Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs”
Reģistrēta politisko organizāciju
reģistrā
Rīgā 2005.gada 22.novembrī ar Nr.40008093085
Statūti
Jaunā redakcijā
Apstiprināti ārkārtas konferencē 2005.gada 29.oktobrī
1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.1. Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” (turpmāk tekstā arī Apvienība) ir patstāvīga reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Apvienības statūtiem un programmu. Apvienība ir juridiska persona, tai ir savi konti kredītiestādēs un savs zīmogs. Apvienībai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus. Apvienība atbild par savām saistībām ar visu savu mantu.
1.2. Politisko organizāciju (partiju) apvienības pilns nosaukums ir “Saskaņas Centrs”.
1.3. Apvienībai ir sava simbolika, kura aprakstu un grafisko attēlu apstiprina Apvienības Konference.
1.4. Apvienības dalībpartijas (biedri) ir:
— Politiskā organizācija (partija) “Jaunais Centrs” (reģ.Nr.40008086897);
— Politiskā organizācija (partija) “Tautas saskaņas partija” (reģ.Nr.40008044982);
— Politiskā organizācija (partija) “Daugavpils pilsētas partija” (reģ.Nr.40008058501).
1.5. Apvienības Valdes atrašanās vieta: Ģertrūdes iela 20, Rīga, LV–1011.
1.6. Apvienība darbojas Latvijas Republikā un ārvalstīs.
1.7. Apvienība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.
2.nodaļa. Darbības mērķi, uzdevumi un metodes
2.1. Apvienības pamatmērķis — kreisi centrisko un centrisko spēku konsolidēšana. Apvienības galamērķis — kreisi centrisko un centrisko spēku vienotās partijas izveidošana.
2.2. Apvienības uzdevumi:
— piedalīties visu līmeņu vēlēšanās;
— nodrošināt cilvēku tiesību un brīvību ievērošanu;
— izveidot efektīvu un sociāli orientētu tirgus ekonomiku;
— izveidot valsts varas sistēmu, kas spējīga garantēt iedzīvotāju dzīvības, brīvības un drošības aizsardzību, likumu izpildi;
— politiski izglītot iedzīvotājus;
— paust iedzīvotāju viedokli sabiedriskās dzīves jautājumos, informēt par to plašāku sabiedrību, valsts varas un pašvaldības institūcijas;
— iesaistīt iedzīvotājus sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, valstisku, reģionālu un vietējo problēmu risināšanā;
— izstrādāt sabiedriskās un valstiskās attīstības programmu un piedalīties tās īstenošanā.
2.3. Apvienības darbības metodes:
— izplatīt informāciju par Apvienības darbību;
— izveidot savus preses izdevumus un citus masu saziņas līdzekļus;
— organizēt gājienus, sapulces un piketus;
— uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskajām un politiskajām organizācijām;
— veidot komitejas;
— veikt citu publisko darbību.
3.nodaļa. Apvienības biedri un atbalstītāji
3.1. Apvienības biedri ir:
— politiskās organizācijas (partijas), kuras dibinājušas Apvienību (dibinātājpartijas);
— politiskās organizācijas (partijas), kuras iestājušās Apvienībā (dalībpartijas).
3.2. Pirms iestāšanās Apvienībā juridiskā persona kopā ar pieteikumu par uzņemšanu Apvienībā iesniedz šīs juridiskās personas statūtos paredzētajā kārtībā pieņemtā lēmuma norakstu par iestāšanos Apvienībā.
3.3. Apvienība kārto savu biedru reģistru, kurā tiek norādīts katra biedra nosaukums un adrese.
3.4. Visiem Apvienības biedriem ir vienādas tiesības.
3.5. Lēmumu par Apvienības biedru uzņemšanu pieņem Apvienības Padome ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
3.6. Apvienības biedram ir tiesības jebkurā laikā izstāties no Apvienības, par to rakstveidā paziņojot Apvienības Valdei.
