• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.2000., Nr. 390 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12395

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 31. oktobra sēdē

Vēl šajā numurā

02.11.2000., Nr. 390

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 26.oktobra Saeimas sēdi.

Izskatām sadaļu "Prezidija ziņojumi". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu frakcija atbalstīja šos priekšlikumus, bet mēs vēršam uzmanību uz 7.priekšlikumu, tas ir, 25.panta otro daļu, kura, mūsuprāt, diez vai ir īsteni demokrātiska. Tātad teksts ir šāds par jautājumu, kā tad norit sākums, sagatavošanas darbs vēlēšanu dienā pašvaldību vēlēšanās. Pulksten 7.00 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas, pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo. Tātad praktiski ir šeit izstrīpots ārā no iepriekšējā likuma tas, kas saistās ar politisko partiju novērotājiem, ar vēlētāju izvirzītiem novērotājiem, un tā, mūsuprāt, ir norma, kas pirmajā un otrajā lasījumā un arī galīgajā tekstā būtu neapšaubāmi jālabo. Jo tādā gadījumā tie politiskie spēki, kas ir dotajā pašvaldībā, kas arī reāli sastādīja šo vēlēšanu komisiju, pārliecināsies par šo jautājumu, vai šīs kastes ir tukšas. Un tikai pēc tam var tikt pielaisti klāt pārējie, teiksim, novērotāji no citām politiskajām partijām. Es domāju, ka tas ir mazliet anahroniski. Tieši tāpēc mēs esam ar zināmām iebildēm, jo uzskatām, ka demokrātijai ir jābūt pilnasinīgai, nevis bālasinīgai.

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka deputāts Baldzēns runāja par. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 19.oktobrī deputātam Pēterim Apinim un deputātam Normundam Rudevičam.

Izskatām lēmuma projektu "Par Ulda Cērpa iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balstoties uz likumu "Par Finansu un kapitāla tirgus komisiju", Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs un finansu ministrs Gundars Bērziņa kungs kopīgi iesniedza Saeimā priekšlikumu par komisijas amatpersonu apstiprināšanu, nosaucot kā iespējamo kandidātu uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatu Uldi Cērpu un uz viņa vietnieka amatu Jāni Brazovski. Komisija šo iesniegumu izskatīja savā komisijas sēdē, atbalstīja to un atbilstoši Kārtības rullim ir sagatavojusi jums lēmuma projektu, kuru es lūdzu arī izskatīt šīsdienas sēdē.

Kā pirmais ir lēmuma projekts "Par Ulda Cērpa iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju". Lūdzu jūsu attieksmi izteikt balsojot!

Sēdes vadītājs. Neviens debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — iecelt Uldi Cērpu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Kā otrais ir lēmuma projekts "Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku" . Lūdzu izteikt savu attieksmi par šo lēmuma projektu balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku". Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 2, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr.2367. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus otrajam lasījumam, ir izskatījusi un piedāvā jūsu izskatīšanai sekojošus priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Lauskis, — izslēgt 1.panta 1.punktu, komisija neatbalstīja, jo faktiski tas ir pretrunā ar pirmā lasījuma pašu koncepciju. Šis likumprojekts galvenokārt ir sagatavots tieši tādēļ, lai ieviestu tādu jaunu lietu kā izsole ar lejupejošu soli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man šis priekšlikums ir patiešām pretrunā ar to koncepciju, kas tika piedāvāta jau pirmajā lasījumā, un mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai sakārtotu esošo. Un kamēr esošais nav sakārtots, tikmēr jauno neieviest. Runa šoreiz ir par valsts mantas privatizāciju konkursa kārtībā un ar augšupejošu soli vai lejupejošu soli. Mans priekšlikums balstās uz to, ka diemžēl pašreiz esošā sistēma ļauj pateikt par mūsu ierēdņiem, kuri piedalās šajā procesā, un ļoti spilgts piemērs tas ir ar ierēdni no Privatizācijas aģentūras, kurā, izsolot pašvaldības mantu, ir apmierināti visi pircēji, dalībnieki, starpnieki, izņemot valsti. Tāpat, ja mēs runājam par valsts mērogu, tādā gadījumā mums arī viens izcils politiķis no "Latvijas ceļa" minēja piemēru ar Nacionālo bibliotēku, kurā viņš pamatoti, izsverot pašreizējo pieredzi, pasaka, ka Nacionālo bibliotēku, protams, var uzcelt, tikai uzreiz arī jāparedz, ka 10% būs atdoti starpniekiem, 10% vienkārši tiks nozagti. Līdz ar to, ja mēs paņemam kaut vai aptuvenu tāmi, ko tāda Nacionālā bibliotēka ir vērta, tad paņemam 100% — 80 miljonu tāme, 10% — 8 miljoni. Protams, 8 miljoni priekš starpniekiem ir tīri simpātiska naudas summa. Un tas eksistē pašreiz. Es nerunāju par to, kas bija gadu atpakaļ vai divus gadus atpakaļ. Es runāju par to, kas burtiski eksistē tagad.

Un tagad likuma autori mums piedāvā ar vienu iemeslu. Šis iemesls ir sekojošais, varbūt ja kaut kādā procesā naudas plūsmu nevar tātad nokontrolēt, kaut kādu īpašumu nevar pārdot, un, lai ekonomētu laiku, nu, tad šajā izsolē ar augšupejošu summu, kad dalībnieki maksā pēc iespējas vairāk konkursā, un tas valstij tiks saņemts tas labums, piedāvā šo lejupejošo mehānismu ar mistisko slepeno cenu. Es nepiekrītu attiecīgajam argumentam, ka šis likumprojekts ir tādā veidā sagatavots, lai tikai ekonomētu laiku. Ekonomijas laiku es saprotu varbūt tikai tādējādi, ka ātrāk tādā gadījumā mēs izpārdosim visu, kas mums ir, un tādā gadījumā ātrāk beigsies šis korupcijas laiks, ātrāk iestāsies tas mistiskais saules pilsētas uzcelšanas laiks, kur visi dzīvos saskaņā ar sirdsapziņu, nebūs ko vairāk pārdot un pirkt un nebūs korupcijas. Bet manā uztverē tas nav arguments. Un līdz ar to es piedāvāju jums šodien šo pirmo manu priekšlikumu atbalstīt, lejupejošo soli mums neizskatīt tikmēr, kamēr nesakārtojam to, kas mums ir. Un, ja balsojums būs pozitīvs, tādā gadījumā mani visi nākamie priekšlikumi šajā likumā būs iestrādāti, lai šo pirmo priekšlikumu nostiprinātu. Es domāju, ka mums ir par ko padomāt, lai novērstu šo korumpētību, kura ir klāt, par kuru mēs visi zinām, par kuru apzināmies. Tikai šoreiz mums ir arī reāls variants, kādu noteiktu soli spert, lai šo korumpētību ierēdņu un politiķu līmenī apkarotu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Bunkšs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 42, atturas — 16. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs (LC). 2.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un izsaka likumprojekta šo attiecīgo pantu precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 3. ir deputāta Lauska priekšlikums. Manuprāt, šobrīd tas nav balsojams, jo mēs jau vienreiz izšķīrāmies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Arī deputātes Seiles 4.priekšlikums nav atbalstīts, jo jautājumos par īpašuma objektu atsavināšanu par katru gadījumu valdība tāpat pieņem lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi precizētu 5.priekšlikumu, precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 6. ir deputāta Lauska priekšlikums, kas, es domāju, arī nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija 7.priekšlikumu arī redakcionāli precizē likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tālāk 8.priekšlikums, ko piedāvā Saeimas Juridiskais birojs,būtu skatāms kontekstā arī ar 10.priekšlikumu, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija. Atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem ir tā, ka Saeimas Juridiskais birojs ir precizējis valdības iesniegtā likumprojekta redakciju un atbilstoši iesniegtā likumprojekta iecerei trešajā izsolē sākuma cenu ir iespējams samazināt par 60 procentiem. Atbildīgā komisija uzskatīja savukārt, ka tik liels sākumcenas samazinājums nav pieļaujams, un tādēļ piedāvā trešajā izsolē šo samazinājumu ne vairāk par 40 procentiem no sākuma cenas. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par 8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 15, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Bunkšs. 9.priekšlikums — deputāta Lauska, nebūtu skatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk es aicinātu atbalstīt 11.priekšlikumu, Saeimas Juridiskā biroja, tas ir saistīts ar 8.priekšlikuma balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 11.priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 12.priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 13.priekšlikums arī nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 14. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, komisija noraidīja, un pamatojums galvenokārt ir sekojošs, ka vajadzētu skatīt visu to atvieglojumu likumu komplektu vienlaicīgi. Nav jēgas vienā atsevišķā likumā šīs normas sakārtot, jo citos likumos, piemēram, par privatizāciju šīs normas joprojām ir spēkā. Vienkārši nebūs vienādi nosacījumi. Aicinu arī atbalstīt komisijas viedokli Saeimai!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu, jo pašreizējā likumprojekta panta redakcija pieļauj nevienādas prasības pret dažādiem subjektiem, respektīvi, mēs izkropļojam ar šo priekšlikumu konkurenci, jo mēs pieļaujam, ka ir atsevišķi subjekti, kā, piemēram, valsts un pašvaldības, kas var arī šos maksājumus neveikt. Finansu ministrs un Finansu ministrija uzskata, ka jābūt ir vienam noteiktam maksājumam, un kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs esmu finansu ministra pilnvarots jums paziņot, ka finansu ministrs piedāvās būtiski samazināt šo kopējo maksājumu, piemēram, nodevas apmērus, tādēļ lūdzu atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs. (LC). Ja ir dažādi viedokļi, tad ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 12, atturas — 19. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Bunkšs. Un 15.priekšlikums, kuru piedāvā Saeimas Juridiskais birojs, ir papildināt likumprojekta pārejas noteikumu. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — 10. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Bunkšs. Priekšlikums ir šā gada 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Deputāti neiebilst. Paldies!

