Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 26. oktobra sēdes

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Rudens Saeimā ir grūts un darbīgs laiks, jo deputāti spriež par budžetu un likumiem, kas nāk līdzi ar budžetu Saeimas caurskatīšanai, taču šodien darba kārtībā budžeta jautājumi palika it kā aisberga neredzamajā daļā, ar tiem vairāk nodarbojās komisijas un frakcijas. Šodien plenārsēdes darba kārtībā visvairāk uzmanības tika pievērsts tam, ka mēs apstiprinājām tās institūcijas vadītāju un vietnieku, kas turpmāk vienoti uzraudzīs finansu tirgu valstī. Jau par precedentu kļuvis tas, ka tādas atbildīgas amatpersonas, kuras iesaka kāda autoritāte no malas, bet apstiprina Saeima, ar pirmo reizi netiek apstiprinātas. Tā bija gan ar ģenerālprokurora, gan tagad ar pirmo komisijas kandidātu. Pirmais kandidāts it kā salauž ledu, jo politiskajā vidē jākandidē diezgan skarbi, bet otrajam kandidātam iet jau vieglāk. Otrie kandidāti, kas tiek nominēti pēc tam, biežāk tiek apstiprināti.

Uldis Cērps un Jānis Brazovskis ir ļoti cienījami kandidāti. "Latvijas ceļš" balsoja par šiem kandidātiem, un mēs vēlam viņiem daudz veiksmes un milzīgi daudz spēka un izturības viņu darbā.

Otrs jautājums, par kuru izvērsās garas debates, bija — atlikt vai neatlikt likumprojekta par Latvijas un Austrālijas izdošanas līgumu izskatīšanu pēc būtības. Slikti, ka netika runāts par jautājumu pēc būtības, kurš, protams, ir arī par Konrādu Kalēju. Piekrītu tiem, kas saka — nebāzīsim galvu kā strauss smiltīs un neteiksim, ka tas ir par visiem citiem, tikai ne par Kalēju. Līdzko šāds līgums būs ratificēts, pirmais cilvēks, uz kuru tas attieksies, būs Konrāds Kalējs. Tomēr, manuprāt, sliktākais ir tas, ka mēs izvēlējāmies visai neveiklu politiskās darbības formu, nevis izslēdzot lietu no darba kārtības uzreiz, ja jau Saeimas vairākums negribēja, lai pēc būtības šodien to skatītu. Vispirms to gari un plaši izdebatēja, izsakot savus viedokļus, sakot tādas runas, it kā aicinātu lemt pēc būtības, minot vēsturiskus balsojumus un pēc tam samērā nedrosmīgā veidā nobalsojot par to, ka lieta atliekama. Tas nozīmē, ka būs vēl viens šāds debašu raunds, un pēc tam jau tomēr šī lieta būs jāizlemj pēc būtības. Man būtu šķitis pareizāk, ja tā vai citādi tā lieta jau šodien būtu izlemta pēc būtības. Taču Saeimas vairākuma viedoklis bija citādāks.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien sēdē kardinālais jautājums bija Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšana. Tā ir jauna institūcija ar milzu varu, un ir cerības, ka šie abi kandidāti un nākotnē vēl trīs kandidāti, kas tiks vēl iecelti, kvalitatīvi strādās un viņu darbības rezultātā Latvijas finansu tirgus netiks destabilizēts vai nenokļūs kāda no ekonomisko grupējumu rokās.

Par lielu politisko diskusiju izvērtās līgums starp Latviju un Austrāliju par izdošanu. Domāju, ka Latvijā jau ir prakse: ir Rubika likums, Bojāra likums un citi likumi, tad var turpināt šo praksi un strādāt tādā pašā garā. Domāju, ka mēs pie šī jautājuma vēl atgriezīsimies un agri vai vēlu šī vienošanās tiks pieņemta.

