Par ES Finanšu prespektīvu 2007.–2013.gadam — Eiropas Padomes sēdē Briselē 15.–17.decembrī

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministru nostāja

15.decembrī Briselē pirms Eiropadomes sēdes notika Eiropas Savienības (ES) Baltijas valstu un Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās, kuru vadīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Tikšanās laikā tika pārrunāts 15.–16.decembra Eiropadomes sēdes galvenais jautājums – ES Finanšu perspektīva 2007.–2013.gadam.

Baltijas valstis, tai skaitā Latvija, nevar atbalstīt Apvienotās Karalistes 14.decembra priekšlikumus un ir gatavas tos noraidīt Eiropadomes sanāksmē, jo Latvijai piedāvātais finansējums ir viens no zemākajiem ES valstu vidū un priekšlikumi neatbilst Latvijas interesēm. ES Ziemeļvalstu – Zviedrijas, Dānijas un Somijas – premjerministri solīja atbalstīt Baltijas valstu prasības Eiropadomes sanāksmē.

Šodien priekšpusdienā A.Kalvītis Meises pilsētā piedalījās Eiropas Tautas partiju līderu sanāksmē, kas tradicionāli notiek pirms Eiropadomes sēdēm. Ministru prezidents informēja Eiropas Tautas partiju valstu premjerministrus par Latvijas nostāju un pauda neapmierinātību par ES prezidentūras pēdējo priekšlikumu saistībā ar ES Finanšu perspektīvu, norādot, ka Apvienotās Karalistes ierosinājumi neatbilst solidaritātes principam un nesekmēs atpalikušo valstu attīstību un ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu ES.

Latvijas nostāja

15.decembra vakarā Ministru prezidents Aigars Kalvītis piedalījās Eiropadomes sanāksmē Briselē. Karstākās sarunas izvērtās darba vakariņu laikā, kad galvenais sarunu jautājums bija kompromisu meklējumi par Eiropas Savienības (ES) Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam.

ES valstu un valdību vadītāji pauda savu viedokli par ES Prezidentūras priekšlikumiem un apliecināja vēlmi būt konstruktīviem, norādot Prezidentūrai, ka ir nepieciešams jauns priekšlikums, lai vienotos par ES budžetu.

A.Kalvītis gan oficiālās sanāksmes laikā, gan neoficiālās divpusējās sarunās aktīvi aizstāvēja Latvijas nostāju, paužot neapmierinātību par Apvienotās Karalistes budžeta priekšlikumiem, kas ir nepieņemami Latvijai, neatbilst ES solidaritātes principam un nesekmēs Latvijas ekonomiskās un sociālās atpalicības mazināšanu.

Darba vakariņu laikā Apvienotā Karaliste informēja, ka tiks sagatavots jauns priekšlikums sarunām par ES Finanšu perspektīvu. Latvijas delegācija panāca, ka piektdien, 16.decembrī, Ministru prezidentam būs divpusēja tikšanās ar Prezidentūru. Tad A.Kalvītis iepazīstināja Apvienoto Karalisti ar Latvijas argumentiem un prasīja palielināt Latvijai paredzēto finansējumu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Triju Baltijas valstu valdību vadītāju paziņojums Briselē 16.decembrī

1. Vienojoties par nākamo ES Finanšu perspektīvu, ir jāsaglabā pamatprincipi: solidaritāte, vienlīdzība un taisnīgums.

2. Vienošanos nedrīkst panākt uz mazāk attīstīto ES dalībvalstu rēķina, kas šādā situācijā ir nonākušas vēsturisku apstākļu dēļ.

3. Lai ievērotu šos principus, ir jāatbalsta Luksemburgas priekšlikums par strukturālo un kohēzijas finansējumu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai kā vienotiem 1. mērķa reģioniem, par mērķi izvirzot 4% no IKP.

Lietuvas Republikas premjerministrs Aļgirds Brazausks

Latvijas Republikas Ministru prezidents Aigars Kalvītis

Igaunijas Republikas premjerministrs Andruss Ansips

Sēdes konsensus

Sestdien, 17.decembrī, pulksten 2.30, noslēdzās sarunas par ES Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam.

Latvija ir ļoti gandarīta par panākto vienošanos. Šī vienošanās apliecina, ka paplašinātā Eiropas Savienība (ES) pēc šāgada laikā piedzīvotajiem sarežģījumiem spēj pieņemt grūtus un svarīgus lēmumus.

Pateicoties vairākkārtējām un intensīvām Ministru prezidenta un Latvijas delegācijas konsultācijām ar ES prezidentūru un citām dalībvalstīm, Latvijai izdevās iegūt ievērojamu finansējuma palielinājumu. Mūsu valsts ir spējusi panākt, ka tās argumenti tikuši uzklausīti.

Latvija nākamajos septiņos gados no ES fondiem saņems apmēram 4,5 miljardus eiro. Kopējais Latvijai 2007.–2013.gadā paredzētais finansējums ir 5,7 miljardi eiro.