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija ir sagatavojusi likumprojektu trešajam lasījumam, ir izvērtējusi 46 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums ir iekļauts tādēļ, ka Ministru kabinets pirms mēneša iesniedza atsevišķus grozījumus dzīvojamo māju privatizācijas likumā un Ministru kabineta likumprojektā iekļautās normas kā priekšlikumi saskaņā ar Kārtības ruļļa noteikumiem ir iekļauti šajā likumprojektā kā priekšlikumi. Tātad aicinātu atbalstīt 3. — Ministru kabineta priekšlikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 4. ir Ministru kabineta priekšlikums. Aicinātu atbalstīt precizētā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 4a. priekšlikums, kuru ir iesniegusi atbildīgā komisija, aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums, kuru iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops, nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums, kuru arī ir iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums, kuru iesniedzis arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāpat arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, tātad attiecas uz termiņiem. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Tātad likuma 20.pants runā par to, kā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis. Šeit, godātie kolēģi, ir vairākas svarīgas normas, par kuru grozīšanu priekšlikumus ir iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops. It īpaši tas attiecas uz 13.priekšlikumu, kuru es varbūt komentēšu mazliet plašāk, jo tas skar atsevišķu kategoriju dzīvokļu īrnieku tiesības privatizēt dzīvokļus. Tātad 10. priekšlikums, kuru iesniedzis Normunds Pēterkops, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums, godātie kolēģi, ir pats svarīgākais, jo kolēģis Normunds Pēterkops ierosina noteikt sekojošo, ka gadījumā, ja kopējā jeb, kā tautā mēdz teikt, komunālā dzīvokļa īrnieki nespēj vienoties par to, ka viņi kopīgi privatizēs šo komunālo dzīvokli, var arī pilnvarot privatizēt likumā noteiktā kārtībā kādu no komunālā dzīvokļa īrniekiem vai kādu citu personu, kas varētu privatizēt šo dzīvokli, tad saskaņā ar spēkā esošā likuma, šobrīd spēkā esošā likuma normām šādu dzīvokli nevar privatizēt. Komisija ļoti ilgi un detalizēti izvērtēja šo problēmu, jo diemžēl Rīgā, kur ir daudz komunālo dzīvokļu, nereti ir gadījumi, kad komunālā dzīvokļa īrnieki nespēj vienoties. Normunds Pēterkops ierosina sekojošu kārtību, proti, ka gadījumā, ja komunālā dzīvokļa īrnieki nespēj vienoties par to, kā privatizēt šo kopējo jeb komunālo dzīvokli, tad tas īrnieks, kurš grib privatizēt komunālo dzīvokli, privatizē šā komunālā dzīvokļa ideālo daļu. Komisija tomēr, vispusīgi izvērtējot šo priekšlikumu, konsultējoties ar speciālistiem juristiem no Juridiskā biroja, ar Centrālās dzīvojamo māju komisijas ekspertiem tomēr nonāca pie secinājuma, ka šis priekšlikums nav pieņemams, jo faktiski tas radītu tādu situāciju, ka rodas domājamā daļa no dzīvojamās mājas domājamās daļas. Un tā faktiski ir ļoti sarežģīta sistēma. Katrā ziņā šis priekšlikums ir diskutējams. Komisijas vairākums neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 14. priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 15. priekšlikums — arī atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16. priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija, attiecas uz kādu ļoti svarīgu jautājumu, proti, šobrīd spēkā esošā likumā ir noteikts tas, ka pieteikumus dzīvokļu privatizācijai var iesniegt līdz šā gada tātad 1. novembrim. Komisija pieņēma lēmumu likumā turpmāk vairs nenoteikt konkrētu termiņu, kādā būtu veicama dzīvokļu privatizācija, bet dzīvokļu privatizāciju saistīt ar sertifikātu darbības termiņiem, kurus noteiktu speciālais likums, kuru šobrīd izskata un gatavo otrajam lasījumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un tātad dzīvokļu privatizācijas ilgums un termiņi būs atkarīgi no tā, kolēģi, kā mēs nākamo nedēļu, izskatot grozījumus Privatizācijas sertifikātu likumā, noteiksim, cik ilgi darbosies mūsu valstī privatizācijas sertifikāti. Tātad aicinu atbalstīt šādu atbildīgās komisijas koncepciju, kas izklāstīta 16.priekšlikumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 18. priekšlikums. Arī atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 20. priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums attiecas uz 43. pantu. Iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 22. priekšlikums attiecas arī uz 43.pantu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts izslēgt 46.panta otrās daļas 2.teikumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums attiecas uz vienpadsmito nodaļu. Tātad atbildīgā komisija ierosina precizēt vienpadsmitās nodaļas nosaukumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts izteikt jaunā, precizētā redakcijā 51.pantu. Arī šo aicinu atbalstīt. Šis priekšlikums paredz to, godātie kolēģi, ka dzīvojamā māja tiek nodota apsaimniekošanai īrnieku sabiedrībām tikai tad, ja attiecīgajā dzīvojamā mājā ir privatizēts ne mazāk kā puse dzīvokļu, un otrs svarīgais nosacījums ir tas, ka ne mazāk kā puse dzīvokļu īpašnieku ir izveidojuši attiecīgo apsaimniekošanas sabiedrību. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas 26.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, attiecas uz zemes īpašnieku tiesībām. Arī šo priekšlikumu aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums — atbildīgās komisijas,attiecas uz 59.pantu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums attiecas uz 59.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 30. priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Aicinu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 31. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 32. priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 33.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas ir pietiekami svarīgs. Dažos vārdos pateikšu, kāda ir būtība. Tātad līdz šim viendzīvokļu mājas paātrinātā kārtā nebija iespējams privatizēt. Diemžēl daudzas viendzīvokļa mājas, kas pieder valstij un pašvaldībām, joprojām nav nodotas privatizācijai. Tātad šo māju īrnieki nevar privatizēt šos dzīvokļus un mājas, tādēļ arī ir šāds priekšlikums, kas dos tiesības viendzīvokļu māju īrniekiem privatizēt šīs mājas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 34.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops. Aicinu atbalstīt! Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 74.pantu. Šo priekšlikumu iesniedzis deputāts Pēteris Salkazanovs, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums ir skatāms kontekstā ar 38. priekšlikumu. Tātad parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens ir iesniedzis priekšlikumu par 74.panta astoto daļu. Atbildīgā komisija vairākās sēdēs izvērtēja problēmu, kuru skar Aigara Jirgena priekšlikums, izstrādāja alternatīvu reglamentāciju, tātad šeit veidu, un tātad es aicinu atbalstīt daļēji 37.priekšlikumu un pilnībā 38. — atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37. un 38.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 39. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Tāpat 41., 42., 43. un 44. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 45. priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, tas ir atbalstīts , pieņemot priekšlikumu par 74.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 46. priekšlikums — atbildīgā komisija. Ierosina noteikt spēkā stāšanos ar šā gada 1.novembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 3, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mēs piedāvājam izskatīt likumprojektu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" kas ir pietiekami specifisks likums. Tāpēc pēc otrā lasījuma mēs izsūtījām, Tautsaimniecības komisija izsūtīja šo likumprojektu starptautiskai ekspertīzei, un ir saņemtas atbildes no Zviedrijas, Norvēģijas un Vīnes, tāpat Starptautiskās atomenerģijas aģentūras. Un šie slēdzieni ir iestrādāti kā komisijas priekšlikumi.

Tāpat komisija uzskatīja par nepieciešamu paņemt labāko no tiem priekšlikumiem, ko pagājušoreiz piedāvāja Latvijas atomenerģētikas speciālisti, un šajā dokumentā uz trešo lasījumu mums būs vesels klāsts piedāvājumu no Sociāldemokrātu partijas deputāta Leona Bojāra. Tagad lūdzu izskatām!

1.priekšlikums, ko sagatavoja atbildīgā komisija, un mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 2.priekšlikums, ko sagatavoja Leons Bojārs, mēs uzskatām, ka tas nav atbalstāms, jo jau otrajā lasījumā lietotie termini ir pietiekami aptveroši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 3.priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 4.priekšlikums tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 5.priekšlikumu izvērstā formā, ko sagatavojis deputāts Leons Bojārs, mēs piedāvājam neatbalstīt, jo divi termini "iepakojums" un "kodolmateriālu transportēšana" ir jau atkārtošanās, jo šie termini ir ieslēgti noslēgtajā līgumā ar Eiropas Savienību par šo jēdzienu saistošiem lielumiem. Un otri divi — "ziņojums" un "evakuācija", kas ir minēti sakarā ar to, ka tālāk tekstā nav lietoti, līdz ar to tos arī nav jādefinē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 6.priekšlikums, ko piedāvā mums Bojāra kungs, mēs arī uzskatījām, ka tas nav atbalstāms, jo šeit blakus cilvēku aizsardzībai tiek obligāti piedāvāts arī aizsargāt dzīvniekus. Bet mēs uzskatām, ka dzīvniekus nav jāaizsargā, pietiek ar cilvēkiem, jo cilvēks ir vismazāk aizsargātā būtne. Un, ja mēs pratīsim aizsargāt cilvēku, tad arī, protams, jebkura cita dzīva būtne būs aizsargāta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas skaidrojumam.

V.Lauskis. 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Un piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 8. — Leona Bojāra priekšlikums. Mēs neatbalstām. Tas ir līdzīgi, kā bija iepriekšējais par to dzīvnieku klātbūtni.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 9. — izveidoja atbildīgā komisija, un piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 10. — Leona Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts saistībā ar to piedāvājumu par dzīvniekiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 11. priekšlikums. Mēs Leona Bojāra priekšlikumu daļēji atbalstījām un iestrādājām atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā, bet daļēji tikai tādēļ, ka šeit ir jēdziens, ka nav apstarošanas. Mēs uzskatām, ka dabā nav tāda jēdziena. Dabā eksistē dabīgais starojuma fons, un līdz ar to mēs nevarējām pilnībā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

V.Lauskis. 13. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 13., 14., 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 14. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, kur tiek lietots jēdziens "apdzīvotās vietas", komisija uzskatīja par neiespējamu atbalstīt, jo tāds jēdziens vienkārši nav definējams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi 16. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 17. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 18. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 19. — Leona Bojāra priekšlikums, tātad tiek daļēji atbalstīts un iestrādāts 5.panta 14.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lauskis. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt. Un šis priekšlikums balstās jau uz mūsu Latvijas atomenerģētikas speciālistu pamatojumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 22. — Leona Bojāra priekšlikums, daļēji atbalstīts un iestrādāts 5.panta 14.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi ir 23. — Leona Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, piedāvājam atbalstīt pilnībā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 25. — atbildīgās komisijas slēdziens. Piedāvājam atbalstīt. Un šis slēdziens balstās uz noslēgto konvenciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 26. — atkal atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija, kura balstās uz Latvijas speciālistu viedokli. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 27. ir atbildīgās komisijas nosaukuma precizējums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 28. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums par precīzāku jēdziena definējumu. Atbildīgā komisija uzskatīja, ka nav atbalstāms, jo iepriekšējais formulējums tomēr bija precīzāks.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 29. — Leona Bojāra priekšlikums, daļēji atbalstīts un iestrādāts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 31. — Leona Bojāra priekšlikums. Un šo priekšlikumu mēs uzskatām par iespējamu neatbalstīt tomēr, jo šis jēdziens jau tiek reglamentēts likumā "Par civilo aizsardzību".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 32. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi 33. — atbildīgās komisijas jēdziens, kur precīzāk definēts nosaukums. Piedāvājam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 34. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvājam atbalstīt, tas balstās uz starptautisko ekspertu ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 35. — atkal atbildīgās komisijas izveidota redakcija. Piedāvājam atbalstīt. Balstās uz Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 36. — Leona Bojāra priekšlikums. Diemžēl komisija neatbalstīja, jo uzskata, ka tālāk tas viss ir reglamentēts jau padomes nolikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 37. — atbildīgās komisijas formulējums. Mēs piedāvājam to atbalstīt, un tas balstās uz starptautisko ekspertu ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 38. — Leona Bojāra priekšlikums. Komisija arī šo priekšlikumu uzskatīja par neiespējamu atbalstīt, jo šis ieteikums ir jau iestrādāts 5.panta 15.punktā "Par veselības pārbaudēm", attiecīgās instances nevar atbildēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 39. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru atkal komisija neatbalstīja, jo viss šis priekšlikums jau ir iestrādāts citos likumos. Tāpēc atkārtošanās caur šo likumu nav nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Lauskis. 40. — mūsu komisijas priekšlikums, kurš balstās uz starptautisko ekspertu ieteikumu. Mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Deputāta Leona Bojāra 41.priekšlikums. Komisija to neatbalsta, jo pietiek tikai ar licences izsniegšanu, un atsevišķos gadījumos, kuru ir ļoti daudz un ļoti sīki, atsevišķi tātad licences izsniegt nevajag.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Lauskis. Paldies! 42. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Mēs to piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Par 43.priekšlikumu lūdzu būt uzmanīgiem. Mūsu piedāvātā redakcija, kura ir 43.priekšlikuma veidā noformulēta, komisijā ir atbalstīta, bet kāpēc šie priekšlikumi bija? Šie noteikumi pašreiz tiek reglamentēti ar Ministru kabineta noteikumiem. Un tāpēc komisija uzskatīja, ka tos varētu iestrādāt arī likumā. Bet mēs neuzstājam uz to, ka tam jābūt ar pozitīvu balsojumu. Tāpēc, saņemot pretenzijas no mūsu valsts institūcijām, droši vien tas ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 43.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Atbildīgais ziņotājs jau lielos vilcienos pateica, ka attiecīgās ministrijas, kas atbild par likumprojekta virzību Saeimā, nebija informējušas Saeimas deputātus, ka šis visnotaļ racionālais priekšlikums ar nr.43, var informējušas Saeimas deputātus, ka šis visnotaļ racionālais priekšlikums ar numuru 43 var radīt zināmas starptautiskas sekas Latvijai, tāpēc, lai gan no likumdošanas viedokļa komisijas priekšlikums ir racionāls, aicinu atturēties, balsojot par to. Paldies! Lūdzu balsošanu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 7, atturas — 73. Priekšlikums noraidīts.

