Par piedziņas sistēmu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai

15.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Tieslietu ministrijas (turpmāk tekstā – TM) izstrādāto koncepcijas projektu “Par piedziņas sistēmu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā”. Tajā analizēta pašreizējā situācija un problēmas zvērinātu tiesu izpildītāju darbā, piedzenot uzturlīdzekļus.

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākums ir veikt uzturlīdzekļu piedziņu pēc rakstveida pieteikuma, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka piedziņa no parādnieka nav iespējama, viņš piedzinējam izsniedz izziņu par piedziņas neiespējamību. Iesniedzot šo izziņu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, piedzinējam daļu uzturlīdzekļu nodrošina valsts. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksāšanu personai sakarā ar uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību un kā piedzinējs iestājas uzturlīdzekļu piedziņas lietā, teikts koncepcijas projektā.

Zvērinātam tiesu izpildītājam, saņemot izpildu dokumentu par uzturlīdzekļu piedziņu, jāpārbauda parādnieka ienākumi, nosūtot pieprasījumus uz publiskajiem reģistriem, kas ir maksas pakalpojums. Šos izdevumus tiesu izpildītājam atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat saskaņā ar Civilprocesa likumu prasībām par uzturlīdzekļu piedziņu piedzinēji, kā arī valsts un tai skaitā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ir atbrīvota no spriedumu izpildes izdevumu iemaksas tiesu izpildītājam.

Līdz ar to pašlaik zvērinātam tiesu izpildītājam lietās par uzturlīdzekļu piedziņu, ja parādniekam nav konstatēta manta vai ienākumi, uz ko vērst piedziņu, tiek segti vienīgi likumā noteiktie izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi – tiešie izdevumi informācijas iegūšanai, ar bankas pakalpojumu izmantošanu saistītie izdevumi u.c.

Koncepcijas projekta autori, izanalizējot situāciju, secinājuši, ka zvērināts tiesu izpildītājs nesaņem amata atlīdzību par veiktajām amata darbībām tajās lietās, kurās nav konstatēta parādnieka manta un ienākumi, kā arī nesaņem amata atlīdzību par divas reizes gadā veiktajām parādnieka mantas un ienākumu pārbaudēm, kuras zvērināts tiesu izpildītājs veic saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu bērnam. Zvērinātam tiesu izpildītājam par minēto pienākumu veikšanu ir tiesības saņemt vienīgi izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus.

Koncepcijas projektā arī norādīts, ka, saglabājot spēkā esošo piedziņas mehānismu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, tiek ierobežotas zvērināta tiesu izpildītāja tiesības uz adekvātu atlīdzību par paveikto darbu, kura veikšanas pienākums ir noteikts likumā. Tas, pēc autoru domām, izraisa arī motivācijas trūkumu veikt darbības minētajās izpildu lietās.

Līdz ar to nepieciešams pieņemt konceptuālu lēmumu par sistēmu, kādā veicama piedziņa Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, un apsvērt tiesu izpildītāja veicamo darbību apjomu šajās lietās, kā arī atlīdzības apmēru. Sistēmai jābūt pēc iespējas ekonomiskākai un pārskatāmai no piedziņas efektivitātes kontroles viedokļa. Nepieciešams izstrādāt arī grozījumus normatīvajos aktos.

Koncepcijas projektā apskatīti trīs iespējamie situācijas risinājumi. Uzklausot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, kā arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda pārstāvju izteiktos viedokļus un sniegto informāciju, secināts, ka atbalstāms koncepcijas 2.variants, kurš paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam tiek segti izdevumi par pirmreizējo parādnieka mantas pārbaudi, pēc kuras piedzinējam tiek izsniegta izziņa par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību. Tālāko parādnieka mantas pārbaudi reizi pusgadā veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija konstatē, ka parādniekam saskaņā ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju ir manta vai ienākumi, uz kuru vērst piedziņu, tā informē par to tiesu izpildītāju. Tiesu izpildītājs vērš uz konstatēto parādnieka mantu vai ienākumiem piedziņu, ieturot no tās tiesu izpildītāja amata atlīdzības izdevumus.

Izvēloties šādu risinājumu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijai sadarbībā ar TM jāizstrādā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kurā nosakāmas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas tiesības saskaņā ar publiskajos reģistros publicēto informāciju veikt parādnieka mantas pārbaudi.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu un Labklājības ministrijai, kā arī Valsts kancelejai un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.