• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par piedāvājumu Finanšu perspektīvai 2007.-2013. gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.2005., Nr. 201 https://www.vestnesis.lv/ta/id/123863

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2005.gada 15.decembra sēdē

Vēl šajā numurā

16.12.2005., Nr. 201

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par piedāvājumu Finanšu perspektīvai 2007.–2013. gadam

Eiropas Parlamenta deputāta Valda Dombrovska viedoklis

Jaunais Lielbritānijas priekšlikums maz atšķiras no iepriekšējā. Kaut arī līdzekļu apjoms struktūrfondu un kohēzijas fonda atbalsta daļai tādām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm kā Latvijai, Igaunijai, Čehijai, Polijai un Ungārijai palielināts par 1,85 miljardiem eiro, Latvijai no jaunā piedāvājuma līdzekļu pieaugums ir neliels – ap 80 miljoniem eiro.

Lielbritānijas piedāvājums jaunajām ES dalībvalstīm nav izdevīgs, jo tas, salīdzinot ar Luksemburgas piedāvājumu, samazina pieejamo ES fondu apjomu par 9%. Šāda Lielbritānijas prezidentūras nostāja gan Latvijā, gan citās jaunajās dalībvalstīs tiek vērtēta kā nepieņemama. Lielākā problēma Latvijai, arī pārējām Baltijas valstīm, ir par 4% griestu barjeru no dalībvalsts IKP, kuru šobrīd Lielbritānija piedāvā samazināt līdz 3,66%, kas Latvijai ir neizdevīgi.

Tomēr līdzekļu apjoms, ko Latvijai šobrīd piedāvā briti, ir lielāks, nekā sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija. Tas ir saistīts ar to, ka abos priekšlikumos briti ir pārņēmuši Luksemburgas piedāvājuma struktūru, ņemot vērā katras dalībvalsts individuālo ekonomiskās izaugsmes prognozi, kas Latvijas gadījumā ir izdevīgi. Lielākās zaudētājas no Lielbritānijas prezidentūras priekšlikuma ir Polija un Ungārija.

Lielbritānijai ir arī vairāki labi priekšlikumi, piemēram, paredzot jaunu iespēju – finansējumu mājokļu renovācijai, N+3 likumu kohēzijas fondam u.c. Tomēr ir ciniski šādus piedāvājumus saistīt ar mazāku pieejamo finansējuma apjomu.

Domāju, ka Latvijai nevajadzētu censties izgāzt ES Padomes samitu. Šobrīd svarīgākais ir vienoties par izdevīgāku piedāvājumu, lai no 2007.gada Latvija varētu pilnvērtīgi sākt apgūt finanšu līdzekļus. Manuprāt, no Lielbritānijas prezidentūras vēl var sagaidīt kādu pēdējā brīža piekāpšanos par labu jaunajām dalībvalstīm. Turklāt var prognozēt, ka Austrijas prezidentūras laikā Lielbritānija atkal ieņems nepiekāpīgu nostāju savas kompensācijas jautājumā. Tieši šādas Lielbritānijas nostājas dēļ izgāzās iepriekšējais ES Padomes samits.

Jāatzīmē: ja šogad ES dalībvalstis nespēs vienoties par finanšu plānu vairākiem gadiem, pastāv risks, ka ES fondu apguve Latvijā un citās jaunajās dalībvalstīs 2007.gadā sāksies ar nokavēšanos.

EP Nāciju Eiropas grupas administrācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!