V.Lauskis (LSDSP) . Paldies! Nākamais ir 44. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44. un 45.priekšlikumu.

V.Lauskis. Un šis 45.priekšlikums tātad...

Sēdes vadītājs. Ir jau pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 46.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Leons Bojārs, no komisijas viedokļa nav atbalstāms. Šeit ir lietots jēdziens "atļauja", bet atļauja nav nepieciešama, jo tas ir pienākums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

V.Lauskis. 47. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš balstās uz starptautisko ekspertu komisijas ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 48. — deputāta Bojāra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts. Šeit ir aprakstīts jēdziens "speciāli apmācīti cilvēki", bet mūsu formulējumā izriet, ka darbinieki, kuri ir speciāli apmācīti, tas nenozīmē, ka tas ir arī pietiekami, lai viņi varētu veikt savas funkcijas. Līdz ar to mūsu 49. priekšlikuma formulējums ir daudz precīzāks.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48. un 49.priekšlikumu.

V.Lauskis. 50.priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Leons Bojārs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lauskis. 51. — atbildīgās komisijas veidotais formulējums, balstīts uz Latvijas speciālistu viedokli, un piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi ir tas pats ar 52.priekšlikumu, ko iesniedz atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi ir tas pats ar 53.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi ir ar 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tāpat 55.priekšlikums, ko iesniedz atbildīgā komisija, un mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Tālāk mums ir 56.priekšlikums, ko iesniedz Leons Bojārs. Mēs to uzskatām par iespējamu daļēji atbalstīt un iestrādājam komisijas 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 56. un 57.priekšlikumu.

V.Lauskis. 58.priekšlikums, kuru iesniedzis Leons Bojārs par grūtnieču nodarbinātību, mēs uzskatījām par neiespējamu atbalstīt, jo mēs varam saskarties ar cilvēktiesību pārkāpumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

V.Lauskis. 59.priekšlikumu, ko izveidoja atbildīgā komisija, piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 60.priekšlikums, kas balstās uz Latvijas speciālistu viedokli, un komisija to noformulēja, bet mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdzīgi ir tas pats ar 61.priekšlikumu, ko arī noformulē atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 62.priekšlikumu noformulēja atbildīgā komisija, bet, balstoties uz to, ka Vīnes eksperti lūdza precizēt šo pantu, un mēs piedāvājam šo precizējumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 63. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums saistībā ar valsts valodas pielietojumu, kur arī minēts, ka tas ir obligāti jādara, komisija neuzskata par iespējamu to atbalstīt, jo Valsts valodas likumā tas jau ir iestrādāts un šis likums ir jāpilda bez piebildes "obligāti".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Lauskis. 64. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kurš ir iestrādāts 65. priekšlikumā, mēs to uzskatām par neiespējamu atbalstīt, jo šis piedāvājums ir nepilnīgs uzskaitījums, ko Ministru kabinets noteicis jau 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 65.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz dokumentiem, kur ir jābūt izgatavotāja rekvizītiem, tam ir obligāti jābūt, un jūs paskataties iepriekšējos, nekur nav norādīts. Tātad, ja ir radioaktīvais elements vai kas saistīts ar kravu pārvadāšanu un ja nav zināms izgatavotājs un kas to ir nosūtījis, kā tad var pieņemt tādu lietu, un, ja tas nav atzīmēts tā, kā šiem dokumentiem ir jābūt, un ir pilnīgi jānorāda, kas ir izgatavotājs, un galu galā viņš taču nes atbildību par visu to radiācijas drošību, kas saistīta ar elementu pārvietošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP) . Godātie deputāti, piedāvāju balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret— 36, atturas — 36. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Lauskis. 66.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija to daļēji atbalsta un iestrādā 24.panta pirmās daļas 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 67.priekšlikums, ko izstrādāja atbildīgā komisija, balstoties uz Latvijas speciālistu viedokli, un mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 68.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija to neatbalsta, jo mēs uzskatām, ka darbinieki, kuri drīkst remontēt, ne vienmēr drīkst to ekspluatēt. Līdz ar to šie ir būtiski jēdzieni, un tāpēc mēs to piedāvājam neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 69.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalsta, jo jautājumu, par ko piedāvā runāt Bojāra kungs, jau reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kurus mainīt nav iemesla, un tie objektīvi saistīti ar Salaspils atomreaktora darbības pašreizējo nodrošinājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs paskatāties, 2.pants, nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies, no radioaktīviem atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas Republikas. Tādā gadījumā ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu. Jūs man pasakiet, kādā veidā un kas notiks, cik ir izvesti, cik ievests, kas tos izsvērs un kas to noteiks, un kas no tā ienāks Latvijā. Baldonē ir pārpildītas krātuves, un kas tur ir ienācis un no kurienes.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Lauska kungs?

V.Lauskis. Godātie deputāti, es piedāvāju balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 32, atturas — 42. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

V.Lauskis. 70.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 71.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 70. un 71.priekšlikumu.

V.Lauskis. 72. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 73.priekšlikumā, bet atbalstīts daļēji, jo šeit joprojām figurē jēdziens "dzīvnieki", ko mēs konceptuāli iepriekš noraidījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 74. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas nākamajā 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Deputāts Leons Bojārs ir iesniedzis priekšlikumu, kurš mums ir likumprojektā kā 76.priekšlikums, un šeit ir lietots jēdziens "par minimumu", un mēs komisijā uzskatījām par neiespējamu to atbalstīt, jo šis cipars konvencijai ir atbilstošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 77. — atbildīgās komisijas izveidotais priekšlikums, balstās uz Vīnes ekspertu ieteikuma. Mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 78.priekšlikums, ko mums piedāvā deputāts Leons Bojārs. Komisija to neatbalsta, jo tas, ka šeit tiek minēts, jau ir noformulēts Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

V.Lauskis. 79.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leons Bojārs, ir daļēji atbalstīts, bet ir iestrādāts 5.panta 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 80.priekšlikums. Izstrādājusi atbildīgā komisija un piedāvā to atbalstīt. Un tas ir pēdējais.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. Līdz ar to mēs piedāvājam šo likumprojektu pieņemt galīgajā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 2, atturas — 5. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2369. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu pēc būtības, taču ir uzskatījusi par nepieciešamību redakcionāli precizēt likuma 2.panta, 3.panta pirmās daļas 3.apakšpunkta, 6.panta, 7.panta, 9.panta, 10.panta, 11.panta un pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punkta redakcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. Lūdzu atbalstīt likumu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Razminovičs. 5.novembris.

Sēdes vadītājs. 5.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šeit ir četri likumprojekti: "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā", "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"", "Par aizsardzības spēkiem" un "Grozījumi Robežsardzes likumā", faktiski jāapskata tādā kompleksā, jo būtība ir tāda, ka pēc Ministru kabineta lēmuma no visiem likumiem tiek ņemts ārā, nu, minimālā mēnešalga, darba alga. Tātad mums jāpiesaista arī, kas attiecas uz Aizsardzības ministriju un arī uz Iekšlietu ministriju, uz Robežsardzi, jāpiesaista ir konkrētiem cipariem. Tāda ir pati būtība. Mūsu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" un lūdza izskatīt pirmajā lasījumā un atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Ādamsons vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu!

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienlaicīgi runāšu gan par steidzamību, gan arī par būtību visos šajos likumprojektos. Kā jau atzīmēja komisijas vadītājs, visi šie te četri likumprojekti ir savstarpēji saistīti. Un to būtība ir sekojoša: aizstāt minimālo mēnešalgu ar noteiktām naudas summām. Komisija šos likumprojektus skatīja vairākas reizes Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, pie tam pirmo reizi šie likumprojekti tika atlikti viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka, lai cik dīvaini arī būtu, šo likumprojektu autors ir Finansu ministrija, bet šie likumprojekti pēc būtības nebija saskaņoti ne ar Aizsardzības ministriju, ne arī ar Iekšlietu ministriju. Tas ir viens.

Otrs. Pirmajā komisijas sēdē Finansu ministrijas ierēdņi neieradās uz komisijas sēdi, lai pamatotu, kāpēc ir nepieciešams pieņemt šos te grozījumus. Tieši tāpēc šo likumprojektu izskatīšana tika atlikta. Nākamajā komisijas sēdē, kad ieradās Finansu ministrijas pārstāvji, mēs nonācām pie situācijas, ka Finansu ministrijas pārstāvji tā arī nebija spējīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Un jautājumu būtība bija ļoti vienkārša: kāds būs ekonomiskais ieguvums vai ekonomija, ja mēs pieņemam šos te grozījumus? Neviens Finansu ministrijas pārstāvis nevarēja atbildēt uz jautājumu: kāds tas būs, izteikts konkrētās naudas summās. Cik tas būs? — 10 000, 50 000 vai 100 000? Un es kategoriski nevaru piekrist šo likumprojektu tālākai virzīšanai. Pirmkārt, man nav skaidrs jautājums par to, par kādu naudas summu mēs vispār runājam. Un otrs. Es nesaprotu, kāpēc mēs gribam pasliktināt sociālo situāciju mūsu aizsardzības spēku struktūrās? Mēs uzreiz pieņemam, ka šī te fiksētā summa tiek pieņemta ar likumu un uz mūžīgiem laikiem. Neskatoties uz to, ka no nākamā gada vidus tiks palielināta minimālā mēnešalga, šīs sociālās garantijas paliks iepriekšējā līmenī. Neskatoties uz inflāciju. Es aicinu balsot gan pret steidzamību, gan pret šo visu četru likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis pret steidzamību. Par steidzamību runās deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu atbalstīt virzību kā steidzamu. Izbrīnu izraisa kolēģa Ādamsona kunga neizpratne par to, ka Finansu ministrija nav saskaņojusi ar viņa nosauktajām pārējām ministrijām, jo Ministru kabineta lēmumi tiek izskatīti valdības sēdē, un visi ministri, kas ir vēlējušies paust savu viedokli, to Ministru kabineta sēdē dara, un tas ir valdības galējais lēmums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 25, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Tālāk, lūdzu!

