Kad Latvijas lauki jaunā attīstības lokā

27.oktobrī Jelgavā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsēde "Latvijas lauku attīstības jaunā paradigma"

Prof. Baiba Rivža, doc. Maiga Krūzmētra:

Kad Eiropas lauku attīstības jaunā politika tieši skar arī Latviju

Referāts LZA un LLMZA kopsēdē "Latvijas lauku attīstības jaunā paradigma" 2000. gada 27. oktobrī Jelgavā

Lai apskatītu lauku jauno attīstības politiku, vispirms nedaudz jāpievēršas sabiedrības vispārējās attīstības jaunajai izpratnei.

Šodien to formulē šādi:

"Attīstība ir sabiedrības transformācija, kustība no tradicionālām attiecībām, tradicionāla domāšanas veida, tradicionālas attieksmes pret veselību un izglītību, tradicionālām ražošanas metodēm uz "modernāku" variantu."

Tātad attīstības stratēģiskais virziens ir sabiedrības pārveidošana. Tomēr attīstība ir iespējama, bet nepavisam ne garantēta vai nenovēršama. Attīstības iespēju realizēšanos nosaka izvēlētais variants.

Līdz šim attīstības stratēģiju uztvēra galvenokārt kā tehnisku jautājumu risināšanu:

• labāks plānošanas algoritms,

• labāka tirdzniecība un cenu politika,

• labāka makroekonomiskā struktūra.

20. gadsimta nogalē ir dzimusi jauna attīstības stratēģijas izpratne. Jauno attīstības paradigmu veido daudz plašāks komponentu loks. Vispirms tajā ietilpst fiziskais kapitāls, finansu kapitāls, kā jau līdz šim labi saprotami attīstību nodrošinoši faktori un, protams, arī cilvēkkapitāls, kuram tomēr tiek piešķirta lielāka nozīme nekā iepriekš, un kā absolūti nepieciešami, bet līdz šim pietiekami nenovērtēti komponenti — organizatoriskais kapitāls un sociālais kapitāls.

Ar organizatorisko kapitālu saprot to institūciju kopumu, kuru uzdevums ir organizēt un vadīt transformācijas procesus, bet sociālais kapitāls pēc savas būtības ir iedzīvotāju iesaistīšanās transformācijas procesos un gatavība darboties attiecīgo institūciju vadībā. To var formulēt arī kā iedzīvotāju uzticēšanos pārvaldes struktūrām.

Svarīgs ir secinājums, ka fizisko un finansu kapitālu var importēt, cilvēkkapitālu, kaut nelielā apjomā, tomēr arī var ievest, toties organizatoriskajam un sociālajam kapitālam ir jāizveidojas katrā zemē uz vietas.

Tas nozīmē, ka ir jākāpina cilvēku spējas / prasmes / zināšanas un institūciju prestižs viņu acīs, kas nepieciešams attīstības nodrošināšanai.

Katrā valstī ir sava situācija, tomēr ir vairākas kopējas prioritātes, kas spēj nodrošināt jauno attīstības variantu:

• iedzīvotāju izglītība, jo bez tās nevar izveidot modernu tautsaimniecību, sevišķi laukos, tādēļ ka iesākas t.s. "zināšanu ekonomika";

• infrastruktūra, pirmām kārtām komunikācijas un transports;

• iedzīvotāju veselība, jo nevesela sabiedrība nespēj būt produktīvs darbaspēks;

• zināšanas vispār, jo tās līdzīgi izglītībai bagātina cilvēkus un tādējādi palīdz veidot sabiedrību produktīvāku;

• jāveido tāds stāvoklis valstī, lai attīstība izaugtu no valsts un sabiedrības iekšpuses.

Jauno lauku attīstības stratēģiju vai politiku formulēja Korkas saieta dalībnieki t.s. Korkas deklarācijā.

Korkā (Īrijā) no 1996. gada 7. līdz 9. novembrim notika Eiropas konference, kuras mērķis bija izanalizēt iepriekšējo gadu pieredzi un noteikt lauku attīstības politikas ievirzes. Konference noslēdzās ar deklarācijas "Par Eiropas lauku nākotnes perspektīvām" pieņemšanu, kas ieguvusi nosaukumu "Korkas deklarācija" un ir jaunās lauku attīstības politikas pamatdokuments.