Mūsu frakcija pēdējā laikā nopietni pievērsās aktuāliem tautsaimniecības jautājumiem. Tuvojas Enerģētikas likums, kas izraisīs lielas diskusijas un kur būs nopietni jāpārdomā, kāda situācija veidojas Rīgas pilsētā, kur "Rīgas siltums" ir sava veida monopols, kurā domnieks, kas ir ieinteresētā persona kā šīs pārraudzības institūcijas pārstāvis, arī realizē šo politiku, — bieži vien Rīgas iedzīvotājiem neizdevīgi un dārgi. Tas ir nopietns jautājums, kam nepieciešama analīze. Domāju, ka mēs Enerģētikas likumā šo jautājumu mēģināsim atrisināt. Vai Rīgas iedzīvotājiem ir tiesības risināt jautājumu par autonomu apkures sistēmu, vai obligāti visiem jāmaksā summa, kādu "Rīgas siltums" pieprasa. Tas ņem bieži vien varbūt nepārdomātus kredītus, un rīdziniekiem jāmaksā. Ceru, ka šajā diskusijā piedalīsies arī lielākie pretendenti uz Rīgas pilsētu — gan sociāldemokrāti, gan "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji. Tā būs interesanta un svarīga diskusija, it sevišķi ņemot vērā tuvojošās pašvaldību vēlēšanas.

Sakrājies daudz saimniecisko jautājumu, domāju, ka tuvākajā laikā atkal būs diskusija par iespējamiem kandidātiem uz sabiedrisko pakalpojumu regulatoru padomi, un varbūt atkal būs tā, ka pirmie kandidāti tiks noraidīti, jo trīs mēnešu laikā pēc likuma par regulatoriem pieņemšanas jāievēl padome. Tiek strādāts pie budžeta priekšlikumiem, sabiedrībai ir daudz vajadzību, kur būtu nepieciešams atrast papildu finansējumu, bet, tā kā Latvijā ir noteiktas prioritātes — nopirkt kādu lieku helikopteru aizsardzības sistēmā, tad uz lielām izmaiņām Latvijas budžetā diez vai iespējams cerēt.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija uzskata, ka galvenā Saeimas darba joma nav kādu amatpersonu iecelšana amatā vai atsevišķu ārpolitikas jautājumu risināšana, bet gan tādu problēmu atrisināšana, kas skar lielu skaitu mūsu valsts iedzīvotāju. Šajā nedēļā Saeima gan komisijās, gan plenārsēdē risināja vairākus jautājumus, kas tieši skar ļoti daudzus mūsu valsts iedzīvotājus. Neatkarības sākuma periodā tika pieņemts lēmums izsniegt mūsu iedzīvotājiem sertifikātus. Šobrīd spēkā esošais sertifikātu likums nosaka, ka sertifikāti darbojas tikai līdz šā gada 31. decembrim. Tautas partija atbalsta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu pagarināt sertifikātu darbības periodu vēl par vienu gadu. Līdz ar to ir svarīgs šodien Saeimas sēdē pieņemtais privatizācijas likuma labojums — tātad grozījums dzīvojamo māju privatizācijas likumā dod tiesības visu nākamo gadu, ja tiks pagarināts sertifikātu darbības laiks, mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri vēl nav privatizējuši savus īrētos valsts un pašvaldības dzīvokļus, kļūt par šo dzīvokļu īpašniekiem. Jaunais likumprojekts, ko šodien pieņēmām, dod tiesības arī viendzīvokļu māju īrniekiem, kuri nav privatizējuši savas mājas, paātrinātā kārtā kļūt par šo māju īpašniekiem. Jaunie grozījumi paredz arī to, ka gadījumā, ja privatizēto dzīvokļu īpašnieki vēlas paši māju apsaimniekot, tad viņi to var darīt tikai gadījumā, ja šajās īrnieku sabiedrībās apvienojušies ne mazāk kā puse no visu privatizēto dzīvokļu īpašniekiem.