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 20, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.novembris. Un izskatīšanas datums — 23.novembris, kas būs kopā ar pārējiem pavadošajiem likumiem budžetā.

Sēdes vadītājs. 2.novembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Izskatīšana — 23.novembrī. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Arī šis likumprojekts, kā es minēju, zināmā veidā ir saistīts ar iepriekšējo, un arī komisija izskatot lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 27, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 23, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Dz.Kudums. Tāpat kā iepriekš priekšlikumus līdz 2.novembrim un izskatīt 23.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" , pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šos grozījumus likumā "Par aizsardzības spēkiem" un arī lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā un piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 26, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2. novembris. Un 23. novembris — izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu "Grozījums Robežsardzes likumā", pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums Robežsardzes likumā" un lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā, kā arī piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 28, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Robežsardzes likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 26, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2. novembris un izskatīšana — 23.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Operatīvās darbības likumā", pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Operatīvās darbības likumā un konceptuāli atbalstīja virzīt uz Saeimu pirmajam lasījumam. Mēs ņēmām vērā arī Juridiskās komisijas iebildumus, kur tika pievērsta uzmanība, ka ne tikai šeit, šajos pantos ir jāmaina, bet arī vēl citos pantos būs jāpamaina redakcijas.

Kā arī gribu vērst uzmanību uz to, ka šis likumprojekts tiks virzīts kopā ar Detektīvdarbības likumu, kuru mēs arī esam izskatījuši, acīmredzot nākamajā sēdē mēs šeit skatīsim, un tikai kopā ar to var pieņemt, un tad būs labs rezultāts. Man ir lūgums Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai mēs varētu strādāt tālāk.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — 2, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, manuprāt, varētu būt mēnesis, tas ir, nu, 25. novembris.

Sēdes vadītājs. 25. novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu "Grozījumui Iedzīvotāju reģistra likumā" un atbalstīja to virzīšanai tālāk pirmajā lasījumā.

Mēs gribam vērst jūsu uzmanību, ka zināmā veidā nav īpaši labi iznācis tas, ka dažādām komisijām ir, nu, vienu vārdu sakot, sadalīta viena vesela lieta, kas mums būtu kopā jāveic. Piemēram, atsevišķi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir Dzīvesvietas deklarēšanas likums, mums ir šis likums, bet mēs apņemamies ļoti nopietni koordinēt kopā šo likumu virzību, lai mēs nepieļautu šeit kļūdas. Tā ka es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Saeimai, un mēs, Aizsardzības un iekšlietu komisija, apsolām kopā strādāt ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu atbildēt manam kolēģim no Tautas partijas.

Valdība var pieņemt dažādus lēmumus, tikai ir jautājums, vai attiecīgie ministri, ierēdņi šos lēmumus zina un vai viņi pilda. Un ja Aizsardzības un Iekšlietu ministriju pārstāvji paziņo, kad tie par šiem te likumprojektiem neko nav zinājuši, ka tie ir iesniegti valdībā, atvainojiet, man nav pamata viņiem neticēt. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka šis jautājums ir saistīts arī ar pašreiz izskatāmo jautājumu.

Kā jau Kuduma kungs pareizi atzīmēja, diemžēl mums darba režīms un darba kārtība parlamentā nav organizēta diez cik patīkami, tā, kā to vajadzētu. Konceptuāli ir izstrādāts jauns likumprojekts — Dzīvesvietas deklarācijas likums. Saistībā ar šo likumu ir papildus iesniegti grozījumi vēl trijos dažādos likumos. Bet pats paradoksālākais ir tas, ka visi šie te četri likumprojekti katrs atrod savā komisijā. Tātad ir četras dažādas atbildīgās komisijas, un katra komisija atbild par konkrētu likumprojektu tā vietā, lai tos skatītu vienotā paketē.

Es nevarētu pēc būtības it kā iebilst pret grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā, bet tikmēr, kamēr mēs konceptuāli neesam izskatījuši likumprojektu "Dzīvesvietas deklarēšanas likums", nebūtu loģiski izskatīt šo likumprojektu. Kāpēc es tomēr aicināšu neatbalstīt šo likumprojektu? Iemesls ir ļoti vienkāršs — arī šoreiz uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi bija uzaicināti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas. Diemžēl šī likumprojekta "Dzīvesvietas deklarēšanas likumprojekts" faktiskie autori nebija spējīgi atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Faktiski viņi paši nav pārliecināti par tā likumprojekta kvalitāti, kuru viņi ir iesnieguši.

Cienījamie kolēģi, es tomēr gribu, lai mēs visi rīkojamies pietiekami konsekventi. Un, pirms izskatīt visus ārējos grozījumus likumos, likumprojektos, kuri ir saistīti ar jauno, konceptuāli jauno, likumprojektu "Dzīvesvietas deklarēšanas likums", visus pārējos likumprojektus neizskatīt.

Tieši šī iemesla dēļ es aicinu neatbalstīt likumprojekta "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Abiem iepriekšējiem runātājiem lielā mērā ir taisnība tajā ziņā, ka, nododot izskatīšanai valdības iesniegto un izstrādāto likumprojektu, kas reglamentē pierakstu sistēmas atcelšanu un dzīvesvietas deklarēšanas kārtības ieviešanu mūsu valstī, vajadzētu skatīt vienoti gan termiņos, gan arī vienā komisijā, atbildīgajā komisijā, ar pārējiem šo jumta likuma pavadošajiem likuma grozījumiem. Diemžēl tā ir iznācis, ka atbildīgā komisija — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, savukārt pārējie grozījumi citos likumprojektos nodoti citām atbildīgajām komisijām.

Konkrētais likums, ko mēs izvērtējam šobrīd, ir nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Es gribētu jūs, kolēģi deputāti informēt par to, ka vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, piedaloties daudzu ministriju ekspertiem, pārstāvjiem, Pašvaldību savienības pārstāvjiem, Rīgas pašvaldības pilnvarotajām personām, izvērtēja Dzīvesvietas deklarēšanas likumprojektu. Mēs saskatījām daudzus trūkumus šajā likumprojektā, uzklausījām viedokļus, bet neviena ministrija, neviena pašvaldība nav iebildusi konceptuāli pret to, ka mēs aizstājam mūsu valstī pierakstu sistēmu ar dzīvesvietas brīvprātīgās deklarēšanas sistēmu. Bet tas, kā šī pāreja tiek organizēta, neapmierina arī atbildīgo komisiju un arī, cik es saprotu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Tādēļ, godātie kolēģi, tomēr komisija pieņēma konceptuālu lēmumu — atbalstīt valdības iesniegto projektu virzīšanai pirmajā lasījumā. Tātad mēs izskatīsim nākamajā nedēļā ceturtdien, bet mēs, komisija, aicināsim noteikt 3 mēnešus priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Un acīmredzot, bet tas ir mans personīgais viedoklis, šis jaunais likumprojekts stāsies spēkā ne ātrāk kā pēc gada vai pusotriem gadiem, un acīmredzot būs jāiestrādā vēl daudzi grozījumi arī citos likumprojektos. Un, pats galvenais, jānodrošina vienota informācijas sistēma un arī finansējums šīs pārejas nodrošināšanai.

Es aicinātu šodien tomēr atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli, pieņemt pirmajā lasījumā, un šim likumprojektam noteikt arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 15.janvāri nākamo gadu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist kolēģim Lagzdiņam, bet es aicinu tomēr arī meklēt izeju no šī te strupceļa, kurā mēs visi esam nonākuši. Tomēr tas ir diezgan paradoksāli, ka četri likumprojekti, kuri ir savstarpēji saistīti, tiek izskatīti dažādās komisijās. Iespējams, ka varētu būt risinājums, ka mēs neatbalstām šo likumprojektu un visus pārējos likumprojektus nododam vienai komisijai. Un šajā gadījumā man ir vienalga, vai tā būtu Aizsardzības un iekšlietu komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet ir jānosaka viena atbildīgā komisija. Ja kādam ir kādi priekšlikumi, lūdzu, meklējam šo te izeju. Tāpēc ka mēs savādāk iebrauksim, es atvainojos, dziļā grāvī, izskatot šos likumprojektus katru savā atsevišķā komisijā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums ( TB/LNNK) . Augsti godātie kolēģi! Es lūgtu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 15.janvāris, kā to teica Lagzdiņa kungs...

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 3, atturas — 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.janvāris. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Dz.Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par arhīviem"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Škapars.

J.Škapars (TP). Godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai dokuments 2321, likumprojekts "Grozījums likumā "Par arhīviem"". Grozījumi saistīti ir arhīvu nodošanu no Tieslietu ministrijas Kultūras ministrijai. Un motivācija galvenokārt ir tanī ziņā, ka šīs pārmaiņas ir saistītas ar integrāciju Eiropas Savienībā, kur šāda kārtība pastāv 13 valstīs no 15. Arī ar vienotas informācijas sistēmas izveidošanu valstī.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma lūgt plenārsēdi pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atzīt par steidzamu. Šo lēmumu atbalstīja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par arhīviem"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 2, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai kāds vēlas debatēt pirmajā lasījumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par arhīviem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.novembris. Izskatīšanas datums — 23.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Pirms izskatām nāksamo likumprojektu, ir jāizskata 10 deputātu iesniegums. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu... Jā, ir desmit deputātu iesniegums, saistībā ar likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu", taču par to mēs lemsim pēc tam, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības. Tātad likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Ārlietu komisija piedāvā šo likumprojektu, par to debatējot divās sēdēs, un pēc pirmās sēdes prasīja vēl papildu informāciju par šo likumu, un tika izteiktas domas cita starpā, ka šo likumu būtu vēlams pieņemt jebkurā laikā, agrāk, vēlāk, bet ka šajā gadījumā ir pārāk liela sakritība ar vienu noteiktu varbūtēju tiesas gadījumu, un tas izklausījās pēc politiska pasūtījuma.