3.7. Apvienības biedram ir tiesības:
— saņemt informāciju, kas ir Apvienības vadības institūciju rīcībā;
— sadarboties ar citām sabiedriskām organizācijām, ja to principi un darbība nav pretrunā ar Apvienības programmu;
— izvirzīt savus pārstāvjus, kuri piedalās Apvienības Konferencē;
— izvirzīt kandidatūras vēlēšanām jebkurā Apvienības institūcijā un jebkurā amatā;
— izvirzīt kandidatūras visu līmeņu deputātu kandidātu sarakstos, ko veido Apvienība.
3.8. Apvienības biedra pienākums ir:
— sekmēt Apvienības programmas īstenošanu un ievērot Apvienības statūtus;
— rūpēties par Apvienības autoritāti sabiedrībā;
— aktīvi piedalīties Apvienības darbībā;
— pildīt Apvienības institūciju lēmumus;
— maksāt biedra naudu.
3.9. Apvienības Padome var izslēgt biedru no Apvienības pēc Apvienības Valdes ierosinājuma, ja:
— biedrs nepilda Apvienības statūtus un Apvienības institūciju lēmumus;
— biedrs ceļ neslavu Apvienībai;
— biedrs ir izbeidzis savu darbību.
Lēmumu par Apvienības biedra izslēgšanu pieņem Apvienības padome ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
3.10. Par Apvienības atbalstītāju var būt jebkura juridiska un fiziska persona, kura ir iesniegusi pieteikumu kļūt par Apvienības atbalstītāju un noslēgusi sadarbības līgumu ar Padomi. Apvienība uztur atbalstītāju reģistru.
4.nodaļa. Apvienības teritoriālās struktūrvienības
4.1. Apvienība var izveidot teritoriālās struktūrvienības — nodaļas — ar mērķi sekmēt un organizēt Apvienības darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Nodaļas var apvienoties reģionālajās organizācijās.
4.2. Visas Apvienības teritoriālās nodaļas izmanto Apvienības nosaukumu, papildus norādot savu teritoriālo piederību.
4.3. Par Apvienības teritoriālās nodaļas izveidošanu un darbību lēmumu pieņem Apvienības Valde. Pieņemot lēmumu par Apvienības teritoriālās nodaļas izveidošanu, Apvienības Valde apstiprina nodaļas vadītāju.
4.4. Apvienības nodaļas savu darbību organizē atbilstoši Apvienības programmai, statūtiem un Apvienības institūciju lēmumiem.
5.nodaļa. Apvienības institūcijas
5.1. Apvienības augstākā lēmējinstitūcija ir Apvienības Konference.
5.2. Apvienības kārtējā Konference tiek sasaukta ne retāk kā reizi kalendārajā gadā.
5.3. Apvienības ārkārtas Konference tiek sasaukta, ja to pieprasa Apvienības priekšsēdētājs, Apvienības Padome, Apvienības Valde vai ne mazāk kā divi Apvienības biedri. Lai sasauktu Apvienības ārkārtas Konferenci, ierosinošā institūcija iesniedz Apvienības valdē rakstveida pieprasījumu par Apvienības Konferences sasaukšanu, norādot sasaukšanas iemeslu un izskatāmo jautājumu sarakstu. Apvienības ārkārtas Konferenci Valde sasauc 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.
5.4. Par Apvienības Konferenci Apvienības Valde ne vēlāk kā 15 dienu laikā pirms tās sanākšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, norādot tās norises vietu, laiku, darba kārtības projektu, kā arī atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru.
5.5. Tikai Apvienības Konference ir tiesīga:
— lemt par Apvienības dibināšanu, reorganizāciju un darbības izbeigšanu;
— apstiprināt un grozīt Apvienības statūtus un Apvienības programmu;
— ievēlēt un atcelt no amata Revīzijas komisijas locekļus;
— izskatīt un apstiprināt Apvienības Revīzijas komisijas pārskatus;
— izskatīt jebkurus citus jautājumus, tai skaitā tādus, kas ir Apvienības padomes un Valdes kompetencē.
5.6. Apvienības Konferencē piedalās Apvienības biedru pārstāvji, kurus izvirza katra Apvienības biedra lēmējinstitūcija savos statūtos noteiktajā kārtībā. Katra Apvienības biedra pārstāvju skaitu Konferencē nosaka Apvienības valde.