Deklarācijā īsi novērtēta situācija:

• lauku novadi un to iedzīvotāji ir patiesa ES vērtība;

• lauku novadi ir mājvieta vienai ceturtdaļai visu iedzīvotāju, un tie aizņem vairāk nekā 80% no visas ES teritorijas;

• lauksaimniecība un mežsaimniecība vairs nav Eiropas ekonomikas dominante; šo nozaru īpatsvars ekonomikā arvien vairāk samazinās; rezultātā lauku attīstībai ir jābūt vērstai uz visiem tautsaimniecības sektoriem laukos;

• Eiropas pilsoņi pievērš arvien lielāku uzmanību dzīves kvalitātei kopumā un sevišķi veselībai, personības attīstībai un atpūtas iespējām.

Korkas konferences dalībnieki ieteica veidot sabiedrības sapratni par to, ka ir ļoti svarīgi:

• sākt veidot jaunu lauku attīstības politiku un

• padarīt laukus daudz pievilcīgākus dzīvošanai un darbam, lai tie kļūtu par labvēlīgu dzīves vidi dažāda vecuma cilvēkiem.

Saistībā ar iepriekš teikto Korkas deklarācijā tika izvirzīti desmit lauku attīstības programmas pamatpunkti:

1) jānodrošina līdzsvars starp pilsētām un laukiem valsts izdevumos, investīcijās infrastruktūrai, izglītībai, veselībai un sakaru pakalpojumiem;

2) jārealizē integrēta pieeja lauku attīstībai, vienā un tai pašā juridiskā un politiskā sistēmā ietverot lauksaimniecības pārstrukturēšanu un attīstīšanu, ekonomikas dažādošanu, dabas resursu apsaimniekošanu, vides funkciju palielināšanu, kultūras un atpūtas organizēšanas veicināšanu;

3) jāveicina lauku dažādošana, t.i., jānodrošina ekonomikas un sociālo aktivitāšu daudzveidība, lai sekmētu dzīvotspējīgas lauku sabiedrības veidošanos;

4) jāveido ilgtspējīgas lauku attīstības nosacījumi, lai tagadējās paaudzes atstātu pietiekamus dabas resursus, bioloģisko dažādību un arī kultūras identitāti nākamajām paaudzēm;

5) lauku attīstībai ir jābalstās uz pakārtotības principa; lauku attīstībai ir jābūt lokālai un pašu iedzīvotāju virzītai, bet saskaņotai ar valsts un ES attīstības tendencēm;

6) ir jābūt lielākai politikas ieviešanas decentralizācijai un lielākai vispārējai elastībai;

7) jābūt vienai lauku attīstības programmai un vienam kopējam lauku attīstības mehānismam;

8) jāapvieno visi finansu resursi, mobilizējot arī visdažādākos vietējos resursus;

9) jāpalielina vietējo pārvaldes institūciju administratīvās spējas un iedarbīgums;

10) jāpastiprina visu procedūru caurspīdīgums, lai garantētu lietderīgu naudas izmantošanu, stimulētu pētniecību un jauninājumus.

Saistībā ar Korkas deklarāciju vajadzētu skart vismaz četrus momentus, kas attiecas uz Latvijas lauku attīstību.

1. Līdzsvars starp pilsētu un laukiem

Pēc tam, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķināja iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju rajonu un lielo pilsētu griezumā un prese šos datus publicēja, mēs varbūt pa īstam esam apjēguši to plaisu, kāda Latvijā pastāv šai aspektā.

1997. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju svārstījās no 375% virs Latvijas vidējā rādītāja Ventspils pilsētā līdz 26% zem Latvijas vidējā rādītāja Rēzeknes rajonā. Šis materiāls uzrādīja arī Rīgas dominējošo vietu salīdzinājumā ar četriem Latvijas reģioniem, kur Rīgai pieder 56,1% no visa 1997. gada valsts IKP, bet visai pārējai valsts teritorijai — 53,9%: Vidzemei — 9,4%, Zemgalei — 9,1%, Latgalei — 9,9% un Kurzemei — 15,4%.