Otrajā sēdē vairākums nobalsoja par šī likuma nodošanu pirmajam lasījumam. Es vairāk tālāk negribu izteikties un lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godātā Saeima! Parlamentam šajā gadījumā, manuprāt, nav jāiesaistās tiesas darīšanās un tiesas kompetencē. Mums nav jāpieņem likums vienam cilvēkam vai viena cilvēka dēļ. Normāls un universāls ir likums "Par tiesisko palīdzību". Šis nebūtu precedenta gadījums, jo mums ir šādi likumi ar dažām valstīm noslēgti. Mums nebūtu jāpieņem likums kādas nevalstiskas Zurofa vadītas organizācijas spiediena rezultātā. Viņš jau ir izteicis gandarījumu par apcietināšanas orderi, un citēju: "Latvijas aizvien lielāko gatavību vērsties pret latviešu izdarītajiem noziegumiem Otrajā pasaules karā." Vērsties pret latviešu izdarītajiem noziegumiem! Tauta, kura bezmaz ir vislielākos noziegumus pastrādājusi Otrajā pasaules karā? Divi noziedzīgi režīmi — komunisms un fašisms, hitlerisms un staļinisms — plānveidīgi iznīcināja latviešus. 20.gadsimtā šī tauta, kas ir cietusi ar savu dzīvo genofondu gandrīz vai visvairāk no Eiropas tautām, un šādā veidā, pārspīlētā veidā, tiek pateikts, ka jācīnās pret latviešu noziegumiem.

Cienītie kolēģi! Nav nekāds noslēpums, ja šis kungs un attiecīgas organizācijas piedāvā sarunu par tautībām, tad ir zināms, ka ebreju tautas pārstāvji arī ir pastrādājuši noziegumus zem citiem karogiem. Un arī komunisma terorisma, totalitārisma gados viņi to ir darījuši, un var atrast, ka arī šodien varbūt varēs atrast arābu un izraēliešu pretsāvē. Un, ja pastāv tāda cilvēces muļķība kā karš un šaujamie ieroči, vai tāpēc mēs attaisnosim un sāksim meklēt, kura tauta ir vairāk šāvusi un nogalinājusi? Esmu pārliecināts, ka latvieši pirmrindnieku skaitā šeit nebūtu.

Treškārt, ģenerālprokurora atbildes Ārlietu komisijas sēdes laikā mani nepārliecināja par apsūdzības smagumu. Uz jautājumiem par to, vai ir liecības un pierādījumi, ka Kalējs ir nogalinājis vai Kalējs ir devis rīkojumus nogalināt, atbilde bija, ka nav šādu pierādījumu. Ir fakts, ka Kalējs ir strādājis Salaspils nometnes ārējā apsardzē. Līdz šim apsardzes dienests pie genocīda, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci netika pieskaitīts. Tur darbojas instrukcija. Ažiotāža neveicinās tiesas objektivitāti. Ažiotāža, kurai, manuprāt, ir pakļāvusies arī mūsu prokuratūra.

Kolēģis Indulis Bērziņš, runājot par šo lietu, patētiski ir izsaucies: "Es ticu mūsu tiesu sistēmai!" Atļaujiet man no šīs tribīnes pateikt manu personisko viedokli. Es neticu mūsu tiesu sistēmai. Un nieks par to, ka es neticu. Tauta netic. Un spriedumi, nolēmumi ir tik dīvaini un jocīgi, tiesnešu un prokuroru izdarības ir tik ačgārnas, ka man ir pamats to apgalvot. Genocīda noziegumu vaininieku pret latviešiem nopietna meklēšana praktiski nenotiek. Pūles to izdošanā un tiesāšanā netiek izrādītas, bet bija taču, kas spīdzināja, kas šāva, kas izsūtīja, kas mērdēja badā un kas kliedza: "Šag v ļevo, šag v pravo, streļaju!" Man nav jātulko šis teiciens. (No zāles deputāts M. Lujāns: "Tulkojumu!")

Un visbeidzot. Pēdējā laikā mācīts no žurnālistiem, no sabiedrības par līdzekļu neģēlīgu izmantošanu, pārstāvot Latvijas Saeimu starpparlamentu konferencē, kurā katrs šīs delegācijas loceklis vienreiz gadā piedalās, un taisnodamies par to, ko kāds aprobežots kolēģis nosauca — par līdzdalību militāro apvērsumu novēršanā, un žurnālisti tālāk savās zināšanās arī nav gājuši par to, nav centušies uzzināt par šīs konferences norisi, saturu, rezultātiem un tā tālāk. Es arī, protams, sākšu skaitīt naudu dažādu pasākumu realizācijai. Un tātad, divu konvoju sūtīšana uz Austrāliju, lai atvestu Kalēju uz Latviju, maksā no 1500 līdz 5000 dolāru katram. Pašas konvojējamās personas ceļa biļetes arī, ja viņam ir 87 gadi, tad droši vien būs vajadzīgs vēl cilvēks, kas viņu apkopj. Droši vien viņu nepienesīs nestuvēs vai ratiņos tūliņ pie lidmašīnas trapa, bet būs jādzīvo tur, kamēr noformēs dokumentus, jādzīvo viesnīcā, jāsaņem dienas nauda, un pēc tam visi tiesas izdevumi, cik tas viss mums izmaksās šāda spiediena, šāda nu it kā politiska pasūtījuma, šādas ažiotāžas rezultātā. Un sakiet, lūdzu, vai tas ir tā vērts, lai cerētu saņemt pretī apšaubāmu solījumu, varbūt problemātisku, uz katra stūra turpmāk vairs neklaigās par latviešu leģionu un latviešiem it kā organiski piemītošo slieksmi uz fašismu, spert šādus soļus.

Un vēl. Vai nebūtu jau pienācis laiks, ka mēs šiem cilvēkiem, kuri ir jau veci, slimi un dumji, piedodiet, un vienalga, vai tas ir Kalējs, vai Kononovs, un ja viņu rokas arī notraipītas, ka mēs viņus celtu gaismā, runātu par viņu noziegumiem, neslēptu, nosodītu, nepiedotu, bet parādītu žēlsirdību un viņiem, kuri jau par soli atrodas no debesu vai elles vārtiem, žēlsirdīgi atļautu nomirt savā gultiņā un nevis uz cietumu lāvas.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu runāt par šo līgumu tāpēc, ka mēs Ārlietu komisijā, noklausoties Tieslietu ministrijas pārstāvi, uzdevām jautājumu, cik tad ir noziedznieku Austrālijā latviešu, kurus būtu jāizdod Latvijai. Cik ir Austrālijas noziedznieku... Cik ir latviešu noziedznieku un Austrālijas noziedznieku gan Austrālijā, gan Latvijā, jo mēs zinām, ka Latvijas Satversmes 98.pants neļauj izdot Latvijas pilsoņus citām valstīm. Mēs saņēmām tādu atbildi, ka Tieslietu ministrija nezina nevienu gadījumu, ka būtu kāds Latvijas izcelsmes noziedznieks Austrālijā, bet mēs varam uzdot šo jautājumu Prokuratūrai. Un tad, kad mēs uzaicinājām prokuratūras pārstāvjus, diemžēl bija ļoti pārsteidzoši uzzināt, ka pašreiz nav neviena noziedznieka, kurš būtu, teiksim, Austrālijā un kurš būtu jāizdod Latvijai. Tad mēs uzdevām nākamo jautājumu, kāpēc līgums par noziedznieku izdošanu nav sagatavots ar Jaunzēlandi, ar Singapūru, ar Japānu, kaut vai ar to pašu Indiju, kur mums bija problēmas? Kāpēc nav sistēmas Tieslietu ministrijai kā tādas? Un kuriozi, ka tajā pašā dienā Tieslietu ministrija mums piedāvāja līgumu ar Ukrainu par tiesisko palīdzību.

Ja mēs skatāmies šos lielākā vai mazākā mērā standarta līgumus par tiesisko palīdzību, mēs redzam, ka tur ir ietverts viss: tur ir iespēja nopratināt, tur ir informācijas savākšana, tur ir iespēja apcietināt noziedzniekus, tur ir iespējas kārtot mantiskos darījumus, civiltiesiskos jautājumus un tā tālāk. Mūs ārkārtīgi pārsteidza, ka ar Austrāliju, kurā dzīvo tūkstošiem latviešu, tajā skaitā Latvijas pilsoņi, ka ar šo valsti nav sagatavots līgums par tiesisko palīdzību. Kad mēs uzdevām tālāk jautājumu Tieslietu ministrijai, kāpēc netiek sagatavots šāds līgums, atbilde bija ļoti naiva, muļķīga — Austrālija mums tādu nepiedāvāja. Tātad no tā mēs varam secināt, ka mēs darām tikai to, ko mums kāds pamet vai palūdz, vai kaut kāda ārējā spiediena rezultātā. Tad man uzreiz radās nākamais jautājums.

Godājamie deputāti! Kāpēc latvietis ir tikai vientiesīgs un labsirdīgs? Kāpēc valsts iestādēs ir tik daudz ierēdņu, kuriem galvenais ir kāda ārzemnieka uzslava, uzaicinājums uz pusdienām, draudzīga uzsišana uz pleca un ieteikums pamainīt nedaudz Valodas likumu, Pilsonības likumu vai kādu citu likumu? Faktiski mums vajadzētu pārdomāt vienu lietu, kāpēc cilvēki, kas ir iekšēji nedroši, bez jebkādas pārliecības par savu taisnību, iet strādāt Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas sistēmā un kāpēc šādu cilvēku ir tik daudz prokuratūrā?

Vienu piemēru pateikšu. Tad, kad Latvijā ieradās kneseta deputāts Bronfmans, lai nolasītu lekciju vientiesīgajiem latviešiem par Laventa kunga cilvēktiesību pārkāpumiem, tad viņam bija ļoti plaša auditorija masu informācijas līdzekļos. Tad, kad Palestīnā nošauti ir jau vairāk nekā 120 cilvēki, man likās, ka tie paši cilvēki, kas pieaicināja Bronfmana kungu, skries tagad uz Izraēlu un knesetā lasīs lekcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Izrādās, nekādas reakcijas, nevienu tas pilnīgi neinteresē.

Nākamais. Ja jāatzīst, ka viss šis līgums, un te es tiešām piekristu Labanovska kungam, jūs saprotiet, ka no tiesiskā viedokļa šis līgums mums neko nedod, tas neatrisina tās problēmas, kas ir saistītas ar šiem civiltiesiskajiem jautājumiem, tas pat nevar, kā te teica Labanovska kungs, faktiski arī, tas neļauj izdot to pašu Kalēja kungu, jo tur 3.pantā ir rakstīti izņēmumi, ka vecus un slimus cilvēkus, nu, es domāju 87 gadu vecumā ar vēzi slimus cilvēkus, nevar izdot saskaņā ar šo likumu. Tad faktiski man radās aizdomas, ka viss šis līgums ir sacerēts tikai tāpēc, lai Austrālijas valdība varētu novelt no saviem pleciem šo ļoti neērto Kalēja lietu un pārkraut, es vēlreiz atkārtoju, pārkraut šo nepatīkamo nastu uz kādu citu daudz lielāku vientiešu pleciem. Jāatzīst, ka viss šis farss, citādi to grūti nosaukt, ir saistīts tiešām tikai vienīgi ar Austrālijas pilsoņa, es uzsveru — ar Austrālijas pilsoņa Konrāda Kalēja lietu, kuru nevarēja notiesāt Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Anglijā un Austrālijā, nebija pierādījumu. Kanādā Toronto arbitrāžā no 1996.gada 28.februāra līdz 1997.gada 10.martam izskatīja Konrāda Kalēja lietu. Kanādas Imigrācijas un bēgļu pārvaldes arbitrāžas nodaļas tiesnešu 18.augusta lēmumā ir šādi vārdi (citēju): "Nav pierādījumu, ka Konrāds Kalējs būtu brutāli izturējies pret kādu cilvēku un ka būtu devis pavēli slikti izturēties pret ieslodzītajiem." Lēmums ir uz 60 lappusēm angļu valodā, tas ir iztulkots latviešu valodā, ir nosūtīts šeit uz Latviju. Tas ir viens eksemplārs prezidentes kancelejā. Nē, Ārlietu ministrijā, Lagzdiņa kungam arī ir. Ne Ārlietu ministrija ar šo lēmumu nav iepazinusies, pat prokuratūras darbinieki daudzi par to nezina.