5.7. Katram Apvienības biedra pārstāvim Apvienības Konferencē ir viena balss. Apvienības Konference ir lemttiesīga, ja tajā kopā piedalās vairāk nekā puse no Apvienības valdes noteiktā kopējā Apvienības biedru pārstāvju skaita. Ja Apvienības Konference nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, trīs nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota Apvienības Konference, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo Apvienības biedru pārstāvju skaita.
5.8. Lēmumi Apvienības Konferencē tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Apvienības Konferences lēmumi ir saistoši visiem Apvienības biedriem. Jautājumiem par Apvienības reorganizāciju un darbības izbeigšanu, kā arī statūtu grozījumiem ir nepieciešams lēmums, kas pieņemts ar divu trešdaļu balsu vairākumu no kopējā Apvienības biedru pārstāvju skaita Konferencē.
5.9. Apvienības svarīgu politisko, stratēģisko un organizatorisko jautājumu apspriešanai un izlemšanai Apvienības priekšsēdētājs sasauc Apvienības Politisko Padomi.
5.10. Apvienības Politiskās Padomes sēdēs ar balsstiesībām piedalās Apvienības priekšsēdētājs, viņa vietnieki, Apvienības Valdes priekšsēdētājs (ģenerālsekretārs), Apvienības biedru vadītājs vai to pilnvarotais pārstāvis. Apvienības Politiskās Padomes sēdes vada Apvienības priekšsēdētājs. Apvienības Politiskā Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no tās locekļiem. Apvienības Politiskā Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu no visiem klātesošajiem. Apvienības Politiskās Padomes lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.
5.11. Apvienības Konferences starplaikā Apvienības augstākā lēmējinstitūcija ir Apvienības Padome.
5.12. Apvienības Padome sastāv ne mazāk kā no četrdesmit locekļiem. Apvienības Padomes locekļu skaitu nosaka Apvienības Konference vai jaunu biedru uzņemšanas gadījumā — Apvienības Padome. Gadījumā, ja sakarā ar jaunu biedru uzņemšanu Apvienībā Apvienības Padome pieņem lēmumu par Padomes locekļu skaita palielināšanu un Padomes locekļu ievēlēšanu, šis lēmums tiek izskatīts tuvākajā Apvienības Konferencē.
5.13. Apvienības Padomes pilnvaru termiņš ir divi gadi.
5.14. Apvienības Padomes kompetence:
— izstrādāt Apvienības darbības stratēģiju un taktiku, pamatojoties uz Apvienības programmu, statūtiem un Konferences lēmumiem;
— izskatīt jautājumus par Apvienības biedru uzņemšanu un izslēgšanu;
— jaunu biedru uzņemšanas gadījumā ievēlēt un palielināt Padomes un Valdes locekļu skaitu;
— ievēlēt un atbrīvot Apvienības priekšsēdētāju un viņa vietniekus, Apvienības Valdes locekļus;
— apstiprināt Apvienības priekšvēlēšanu programmas Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanām;
— apstiprināt deputātu kandidātu sarakstus visu līmeņu vēlēšanām;
— apstiprināt Apvienības budžetu, sniegt Konferencei pārskatus par Apvienības darbību;
— atcelt Apvienības Valdes lēmumus, kas ir pretrunā ar Apvienības programmu, statūtiem un Apvienības augstākstāvošu institūciju lēmumiem;
— lemt jautājumus par sadarbību ar citām sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, kā arī fiziskām personām;
— ierosināt sasaukt Apvienības Konferenci;
— izveidot Apvienības komitejas un apstiprināt komiteju vadītājus;
— izskatīt un dot vērtējumu jebkura līmeņa deputātu darbībai, kuri bija ievēlēti no Apvienības deputātu kandidātu sarakstiem.
5.15. Apvienības Padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā vienu reizi trijos mēnešos.
5.16. Apvienības Padomes sēdes sasauc Apvienības priekšsēdētājs, Apvienības Valde pēc Apvienības Valdes priekšsēdētāja (ģenerālsekretāra) vai pēc viena Apvienības biedra ierosinājuma.
5.17. Apvienības Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Apvienības Padomes locekļiem. Katram Apvienības Padomes loceklim ir viena balss.
5.18. Apvienības Padomes lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu no klātesošiem Padomes locekļiem, izņemot gadījumus, kas atrunāti šajos statūtos.
5.19. Apvienības Padomes lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.
5.20. Apvienības Padomes lēmumi ir saistoši visiem Apvienības biedriem.
5.21. Apvienības priekšsēdētājs ir Apvienības vadītājs, kuru ievēlē Apvienības Padome uz diviem gadiem. Apvienības priekšsēdētājam ir paraksta tiesības un tiesības bez speciāla pilnvarojuma Apvienības statūtos noteiktajās kompetences robežās slēgt jebkurus darījumus un uzņemties saistības pret trešajām personām saskaņā ar Apvienības statūtiem, Apvienības Konferences un Padomes lēmumiem.
5.22. Apvienības priekšsēdētāja kompetence:
— kontrolēt Apvienības Konferences un Padomes lēmumu izpildi;
— kontrolēt Apvienības programmas izpildi;
— sagatavot Valdei priekšlikumus Konferences sasaukšanai;
— sasaukt un vadīt Apvienības Padomes darbu;
— sasaukt un vadīt Apvienības Politisko Padomi;
— pieprasīt Valdes darbības pārskatus;
— bez speciāla pilnvarojuma sniegt publiskus paziņojumus Apvienības vārdā, pārstāvēt Apvienību attiecībās ar valsts un ārvalstu institūcijām, juridiskām un fiziskām personām Latvijā un ārvalstīs;
— parakstīt Apvienības paziņojumus, lēmumus, deklarācijas un priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas, tai skaitā ikgadējo Apvienības finansiālās darbības deklarāciju;
— ierosināt sasaukt Apvienības konferenci.
5.23. Apvienības priekšsēdētājam ir viens vai vairāki vietnieki, kuru(s) ievēlē Apvienības Padome. Apvienības priekšsēdētājs savu pilnvaru robežās nosaka savu pienākumu un funkciju sadalījumu starp vietniekiem.
5.24. Apvienības izpildinstitūcija ir Apvienības Valde ne mazāk kā desmit cilvēku sastāvā, kuru ievēlē Apvienības Padome. Valde no sava vidus ievēlē Valdes priekšsēdētāju (ģenerālsekretāru) un viņa vietniekus. Apvienības Valdes priekšsēdētājs (ģenerālsekretārs) savu pilnvaru robežās nosaka savu pienākumu un funkciju sadalījumu starp vietniekiem. Apvienības Valde organizē un koordinē Apvienības darbību atbilstoši Apvienības lēmējinstitūciju lēmumiem, atbild par Apvienības saimniecisko darbību, organizē Apvienības lietvedību un grāmatvedības uzskaiti, kā arī rīkojas ar Apvienības mantu.
5.25. Apvienības Valdes priekšsēdētāja (ģenerālsekretāra) kompetence:
— organizēt un vadīt Apvienības Valdes darbu;
— ierosināt sasaukt un organizēt Apvienības Padomes sēdes;
— parakstīt Apvienības finanšu dokumentus;
— slēgt darījumus atbilstoši Apvienības Padomes un Valdes lēmumiem.
5.26. Apvienības Valdes kompetence:
— sasaukt Apvienības Konferences un Padomes sēdes;
— ievēlēt Valdes priekšsēdētāju (ģenerālsekretāru) un viņa vietniekus;
— rīkoties ar Apvienības kustamo un nekustamo mantu, kā arī naudas līdzekļiem;
— atvērt norēķinu kontus kredītiestādēs;
— sagatavot dokumentu projektus izskatīšanai Padomes sēdēs un Konferencē;
— sagatavot budžeta projektu izskatīšanai Padomē;
— sniegt Padomei pārskatus par Apvienības darbību;
— veidot Apvienības teritoriālās struktūrvienības – nodaļas — un uzraudzīt to darbību;
— apstiprināt algoto darbinieku štatu sarakstu un noteikt viņu atalgojumu;
— izpildīt citus pienākumus atbilstoši Apvienības Konferences un Padomes lēmumiem.
5.27. Apvienības Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Apvienības Valdes locekļiem. Katram Apvienības Valdes loceklim ir viena balss.
5.28. Apvienības Valdes lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu no klātesošiem Valdes locekļiem. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Apvienības Valdes priekšsēdētāja (ģenerālsekretāra) balss.