Šī Eiropadomes sanāksme pierādīja: neskatoties uz katras dalībvalsts individuālajām interesēm, ES pastāv solidaritāte.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par vienošanos par finanšu perspektīvu 2007. – 2013.gadam

 Atskatoties uz sestdienas, 17.decembra rītā, ES Padomē panākto dalībvalstu valdību vienošanos par finanšu perspektīvu 2007. – 2013.gadam, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis uzsver, ka tas apliecina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spēju lemt konstruktīvi un vienoties par kopīgiem mērķiem.

 “Šogad Eiropas Savienībā, divām ES dalībvalstīm – Francijai un Nīderlandei – pasakot “nē” Konstitucionālajam līgumam, tiek diskutēts par tās robežām, radot neskaidrību par līguma un ES nākotni. Vienošanās par finanšu perspektīvu apstiprina, ka ES dalībvalstis spēj konstruktīvi lemt par nākotnes attīstībai svarīgiem jautājumiem,” norāda V.Dombrovskis.

 “Mūsu valstij finanšu perspektīva ir labvēlīga, jo pieejamais ES fondu apjoms ir apmēram tāds pats, kādu piedāvāja Luksemburgas prezidentūra – ap 4,5 miljardiem eiro. Tagad budžeta plāns paredz 3,79% griestu barjeru no IKP, bet Latvijai un Igaunijai vēl ir paredzēta speciāla kompensācija – 35 eiro uz iedzīvotāju virs noteiktajiem griestiem. Šis nosacījums Latvijai ir ļoti labvēlīgs,” norāda EP deputāts V.Dombrovskis.

Lielbritānija jaunajām dalībvalstīm piedāvā arī vairākas jaunas lietas, kas veicina ES fondu apguvi, piemēram, iespēju izmantot ES fondu līdzekļus mājokļu projektiem.

 “Panāktā vienošanās Latvijai pieejamo ES fondu apjoma ziņā ir līdzvērtīga Luksemburgas prezidentūras priekšlikumam, bet ES fondu apguves nosacījumi ir pat labāki. Mūsu galvenais uzdevums ir šos līdzekļus izlietot pareizi, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības,” uzsver V.Dombrovskis.

Tā kā ES daudzgadu budžeta plāns tiek pieņemts uz ES institūciju – Eiropas Komisijas, ES Padomes un Eiropas Parlamenta – vienošanās pamata, tad nākamais posms ir saskaņošanas sanāksme ar EP, kas savu sarunu pozīciju par finanšu perspektīvu ir pieņēmis jau jūnijā. Pēc V.Dombrovska domām, vienošanās ar Eiropas Parlamentu tiks panākta samērā ātri, jo tieši jaunajām dalībvalstīm ir ļoti svarīgi, lai tās līdz 2007.gada sākumam varētu pilnvērtīgi sagatavoties ES fondu apguvei.

Iepriekš Lielbritānijas piedāvājums jaunajām ES dalībvalstīm nebija izdevīgs, jo tas salīdzinājumā ar Luksemburgas piedāvājumu samazināja pieejamo ES fondu apjomu par 9%. Šāda Lielbritānijas nostāja gan Latvijā, gan citās jaunajās dalībvalstīs tika kritizēta kā nepieņemama.

EP Nāciju Eiropas grupas administrācija

Par ES finansējuma izmantošanu Latvijā

Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžeta līdzekļi no 2007. līdz 2013.gadam jāizmanto, lai mazinātu ekonomiskās attīstības atšķirības starp Latvijas reģioniem.

17.decembra ES valstu līderu sanāksmē apstiprinātais budžeta projekts paredz, ka Latvija šajā laikā kohēzijas politikas finansējumam saņems aptuveni 4,5 miljardus eiro, kas paredzēti ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanai starp Latviju un citām ES dalībvalstīm. Ministrs kā būtisku uzskata iespēju minēto finansējumu novirzīt investīcijām cilvēkresursu attīstībā, infrastruktūras atjaunošanā, ūdensapgādes un citu ar vidi saistītu projektu īstenošanā, kā arī uzņēmējdarbības, inovāciju un lauku attīstības veicināšanā. Latvijai šo finansējumu būtu īpaši svarīgi novirzīt uz mazāk attīstītajiem reģioniem, lai veicinātu ekonomiskās attīstības viendabību.

Papildus minētajam naudas apjomam jaunā finanšu perspektīva paredz arī ap 1,2 miljardus eiro lielu finansējumu Latvijas lauksaimniecībai. Līdz ar to kopējais šobrīd Latvijai no 2007. līdz 2013.gadam plānotais finansējums ir 5,7 miljardi eiro (aptuveni 4,01 miljards latu), kas ir ap 2 miljoni latu dienā. Šo līdzekļu apgūšana būs atkarīga ne tikai no Latvijas valsts institūcijām, bet galvenokārt no visu potenciālo saņēmēju aktīvas un efektīvas darbības.

Latvijaivarēs piedalīties ES programmās, kurās finansējums tiks sadalīts pēc projektu principa, tādās nozarēs kā vides aizsardzība, nodarbinātība, zinātnes un tehnoloģiju attīstība, kultūra un citas. Projektus varēs iesniegt valsts iestādes, pašvaldības, uzņēmēji, nevalstiskā sektora pārstāvji vai indivīdi, tādēļ sekmīgai līdzekļu apguvei aktīvi būs jāstrādā visai sabiedrībai.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments