Valsts prezidente, uzturoties vizītē Vācijā 15.–17.decembrīun tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 15.decembrī, Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ar Vācijas prezidentu Horstu Kēleru apspriedās par aktuālākajiem Eiropas drošības, ārpolitikas un integrācijas jautājumiem. Abu valstu prezidenti ir Eiropas prezidentu neformālo debašu dalībnieki, un tikšanās laikā V.Vīķe-Freiberga un H.Kēlers pārrunāja nākamā gada februārī Drēzdenē plānotās nākamās debates.

Runājot par Eiropas Savienības (ES) nākotnes jautājumiem, abas puses bija vienisprātis, ka ir atklāti jāizrunā visi tā dēvētie Eiropas krīzes jautājumi un to risināšanā jāpanāk vienotāka ES ārējā, drošības un ekonomikas politika, lai tuvotos ES izvirzītās Lisabonas stratēģijas mērķiem par konkurētspējīgu Eiropu. Prezidente atzīmēja, ka visos ES lēmumos ir būtiski, lai katras valsts viedoklis tiktu uzklausīts, neņemot vērā tās lielumu.

Tikšanās laikā iztirzājot jautājumu par Vācijas–Krievijas gāzes vada celtniecību, V.Vīķe-Freiberga kā ļoti svarīgu izcēla Baltijas jūras drošības tematiku un visu projektu skarošo valstu viedokļu uzklausīšanu. “Ņemot vērā to, cik Baltijas jūrā vēl ir daudz sprāgstvielu un citu kaitīgu ķīmisku vielu kā sekas no Pirmā un Otrā pasaules kara, ir ļoti svarīgi, lai tiktu rūpīgi izvērtēti iespējamie ekoloģiskie apdraudējumi Baltijas jūrai, kā arī ir absolūti nepieciešams, lai šādu svarīgu projektu plānošanas un īstenošanas laikā tiktu uzklausītas visas valstis, kuras projekts skar,” sacīja prezidente, atbalstot nepieciešamību pēc Eiropas enerģētisko avotu diversificēšanas.

Apspriežoties par nākamgad Rīgā gaidāmo NATO galotņu sanāksmi, V.Vīķe-Freiberga un H.Kēlers apmainījās viedokļiem par Eiropas drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī aktuālo skatījumu uz transatlantisko attiecību nākotni. Tika izteikta pateicība Vācijai par atbalstu galotņu sanāksmes norisei Rīgā.

Prezidenti pārrunāja arī starptautisko aktualitāšu izvērtējumu. Prezidente uzsvēra, ka ir kategoriski nepieņemami Irānas līdera paziņojumi, noliedzot Otrā pasaules kara traģēdijas, un demokrātiskās sabiedrībās ir jābūt skaidrai un atklātai attieksmei pret vēsturi. Abi prezidenti izteica nepieciešamību pēc vienotas ES nostājas šajā jautājumā.

Izmantojot izdevību, prezidente vēlreiz pateicās Vācijas prezidentam par tā principiālo atbalsta vēstuli saistībā ar Latvijas prezidentes deklarāciju par Otrā pasaules kara sekām Eiropā. H.Kēlers apsveica prezidenti ar Hannas Ārendas balvu, kuru prezidente saņems šodien Brēmenē.

Valsts prezidenta preses dienests