Jaunais likums aizstāv zemes īpašnieku tiesības. Turpmāk zemes īpašniekiem, ja uz viņu zemes ir privatizēta kāda māja, nebūs jāslēdz zemes nomas līgums ar katru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieku, tātad jāsniedz tiesā daudz dažādu prasības pieteikumu par nelielu summu iekasēšanu no dzīvokļa īpašniekiem, bet šo līgumu varēs slēgt ar mājas apsaimniekotāju, tādējādi reāli gūstot ienākumus no savas zemes nomas. Tautas partija uzskata, ka šodien pieņemtie grozījumi dzīvokļu privatizācijas likumā lielā mērā aizstāv kā īrnieku, tā arī dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku tiesības. Tas būs liels solis mūsu iedzīvotāju tiesību nodrošināšanā.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Svarīgākais jautājums, kas tika izskatīts šodien, ir likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Piebildīšu, ka būtu bijis labi, ja šādi grozījumi būtu nākuši brīdī, kad lielākā daļa iedzīvotāju vēl nebija privatizējusi savas dzīvojamās mājas. Novēlotā izšķiršanās nāk par labu tiem mūsu Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem, kas šo lietu vēl nav paguvuši sakārtot.

Otrkārt, nopietns jautājums bija arī amatpersonu — Ulda Cērpa un Jāņa Brazovska — ievēlēšana par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Viņiem būs jāizveido neatkarīga institūcija ar plašām pilnvarām, kuras līdz šim pildīja daudz un dažādas valsts institūcijas, tajā skaitā Latvijas Banka — gan vērtspapīru, gan apdrošināšanas firmu regulācija, gan virkne komercbanku uzraudzības funkciju. Mūsuprāt, šie kandidāti ir pietiekami profesionāli, lai godam veiktu šo darbu. Viss atkarīgs no viņu pašu rīcības un gribas.

Vēl gribētu uzsvērt, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka gan zemessargiem, aizsardzības spēkiem, gan robežsardzei, gan arī cilvēkiem, uz kuriem attiecas obligātā militārā dienesta likums, praktiski sociālās garantijas tika samazinātas sakarā ar līdzekļu trūkumu budžetā.

Nopietnas debates bija par to, kā rīkoties ar Konrādu Kalēju. Sociāldemokrāti viennozīmīgi pauda viedokli, ka speciāls līgums ar Austrāliju vienas personas dēļ ir nekorekta lieta. Konrāds Kalējs ir Austrālijas pilsonis, tā ir Austrālijas iekšēja lieta. Nevajadzētu pakļauties dažādiem centriem, tajā skaitā Vīzentāla centram, kas izdara spiedienu uz Latviju, lai mēs pieprasītu Kalēja izdošanu un panāktu viņa atzīšanos. Svarīgi ir tas, ka ne Anglija, ne ASV, ne Kanāda nespēja savākt pierādījumus pat tad, kad no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas tika sūtīti visi materiāli par to, ko Konrāds Kalējs ir izdarījis. Ja Valsts drošības komiteja piecdesmit gados nespēja sameklēt pierādījumus, tad šo pierādījumu pietrūka kā Austrālijai, tā arī Latvijai. Tāpēc nevajadzētu Latvijas vārdu nepārtraukti minēt dažādos veidos, ka mēs esam atbildīgi par katru cilvēku, kas dienējis kaut kur kaut kādā armijā un kuram piedēvē tādus vai citādus nodarījumus cilvēkiem.

Gribētu uzsvērt, ka Latvijas Republikas Prokuratūras rīcībā nav faktu par Kalēja izdarītajiem noziegumiem. Tā atzinusi, ka viņš nav ne nogalinājis, ne devis komandu nogalināt. Tāpēc ir interesants jautājums, kāpēc šis centrs neinteresējas par tiem ebrejiem, kas PSRS laikā tika deportēti no Latvijas 1941. gada 14. jūnijā un 25. martā.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK frakcija): Šodien atkal kārtējo reizi bija jāatceras pagātne, tie notikumi, kas lika Latvijas valstij un latviešu tautai iziet cauri smagam ciešanu laikam. Šis pagātnes smagais laiks liek mums, tiem, kas šodien lemjam Latvijā, tieši pagātnes vārdā nedarīt kaunu ne mūsu valstij Latvijai, ne mūsu latviešu tautai.

