Par Administratīvā procesa likuma grozījumu projektu

15.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izskatīja projektu grozījumiem Administratīvā procesa likumā (APL), kura mērķis ir pilnveidot un efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās, tādējādi samazinot lietas izskatīšanas termiņus.

Tā kā efektīvs administratīvais process ir galvenais cilvēktiesību garants valstī, administratīvā procesa tiesā jēga un būtība ir cieši saistīta ar ātru un efektīvu lietu izskatīšanu. Tādējādi valsts pienākums ir nodrošināt privātpersonu tiesības uz savlaicīgu administratīvo lietu izskatīšanu, uzsver grozījumu autori.

Administratīvās tiesas darbu sāka 2004.gada 1.februārī līdz ar APL spēkā stāšanos, un jau ir identificētas APL normu neprecizitātes. Turklāt lielās tiesu noslogotības dēļ administratīvajās tiesās lietu izskatīšanas termiņi pašlaik ir pārāk ilgi – Administratīvajā rajona tiesā 2005.gada rudenī saņemtajās lietās pirmā tiesas sēde tiek nozīmēta vidēji gadu un trīs mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, savukārt Administratīvajā apgabaltiesā – pat uz 2007.gada augustu. Tiesās izveidojies arī liels neizskatīto lietu uzkrājums – 2005.gada novembrī Administratīvajā rajona tiesā neizskatītas ir gandrīz 3000 lietas, Administratīvajā apgabaltiesā – gandrīz 1200 lietas.

Tas ir problemātisks jautājums arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta ikdienas darbā – gandrīz trešdaļa administratīvo lietu tiek pārsūdzētas līdz pat Senātam, turklāt daļa no tām ir analogas lietām, kurās Augstākās tiesas Senāts savu vērtējumu jau ir devis.

Grozījumu projekta autori uzskata, ka par saprātīgu un administratīvā procesa mērķiem atbilstošu lietas izskatīšanas termiņu varētu uzskatīt divus trīs mēnešus no lietas ierosināšanas, bet sarežģītākās lietās, ja bijusi nepieciešamība lietas izskatīšanu atlikt, – ne vairāk kā sešus mēnešus no lietas ierosināšanas.

Lai vienkāršotu administratīvo procesu, Tieslietu ministrija (TM) ir sagatavojusi likuma grozījumus, kuros precizēti administratīvā procesa pamatinstrumentu – administratīvā akta un faktiskās rīcības – jēdzieni.

Grozījumu projekts nosaka arī to, ka blakussūdzības, kā arī citi procesuāli jautājumi izlemjami rakstveida procesā, ja vien tiesa neuzskata par nepieciešamu attiecīgo jautājumu izlemt tiesas sēdē, un ka tiesas nolēmums netiek pasludināts tiesas sēdē, bet gan ir pieejams rakstveidā tiesas kancelejā, kā arī publicēts internetā. Tiesa var noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā, ja tam piekrīt pieteicējs un trešā persona, bet atbildētāja piekrišanas nepieciešamība, atšķirībā no spēkā esošā regulējuma, nav paredzēta.

Tāpat plānots atteikties no procesa dalībnieku iesniegto piezīmju pie tiesas sēdes protokola izskatīšanas tiesas sēdē.

Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam paredzētas tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja jautājums par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju jau ir izlemts citā analoģiskā lietā un pārsūdzētais apelācijas tiesas spriedums tai atbilst.

Grozījumu projektā samēroti piespiedu naudas apmēri, kā arī paredzēta iespēja tiesai piemērot piespiedu naudu atbildētājam par pieprasīto paskaidrojumu neiesniegšanu.

Informācija par atsevišķiem likuma grozījumiem jau izskanējusi gan tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas uzrunā Tiesnešu konferencē (2005.gada 4.novembrī), gan Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Valeriana Jonikāna runā konferencē “Augstākās tiesas attīstība: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei”, kā arī atspoguļota minēto konferenču aprakstos plašsaziņas līdzekļos, TM un Augstākās tiesas interneta mājaslapās.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Veselības, Vides ministrijai un Valsts kancelejai.