Citēju tālāk no šī lēmuma: "Nav arī nekādu pierādījumu, ka Konrādam Kalēja kungam būtu naidīga attieksme pret žīdiem..." Tas ir tekstā. "Viņam bija cieša draudzība ar Tračevsku ģimeni, Kalējs bija ieguvis atļauju Raisai Tračevskai nenēsāt publiski Dāvida zvaigzni." Šajā arbitrāžas tiesā liecināja Georgs Tračevskis. Ja tiesnesim A. Jozo arī paziņoja, ka viņu rīcībā ir deviņas kastes ar lietas materiāliem, tūkstošiem lappušu ar liecībām un dokumentiem, daudzos gadījumos un daudzos sējumos šie dokumenti bija piesūtīti no Latvijas PSR, tātad Latvijas VDK un LPSR prokuratūras materiāli.

Kas notiek tālāk? Vīzentāla centra direktors Izraēlā Efraims Zurofs paziņo, ka Konrāds Kalējs ir vainīgs 30 tūkstošu ebreju iznīcināšanā un tūliņ, tūliņ tiks sagādāti visi nepieciešamie pierādījumi. Turpmākajos gados notiek vairākas sanāksmes. Tajā laikā prokuratūra Latvijā noorganizē divas starptautiskas sanāksmes, piedalās tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji no ASV, no Izraēlas, no Vācijas. Šie pierādījumi netiek sagādāti, paralēli sākas ļoti labi sagatavota apmelojumu kampaņa pret Latviju.

Kopā ar Kalēja bildēm rāda dažādas Otrā pasaules kara fotogrāfijas, kurām ar Kalēju nav nekāda sakara. "The Daily Telegraph", kā jūs lasījāt "Dienā", angļu avīze "The Daily Telegraph" publicē Jehuda Berna Josifa interviju: "Kalējs ir jāspīdzina, ja neatzīstas." Viņš pauž gatavību finansēt Kalēja fizisku iznīcināšanu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Kiršteina kungs, jūsu rīcībā ir vēl astoņas minūtes, bet tagad ir laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

A.Kiršteins. Labi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Pulksten 12.30 ir komisijas sēde ar tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas piedalīšanos. Lūdzu visus ierasties pulksten12.30.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde notiks tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam Aiju Barču dzimšanas dienā! (Aplausi.) Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bojārs, Pēteris Salkazanovs, Guntars Krasts, Edvīns Inkēns, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Romāns Mežeckis, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu". Vārds debatēs deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Tātad, kā es teicu, pēc tam, kad bija saņemts šis Kanādas arbitrāžas spriedums par to, ka nav nekādu pierādījumu par Kalēja vainu, turpmākajos gados sākās diezgan dīvainas rosības, tajā skaitā manis minētais Vīzentāla centra vadītāja Zurofa paziņojums, ka Kalējs ir vainīgs 30 000 cilvēku slepkavībās. Prokuratūra pēc šīm divām sanāksmēm, nevarēdama savākt kaut cik ticamus pierādījumus, nonāca pie ļoti interesanta secinājuma. Viņi mainīja apsūdzības slēdzienu. Kā mēs varējām izlasīt avīzēs, Kalējs vairs nav jeb netiek apsūdzēts genocīdā, bet viņam inkriminē kriminālnoziegumu, jo, stāvēdams jeb būdams ārējās apsardzes priekšnieks, viņš ir devis pavēli šaut uz visiem bēgošajiem, kā rezultātā ir aizgājuši bojā seši cilvēki. Es domāju, ka šeit mēs esam nonākuši uz ļoti bīstama un slidena ceļa. Jo, ja mēs secinām, ka stāvēšana apsardzē ir lielākā vai mazākā mērā noziegums, un te es gribētu vēl nocitēt Andrievu Ezergaili, kas savā grāmatā "Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941./44. gadā" raksta. Pēc materiālu izpētīšanas viņš ir nonācis pie secinājuma, un viņam bija pieejami visi esošie, pašreiz mūsu rīcībā esošie materiāli. Ezergailis raksta: "Neliekas, ka viņš, tas ir, Kalējs, būtu saistīts ar Salaspilī notikušajām zvērībām." Tātad arī Ezergaiļa kungs nav atradis nekādus pierādījumus.

Bet bīstamība slēpjas tajā apstāklī, ka mums tādā gadījumā būtu jāvēršas pret visiem, kas ir strādājuši jebkādā apsardzē, tas ir, strādājuši iekšlietu sistēmā Padomju savienības laikos. Starp mums, deputātiem, ir bijuši cilvēki, kas ir strādājuši PSRS ārējā apsardzē, bijuši robežsargi. Kas bija jādara robežsargiem? Viņiem bija jāšauj uz tiem, kas bēga no Padomju savienības. Šīs rīcības rezultātā PSRS, tai skaitā Latvijā, gāja bojā miljoniem un simtiem tūkstošu cilvēku. Ja robežsargs, stāvēdams ārējā apsardzē, nešāva uz tiem, kas bēga, tad kurš ar šiem cilvēkiem nodarbojās? Ar viņiem nodarbojās prokuratūra. Tad mēs nonākam pie secinājuma, ka jebkurš, kurš ir strādājis, piemēram, LPSR prokuratūrā, ir palīdzējis īstenot genocīdu pret latviešu tautu. Pieņemsim, ka šie cilvēki ir mainījuši savus uzskatus. Gods un slava viņiem! Viņi tagad strādā Latvijas neatkarīgajā prokuratūrā, bet arī tie daudzie jaunieši, kas ir kara laikā cīnījušies vienā vai otrā pusē, šodien ir mainījuši savus uzskatus. Mēs nevaram ar šodienas mērauklu, kā raksta Kanādas tiesneši savā spriedumā, objektīvi novērtēt tā laika notikumus.

Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Vai Latvijas tiesu sistēma tiešām ir gatava tik kutelīgām lietām, ir gatava iztiesāt tos gadījumus, kuros neatrada nekādus pierādījumus ne Kanādas, ne ASV tiesa.

Nav pareizs apgalvojums, ka Kalēju vai arī vēl kādu, ja atradīsies, un es piekrītu tam, ka jebkurš noziedznieks ir jātiesā, ka viņus nevar tiesāt citās valstīs tā, kā to, piemēram, darīja ar Arāju Vācijā. Pamatojums, kāpēc tiesāja Arāju Vācijā, nevis LPSR, tajā laikā bija, ka šeit nevar būt objektīva tiesa.

Godājamie deputāti! Vai mēs varam apgalvot, ka mums pašreiz šī tiesa var būt tik objektīva, ka mums ir jauna tiesnešu un prokuroru paaudze, kura nav bijusi saistīta ar padomju sistēmu? Es nevaru nevienu vainot, jo es arī esmu audzis šajā sistēmā, bet es varu droši teikt, ka ir jāizaug, man liekas, pilnīgi jaunai tiesnešu paaudzei, lai viņi varētu objektīvi un izsvērti iztiesāt šādas lietas. Tāpēc man ir radušies vairāki secinājumi. Es domāju, ka mums nevajadzētu uzņemties apgalvojumu, ka mēs varam šādas kutelīgas tiesas iztiesāt labāk nekā objektīvas tiesas Kanādā, Vācijā vai Austrālijā. Nav taisnība, ka, teiksim, to pašu Kalēju nevarētu tiesāt Austrālijā, ja tiešām šie pierādījumi būtu.

Jo mēs atceramies, teiksim, ka arī Demeņuku, arī nesen, divus gadus atpakaļ, bija policistu prāvas Anglijā, Apvienotajā Karalistē tiesāja, nevis veda viņu uz Baltkrieviju, tam nav nekāda pamatojuma. Ja jūs iepazīsities ar šo līgumu, godājamie deputāti, tad jūs redzēsit, ka, pieņemot šo līgumu, zaudē spēku 1924. gadā ar Lielbritāniju noslēgtais līgums, kurš zināmā mērā var tikt attiecināts arī uz Austrāliju, tātad nekāds ļaunums nebūs, ja mēs un Tieslietu ministrija bez ārējiem spaidiem sagatavos kārtīgu līgumu par tiesisko palīdzību ar Austrāliju. To var izdarīt pāris mēnešos, un mēs to šeit ar lielu prieku ratificētu.

Mani izbrīna arī tas, ka es šeit neredzu ne ārlietu ministru Bērziņa kungu pašreiz, ne es dzirdu, kā uzstājās un pamato kāds no Tieslietu ministrijas, kāpēc tieši šis līgums ir vajadzīgs. Tā ka mums acīmredzot arī vajadzētu noklausīties šo pamatojumu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Tieslietu ir!")

Un pēdējais tātad. Diemžēl šo minēto iemeslu dēļ personīgi es nevaru atbalstīt šāda veida līgumus, un es domāju, ka visiem mums jābūt labai mācībai, ne tikai deputātiem, bet arī ministriju atbildīgajiem cilvēkiem — desmitreiz izsvērt, ko darīt, kādā veidā darīt, un daudz vienkāršāk būtu bijis, ja pašā sākumā Latvijas tiesībsargājošās iestādes būtu pateikušas to, kas jau sen ir zināms. Un sen ir zināms tas, ka pašreiz Latvijā, es atkārtoju, Latvijā, nav zināma neviena dzīva persona, kura būtu palikusi nesodīta par noziegumiem Otrā pasaules kara laikā... kas nav bijusi padomju armijā.

Šie noziedznieki ir gan Krievijā un Izraēlā, un tas ir pilnīgi skaidrs, jo padomju sistēmā nevarēja tiesāt tos, kas bija iesaistīti šajos PSRS dažādos orgānos, represīvajās iestādēs un pārējos. Tā kā mums par to nav jākautrējas, bet Ārlietu ministrijas pārstāvjiem ir skaļi jāpasaka visās valstīs, visos starptautiskajos forumos, ka šādu noziedznieku Latvijā netiesātu nav.