Šie rādītāji liek domāt, ka Latvijā vēl arvien dominē lauku izpratnes eksogēnais modelis. Bet lauku attīstības jaunā politika balstās uz lauku izpratnes endogēno modeli.

Lauku attīstības eksogēnais modelis

Galvenie principi — ražošanas koncentrācija un apjoma palielināšana.

Dinamiskais spēks — urbanizācijas process.

Lauku funkcija — pārtikas un citām nozarēm nepieciešamo izejvielu ieguve, kuru pārstrāde notiek pilsētās.

Galvenā lauku attīstības problēma — zema produktivitāte un palīgloma.

Lauku attīstības fokuss — lauksaimniecības industrializācija un specializācija, mudinājums uz darba un kapitāla mobilitāti.

Lauku attīstības endogēnais modelis

Galvenie principi — telpas specifisko resursu (vides, cilvēku un kultūras) līdzsvarota attīstība.

Dinamiskais spēks — vietējas iniciatīvas un uzņēmumi.

Lauku funkcija — blakus lauksaimniecībai tiek izvērsta pakalpojumu ekonomika.

Galvenā lauku attīstības problēma — limitēta telpas kapacitāte un sociālo grupu līdzdalība ekonomikā, kā arī attīstības aktivitāte.

Lauku attīstības fokuss – kapacitātes veidošana (prasmes, institūcijas, infrastruktūra), sociālās izstumtības pārvarēšana.

Tātad lauku attīstības stratēģijai ir jāveidojas pēc pašu lauku kā sistēmas attīstības nosacījumiem.

2. Lauku daudzveidošanās

Lauksaimniecība pārstāj būt lauku attīstības dominante arī Latvijā. Pēc pēdējiem CSP publicētajiem datiem, šai nozarē ir nodarbināts mazāk nekā 14% no valsts iedzīvotājiem un arī krietni mazāk par pusi lauku iedzīvotāju.

Laukos nodarbinātie —284,2 tūkstoši.

Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā — 137,7 tūkstoši jeb 48,4%.

Cik tieši lauksaimniecībā? Nebūs vairāk par 45%.

Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni lauku teritorijās un prognozes par tālāku darbaspēka izbrīvēšanos no lauksaimniecības, reālas ir tikai divas iespējas:

• lauku ekonomikas daudzveidošana un

• lauksaimniecības dažādošana.

3. Lauku attīstības programma

Ir pienācis laiks atjaunot un uzlabot Latvijas lauku attīstības programmu. Tā jāveido nevis kā dažādu ministriju uzdevumu uzskaitījums, bet gan kā lauku kā sistēmas visu elementu līdzsvarota/saskaņota attīstības programma, ieskaitot arī lauku iedzīvotāju attīstības prognozēšanu.

Konkrētai ministrijai veicamie uzdevumi var būt tikai lauku attīstības programmas realizācijas plāns. Vajadzīgs būtu arī kopējs/vienots lauku attīstības vadīšanas/pārvaldības mehānisms. Tas gan nenozīmē, ka būtu jāveido īpaša lauku attīstības ministrija. Pašreiz ar to nodarbojas divas ministrijas un dažādas institūcijas, kuru darbība ne vienmēr ir pietiekami saskaņota, un tādēļ laukiem paredzētie līdzekļi netiek izmantoti pietiekami efektīvi.

4. Zinātniskie pētījumi

Lauku attīstības programmas izpildei ir vajadzīgs nopietns novērtējums. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja notiek nopietns pētniecības darbs.

Jāpēta ne tikai tautsaimniecības daudzveidošanās objektīvie apstākļi un iespējas, kas, protams, nav mazsvarīgi, bet arī lauku iedzīvotāju gatavība lauku daudzfunkcionālai attīstībai:

• bieži vien nodarbošanās maiņai;

• sakarā ar to apmācībai — profesiju apgūšanai, kvalifikācijas celšanai un arī

• sociālajai mobilitātei, jo ne vienmēr darbs būs tieši dzīvesvietas tuvumā.

Tikai pētot un risinot šīs abas attīstības puses — objektīvo un subjektīvo —, mēs varam cerēt uz Latvijas lauku sekmīgu attīstību.