Par jaunu rīcības programmu ilgtspējīgai attīstībai

Eiropas Komisijas pārskatītajā Eiropas Savienības (ES) ilgtspējīgas attīstības stratēģijā valdības, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas (NVO) un iedzīvotāji aicināti ierosināt jaunas un labākas pieejas, kā sekmēt ilgtspējīgāku dzīvesveidu un kā izmantot esošās iespējas. 14.decembrī publicētā pārskatītā stratēģija no jauna apliecina Eiropas Komisijas (EK) apņemšanos arī turpmāk būt par virzītāju pārmaiņu procesā, kā arī iezīmē jaunas konkrētas darbības nākamajiem gadiem.

EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Mēs vēlamies rosināt uz reālām darbībām, lai mūsu bērni un mazbērni varētu dzīvot labāk pārtikušā, tīrākā un taisnīgākā pasaulē. Eiropai ir jārāda piemērs pārējai pasaulei. Tas ir mūsu pašu interesēs ne tikai tādēļ, ka tādējādi uzlabosies mūsu pašu dzīves kvalitāte, bet arī tādēļ, ka tās ekonomikas sistēmas, kuras ātrāk ieviesīs ilgtspējīgas ražošanas metodes un jaunās vides tehnoloģijas, būs daudz konkurētspējīgākas”.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija:

– piedāvā rīcības programmu uzņēmējiem, reģionālajām un vietējām varas iestādēm, NVO, akadēmiskajām aprindām un sabiedriskajām organizācijām, kas, darbojoties kopā, var panākt reālas pārmaiņas;

– izceļ galvenās darbības jomas, kurās jākāpina temps, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņām un energoefektivitāti;

– norāda uz saiknēm starp ES darbību ietekmi uz ilgstpējīgu attīstību trešajās valstīs un otrādi;

– ir izejas punkts, lai nodrošinātu, ka ES iestādes un dalībvalstis pārmaiņu panākšanas labā darbojas patiesā partnerībā, novērtē sasniegto un aktualizē prioritātes.

Pārskatot stratēģiju, ir meklētas savstarpēju saikņu iespējas, tas ir, kā panākumi vienā jomā varētu radīt pozitīvu stimulu kādās citās jomās. Piemēram, ilgtspējīgas enerģētikas sistēmas var uzlabot energoapgādes drošību, mazināt klimata pārmaiņu tempu, samazināt nabadzību un uzlabot drošību, reizē veicinot lauku un vietējo attīstību. Stratēģijā arī uzsvērta pētniecības un attīstības, kā arī izglītības nozīmīgā loma un nepieciešamība pēc savstarpēji labāk saskaņota lēmumu pieņemšanas procesa.

Pārskatītās stratēģijas mērķis ir mobilizēt visus, kas praktiskā līmenī spēj virzīt pārmaiņas. Piemēram, gan daudzi lieli, gan mazi uzņēmumi jau ļoti nopietni pievērsušies ilgtspējas jautājumiem. Tie ir aicināti būt par ceļvežiem citiem, un stratēģijas īstenošanā tiem ir piedāvāta konsultantu loma tāpat kā citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, darba devējiem un ņēmējiem.

Lai sasniegtu rezultātus, ir ierosinātas vairākas konkrētas iniciatīvas, piemēram:

– virkne pasākumu nolūkā veicināt nākotnes produktu un tehnoloģiju attīstību, piemēram, videi draudzīgākas un taupīgākas automašīnas, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, atjaunojamo enerģijas avotu un ūdeņraža izmantošana. Šo pasākumu vidū ir investīcijas pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā, kā arī labāka tiesiskā regulējuma pasākumi;

– sadarbība ar citām valstīm, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pēc 2012.gada papildu saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Kioto protokolu laikā līdz 2012.gadam;

– energoefektivitātes plāns, lai sekmētu potenciālo 20% ietaupījuma sasniegšanu, piemēram, attiecībā uz ēku energoefektivitāti visā ES;

– ES emisiju tirdzniecības sistēmas pārskatīšana, lai apsvērtu tās paplašināšanu, piemēram, nolūkā samazināt aviotransporta un jūras transporta siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas;

– attīstības atbalsta koordinācijas un tā sniegšanas uzlabošana, kā arī mūsu vadošo pozīciju nostiprināšana ilgtsējīgas attīstības vispasaules kontekstā.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija papildina un pastiprina esošās politikas ievirzes. Piemēram, ES jau ir izveidojusi vairākas iniciatīvas cīņai pret klimata pārmaiņām, tostarp elastīgu kvotu tirdzniecības sistēmu nolūkā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Visiem EK politikas priekšlikumiem tiek veikts ietekmes novērtējums attiecībā uz to ilgtspēju.

EK iesniegs progresa ziņojumus reizi divos gados. Paziņojumam pievienots pirmais ziņojums, kurā ietverti jaunākie statistikas dati.