Valsts sekretāru 2005.gada 15.decembra sanāksmē

Ārlietu ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””.

Kā norāda Ārlietu ministrija, saskaņā ar likumu “Konsulārais reglaments” 20.panta otro daļu un 21.pantu ārlietu ministrs ir pilnvarots izdot ārējos normatīvos aktus.

Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums nosaka, ka pārvaldes iestādes izdoti ārējie normatīvie akti, kuri ir saistoši arī trešajām personām, zaudē savu spēku 2006.gada 1.janvārī. Ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz pilnvarojumu likumā “Konsulārais reglaments”, Ārlietu ministrija ir izdevusi ārējos normatīvos aktus, kas satur arī trešajām personām saistošus noteikumus, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā “Konsulārais reglaments”, lai pilnvarotu Ministru kabinetu izdot noteikumus.

Ņemot vērā to, ka Latvija plāno atvērt konsulāros birojus, kas ir pastāvošās Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs daļa, kas atrodas ārpus tās atrašanās vietas, un saskaņā ar 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem, likums “Konsulārais reglaments” tiek papildināts ar termina “konsulārais birojs” definīciju.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””.

Kā norāda Ārlietu ministrija, saskaņā ar likumu “Par diplomātisko pasi” diplomātiskās pases izsniegšanas, lietošanas un anulēšanas kārtību nosaka ārlietu ministrs. Pamatojoties uz šo likumu, no 1995.gada 12.oktobra ir spēkā Ārlietu ministrijas Instrukcija par Latvijas Republikas diplomātisko pasu izsniegšanas, lietošanas un anulēšanas kārtību, ar kuru tiek noteikta diplomātiskās pases izsniegšanas un nodošanas kārtība, derīguma termiņi, kā arī diplomātiskajā pasē papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu tās drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu tās izmantošanu.

Sakarā ar to, ka Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums nosaka, ka pārvaldes iestādes izdoti ārējie normatīvie akti, kuri ir saistoši arī trešajām personām, zaudē savu spēku 2006.gada 1.janvārī, un, ņemot vērā to, ka Instrukcija par Latvijas Republikas diplomātisko pasu izsniegšanas, lietošanas un anulēšanas kārtību, ko apstiprinājis ārlietu ministrs, satur arī trešajām personām saistošus noteikumus, ir nepieciešams veikt grozījumu likumā.

Likumprojekts paredz pilnvarot Ministru kabinetu izdot noteikumus, kas noteiktu diplomātiskās pases paraugu, tās izsniegšanas un nodošanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī diplomātiskajā pasē papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu tās drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu tās izmantošanu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektus “Sarkanā Krusta medicīnas koledžas nolikums”; “P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas nolikums”; “Daugavpils medicīnas koledžas nolikums”; “Liepājas medicīnas koledžas nolikums”; “Rīgas medicīnas koledžas nolikums” un “Rīgas 1. medicīnas koledžas nolikums”.

Noteikumu projekti nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības mērķus, pamatvirzienus, uzdevumus un tiesības; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumus; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību.

Noteikts, ka Sarkanā Krusta medicīnas koledža, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, Daugavpils medicīnas koledža, Liepājas medicīnas koledža, Rīgas Medicīnas koledža, Rīgas 1.medicīnas koledža ir valsts dibinātas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošas profesionālās augstākās izglītības iestādes, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Noteikumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības un Veselības ministrijā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par valsts zinātniskās iestādes bezpeļņas organizācijas “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” izveidošanu”.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Publisko aģentūru likumu ar 2006.gada 2.janvāri uzsākt valsts zinātniskās iestādes bezpeļņas organizācijas “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” (institūts) reorganizāciju un ar 2006.gada 1.martu izveidot valsts aģentūru “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” (aģentūra).

Paredzēts noteikt, ka aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai ir nodrošināt zinātnisko darbību ķīmijas, farmācijas, farmakoloģijas, bioloģijas un citās dabaszinātņu nozarēs.