Paldies par uzmanību! Un es pats diemžēl nevaru atbalstīt šo līgumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Reizēm mums ļoti patīk lasīt mūsu dzejnieku vārsmas, it īpaši Rūdolfa Blaumaņa vārdus — "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods". Es domāju, ka šodien ir tā reize, kad ir jāparunā par to, kas ir Latvijas valsts un latviešu tautas gods. Vai tas ir klanīšanās un ieklausīšanās jebkuros spriedelējumos, kurus izsaka parasti ne sevišķi attīstīti ārzemnieki, kas šeit ierodas mūs pamācīt? Diez vai. Un šeit, Saeimā, ir jāparāda raksturs. Mēs esam Latvijā izvēlēti kā augstākā lēmējvara, kas lemj visus galvenos jautājumus. Tad, lūk, jautājumos, kas skar Latvijas godu, arī mums ir jālemj.

Un tagad nedaudz atskatoties — vai mums dara godu tas, ar kādu vērību mēs ieklausāmies jebkurās tā saucamajās konsultācijās no ārpuses? Vai var iedomāties valsti, kurā var ierasties citas valsts pārstāvji un sākt jaukties mūsu tiesu sistēmā? Sākt mācīt, kā mums ir jātiesā, par ko ir jātiesā. Pat tik tālu, ka aizdomās turamos par ekonomiskajiem noziegumiem arī mēs vairs paši nedrīkstam tiesāt.

Pie tam mūsu saziņas līdzekļi ar lielu prieku to visu demonstrē, ļoti uzmanīgi ieklausās. Mūs māca, kādam ir jābūt Valodas likumam, kādam ir jābūt Pilsonības likumam un kādiem ir jābūt citiem likumiem. Un nu mēs esam aizgājuši tik tālu jau, ka mēs sākam pieņemt likumprojektus uz pieprasījumu. Redziet, mums pieprasa šādu līgumprojektu ar Austrāliju. Ja nebūtu Kalēja, nebūtu šāda projekta. Vai tad tiešām tik tālu jau mēs būtu nonākuši? Interesanti jau ir arī tas, ka Kalējs jau nebūšot vienīgais. Nu jau ir parādījies vēl viens uzvārds — Ozols. Vēlāk varbūt būs Ozoliņš. Pēc tam vēl kāds Krūmiņš vai Kociņš parādīsies. Tātad acīmredzot piemeklēs vēl kaut ko.

Viena lieta, protams, vispārējs līgums ar jebkuru demokrātisku valsti par tiesisku jautājumu kopīgu risināšanu. Protams, arī ar Austrāliju. Tā ir pavisam cita lieta. Bet tad ir cits laiks jāizvēlas un citi jautājumi un nevis jāpiemēro kaut kas kaut kam.

Nu, tagad pavisam īsi. Vairāk nekā anekdote skan apgalvojums, ka darbojoties apsardzē, lūk, Kalējs esot veicinājis genocīdu. Nu tikpat labi genocīdu tad varēja veicināt rakstvedis, kas tur sēdēja, tikpat labi tulks varēja veicināt genocīdu un jebkurš cits cilvēks, kas tur strādāja. Apsardzes darbinieki, karavīri ievēroja instrukcijas un paši nekādas instrukcijas nesacerēja. Un karavīrs nav noziedznieks, izņemot gadījumus, ja viņš vēršas pret civiliedzīvotājiem.

Un tad nu atcerēsimies dažus citus karavīrus, tikai citās formas drēbēs, kas tiešām vērsās pret civiliedzīvotājiem. Mēs esam jau aizmirsuši mūsu mīkstčaulību un gļēvulību, izdodot Parfjonovu, pareizāk sakot, atdodot atpakaļ viņu dzimtajai mātei — Krievijai. Ar kādu sajūsmu viņu tur sagaidīja! Noziedznieku, kas Latvijā ir darbojies noziedzīgi, Krievijā sagaidīja kā varoni.

Vēl pavisam nesen cits gadījums. Biedrs Kononovs, tagadējais Krievijas pilsonis, tika apkampts un bučots un ar viņu kopā tika izdzerts šņabis. Un kas tad to darīja? To darīja biedrs Udaļcovs. Tas, kuram Latvija ir devusi iespēju šeit atrasties. Nekaunīgi visas valsts priekšā tas notika. Vai bija kādi protesti no mūsu puses? Vai mēs kaut kādā veidā centāmies to ietekmēt? Nē. Nē! Mūsu televīzija parādīja: redz, cik skaisti izskatās nacionālais Krievijas varonis Kononovs. Bučojās... nu nezin kāpēc ar Udaļcovu. Kononovs tā kā par vecu būtu kaut kam citam.

Redziet, tā mēs skatāmies uz citiem. Un tagad jautājums ir — kā citi uz mums šādā sakarībā skatās? Tieši šie spiedieni, šīs bezkaunības. Kaut kāds Simona Vīzentāla centrs, sabiedriska organizācija, kuru neviena valsts pasaulē neatbalsta, kurš grābsta kaut kādus atlikumus no finansēm, kuram trūkst naudas, kurš par visām varītēm vēl grib kaut ko no sevis izspiest, kaut kāds viens maziņš vadonītis, kurš pat nevada visu centru, kurš vada tikai vienu biroju, šeit, Latvijā, gandrīz katru dienu ir redzams kādā laikrakstā, viņa fotogrāfijas, viņa izteicieni tiek citēti.

Kam tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs Latvijā tiem cilvēkiem, kas cer uz kaut kādiem grasīšiem. Varbūt kaut ko arī viņiem atmetīs par labu uzvešanos attiecīgajā vietā un laikā. Laikam jau nu cerams ne visi Saeimas deputāti pie tādiem piederēs. Šodienas balsojums, protams, arī to varēs apliecināt. Balsojums ieies vēsturē. Patīk vai nepatīk. Tas tiks vērtēts. Katra personīgs uzvārds tiks vērtēts. Kāpēc viņš ir balsojis un ko viņš ar to ir gribējis panākt. Vai viņš tiešām ir rūpējies par Latvijas valsti, vai viņš ir domājis par balsojamā dokumenta juridisko saturu vai viņš ir domājis, kā kārtējo reizi pieglaimoties, pie tam kādam sīka kapitāla turētājam, kas viņam atmetīs dažus dolārus.

Šī projekta pieņemšana šodien, jūs labi saprotat, neatrisina nevienu jautājumu. Lūdzu, lai nāk šeit juristi tribīnē un pasaka, kuru jautājumu mēs šodien atrisināsim, pieņemot šo projektu. Kuru konkrēti? Prokuratūras darbinieki ir pateikuši? Juristi? Citi juristi ir pateikuši, ka tā problēma, kas ir saistīta ar Kalēju un tamlīdzīgi, nav saistāma ar šo projektu. Tad kāpēc mēs šeit par to runājam? Acīmredzot tikai tāpēc, lai parādītu savu labo gribu. Lai redz, ka mēs atkal kārtējo reizi cenšamies, ka mums ļoti gribas, lai mūs ievērotu. Te pēc manis tūlīt nāks tribīnē īstais runātājs. Nāks cilvēks ar uzvārdu Cilevičs, kas Latviju ir nepārtraukti apkaunojis publiski. Cilvēks, kas šeit barojas no Latvijas valsts maizes un kurš dara kaunu Latvijas valstij starptautiskajos saietos. Nāciet tik šurp, es nākšu otrreiz tribīnē! Par to jūs varat būt pārliecināts.

Lūk, šī bezkaunība jau šeit ir redzama.

Tas ir bezkaunības augstākais punkts — sēdēt šajā valstī, baudīt visas privilēģijas, ko dod šī valsts, vazāties riņķī pa pasauli un šai valstij darīt negodu. Un tāpēc es domāju, ka labākais, ko mēs varam izdarīt, cienīgākais priekš mums — domāt par līgumu, jā, par to mēs varam domāt, bet domāt skaidri par to, kādu līgumu ar Austrāliju mēs gribam. Un nesaistīt šo līgumu ar kaut kādu atsevišķu cilvēku.

Un tāpēc desmit deputāti ir ierosinājuši pēc debatēm balsot par šī jautājuma atlikšanu. Un tad mēs varam turpināt šo sarunu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). (Zālē smiekli). Jā, Dobeļa kungs, es neesmu Cilevičs. Cilevičs sēž tur. Un es domāju, ka viņš savu vārdu teiks. Jo es savā runā arī šai personai pieskaršos.

Godātie deputāti! Šī tēma — līgums ar Austrāliju — jau drīz kļūs par anekdotisku, un manā skatījumā tā kļūst par anekdotisku tāpēc tieši, ka mūsu Ģenerālprokuratūra arvien vairāk un vairāk sāk atgādināt ārlietu resoru, nevis tiesību aizsardzības resoru. Tad, kad Ģenerālprokuratūra rīkoja starptautisko semināru par šo jautājumu, pēc tam, cik man ir zināms, viņa valdībā lūdza naudu no neparedzētiem līdzekļiem, lai segtu šī semināra izdevumus. Tā summa neesot bijusi liela. Bet vai Ārlietu komisijai vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai Ģenerālprokuratūra ir iesniegusi pārskatu par aptuvenajiem izdevumiem, cik izmaksās šāda līguma un konkrētās izdošanas realizācija? Tas, ko minēja Labanovska kungs, biļetes, tur uzturēšanās, dienesta komandējumi, tā jau ir tikai neliela daļa, tā ir tikai neliela daļa. Šādas vai līdzīgas izdošanas realizācijai un pēc tam notiekošajām tiesas prāvām, apelācijām un pārējiem procesiem, starptautiskajiem semināriem, izdevumi ir daudz, daudz lielāki. Jā, mēs esam pievienojušies Eiropas Padomes konvencijai. Arī par izdošanu. Taču Eiropas Padomes konvencijas realizācijai mums līdzekļi budžetā, konkrēti Ģenerālprokuratūrai, ir paredzēti. Taču vai šim jautājumam līdzekļi ir paredzēti, ko šodien virza Ģenerālprokuratūra caur valdību? Atgādināšu Satversmes 66.panta otrajā daļā minēto, un Satversmes 66.panta otrā daļa ir pirmais un noteicošais, kas liedz man kā juristam balsot par šo lēmuma projektu. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Es gaidu no Ģenerālprokuratūras konkrētu finansu pārskatu, cik izmaksās šāda ārpolitiskā procedūra, tā saucamā Latvijas tēla veidošana. Un es gaidu arī no Ģenerālprokuratūras pārskatu, cik daudz trūkst līdzekļu Latvijā, lai apkarotu reāli pastāvošo noziedzību, kas ir mūsu pašu valstī. Austrālija pati var tikt galā ar saviem pilsoņiem neatkarīgi no viņu tautības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (No zāles J.Urbanovičs: "Divi sociāldemokrāti, divi tēvzemieši!")