6.nodaļa. Revīzijas komisija un revidents
6.1. Revīzijas komisiju ne mazāk kā četru locekļu sastāvā ievēlē Apvienības Konference. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš — divi gadi.
6.2. Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē Revīzijas komisijas priekšsēdētāju. Revīzijas komisijas sēdes sasauc Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi kalendārajā gadā. Revīzijas komisijas ārkārtas sēdes sasauc pēc Apvienības priekšsēdētāja, Apvienības Valdes priekšsēdētāja (ģenerālsekretāra) vai Revīzijas komisijas locekļa pieprasījuma, norādot ārkārtas sēdes darba kārtību.
6.3. Revīzijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Revīzijas komisijas locekļiem. Katram Revīzijas komisijas loceklim ir viena balss.
6.4. Lēmumu Revīzijas komisija pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Revīzijas komisijas priekšsēdētāja balss. Revīzijas komisijas lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta visi klātesošie Revīzijas komisijas locekļi.
6.5. Revīzijas komisija pārbauda Apvienības institūciju un amatpersonu saimniecisko un finansiālo darbību, tās lietderību un likumību, pārbauda Apvienības grāmatvedību un finanšu stāvokli, Apvienības institūciju lēmumu izpildi.
6.6. Revīzijas komisija sniedz atzinumu par Apvienības finanšu pārskatu Konferencei. Ja Konferences starplaikā Revīzijas komisija konstatē trūkumus un pārkāpumus Apvienības institūciju darbībā, tā nekavējoties sniedz ziņojumu Apvienības priekšsēdētājam un Apvienības Valdes priekšsēdētājam (ģenerālsekretāram) ar ieteikumiem konstatēto trūkumu un pārkāpumu novēršanai.
6.7. Ne retāk kā reizi gadā Apvienības finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents, kura atzinums pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai.
7.nodaļa. Finanšu līdzekļi un manta
7.1. Apvienības finanšu līdzekļus veido:
— iestāšanās maksa;
— biedru naudas;
— fizisko personu dāvinājumi (ziedojumi);
— ienākumi, ko dod Apvienības saimnieciskā darbība;
— citi finansēšanas avoti, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt apvienības.
7.2. Biedru naudas un iestāšanās maksas apmēru nosaka Apvienības Padome.
7.3. Ar Apvienības Padomes lēmumu biedri daļēji vai pilnā apjomā var tikt atbrīvoti no iestāšanās maksas un biedru naudas maksāšanas.
7.4. Par Apvienības finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši Apvienības mērķiem un uzdevumiem lemj Apvienības Padome un Valde.
7.5. Apvienība neatbild par savu biedru saistībām. Apvienības biedri neatbild par Apvienības saistībām.
7.6. Apvienība par saviem finanšu līdzekļiem Apvienības Padomes noteiktajā kārtībā ir tiesīga iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu, kas nepieciešams Apvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai.
7.7. Apvienības finanšu līdzekļi izlietojami Apvienības statūtos paredzētajiem mērķiem, un tos nedrīkst sadalīt Apvienības biedriem. Ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita Rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu.
7.8. Apvienības darbības izbeigšanas gadījumā finanšu līdzekļus un mantu nedrīkst sadalīt Apvienības biedriem.
8.nodaļa. Apvienības reorganizācijas un pašlikvidācijas kārtība
8.1. Lēmumu par Apvienības reorganizāciju vai darbības izbeigšanu ir tiesīga pieņemt Apvienības Konference statūtos noteiktajā kārtībā.
8.2. Apvienības reorganizācijas kārtību nosaka Konferences lēmumi un Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.
8.3. Konference pieņem lēmumu par Apvienības īpašuma un finanšu līdzekļu izlietojumu un sadalījumu reorganizācijas vai pašlikvidācijas gadījumā. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, Apvienības īpašums un finanšu līdzekļi tiek izlietoti Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
8.4. Apvienības likvidāciju veic Apvienības Valdes priekšsēdētājs (ģenerālsekretārs) vai Konferencē iecelta likvidācijas komisija Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Konferences pilnvarotie pārstāvji: A.Bergers, A.Dātavs