Paredzēts noteikt, ka aģentūrai ir šādas galvenās funkcijas: veic fundamentālos un lietišķos pētījumus organiskajā ķīmijā, farmācijā, farmakoloģijā, bioloģijā un citās dabaszinātņu nozarēs; meklē un izpēta jaunas aktīvās vielas, preparātus un reaģentus, lai izstrādātu un realizētu medicīnai, lauksaimniecībai un citām tautsaimniecības nozarēm nepieciešamos materiālus un programmproduktus. Kā arī: atbalsta akadēmisko izglītību, iesaistot aģentūras pētnieciskajā darbībā bakalaura vai maģistra programmu studentus un doktorantus, kā arī veido postdoktorālas apmācības attiecīgajā nozarē; sniedz zinātniski apkalpojošos pakalpojumus un veic ķīmisko, bioķīmisko, bioloģisko un citu analīžu ekspertīzi ekoloģijā un vides aizsardzībā; attīsta ārējo ekonomisko sadarbību un starptautiskos sakarus zinātnē.

Rīkojumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Rektoru padomes nolikums”.

Noteikumu projekts paredz noteikt, ka Rektoru padome (padome) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai koordinētu augstskolu sadarbību un organizētu nepieciešamos kopējos pasākumus. Padome veic Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus.

Projekts paredz noteikt, ka padomei ir šādas tiesības: atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts institūcijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; uzaicināt piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām valsts institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, ekspertus un speciālistus.

Projekts nosaka, ka padomes sastāvā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori. Padomes pilntiesīgs loceklis ir izglītības un zinātnes ministrs, kā arī par augstākās izglītības un zinātnes jomu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrijas departamenta direktors. Padomes priekšsēdētāju no augstskolu rektoru vidus aizklātā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē padome uz diviem gadiem. Padomes priekšsēdētāju var ievēlēt atkārtoti.

Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. Jautājumus izskatīšanai padomes sēdē ir tiesīgs ierosināt jebkurš padomes loceklis. Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē ir vismaz divas trešdaļas no balsstiesīgiem padomes locekļiem un ne mazāk kā puse no tiem ir augstskolu rektori. Padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

Padomei ir tiesības piedalīties biedrību un nodibinājumu darbībā, būt par biedru biedrībās un citās Latvijas un starptautiskajās organizācijās.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Studentu apvienībā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par Profesionālās izglītības centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumu projekts nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā Profesionālās izglītības centra sniegto maksas pakalpojumu – profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāžu un eksaminācijas centru akreditācijas un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas – cenrādi.

Profesionālās izglītības centrs sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar šādiem izcenojumiem (bez PVN): par izglītības iestādes un profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, vidējās izglītības izlīdzinošo programmu, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmu pirmā, otrā un trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei akreditāciju, ja akreditē: vienu programmu, – 148,80 latu; divas programmas, – 187,20 latu; trīs programmas, – 225,60 latu; četras programmas, – 291,20 latu; piecas programmas, – 329,60 latu; sešas programmas, – 368 lati; septiņas programmas, – 433,60 latu; astoņas programmas, – 472 lati; deviņas programmas, – 510,40 latu; desmit programmas, – 548,80 latu.

Par izglītības iestādes akreditāciju, kura īsteno tikai profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītības programmas (atkarībā no vērtēšanai pieteikto īstenojamo programmu skaita), ja īsteno: vienu programmu, – 108,80 latu; divas programmas, – 134,40 latu; trīs programmas, – 160 latu; četras programmas, – 185,60 latu; piecas programmas, – 211,20 latu; sešas programmas, – 236,80 latu; septiņas programmas, – 262,40 latu; astoņas programmas, – 288 lati; deviņas programmas,– 313,60 latu; desmit programmas,– 339,20 latu.

Par eksaminācijas centra akreditāciju, ja vērtēšanai pieteikta: viena profesionālā kvalifikācija, – 148,80 latu; divas profesionālās kvalifikācijas, – 187,20 latu; trīs profesionālās kvalifikācijas, – 225,60 latu; četras profesionālās kvalifikācijas, – 291,20 latu; piecas profesionālās kvalifikācijas, – 329,60 latu; sešas profesionālās kvalifikācijas, – 368 lati; septiņas profesionālās kvalifikācijas, – 433,60 latu; astoņas profesionālās kvalifikācijas, – 472 lati; deviņas profesionālās kvalifikācijas, – 510,40 latu; desmit profesionālās kvalifikācijas, – 548,80 latu.

Profesionālās izglītības iestādes vadītāju atestē par papildu maksu 43 latiem (bez PVN) vienlaikus ar šajos noteikumos minēto akreditāciju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Studentu apvienībā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs