

11.Pabalsta apmērs par bērna uzturēšanos ārvalstī ir:

11.1.2520latu gadā, ja bērns ir vecumā līdz 12gadiem. Tas ir noteikts, reizinot 2400latu ar šo noteikumu 3.punktā minēto dzīves dārdzības koefi­cientu;

11.2.2835lati gadā, ja bērns ir vecāks par 12gadiem. Tas ir noteikts, reizinot 2700latu ar šo noteikumu 3.punktā minēto dzīves dārdzības koeficientu.

12.Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī pārstāvis sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad laulātais un bērns ierodas pārstāvja dienesta vietā ārpus Latvijas Republikas.

13.Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturē­šanos ārvalstī izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar 12.

14.Pārstāvja ģimenes locekļi (laulātais un bērni) var uzturēties dienesta vietā pastāvīgi vai periodiski. Ģimenes locekļu uzturēšanos uzskata par pastāvīgu, ja viņu prombūtne ārpus dienesta vietas kalendāra gada laikā nepār­sniedz 90dienas, ieskaitot pārstāvja atvaļinājumus. Atsevišķos gadījumos, ja ir attaisnojoši iemesli (piemēram, slimība, ģimenes locekļa nāve), ar ģenerāl­prokurora rakstisku atļauju prombūtnes termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk par 150dienām.

15.Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī pārstāvim izmaksā līdz dienai, kad bērns sasniedzis 18gadu vecumu (ja ir iegūta vidējā izglītība) vai ieguvis vidējo izglītību (ja 18gadu vecumā vēl nav iegūta vidējā izglītība), ja attiecīgā izglītības iestāde atrodas dienesta vietas valstī.

16.Ja ģimenes locekļi ārvalstī uzturas pastāvīgi, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī pārstāvis saņem par to pašu laikposmu, par kuru saņem algas pabalstu.

17.Ja laulātais dienesta vietā neuzturas pastāvīgi (uzturas tikai periodiski), pārstāvis nesaņem pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī.

18.Ja bērns dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, pārstāvis saņem pabalstu par bērna faktisko uzturēšanās laiku ārvalstī.

19.Pārstāvim ir pienākums nekavējoties paziņot ģenerālprokuroram par apstākļiem, kad zudis pamats pabalsta izmaksai par laulātā vai bērna uzturēšanos ārvalstī.

IV.Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī

20.Pārstāvim, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī, izmaksā vienreizēju pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei.

21.Pabalsta apmērs mājsaimniecības inventāra iegādei ir 900latu.

22.Ja pārstāvis uz dienesta vietas valsti pārceļas kopā ar laulāto, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 20pro­centiem. Par katru nepilngadīgu bērnu, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 10procentiem.

23.Pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei neizmaksā, ja:

23.1.dienesta vietas valsts ir bijusi pārstāvja pastāvīgā dzīvesvieta līdz dienesta pienākumu pildīšanas uzsākšanai;

23.2. pārstāvi pārceļ darbā uz dienesta vietu uz laiku, kas nepārsniedz gadu.

24.Iegādātais mājsaimniecības inventārs paliek pārstāvja īpašumā.

25.Ja pārstāvi pēc paša vēlēšanās vai disciplināro pārkāpumu dēļ atsauc no dienesta ārvalstī, viņš atmaksā pabalstu šādā apmērā:

25.1.100procentu apmērā, ja pēc pārcelšanās uz dienesta valsti nav pagājis gads;

25.2.40procentu apmērā, ja pēc pārcelšanās uz dienesta valsti ir pagājis vairāk par gadu, bet mazāk par diviem gadiem.

V.Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai

26.Pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevu­mu segšanai ir 40latu mēnesī.

27.Pabalstu neizmaksā, ja pārstāvim tiek nodrošināts dienesta transport­līdzeklis, kā arī par atvaļinājuma laiku.

28.Ja dienesta transportlīdzeklis kādu laiku nav izmantojams, pārstāvim pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai izmak­sā proporcionāli kalendāra dienu skaitam mēnesī, kad dienesta transportlīdzeklis netika lietots.

VI.Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija

29.Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs ir 23800latu gadā. Ja faktiskie izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju, pārstāvim sedz faktiskos izdevumus.

30.Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas summu pārstā­vim nosaka divu cilvēku ģimenei. Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš dienesta vietā uzturas pastāvīgi, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompen­sācijas apmēru palielina par pieciemprocentiem.

31.Ja pārstāvim vai viņa laulātajam dienesta vietas valstī īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā viņš pastāvīgi uzturas, un tā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta, dzīvokļa īres un komunālie izdevumi netiek kompensēti.

32.Ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus (piemēram, maksu par māklera pakalpojumiem) kompensē saskaņā ar iesniegtajiem doku­mentiem, nepārsniedzot triju mēnešu īres maksas apmēru.

33.Šajos noteikumos noteiktā dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija attiecināma uz mēbelētu dzīvokli.

VII.Bērna skolas un pirmsskolasizdevumu kompensācija

34.Bērna skolas un pirmsskolas izdevumus saskaņā ar pārstāvja pamatotu rakstisku iesniegumu un dokumentiem, kas apliecina mācību izdevumus, kom­pensē šādā apmērā:

34.1.90procentu apmērā, ja bērns apmeklē attiecīgās dienesta vietas valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzētu vispārējās izglītības iestādi;

34.2.60procentu apmērā, ja bērns apmeklē attiecīgās dienesta vietas privātu vispārējās izglītības iestādi, bet viņam ir iespēja mācīties valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādē vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzētā vispārējās izglītības iestādē;

34.3.90procentu apmērā, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un abi vecāki pilda dienesta pienākumus ārvalstī vai bērns atrodas dienesta vietas valstī tikai ar vienu no vecākiem.

35.Šo noteikumu 34.punktā minētās izglītības iestādes izvēli akceptē un lēmumu par bērna skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju pieņem ģenerālprokurors, pamatojoties uz pārstāvja rakstisku iesniegumu (situācijas izklāstu) un mācību izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

VIII.Ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensācija

36.Pārstāvim kompensē šādus ceļa un pārcelšanās izdevumus:

36.1. pārstāvja, viņa laulātā un bērnu (turpmāk – ģimenes locekļi) ceļa un pārcelšanās izdevumus, dodoties uz dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās;

36.2. pārstāvja un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā ārvalstī;

36.3. pārstāvja ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties uz pārstāvja die­nesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās, ja ģimenes locekļi pārstāvja dienesta vietā neuzturas pastāvīgi.

37.Šo noteikumu 36.punktā minētos ceļa izdevumus pārstāvim kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot lidojuma ekonomiskās klases biļetes cenu.

38.Šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minētos pārcelšanās izdevumus pār­stāvim kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot viena 20pēdu konteinera pārvadāšanas izdevumu apmēru.

39.Šo noteikumu 36.2. un 36.3.apakšpunktā minētos ceļa izdevumus pārstāvim kompensē reizi gadā.

IX.Kompensācija par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai

40.Prokuratūra pārstāvim kompensē izdevumus par pārstāvja un viņa ģimenes locekļu (ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturēsies pastāvīgi) veselī­bas apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai.

41.Izdevumus par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelai­mes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai, prokuratūra pārstāvim kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, nepārsniedzot 1200latu gadā par katru personu.

X.Noslēguma jautājums

42.Katru gadu līdz 31.decembrim Ministru kabinets pārskata pabalstu un kompensāciju apmēru un dzīves dārdzības koeficientu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 17.decembri.