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es domāju, ka mēs šodien apskatām ļoti smagu un nopietnu jautājumu. Bet es gribētu mazliet paskatīties uz šo jautājumu no faktoloģiskās puses. Šodien mēs neapšaubāmi gribam pieņemt likumu vienam cilvēkam, kas būs līgums ar citu valsti. Es gribētu teikt, ka sociāldemokrātiem un citiem demokrātiem ir diezgan bēdīga pieredze ar šiem speciālajiem likumiem un speciālajiem likumu pantiem. Savulaik tāds Augstākajā padomē dzima pret Juri Bojāru, vēlāk pret Albertu Kaulu, tagad dzimis pret Konrādu Kalēju. Ja mēs izskatām to, kam vajadzētu būt, tad te jau vairāki runātāji minēja, ka tam vajadzētu būt līgumam par tiesisko palīdzību starp Latvijas Republiku un Austrāliju. Bet, ja mēs paskatāmies par šo strīdīgo jautājumu, kā rīkoties ar Konrādu Kalēju, tad mums ir jāatceras viens — viņš ir Austrālijas pilsonis. Un tā ir Austrālijas lieta, un mēs tikai, ja gribam, varam darīt kaut kādu ārpuskārtas pretimnākšanu un lūgt viņu izdot tāpēc, ka viņš ir latvietis. Bet tajā gadījumā mēs rīkojamies pretēji ierastajai praksei. Mēs taču neprasām izdot noziegumos vainotos savus tautiešus citās zemēs, kur viņi pašreiz atrodas kā pilsoņi. Tas ir skaidrs.

Es gribēju uzsvērt, kolēģi, ka mūsu frakcijas deputāti ir daudz pētījuši šo jautājumu, un mēs redzam arī to, ka pierādījumu pietrūka Anglijai, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai, pietrūka savulaik arī Valsts drošības komitejai, kas šo jautājumu pētīja gandrīz 50 gadus. Kolēģi, ja kāds domā, ka 50 gadu garumā Valsts drošības komiteja nevarēja sameklēt visu nepieciešamo, tad, manuprāt, viņš rūgti maldās. Tad tādā gadījumā viss, kas šeit Latvijā bija sameklējams, neapšaubāmi tika sameklēts. Vismaz jautājumos, kas skāra Lielvācijas okupācijas varas pastrādātos noziegumus šeit Latvijā. Neapšaubāmi. Un tāpēc man ir pilnīga skaidrība, ka pietrūks šo pierādījumu arī Latvijai, ja mēs viņu pieprasīsim un izdosim. Pietrūks arī Austrālijai. Bet būs tā ķengu kampaņa, kuras propagandisti jau bieži vien šeit ir, kuri mēģina stāstīt to, kāda ir Latvijas valsts politiskā, morālā atbildība par divu okupācijas varu noziegumiem šeit, Latvijā. Mēs taču nevienu tautību nevainojam par to, ko ir pastrādājuši, piemēram, staļiniskajā Krievijā tādi vai citādi etniskas izcelsmes boļševiki. Vienalga, vai viņi būtu gruzīni, poļi, armēņi, latvieši vai ebreji, vācieši un tā joprojām. Mēs nemēģinām kādu režīmu vajāt pēc etniskās piederības un tādējādi uzvelt vainu tām tautām, ko īstenībā ir pastrādājis kāds totalitārs režīms. Un tāpēc es domāju, ka ir diezgan dīvaini, ka arī šis "humānists", manuprāt, Efraims Zurofs, kas aicina spīdzināt Konrādu Kalēju, līdz viņš atzīstas. Šinī gadījumā es atceros 1940.gadu, kad šīs teorijas pamatlicējs norādīja, ka atzīšanās, arī spīdzināšanā iegūta atzīšanās, ir vienreizējs pierādījums visam. Višinskis šeit iedibināja jaunu kārtību Latvijā.

Kolēģi, šīs varas saknes nāk no Dzeržinska, Ježova, Berija, tie ir principi, pēc kādiem strādā totalitārie režīmi, tajā skaitā savulaik gestapo. Mēs esam pārliecinājušies, Saeimas deputāti komisijās, ka prokuratūras rīcībā nav faktu par izdarītajiem noziegumiem, ko būtu izdarījis tieši Konrāds Kalējs. Nu tādā gadījumā mums ir jautājums — par ko tad mēs viņu prasām izdot? Par ko? Es domāju, ka šeit ir jāapzinās tas, ka viņš ir Austrālijas pilsonis, un vai mums ir tiesības kā politiski, tā morāli šaubīties, ka Austrālija ir pietiekami demokrātiski nobriedusi valsts, ka tur ir tiesiskā kārtība, ka tur var šo jautājumu risināt atbilstoši civilizētas tiesību sistēmas prasībām. Ar visām pretenzijām, ko pilsoņi, gan nevalstiskas organizācijas, gan dažādi centri, ieskaitot Vīzentāla centru, var sniegt. Bet es ļoti nevēlētos, lai mūs kārtējo reizi mēģinātu kā Kristu pienaglot šeit Latviju pie šī krusta un mēģināt nomelnot mūs, lai stāstītu kārtējo reizi mītu pasaules presē, ka Latvijas valsts, Latvijas tauta ir vainīga genocīdā pret ebreju tautu Otrajā pasaules karā. Tie ir salti meli! Tie ir aprēķināti meli! Un es pret to iebilstu. Un mēs nevaram skatīties, ka kādam okupācijas režīmam ir bijuši izpalīgi ar tādu vai citādu etnisko piederību. Ar šādiem principiem, manuprāt, varētu operēt tikai fašisti.

Es gribētu uzsvērt vienu. Kolēģi, nepieļausim Latvijas vārda iemīšanu dubļos! Tas ir skaidrs, kas šeit notiktu, ja mēs savas, teiksim, politiskās gribas trūkuma dēļ pieprasīsim, kad nav šie pierādījumi prokuratūrai, pēc tam taisīsim milzīgu politisku kampaņu — tiesas procesu, kurā tad attiecīgi tiks publicētas kārtējo reizi visas tās lietas, kas tieši ar viņu nav saistāmas, bet kuras ir pastrādātas ar dažādu okupācijas varas rokaspuišu rokām un smadzenēm.

Es gribētu teikt, ja man būtu tā pārliecība, ka Vīzentāla centrs ir vērsies arī pret PSRS, tagad Krievijas pusi, par to ebreju deportāciju, kas bija 1941.gada 14. jūnijā, par to ebreju deportāciju, kas bija Latvijas Republikas pilsoņi, 1949.gada 25.martā, par tiem nomocītajiem ebrejiem, kas bija nomocīti, tāpat kā latvieši un citi čekas pagrabos un šajās mistiskajās vasarnīcās, kuru pagrabos cilvēkus nobendēja, pēc tam turpat dārzā apraka.

Diemžēl mēs redzam vienu. Ir vēršanās pret vienu pusi, pret vienu okupācijas režīmu, un tas arī nav slikti, bet tas ir vienpusēji — pret Vāciju, bet tajā pašā laikā nevajag uzvelt uz veselās galvas slimās galvas vainu. Mēs neatbildēsim, latvieši, par Hitlera genocīdu, mēs neatbildēsim par Staļina genocīdu. Tās ir pavisam divas dažādas lietas. Mēs neesam ne Staļinu, ne Hitleru pie varas svirām nolikuši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Labucka, Latvijas Republikas tieslietu ministre.

I.Labucka (tieslietu ministre). Cienījamie deputāti! Es ar lielu interesi šodien noklausījos šīs debates, un, atklāti sakot, man radās iespaids, ka mēs esam šeit runājuši par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par Konrāda Kalēja izdošanu. Es gribētu atgādināt to, ka šis līgums saucas "Latvijas Republikas un Austrālijas līgums par izdošanu". Un es nedomāju, ka ir īpaši korekti šo jautājumu saistīt tikai ar vienu personu un vienas personas problēmu valstī.

Es gribētu atgādināt, ka Latvijas un Austrālijas attiecības jautājumos, kas varētu būt saistīti ar izdošanu, faktiski tika regulētas ar 1924. gada līgumu starp Latviju un Lielbritāniju, kas 1926. gadā tika attiecināts uz Austrāliju. Un tāpēc, varbūt virzot jautājumu par noziedznieku izdošanu, mēs varētu strādāt arī ar šo līgumu. Taču apmēram gadu atpakaļ tika nolemts strādāt pie jaunāka un mūsdienu prasībām par izdošanu atbilstoša līguma sagatavošanas. Tas tapa arī izdarīts, saskaņots un valdības akceptēts un pašreiz atrodas Saeimā. Es nedzirdēju nevienu pārmetumu par šā teksta juridisko noformējumu, tāpēc man nav skaidri tie pārmetumi, kas tika izteikti Tieslietu ministrijai un Ārlietu ministrijai par šo līgumu kā tādu. Protams, Saeimas izlemšanas ziņā paliek, ko darīt ar šo līgumu — ratificēt to vai ne. Bet es esmu savas domas pateikusi. Es uzskatu, ka tas ir juridiski korekts. Neviens pārmetums nebija izteikts par to, ka tas nebūtu juridiski korekts.

Un vēlreiz gribu atgādināt: tas nav līgums par vienas personas izdošanu. Paldies! (Starpsauciens: "Ir!")

Sēdes vadītājs. Paldies! Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad būtībā varētu piekrist tieslietu ministres teiktajam par to, ka šis līgums nav par vienu personu. Bet tādā gadījumā visam parlamentam, visiem tā locekļiem pašlaik ir jāaizver acis un jāizliekas, ka viņi nav lasījuši avīzes, nav redzējuši televīziju. Un ka tā ir tikai tāda nejauša sakritība, ka šo jautājumu tagad steidzami lemj, kad ir sacelta, mākslīgi sacelta ažiotāža ap vienu personu.

Un tagad pēkšņi steidzami ir vajadzīgs. Un tādā gadījumā Tieslietu ministrijai būtu jādomā par to, ka, iespējams, netiek vadīta valsts politika arī Tieslietu ministrijā. Par to vajadzētu padomāt! Austrālijai vajag! Zurofa centram vajag, tad pēkšņi steidzami, korekti, juridiski korektu dokumentu steidzami jāpieņem! No juridiskā tehniskā viedokļa dokuments ir korekts, bet no pasniegšanas viedokļa, kā tas tika pasniegts, kurā laikā un kādā veidā, izsaucot arī domas par latviešu tautas atbildību par citu tautu noziegumiem, tas ir nekorekti šinī situācijā!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Dāmas un kungi! Ārlietu komisijas vairākums aicina, piedāvā šo likumprojektu un aicina jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Tagad jāizskata 10 deputātu iesniegums: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136. pantu lūdzam atlikt un nodot atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai Saeimas sēdes darba kārtībā esošo likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu"" . Vai deputāts Dobelis vēlas runāt? Par? Vai pret? Arī neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsosim par šo desmit deputātu iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 17, atturas — 7. Iesniegums akceptēts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs ielūkoties dokumentā, reģistrācijas numurs 2388. "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"". Šā likumprojekta izskatīšanai uz otro lasījumu ir saņemts tikai viens — Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz grozījumiem likuma 21.pantā, precizēšanu par spēkā stāšanās kārtību. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

O.Spurdziņš. Par cik vairāk priekšlikumi nav saņemti, aicinu nobalsot kolēģus par akceptēšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. 2.novembris.

Sēdes vadītājs. 2.novembris. Deputāti piekrīt. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jurim Vidiņam.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Balsojumā par Austrālijas līgumu es kļūdījos, nospiežot pret, lai gan es biju par. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Paldies! Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Miroslavs Mitrofanovs, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Guntars Krasts, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Vents Balodis, Māris Grīnblats, Juris Vidiņš, Dzintars Rasnačs, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!