Ar šādu domu mēs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvji, rīkojāmies šodien. Vai mums dara godu tas, ka katrs, kam nav slinkums, nāk un šeit mūs pamāca. Nepietiek jau vairs ar pamācībām vien, tagad mūs spiež tiesāt mūsu tautas pārstāvjus, kurus nav spējuši notiesāt citās daudz senākās valstīs ar demokrātijas tradīcijām. Un tā atruna, ka mums vispār tāds līgums ir vajadzīgs, bija diezgan jocīga, jo visa ažiotāža, kas ir sacelta ap šo jautājumu, skar vienu cilvēku — Konrādu Kalēju. Sola jau tagad, ka būšot vēl kādi.

Šādu pazemojumu mēs nedrīkstam pieļaut. Es jau minēju to, ar kādu varonīgu izteiksmi sejā no šejienes aizbrauca omonietis Parfjonovs, cik neglīta bija Krievijas vēstnieka Udaļcova rīcība, dzerot šņabi un bučojoties ar Kononovu, kas vērsa represijas pret mierīgiem iedzīvotājiem un ko Latvijas valstī taisījāmies notiesāt. Savs raksturs jāparāda. Saeimai šodien bija vairāk vai mazāk savs raksturs vismaz vienā balsojumā, un nav taisnība Kristiānai Lībanei, ka mums šo jautājumu vajadzēja izņemt no darba kārtības, jo nākamajā sēdē to atkal kāds mēģinātu ierosināt izskatīt. Tagad lai izskata šo līgumu kā tādu, bet lai tas neskartu cilvēkus, kas šodien dzīvo Austrālijā un kuru izdošanu te kāds gatavojas pieprasīt. Mūsu apvienība darīs visu, lai tas nenotiktu.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Šodien komisijām tika nodoti vairāki likumprojekti. Viens no tiem ir "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Šie likuma grozījumi paredz samazināt ievedmuitas tarifu likmi — gan pamatlikmi, gan lielākās labvēlības režīma likmi saldētām zivīm — mencām, reņģēm un brētliņām. Domāju, ka, samazinot šo ievedmuitas tarifu likmi, uzlabosies zivju apstrādes uzņēmumu apgāde ar zivju izejvielām un palielināsies mūsu produkcijas eksports uz ārzemēm.

Komisijām tika nodots arī likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā", kas tehniski precizē atsevišķu likuma normu piemērošanu, taču gribu vērst pašvaldību uzmanību uz to, ka no valsts puses šā likuma izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija. Savukārt pašvaldību vēlēšanu komisijas to nodrošinās pašas ar saviem līdzekļiem.

Otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"". Šajā likumā tiek iestrādāta jauna iespēja kā lejupejošais solis. Domājam, ka šādas izmaiņas likumā nodrošinās īsāku īpašuma pārdošanas procedūru, kā arī atslogos Ministru kabineta darbību, jo nesekmīgas izsoles gadījumā jautājums atkārtoti tika izskatīts Ministru kabinetā.

Otrajā lasījumā izskatīja un pieņēma likumprojektu "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu". Šis likums attieksies uz visām Latvijas teritorijā ekspluatācijā un būvniecībā esošajām spēkstacijām un noteiks tiesiskos pamatus un organizatoriskos pasākumus, lai garantētu HES hidrotehnisko būvju drošumu būvniecības, ekspluatācijas, konservācijas vai likvidācijas laikā, un šī likuma prasības par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu paredzēts ieviest no 2005. gada 1. janvāra.

Vēl četri likumprojekti tika pieņemti pirmajā lasījumā, un šie likumprojekti attiecas uz personām, kas saistītas ar militāro dienestu vai Zemessardzi. Šajā gadījumā minimālās mēnešalgas tiek aizstātas ar noteiktām summām. Gribu pievērst uzmanību tam, ka gadījumā, ja tiks palielinātas minimālās mēnešalgas nākamajā gadā, šie cilvēki noteikti cietīs zināmus zaudējumus, jo viņu atlīdzība nepalielināsies.

Vēl īsi jautājumā par amatpersonām. Mēs ievēlējām jaunus, ambiciozus, izglītotus cilvēkus. U.Cērpa kungs ir pārliecināts, ka politiski viņš netiks ietekmēts. Ceru, ka mums nebūs nekad jāsaka latvju sakāmvārds: "No vilka bēgām, lācim virsū uzskrējām."

Saeimas preses dienests